Vīrietis un viņa plaušu veselība

19. janvāris, 2018

Alvils Krams,

asociētais profesors, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

«Bronhīts – slepkava» jeb «smacējošais bronhīts»

Pirms pāris gadiem ārzemēs piedalījos ekspertu sapulcē, kurā sabiedrisko attiecību speciāliste no Londonas stāstīja par globālo izaicinājumu vienkārši un saprotami pāris vārdos ne-mediķim izskaidrot HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) būtību. Katra eksperta uzdevums bija ieteikt savu versiju. Mans piedāvājums bija «killer bronchitis».

Tātad, bronhīts – (algotais) slepkava. Varētu piebilst – arī klusais un bieži neatpazītais slepkava. Kāpēc? Pirmkārt, HOPS (kuru agrāk dēvējām par hronisku obstruktīvu bronhītu un plaušu emfizēmu) ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Otrkārt, attīstītās valstīs, to vidū arī Latvijā, 80–90% gadījumu slimības cēlonis ir smēķēšana, un tādējādi nosacīti šīs slimības – slepkavas algotājs ir tabakas industrija. Treškārt, Eiropā aptuveni 75% gadījumu, Latvijā – ap 80% gadījumu šī slimība netiek diagnosticēta. Sabiedrība un pacienti par to nav pietiekami informēti, savukārt ārsti nepievērš pietiekamu uzmanību pacienta sūdzībām, un slimība netiek diagnosticēta. Lai gan to izdarīt ir tik vienkārši – jāveic spirometrija (samērā vienkāršs plaušu funkcionālās diagnostikas tests).

Slimības raksturojums «bronhīts – (algotais) slepkava» der darbā ar medijiem, taču ikdienā, šķiet, labāk ir lietojams apzīmējums «smacējošais bronhīts». Tas raksturo HOPS galveno izpausmi – pakāpeniski progresējošu elpas trūkumu. Sākumā slodzes gadījumā, vēlāk jau relatīva miera stāvoklī. Daļa no slimniekiem tā arī nomirst no progresējošas elpošanas nepietiekamības – lēnītēm nosmok.

 

Smēķēšana, HOPS un pāragra nāve

Kā jau minēju, tad galvenais faktors, kas ietekmē vīrieša plaušu veselību, ir smēķēšana.

Kāpēc tieši smēķēšana? Tāpēc, ka kaitīgie faktori smēķējot tiek ieelpoti ļoti augstā koncentrācijā. Mūsdienu cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, savukārt degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots jau ap 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir zināmas kā kaitīgas, to skaitā 69 ir kancerogēnas (plaušu vēzis attīstās katram sestajam ilgstošam smēķētājam!). Cigaretes galā degšanas temperatūra sasniedz 800–900⁰C. Ieelpotie dūmi, t.s. darva, satur arī daudz ļoti sīku daļiņu 0,1–1,0 μm diametrā, kuras nokļūst plaušu alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē. Smēķējot katra ieelpa satur kvadriljonu (1×10¹⁵) brīvo radikāļu!

No plaušu slimību speciālista viedokļa nav vesela smēķētāja! 100% visiem smēķētājiem ir iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu parenhīmā!

Svarīgi atcerēties, ka HOPS attīstās katram otrajam ilgstošajam smēķētājam! Lielāko elpceļu – bronhu – bojājuma sekas ir bronhīts, kas izpaužas ar regulāru atkrēpošanos (no rītiem!), savukārt sīko elpceļu – bronhiolu – un pašu plaušu audu bojājuma (attiecīgi bronhiolīta un plaušu emfizēmas) dēļ sīkie elpceļi sašaurinās, un veidojas gaisa plūsmas traucējumi (obstrukcija).

Asinsritē nokļūst ne tikai daļa no smēķēšanas laikā ieelpotā, tajā pastāvīgi «ieskalojas» arī elpceļu iekaisums. Tādējādi HOPS veicina būtiskas pārmaiņas arī citos orgānos (asinsvados, sirdī, muskuļos).

Smēķētājs vidēji nodzīvo 10–15 gadus īsāku mūžu! Piemēram, ASV smēķējoši vīrieši un sievietes vidēji nodzīvo attiecīgi 13,2 un 14,5 gadus īsāku mūžu. Eiropas Komisijas jaunākajos datos (Eurobarometer, 2015) minēti 14 gadi.

Protams, pāragri no smēķēšanas nenomirst visi (tikai!! katrs otrais), kas ļauj sabiedrības apziņā eksistēt mitoloģiskajam vectētiņam, kurš smēķēja un nodzīvoja 90 gadus. Vēlreiz jāuzsver, ka neeksistē tāds jēdziens kā vesels smēķētājs! Arī šis mitoloģiskais vectētiņš cieta vismaz no kādas smēķēšanas izraisītas slimības sekām.

Jau minēju, ka 80–90% gadījumu HOPS attīstās tieši smēķētājiem. Tomēr HOPS cēlonis var būt arī arods, kurš saistīts ar putekļiem, augstu temperatūru un gāzēm (piemēram, metalurģija, būvmateriālu un ķīmiskā rūpniecība). Pēdējos gados pierādīts, ka cēlonis var būt mātes smēķēšana grūtniecības laikā un pasīvā smēķēšana bērnībā.

 

Kā diagnosticēt HOPS?

HOPS diagnosticēt ir ļoti viegli – jāveic spirometrija! Tas ir samērā lēts un mūsdienās plaši pieejams izmeklējums. Ar spirometriju (spirogrāfiju) var izmērīt «cik daudz?» un «cik ātri?» mēs varam ieelpot un izelpot. Svarīgākais rādītājs ir maksimālais gaisa daudzums, ko varam izelpot pirmajā sekundē. Jo šaurāki elpceļi, jo lēnāka izelpas plūsma, jo mazāk var izelpot.

Spirometrija būtu jāveic:

• ilgstošiem smēķētājiem,
• aroda riska gadījumā,
• ja simptomi liecina par iespējamu plaušu slimību (elpas trūkums!!!),
• ģimenē biežas plaušu slimības.

Spirometrs ir pieejams katrā pneimonologa kabinetā, faktiski visās lielākajās Latvijas poliklīnikās, arī atsevišķās ģimenes ārstu praksēs.

Runājot par slimības simptomiem, katram lasītājam, īpaši smēķētājam, ir nepieciešams godīgi atbildēt uz diviem jautājumiem:

• Vai jums no rīta nav regulāri jāatkrēpojas? Pretēji daudzu smēķētāju uzskatam tā nav norma un liecina par hronisku bronhītu.
• Kurā stāvā, kāpjot pa trepēm, jums jāapstājas elpas trūkuma dēļ? Elpas trūkums ir nepatīkama sajūta, un HOPS slimnieki apzināti un neapzināti izvairās no slodzes, tādējādi it kā elpas trūkuma nav, bet patiesībā jāapstājas jau otrajā trešajā stāvā. Veselam indivīdam arī 50–60 gadu vecumā bez problēmām būtu jāuzkāpj vismaz 5–6 stāvā.

Smēķētājiem ar iepriekš minētajām sūdzībām obligāti nepieciešams doties pie ārsta un veikt spirometriju. Protams, nepieciešams izmeklēt arī sirds asinsvadu sistēmas stāvokli, kas ikdienā parasti tiek izdarīts, savukārt spiromterija bieži tiek aizmirsta.

Vīrietis principā nedrīkst būt tizls. Dzīves ilgums korelē ar cilvēka fizisko kondīciju – jo tā labāka, jo lielākas cerības nodzīvot garāku mūžu.

 

HOPS ārstēšana

Pretēji eksistējošajam mītam HOPS slimniekiem mūsdienās patiešām var palīdzēt!

Svarīgākās ārstēšanas sastāvdaļas ir smēķēšanas atmešana, kā arī regulāra un pareiza inhalējamo bronhus paplašinošo (dilatējošo) līdzekļu lietošana.

Smēķēšanas atmešana ir visefektīvākā iespēja būtiski samazināt iekaisumu elpceļos un palēnināt slimības progresēšanu, savukārt bronhus paplašinošie līdzekļi ne tikai efektīvi mazina elpas trūkumu, bet arī uzlabo fiziskās slodzes toleranci un dzīves kvalitāti kopumā, būtiski mazina uzliesmojumu biežumu, kā arī mirstību (!).

Diemžēl daudziem slimniekiem šo patiešām efektīvo zāļu pieejamību ierobežo valsts institūciju nespēja vai nevēlēšanās pildīt solīto: atjaunot uz laiku (!) pazemināto (no 75% uz 50%) medikamentu kompensācijas apjomu ne tikai HOPS, bet arī daudzām citām plaušu slimībām.

Ārstēšanas ietvaros ļoti svarīgi ir arī saglabāt ikdienas fizisko aktivitāti un katru gadu vakcinēties pret gripu.

 

Plaušu slimību speciālista (pneimonologa) loma

Pirmkārt, speciālistam nepieciešams precizēt diagnozi.

Otrkārt, visi HOPS slimnieki nav vienādi – eksistē t.s. fenotipi. Bez iepriekš minētajiem eksistē arī citi medikamenti un ārstēšanas iespējas, un pneimonologa kompetencē ir lemt par to piemērotību konkrētajam pacientam (fenotipam).

Treškārt, plaušu slimību speciālisti un māsas ir labāk sagatavoti motivēt pacientu un palīdzēt viņam atmest smēķēšanu.

Ceturtkārt, varbūt pats svarīgākais ir optimālā inhalatora piemeklēšana un pacientu apmācība.

Medikamentu inhalācijai ir ļoti liela priekšrocība – zāles nokļūst tieši elpceļos, tādējādi iespējams lietot desmitām reižu mazākas devas nekā iekšķīgi. Šāds zāļu ievadīšanas veids mazāka blakusparādību riska dēļ ir arī daudzkārt drošāks. Galvenā problēma – inhalatorus nepieciešams lietot pareizi, jo tikai tādā gadījumā iespējams panākt vēlamo efektu. Pareizāk būtu teikt, ka, lietojot inhalatorus nepareizi, efekta vispār nav! Ne velti dažas pēdējo gadu ārstēšanas vadlīnijas rekomendē pārbaudīt vecāka gadagājuma HOPS pacientu inhalatoru lietošanas tehniku katra (!!) ārsta apmeklējuma laikā.

 

Vēlreiz par smēķēšanu

Nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības izveidošanās potenciālu. Lietojot no gadījuma uz gadījumu, nikotīna atkarības attīstības risks ir augstāks, nekā lietojot marihuānu. Tieši spēcīgās atkarības dēļ smēķēt uzsāk tik viegli, pat nemanot, savukārt atmest ir ļoti, ļoti grūti! Pasaules Veselības organizācija smēķēšanu (nikotīna/tabakas atkarību) klasificē kā slimību (ar attiecīgu kodu starptautiskajā slimību klasifikatorā).

Smēķēšanas izplatības ziņā Latvija pēdējās desmitgadēs ir bijusi «lielvalsts». Slikti ir tas, ka Baltijas valstis daudzos pētījumos ES ir starp līderēm tieši pusaudžu smēķēšanas ziņā (šobrīd 80–90% gadījumu smēķēt uzsāk līdz 18 gadu vecumam). Piemēram, 2011. gada Global Youth Tobacco Survey pētījuma dati par pusaudžu smēķēšanu Latvijā 13–15 gadu vecumā bija ļoti skumji: regulāri jebkādu tabakas izstrādājumu lietoja 40,5% (zēni – 39,4%, meitenes – 41,4%).

Mēģināt atmest smēķēšanu ir vērts, un tas obligāti ir jādara. Pārtraucot smēķēt 30 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās par vairāk nekā 90%, savukārt 50 gadu vecumā – par 50% (salīdzinot ar tiem, kuri turpina smēķēt).

Šoreiz nerunāšu par smēķēšanas atmešanas niansēm. Tikai piebildīšu, ka Eiropas Komisija ir izveidojusi mājaslapu, kurā iespējams atrast pamācību un viedtālrunī ielādējamu aplikāciju, kura palīdz atmest smēķēšanu. Adrese mājaslapai latviešu valodā – http://www.exsmokers.eu/lv-lv/index.html

 

Īsts vīrietis

Īsts vīrietis ir atbildīgs. Viņš domā par savu bērnu nākotni. Vīrietis nesmēķē, jo skaidri apzinās, cik svarīgs ir personīgais piemērs.

Īsts vīrietis ir informēts. Viņš apzinās, ka Latvijas jauniešu vidū iecienītās ūdenspīpes ir ļoti kaitīgas. Viena seansa laikā ieelpotās t.s. darvas daudzums līdzinās 5–10 cigarešu paciņu izpīpēšanai.

Vīrietis rūpējas par ģimenes labklājību. Svarīgi ir ne tikai cigarešu iegādei iztērētie 1000 eiro gadā, bet arī vīrieša veselība un darbaspējas.

Īsts vīrietis ir vismaz fiziski aktīvs, ideālā gadījumā – sportisks. Viņš apzinās, cik svarīgi ir atbalstīt savu ģimeni, nevis kļūt tai par nastu.