4. decembris, 2017
Ilona Noriete
Kādas ir raksturīgākās gastroenteroloģiska rakstura sūdzības un cik nopietni tām jāpievērš uzmanība, par to saruna ar gremošanas slimību centra Gastro gastroenteroloģi, dr. med. Ilzi Kikusti.
– Kādas ar gastroenteroloģiju saistītas sūdzības visbiežāk nākas dzirdēt no pacientiem, kad viņi ierodas pie jums vizītē?
– Jāteic, ka tās ir visdažādākās. Vienas no plašāk izplatītajām ir saistītas ar paaugstinātu kuņģa skābes līmeni. Tāpat nereti pacienti sūdzas par sāpēm kuņģī, dedzināšanu (vairāk vēdera augšdaļā, kas saistīta ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimībām), erozijām, gastrītiem. Otra ir pacientu grupa, kas sūkstās par dažādiem skābes atviļņiem, dedzināšanu pēc ēšanas. Un trešie ir pacienti, kuri sūdzas par sāpēm vēdera lejasdaļā vai pa visu vēderu, kas savukārt ir saistītas ar zarnu darbības traucējumiem: šķidru vēdera izeju vai tieši otrādi – aizcietējumiem. Tāpat pie gastroenterologa nāk pacienti ar neskaidrām diagnozēm: neizskaidrojamām sāpēm vēderā, nezināmu iemeslu dēļ parādījušos mazasinību, izmaiņām analīzēs.
– Vai vīriešu un sieviešu sūdzības mēdz atšķirties?
Ilze Kikuste: «Vēdera sāpju gadījumā nekādā ziņā neiesaka lietot pretsāpju medikamentus, jo vispirms noteikti ir jāzina sāpju iemesls. Atsevišķos gadījumos, ja pacients ir informēts par savu slimību un sāpju raksturu, turklāt viņš ir izmeklēts un visu izrunājis ar ārstu, var iedzert spazmolītiķi jeb gludās muskulatūras atslābinātāju.»
Foto: No Ilzes Kikustes personīgā arhīva
– Faktiski gastroenteroloģiska rakstura sūdzības raksturīgas abiem dzimumiem. Ja runājam par skābes atvilni, tad es to mēdzu dēvēt par direktoru slimību. Augstos amatos esošajiem bieži ir stresains, atbildīgs darbs, varbūt kādam arī liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana. Turpretī sievietes vairāk sūdzas par funkcionālām sāpēm vēderā un vēdera izejas traucējumiem.
– Zināms, ka funkcionālās kaites visbiežāk rosina distress. Vai pacienti aizdomājas un mēdz vilkt paralēles starp distresu un savu veselības stāvokli?
– Distress izraisa tā saucamās funkcionālās slimības, kad pacientam ir zināma rakstura sūdzības vai sāpes vēderā, taču veiktajos izmeklējumos vai analīžu rezultātos izmaiņas nekonstatē. Tomēr nezin kāpēc pacients jūtas slikti. Ja tiešām ne izmeklējumos, ne analīžu rezultātos ārsti neko sliktu neredz, tad mēs runājam par tādu slimību grupu kā funkcionālās slimības. Ļoti plaši izplatīti ir funkcionālie kuņģa-zarnu sistēmas darbības traucējumi. Te tiešām liela nozīme ir psihoemocionālajam fonam, to vidū stresam. Tāpat negatīvu ietekmi var atstāt arī citi faktori, piemēram, nepareizs ēšanas, darba režīms, kā arī tādi, kurus mēs īsti neapzināmies – gan vides, gan ģenētiskie faktori.
Jāteic, ka pēdējos gados pacienti kļūst arvien vairāk izglītoti. Reizēm viņi paši smejas, vai tikai tas nav no nerviem! Arī publiskajā telpā ir pietiekami daudz informācijas par veģetodistoniju. Rezultātā pacienti kļūst atvērtāki sarunai.
– Kā visbiežāk reaģē pacients, ja no ārsta tiek saņemta rekomendācija mazāk stresot, vairāk kustēties?
– To, protams, ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Tas ir katra pacienta rokās, kā viņš savu darbu un dzīves režīmu spēs sakārtot. Ir pacientu grupa, kas varbūt tā īsti nepieņem un arī neatzīst, ka viņu saslimšanu varētu ietekmēt psihoemocionālais fons. Savukārt citi ir ļoti atvērti sarunai un šo problēmu atzīst. Bet tas nav viegli panākams, un ir nepieciešams diezgan ilgstošs ceļš un darbs ar sevi, lai sakārtotu gan savu darba, gan atpūtas un uztura režīmu, kas ir komplekss pasākums.
Ja pacients ir nobriedis izmaiņām, mēs bieži vien kompleksās terapijas ietvaros viņam iesakām psihoterapeita konsultāciju. Tas ir viens no labiem risinājumiem, turklāt daudzi pacienti ieklausās un arī pieņem ārsta teikto. Tāpat ļoti ieteicama ir mērena fiziska slodze – pie fizioterapeita, sporta zālē, derēs arī regulāras pastaigas. Tas viss ir veselīga dzīvesveida pamatā.
– Nenoliedzami pacients pats nespēs diferencēt, kādas vēdera sāpes viņam ir. Kādas ir visbiežāk pieļautās pacientu kļūdas šajā sakarā?
– Sāpes vēderā kā sindroms ir ļoti viltīgs. Sāpju iemesli var būt dažādi, un tos nevajadzētu ignorēt vai kaut kādā ziņā pret tiem izturēties vieglprātīgi. Situācijā, ja pacientam ir galvassāpes vai muguras sāpes, viņš zina, ka, iedzerot kādu pretsāpju līdzekli, tas viņam palīdzēs. Vēdera sāpju gadījumā nekādā ziņā neiesaka lietot pretsāpju medikamentus, jo vispirms noteikti ir jāzina sāpju iemesls. Atsevišķos gadījumos, ja pacients ir informēts par savu slimību un sāpju raksturu, turklāt viņš ir izmeklēts un visu izrunājis ar ārstu, var iedzert spazmolītiķi jeb gludās muskulatūras atslābinātāju, bet nekādā gadījumā netiek rekomendēti pretsāpju līdzekļi.
Sāpēm vēderā jāzina iemesls. Tās tiešām var būt nevainīgas kolikas pēc bagātīgākas ēdienreizes, pēc Ziemassvētku vakariņām vai pēc tādu produktu lietošanas, kas veicina gāzu veidošanos. Tomēr tikpat labi tās var būt akūtas ķirurģiskas vainas, piemēram, akūts apendicīts. Vai akūts holecistīts jeb žultspūšļa iekaisums. Tāpēc te ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
– Ko darīt, ja pacientam akūtas sāpes vēderā parādās vakarā vai brīvdienās? Jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?
– Tieši tā, it īpaši, ja tās ir pirmreizējas sāpes un pacientam līdz šim nekad tādu nav bijis. Savukārt pacienti, kuriem ir ilgstošāka saslimšanas vēsture un viņi zina, ka šādas sāpes var būt, drīkst iedzert spazmolītiķi vai piparmētru tēju. Un pavērot, kāda ir reakcija. To drīkst darīt, ja ir izdarīti izmeklējumi, situācija pārrunāta ar ārstu un ir zināms sāpju raksturs. Turklāt nav nekādu simptomu, kas liecinātu, ka tās varētu būt savādākas sāpes.
Ja tablete nelīdz un sāpes pastiprinās, kā arī mainās to raksturs vai pievienojas vēl kādi blakus simptomi, piemēram, vemšana vai temperatūra, protams, ir jāsauc ātrā palīdzība.
– Lūdzu, ja iespējams, miniet kādu piemēru no savas prakses, kā nepareizi un nepamatoti lietoti medikamenti ir nodarījuši ļaunumu pacienta veselībai. Piemēram, ja vēdera sāpju gadījumā lietots ibuprofēns vai citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
– Gastroenterologiem nepatīk nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, no kuriem biežāk lietotie ir ibumetīns, citramons, aspirīns, diklofenaks u.c. Vēdera sāpju gadījumā, ja šīs sāpes saistītas ar kuņģa gļotādas iekaisumu vai čūlu, ar šīm zālēm var panākt tieši pretēju efektu. Tas tāpēc, ka pretiekaisuma, pretsāpju līdzekļi bojā kuņģa un visa gremošanas trakta gļotādu. Šo medikamentu lietošanas rezultātā var rasties akūtas erozijas, čūlas un citas problēmas, to vidū zarnu trakta asiņošana, kas ir ļoti bīstama komplikācija.
Ja sava veselības stāvokļa dēļ pacientam ir jālieto kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, aspirīns sirdij, tādos gadījumos viņam tiek pārbaudīts kuņģis un izvērtēts, kāds ir tā gļotādas stāvoklis. Bieži vien tādās situācijās paralēli pretiekaisuma līdzekļiem šiem pacientiem tiek rekomendēts papildus lietot arī medikamentus, kas aizsargā kuņģi.
– Kādi būtu drošāk lietojamie medikamenti vēdera sāpju gadījumā?
– Jau minēju, ka atsevišķās situācijās varētu lietot spazmalītiskus līdzekļus.
– Vai pacients pats spēj saprast un diferencēt spazmas vēderā: tās, lūk, ir bīstamas, bet tās – nē?
– Es neieteiktu pacientiem nodarboties ar pašdiagnostiku, kur nu vēl ar pašārstēšanos. Kā jau iepriekš minēju, vēdera sāpju sindroms ir diezgan nopietns un to nedrīkst vieglprātīgi ignorēt, jo šo sāpju iemesli var būt dažādi. Pacients nevar pats pārliecinoši pateikt, kāds ir spazmu iemesls.
– Kā speciālisti atšķir spazmatiskas vēdera sāpes?
– Protams, speciālistiem ir pieredze. Konkrētos gadījumos ar pacientu viss tiek kārtīgi izrunāts, niansētas sūdzības, to raksturs saistībā ar ēdienreizēm vai vēdera izeju. Balstoties arī uz analīzēm un izmeklējumiem, ārstam būs vieglāk saprast, kāds ir sāpju iemesls.
– Kādi izmeklējumi šādos gadījumos tiek izdarīti?
– Vēdera sāpju gadījumā tādu ir diezgan daudz. Pēc sarunas ar pacientu šos izmeklējumus var konkretizēt, tie kļūst mērķtiecīgāki.
Vispirms tās ir asinsanalīzes. Viens no populārākajiem izmeklējumiem, ko izmanto pie vēdera sāpēm, ir augšējā endoskopija, kuras laikā tiek apskatīts barības vads, kuņģis, divpadsmitpirkstu zarnas sākumdaļa. Otrs izmeklējums ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija, ar kuru tiek izpētīts iekšējo orgānu stāvoklis: aknas, žultspūslis, žultsceļi, aizkuņģa dziedzeris, kā arī pārējie vēdera dobuma orgāni. Vajadzības gadījumā pacientam var tikt nozīmēta arī kolonoskopija, kuras laikā tiek apskatīta resnā zarna līdz pat savienojumam ar tievo zarnu. Tie ir pamatizmeklējumi.
Tāpat var tikt pētīta vēdera izeja, vai tajā nav slēptu asiņu vai iekaisuma rādītāju, zarnu infekcijas.
– Kādi ir «bīstamākie» produkti un citi dzīvesveida faktori, kas var izraisīt akūtas vēdera spazmas?
– Tas ir ļoti individuāli – jāņem vērā katra indivīda esošās pamatsaslimšanas. Pacientiem ar atviļņa problēmu var būt dedzināšana vēdera augšdaļā vai sāpes pēc kādu asu, kairinošu ēdienu lietošanas. Savukārt tiem, kuriem ir sūdzības par kairinātām zarnām vai pastiprinātu gāzu veidošanos, problēmas var radīt pākšaugi, sēnes, augļi, rieksti, medus, bieži vien arī piena produkti. Tāpat arī gāzēti vai kofeīnu saturoši dzērieni. Pat tāda it kā nevainīga lieta kā košļājamā gumija var veicināt pastiprinātu kairinājumu zarnās.
Ņemot vērā, kādas līdz šim bijušas problēmas ar veselību vai gremošanas traktu, katram var būt savs provocējošais režīms, kādā veidā simptomi var saasināties.
– Ko jūs vēlētos piebilst sarunas nobeigumā?
– Pacientiem nevajag baidīties no izmeklējumiem. Pašlaik tos nevar salīdzināt ar agrāk veiktajiem. Visi izmeklējumi tiek izdarīti, ātri, īslaicīgi pacienta iemidzinot, un viņš to laikā faktiski neko nejūt. Es aicinu pacientus būt ļoti uzmanīgiem ar vēdera sāpēm un nekādā gadījumā tās neignorēt. Tāpat neaizrauties ar pašārstēšanos. Iespējami ātri jācenšas tikt skaidrībā par sāpju iemeslu un raksturu.