19. novembris, 2016
Zane Zvirbule.
Kas veicina saslimšanu ar kardiovaskulārām slimībām, kā no tām izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr esam saslimuši, jautājam kardioloģei Vitai Vestmanei.
– Par sirds veselības problēmām runā ļoti daudz. Vai plašā informācijas pieejamība ir ļāvusi iedzīvotāju veselībai uzlaboties?
– Jā, patiešām sirds veselības problēmas ir ļoti aktuāla tēma un par to tiek runāts ļoti daudz. Sirds slimību diagnostikas iekārtas mūsdienās ir ļoti modernas, un slimību var diagnosticēt un ārstēt jau ļoti agrīnā stadijā, taču mēs dzīvojam «stresa laikmetā», kad cilvēki ir pakļauti lielam spiedienam (darbā, mājās), kas arī ļoti ietekmē sirds veselību. Ja agrāk pirmās sirds slimību pazīmes parādījās vecuma grupā no 40–50 gadiem, tad tagad šī vecuma grupa ir 20–30 gadi, kas skaidrojams ar jau iepriekš minēto stresa līmeni, neveselīgu dzīvesveidu un smēķēšanu, alkohola lietošanu.
– Kā atpazīt sirds veselības problēmas? Kādas ir to pirmās pazīmes?
– Pirmās sūdzības, ar kurām pacienti parasti griežas pie ārsta, ir neizskaidrojamas sāpes krūtīs, sirdsklauves un paaugstināts asinsspiediens. Visbiežāk pacients patstāvīgi vai aptiekā ir izmērījis asinsspiedienu un dodas pie ārsta, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams dzert asinsspiediena zāles. It kā dzīvot viņam nekas netraucē, bet šķiet, ka cipari tomēr ir par augstu. Sliktāk ir tad, ja cilvēkam sāk trūkt elpas. Piemēram, parasti viņš ir varējis uzkāpt 6. stāvā, bet tagad nezināmu iemeslu dēļ vairs nē. Bieži mēs sakām, ka tas ir saistīts ar vecumu, bet tā gluži nav. Visbiežāk elpas trūkums ir saistīts ar kādu problēmu.
Vēl pacienti vēršas pie ārsta ar sūdzībām par nespēku, kas biežāk izpaužas pie fiziskas slodzes. Riska grupā ir arī pacienti ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Televīzijā daudz ir redzētas reklāmas par paaugstināta holesterīna kaitīgumu, bet, ja pacients savus holesterīna skaitļus nezina, tad tās arī paliek tikai reklāmas. Ārsti par holesterīnu pastiprināti runā, lai novērstu asinsvadu aptaukošanos un apkaļķošanos, kas ir nozīmīgs sirds asinsvadu slimību riska faktors.
Protams, nozīme ir arī vecumam un iedzimtībai. Tāpēc ārsti plaši lieto SCORE tabulas, ar kuru palīdzību arī veselam cilvēkam var izvērtēt procentuālu iespēju nākotnē saslimt ar sirds asinsvadu slimībām. Šī tabula paredzēta 40 gadu slieksni sasniegušiem cilvēkiem, bet noteikt risku var arī jaunākiem, izvērtējot tās pašas lietas, kas ir norādītas SCORE tabulā: asinsspiedienu, dzimumu, vecumu, kopējo holesterīnu un to, vai cilvēks smēķē. Noteikt holesterīna līmeni asinīs, tāpat izmērīt asinsspiedienu iespējams gan aptiekās, gan pie ārsta. Ja pacients zina šos skaitļus, tad var izvērtēt, vai viņam pastāv risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, un kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tā kā tabula neiekļauj visus riska faktorus, saslimšanas risks ir jāizvērtē plašāk, ņemot vērā arī tos.
– Kāds varētu būt rīcības plāns, ja cilvēks vēlas pārbaudīt savu veselību un risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām?
– Ja pacientam rodas šaubas par savu veselību, pirmais, pie kura būtu jāgriežas, ir ģimenes ārsts. Ārsts izvērtēs pacienta risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, turklāt viņš zina pacienta ģimenes anamnēzi. Mūsdienās ļoti daudzās aptiekās ir iespējams izmērīt asinsspiedienu un noteikt holesterīna līmeni asinīs. Tagad mēs cenšamies ieviest praksi, ka aptiekās ne tikai nosaka šos skaitļus, bet arī iesaka pacientam, kā viņam rīkoties tālāk. Šādā veidā pacients ir lietas kursā par savu veselības stāvokli, riskiem saslimt ar sirds slimībām un zina, kas viņam ir jādara turpmāk.
Bieži cilvēki, pašu iniciatīvas vadīti, nāk uz poliklīniku, lai noskaidrotu, vai viņiem pastāv sirds slimību risks, ja viņu radiniekiem tādas jau ir bijušas. Ārsts, izvērtējot izmeklējumu rezultātus, ieteiks, ko darīt tālāk. Ļoti daudz var panākt ar dzīvesveida korekcijām. Un te nu būs daudz darba pašam pacientam. Viņam ir jāsaprot: ja viņš ir vērsies pēc palīdzības pie ārsta, tad ārstā ir arī jāieklausās, jāsadarbojas. Cilvēkam pašam ir jāgrib mainīt savu dzīvesveidu. Jācenšas mazināt to riska faktoru ietekmi, kāpēc viņa sirds slimību risks ir paaugstināts. Tā var būt smēķēšana, nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, palielināts svars.
– Kādas ir galvenās lietas, ko vajadzētu mainīt savā ikdienā, lai nepieļautu sirds saslimšanas?
– Cilvēki ir kļuvuši mazkustīgi, un tas noteikti ir jāmaina. Šodienas dzīvesveidā pirmā lielā problēma ir ilgais pie datora pavadītais laiks. Mazkustīgums palielina risku saslimt ne tikai ar sirds slimībām, bet arī ar onkoloģiskām saslimšanām, veicina vielmaiņas traucējumu attīstību. Kustība ir dzīvība.
Es mūsdienas parasti saucu par akciju laiku, jo gan internetā, gan televīzijā tiek piedāvāti dažādi veselīga uztura plāni, bet šie plāni tiek izstrādāti tikai konkrētam laika posmam. Lai tiešām mainītu savu dzīvesveidu, šim procesam ir jābūt regulāram un ilgstošam. Ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, ko mēs ēdam. Uzturs ir jāsabalansē tā, lai tiktu uzņemts vajadzīgais ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku daudzums, kā arī nepieciešamie vitamīni un minerālvielas.
Trešā lieta, kam jāpievērš uzmanība, lai nepieļautu sirds saslimšanas, ir līdzsvarots dienas režīms, atvēlot laiku gan darbam, gan atpūtai un kustībām.
Cilvēkiem, kuri smēķē, noteikti būtu jācenšas to atmest. Ne tikai tad, kad slimība jau piemeklējusi, bet darīt to sevis labad. Smēķētājam ir jāapzinās, ka smēķēšana ir ļoti kaitīga, tā nodara lielu ļaunumu gan paša, gan apkārtējo veselībai. Īpaši kaitīgi smēķēt ir jaunām meitenēm, kuras vēl nav dzemdējušas. Nākotnē tādēļ var rasties ārkārtīgi daudz nopietnu veselības traucējumu.
– Ko darīt, ja sirds veselības problēmas tomēr parādījušās?
– Noteikti nedrīkst pret šīm problēmām izturēties vieglprātīgi. Ir jāapzinās, ka tas ir trauksmes signāls un ir jārīkojas. Kā jau teicu, tad pamats sirds veselības uzlabošanai ir dzīvesveida izmaiņas. Bieži vien, pat lietojot nepieciešamos medikamentus, pacienta veselība neuzlabojas, jo viņa dzīvesveids nav mainījies. Savas veselības dēļ tomēr ir vērts papūlēties un dzīvesveidā ieviest kādas korekcijas. Ar dzīves stila izmaiņām mēs iegūstam ne tikai ilgākus, bet arī kvalitatīvākus dzīves gadus.
– Jūs minējāt par nepieciešamību mainīt dzīvesveidu, vajadzības gadījumā lietot zāles. Vai ārstniecības augu preparāti var uzlabot sirds veselību?
– Ja šie preparāti tiek lietoti pareizās devās un pēc lietošanas instrukcijas, tad noteikti jā. Ja cilvēkam nav nopietnu sirds saslimšanu, kuras būtu jākoriģē ar zālēm, bet ir daudz stresa, tad ārsts bieži vien izraksta nomierinošus augu valsts preparātus. To, ko mēs nevaram saņemt ar uzturu, mēs varam iegūt ar uztura bagātinātajiem. Piemēram, ja pacients atsakās divas reizes nedēļā uzturā lietot zivis, tad viņš droši papildus var lietot zivju eļļu, lai saņemtu labās Omega-3 taukskābes, kuras ir nepieciešamas sirds veselības stiprināšanai. Profilaktiskiem nolūkiem ļoti ieteicama ir linsēklu eļļa.
Ja ir mēreni palielināts holesterīns, var lietot ārstniecības augu preparātus, kas satur Ķīnas rīsu sarkanā rauga (Monascus purpureus) ekstraktu.
Saprātīga šo līdzekļu lietošana ir apsveicama, bet to izmantošana ir jākontrolē.
– Kādos gadījumos tos drīkst, bet kādos nedrīkst lietot?
– Ārstniecības augu preparāti ir jālieto ilgstoši. Ar ārstu ir jāizrunā, kādam nolūkam tie izvēlēti: vai tiek kontrolēts asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs vai kas cits. Arī ārstniecības augu preparātus nevar lietot, kā ienāk prātā, kā konfektes, tāpēc ir jāzina un jāievēro noteiktais lietošanas laiks: no rīta, vakarā, ēšanas laikā, pirms vai pēc ēšanas. Bieži pacienti nemaz nestāsta, ka viņi lieto šos preparātus, un jauc tos kopā ar ķīmiskajiem medikamentiem. Tomēr būtu labi, ja pacients ārstam visu izstāstītu, jo var rasties nesaderība starp medikamentiem.
– Kad pacientiem būtu obligāti jāvēršas pie ārsta?
– Obligāti pie ārsta ir jāgriežas, ja ir sāpes krūtīs, jo īpaši, ja šīs sāpes ir saistītas ar fizisku slodzi. Ja cilvēkam pie fiziskas slodzes ir parādījies arī elpas trūkums, tad došanās pie ārsta ir neizbēgama. Arī paaugstināta asinsspiediena gadījumā vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt, lai varētu pareizi un efektīvi sākt ārstēšanu. Ārsts ir tā persona, ar kuru var visu izrunāt. Ne tikai veselības problēmas, bet arī nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas. Pie ārsta ir jāgriežas ne tikai tad, kad sāp, bet arī tad, ja cilvēku moka šaubas. Lai arī visapkārt ir informācijas pārbagātība, tomēr tikai ārsts individuāli izvērtēs katru pacientu un noteiks visefektīvāko, tieši konkrētam pacientam piemērotāko ārstēšanās veidu.
Attēlā
Vita Vestmane: «Mazkustīgums palielina risku saslimt ne tikai ar sirds slimībām, bet arī ar onkoloģiskām saslimšanām, veicina vielmaiņas traucējumu attīstību. Kustība ir dzīvība.»
Foto: No medicīnas centra Pulss 5 arhīva
Ielauzums
Pamats sirds veselības uzlabošanai ir dzīvesveida izmaiņas. Bieži vien, pat lietojot nepieciešamos medikamentus, pacienta veselība neuzlabojas, jo viņa dzīvesveids nav mainījies
Kardiovaskulāro slimību riska grupas
- Cilvēki, kuriem ir bijušas sirds asinsvadu slimības – miokarda infarkts vai insults, ir attīstījusies ateroskleroze, cukura diabēta slimnieki
- Cilvēki ar ļoti augstu holesterīna līmeni, augstu asinsspiedienu
- Vīrieši ap 50–60 gadu vecumu, īpaši smēķētāji
- Cilvēki, kuriem rados ir bijuši sirds asinsvadu slimnieki
- Sievietes pēc menopauzes