Sieviete un viņas plaušu veselība

5. decembris, 2016

Alvils Krams, asoc. prof., Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimības ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Domājot par atšķirīgo un svarīgāko sievietes plaušu veselības jomā, aplūkošu divus aspektus: smēķēšanu un grūtniecību.

SIEVIETE UN SMĒĶĒŠANA

Cik kaitīga ir smēķēšana?

Smēķēšana katram otrajam izraisa pāragru nāvi, smēķētājs vidēji nodzīvo 10–15 gadus īsāku mūžu (Eiropas Komisijas jaunākajos datos Eurobarometer, 2015 minēti 14 gadi)!

Eiropas Savienībā 25% gadījumu nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisīta slimība.

Kāpēc smēķēšana ir tik kaitīga?

Mūsdienu cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, savukārt degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots jau ap 7000 vielu (t.s. darva), no kurām vismaz 250 ir zināmas kā kaitīgas, to skaitā 69 ir kancerogēnas. Cigaretes galā degšanas temperatūra sasniedz 800–900⁰C. Ieelpotie dūmi, t.s. darva, satur arī daudz ļoti sīku daļiņu 0,1–1,0 μm diametrā, kuras nokļūst plaušu alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē. Smēķējot katra ieelpa satur kvadriljonu (1×10¹⁵) brīvo radikāļu!

100% visiem smēķētājiem plaušās un elpceļos attīstās iekaisums!!!

Savukārt nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības izveidošanās potenciālu. Lietojot no gadījuma uz gadījumu, nikotīna atkarības attīstības risks ir augstāks nekā lietojot marihuānu. Tieši spēcīgās atkarības dēļ smēķēt uzsāk tik viegli, pat nemanot, savukārt atmest ir ļoti, ļoti grūti!

Cik kaitīga ir pasīvā smēķēšana?

Katru gadu pasaulē no smēķēšanas nomirst ap sešiem miljoniem, to skaitā ap 600 000 – no pasīvās smēķēšanas (> 10% no tiem ES valstīs). Likumdošana arvien stingrāk pasargā no pasīvās smēķēšanas darbā un sabiedriskās vietās, diemžēl mājās tā joprojām ir problēma. Īpaši kaitīga pasīvā smēķēšana ir bērniem! Jāņem arī vērā, ka daudzās toksiskās un kancerogēnās vielas nosēžas uz mēbelēm, paklājiem, gultas veļas utt., vēlāk nokļūstot bērna organismā.

Vai ūdenspīpes ir mazāk kaitīgas?

Nav gan! Viena seansa laikā ieelpotās darvas daudzums ir ekvivalents 5–10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai!

Bet «vieglās» un «slaidās» cigaretes?

Nikotīna un darvas attiecība jebkurā cigaretē ir ap 1:10. No nikotīna atkarīgam smēķētājam ir nepieciešama viņa «dienas deva» (attiecīgi tiek ieelpota arī darvas «dienas deva»). Lai to panāktu, «vieglās» un «slaidās» cigaretes (neapzināti) tiek nosmēķētas pilnībā, ieelpa ir dziļāka, elpas aizture ilgāka, bieži arī cigarešu skaits ir lielāks. Mīts par mazāku kaitīgumu potenciāli piesaista smēķēšanai tabakas industrijas reklāmas galveno mērķa  auditoriju – pusaudžus (šobrīd 80–90% uzsāk smēķēt nepilngadīgi!)

Vai sievietes ir jutīgākās pret smēķēšanas kaitējumu veselībai?

Diemžēl JĀ!

Pirmkārt, sievietes ir jutīgākas pret atkarības veidošanos no nikotīna.

Otrkārt, tās negatīvā nozīmē ir «apzinīgākas» smēķētājas, jo ievelk tabakas dūmus dziļāk plaušās un ilgāk aiztur elpu ieelpā.

Treškārt, šķiet, ka tieši sievietēm plaušu vēzis un citas smēķēšanas izraisītas slimības attīstās biežāk.

Ceturtkārt, pusaudzēm vairāk nekā zēniem smēķēšana aizkavē normālu plaušu attīstību.

Tomēr, runājot par sievietes smēķēšanu, jādomā, pats sliktākais ir grūtnieces smēķēšana. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs potenciālo māmiņu – pusaudžu vidū smēķēšana ir viena no visaugstākajām pasaulē. Piemēram, 2011. gada Global Youth Tobacco Survey pētījuma dati par pusaudžu smēķēšanu Latvijā 13–15 gadu vecumā bija ļoti skumji: regulāri jebkādu tabakas izstrādājumu lietoja 40,5% (zēni – 39,4%, meitenes – 41,4%).

GRŪTNIECĪBA

Divas svarīgākās lietas bērniņa veselībai – nesmēķēt un barot jaundzimušo ar krūti. Grūtniecību vēlams plānot, pirms tam sakārtojot esošās veselības problēmas un veicot profilaktiskos izmeklējumus, piemēram, krūšu kurvja rentgenogrammu (abiem potenciālajiem vecākiem!). Obligāti jāatmet smēķēšana! Īpaši māmiņai! Uz augli iedarbojas gan toksiskās vielas, gan smēķēšanas inducētais lokālais → sistēmiskais iekaisums. Vēlīnās sekas auglim lielā mērā ir saistītas ar epiģenētiskām pārmaiņām (skar to genoma daļu, kas regulē ģenētiskās informācijas nolasīšanu). Pēdējo gadu pētījumu rāda, ka šīs pārmaiņas pārmantojas arī nākamajās paaudzēs.

Cik bīstama grūtniecības laikā ir krūšu kurvja orgānu rentgenogramma?

Principā šis izmeklējums ir nekaitīgs auglim, tomēr ieteicams vienmēr izmantot svina aizsargpriekšautu, kurš mazina jonizējošā starojuma devu. Ikdienas praksē radioloģisko izmeklējumu potenciālais kaitīgums parasti tiek pārvērtēts un nepieciešamie radioloģiskie izmeklējumi netiek veikti, tādējādi radot draudus grūtnieces (un augļa) veselībai.

Vienas krūšu kurvja rentgenogrammas laikā pieauguša cilvēka saņemtā radiācijas deva ir 0,1 milizīverts, kas ir ekvivalenta aptuveni 10 dienu laikā saņemtajam dabīgajam starojumam (no Zemes un kosmosa), savukārt augļa saņemtais starojums izmeklējuma laikā ir 1/100–1/10 no mātes devas. Par nekaitīgu auglim parasti pieņemts uzskatīt mātes grūtniecības laikā saņemto kopējo devu 1 milizīverts. No 20–25 grūtniecības nedēļas auglis ir mazāk jūtīgs pret jonizējošo starojumu.
NB! Plānveida radioloģiskos izmeklējumus (īpaši vēdera dobumam un iegurņa apvidum) sievietei reproduktīvajā vecumā vēlams veikt menstruālā cikla pirmajās desmit dienās.

Astma un grūtniecība

Astma ir biežākā nopietnā plaušu slimība grūtniecēm. Grūtniecības laikā tās norise trešdaļai sieviešu uzlabojas, trešdaļai nemainās, savukārt trešdaļai – pasliktinās. Pasliktināšanos biežāk novēro sievietēm ar smagāku slimības norisi.

Slikti kontrolēta astma un slimības uzliesmojumi rada draudus gan bērnam (priekšlaicīgas dzemdības, augļa augšanas atpalicība, augstāka perinatālā mirstība), gan mātei.

Astmas medikamenti ir droši, un to lietošanas pārtraukšana vai kavēšanās ar savlaicīgas un pietiekami agresīvas ārstēšanas uzsākšanu astmas uzliesmojuma (īpaši, smagas norises) gadījumā ir nepieļaujama kļūda.

Grūtniecei ar astmu nepieciešama speciālista (pneimonologa vai alergologa) konsultācija ar eventuālu turpmāku novērošanos. Ideālā gadījumā – pirmā konsultācija vēl pirms grūtniecības.

Vai astmas medikamenti patiešām ir droši?

Astmas medikamentus iedala divās grupās – pretiekaisuma līdzekļos un bronhodilatatoros (bronhu paplašinātāji). Pirmie (glikokortikoīdi un leikotriēnu receptoru antagonisti) nomāc alerģisko iekaisumu elpceļu gļotādā un nodrošina astmas norises kontroli ilgtermiņā (mazina astmas uzliesmojuma risku!), savukārt otrie nodrošina elpceļu caurlaidību to lietošanas laikā.

Astmas medikamenti ir droši, un jebkurā gadījumā to hipotētiskā ietekme uz augli ir daudzkārt mazāk bīstama nekā augļa hipoksijas risks smaga uzliesmojuma gadījumā!

Astmas ārstēšanas pamatlīdzeklis ir inhalējamie glikokortikoīdi (IGK). Lietojot mazās un vidējās devās, šiem medikamentiem faktiski nav sistēmiskās iedarbības, tie ne tikai mazina astmas uzliesmojumu risku, bet arī reālās dzīves pētījumos ir pierādījuši spēju samazināt mirstību no astmas. Arī augstās devās (tās nepieciešamas samērā reti) blakusparādības ilgtermiņā novēro tikai atsevišķiem pacientiem.

Grūtniecība un pneimonija

Pneimonija pasaulē ir viens no galvenajiem (iespējams, ka pats biežākais) mātes un augļa nāves cēloņiem. Pirms antibiotiku ēras grūtnieču mirstība pārsniedza 30%.

Pneimoniju ir svarīgi laikus diagnosticēt un uzsākt antibakteriālo līdzekļu lietošanu. To izvēli obligāti nepieciešams atstāt ārsta ziņā, jo daži līdzekļi potenciāli ir bīstami auglim (piemēram, tetraciklīni, hinoloni, kotrimoksazols, kuru vecākās paaudzes pazīst kā biseptolu). Nekādā gadījumā nedrīkst kavēties ar ārsta konsultāciju bailēs no rentgenoloģiskās izmeklēšanas!

Principā pneimonijas gadījumā grūtnieci vēlams vismaz īslaicīgi hospitalizēt – labākai diagnostikai un norises smaguma novērtēšanai!

Grūtniecība un tuberkuloze

Svarīgi diagnosticēt tuberkulozi pēc iespējas agrīni, jo novēlota diagnostika rada būtisku risku gan mātei, gan auglim.

Daži slimības simptomi, piemēram, nogurums, var tikt kļūdaini skaidroti ar pašu grūtniecību. Nekavējoties nepieciešama ārsta konsultācija, ja ir neskaidrs klepus (krekšķis!), paaugstināta temperatūra, svīšana naktīs un krišanās svarā.

Pilngadīgām personām, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, jāveic krūšu kurvja orgānu rentgenoloģiskā izmeklēšana (ja tā nav veikta pēdējā gada laikā). Sievietei šo izmeklējumu veic līdz sestajai dienai pēc dzemdībām vai pirms izrakstīšanās no stacionāra. Izmeklējumi tiek veikti, lai pasargātu jaundzimušo, jo 20–30% gadījumu grūtniecības laikā TB norise ir maz simptomātiska, maskēta.

Kāpēc Latvijā atšķirībā, piemēram, no Norvēģijas joprojām veic jaundzimušo BCŽ vakcināciju?

Latvijā ir Eiropas Savienībā trešā augstākā saslimstība ar tuberkulozi, tādējādi zīdaiņu un mazu bērnu risks saslimt ir augsts.

Lūdzu, lūdzu pirmajā nedēļā, ja vien tam nav kādi traucējoši apstākļi, vakcinējiet jaundzimušos! Zīdaiņi ir neaizsargāti pret tuberkulozi. BCŽ vakcīna nav ideāla, taču tā pasargā zīdaiņus un mazus bērnus no vissmagākajām tuberkulozes formām – miliāras (ģeneralizētas) tuberkulozes un meningīta. Medijos publicētie un apspriestie dati par salīdzinoši pēdējos gados nedaudz biežākām vakcinācijas komplikācijām (t.s. BCŽ-ītiem) ir skaidrojami ar šobrīd izmantojamās vakcīnas augstāku efektivitāti. To apstiprina arī mūsu kaimiņu igauņu pieredze.

Grūtniecība un gripa

Grūtniecēm novēro augstāku saslimstību, smagākas komplikācijas, attiecīgi arī augstāku mirstību. Risks ir paaugstināts arī pirmajās divās nedēļās pēc dzemdībām. Smagas norises astma un sistēmiska glikokortikoīdu terapija ir papildu riska faktori.

Visefektīvākā profilakse ir (ikgadēja) vakcinācija; tā nav kontrindicēta grūtniecības laikā! To var un vajag veikt jebkurā trimestrī! Vakcinēties ieteicams arī grūtnieces ģimenes locekļiem. Gripas epidēmijas laikā vēlams izvairīties no telpām, kurās uzturas daudz cilvēku un kuras tiek slikti ventilētas. Apmeklējot medicīnas iestādes, vēlams lietot ķirurģisko masku. Lai arī gripa ir gaisa pilienu infekcija, tā tiek pārnēsāta arī kontakta veidā, tādēļ nepieciešams biežāk mazgāt rokas.

Tipiski gripas simptomi ir augsta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, klepus, iesnas, galvassāpes, elpas trūkums un muskuļu sāpes. Daļai grūtnieču būs vemšana, caureja, konjunktivīts. Nereti elpceļu simptomi novērojami bez temperatūras paaugstināšanās.

Ja ir aizdomas par gripu vai bijis ciešs kontakts ar gripas slimnieku, grūtniecei nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai lemtu par medikamentozo terapiju.