4. janvāris, 2018
Toms Zvirbulis
Sarunā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāju dr. Ivetu Mintāli skaidrojam, kā erektīlā disfunkcija ir saistīta ar sirds veselību.
– Ja vīrietim ir erekcijas traucējumi, viņš to diezin vai saistīs ar sirds veselību. Varbūt šāda saikne tomēr pastāv?
– Erektīlā disfunkcija ar to tiešām ir saistīta. Tā kā šajā vīriešu organisma zonā asinsvadu diametrs ir mazs, tad ateroskleroze, par ko bieži runājam sirds slimību sakarā, dzimumorgānus apasiņojošos asinsvadus skar vispirms. Turklāt tas ir paaugstināta riska rādītājs sirds asinsvadu slimību attīstībai nākotnē. Tātad, ja cilvēkam sirds slimību attīstības riska vecumā ir erekcijas problēmas, tad viņam vajadzētu pārbaudīt asinsvadu stāvokli. Ja tajos attīstās aterosklerotiskās plāksnes un asins plūsma ir traucēta, tad mazākajos asinsvados tas būs jūtams daudz vairāk.
– Jūs minējāt riska vecumu, kad cilvēki biežāk saslimst ar sirds asinsvadu slimībām. Kāds tas ir?
– Tas ir ļoti nosacīts, bet vidēji aterosklerotisko slimību risks vīriešiem būtiski pieaug pēc 40 gadu sasniegšanas. Turklāt sirds asinsvadu slimības kļūst arvien jaunākas. Savukārt jauniem cilvēkiem šīs slimības biežāk ir fatālas. Ja miokarda infarkts attīstās jau 40 gadu vecumā, tas ir ļoti smagas formas, jo, skarot kādu no lielajām artērijām, pārējās nav pieradušas kompensēt skābekļa trūkumu, tādēļ infarkts tiek pārciests ļoti smagi, un reizēm pacients pat nepagūst nokļūt līdz slimnīcai. Ja tas notiek pēc 70 gadu vecuma, tad organisms parasti ir pielāgojies tam, ka asinsvadi sašaurinās, un mazākie asinsvadi spēj kompensēt skābekļa trūkumu. Tāpēc tieši jauniem cilvēkiem aterosklerozes problēmai uzmanība jāpievērš pastiprināti. Ja rodas problēmas ar erekciju, tad paralēli ir jāpārbauda visi riska faktori, kuri nosaka sirds slimības.
– Tātad, ja cilvēkam rodas problēmas ar erekciju jau 25–35 gadu vecumā, viņam būtu jāpārbauda katrs iespējamais cēlonis?
– Jā, bet pirmais, ko būtu nepieciešams izdarīt, ir doties pie urologa un ar viņu izrunāties. Erektīlās disfunkcijas cēloņi 100% gadījumu nav saistīti ar sirds asinsvadu sistēmas problēmām, tie var būt funkcionāli traucējumi vai citas slimības. Tomēr ar lielāko varbūtību vīrietim pēc 30 gadu vecuma tās būs sirds saslimšanas. Kaut gan arī 25 gados neviens netraucē apskatīties, kāds ir holesterīna un cukura līmenis. Noteikti ir vērts padomāt, vai smēķēšana ir labākais, ko savai veselībai varam dot. Tādas lietas katram būtu jāsaprot pašam.
– Kā atteikšanās no cigaretēm varētu ietekmēt vīrieša sirds un asinsvadu sistēmu un līdz ar to arī viņa spēju sasniegt erekciju?
– Smēķēšana ļoti negatīvi ietekmē asinsvada iekšējo slāni endotēliju un tā funkcijas, tāpēc smēķēšana nav atbalstāma nekādā gadījumā. Es runāju ne tikai par cigaretēm, bet arī pārējiem tabakas un tai līdzīgiem izstrādājumiem. Cik nopietnas sekas smēķēšana atstāj uz erekciju un cik ilgi ir jāpīpē, lai rastos problēmas ar erekciju, ir atkarīgs no pacienta ģenētikas. Ikviena cilvēka gēnos ir ielikta nosliece uz dažādām saslimšanām. Attiecībā uz sirds asinsvadu slimībām smēķētājs ar 5–15 gadu stāžu, atmetot šo kaitīgo ieradumu, pamazām atgriezīsies tādā saslimšanas riska līmenī, kāds ir tiem cilvēkiem, kuri nav smēķējuši nekad.
– Turpinot par kaitīgajiem ieradumiem, kādu ietekmi uz asinsvadu sistēmu atstāj alkohols?
– Pirmkārt, ir jārunā par alkohola kvalitāti, otrkārt, par alkohola stiprumu un, treškārt, par patērētā alkohola daudzumu. Tāpat kā pārtikas produktiem kvalitāte ir ļoti svarīga, un arī tas, vai tiek lietots stiprais alkohols vai vīns. Vieglais alkohols – vīns un alus –, kuri tiek gatavoti, nepaaugstinot ne temperatūru, ne spiedienu, nodara mazāku kaitējumu nekā stiprie dzērieni. Stiprā alkohola ražošanas tehnoloģija ievērojami atšķiras. Stiprajam alkoholam ir arī vairāki kaitīgi blakusprodukti, kas tieši un mehāniski ietekmē jebkuru gļotādu. Tātad, strauji uzsūcoties asinīs, ietekmē arī asinsvadus. Jebkurš pacients zina, ka laiku pa laikam lietot alkoholu mērenās devās ir veselīgi, bet neko negrib dzirdēt par kustīgu dzīvesveidu un svara samazināšanu. Alkohola lietošanas un sirds saslimšanu raksturošanai izmanto U veida līkni. Proti, tiem, kuri nelieto alkoholu nemaz, ir tikpat liels risks saslimt ar kādu sirds slimību kā tiem, kuri alkoholu lieto pārāk lielos daudzumos. Ārsti nevēlas popularizēt alkohola lietošanu, bet vīna glāze dienā var pozitīvi ietekmēt jūsu veselību. Tiklīdz konkrētā deva tiek pārsniegta vai regulāri tiek lietots stiprais alkohols, pieaug arī sirds asinsvadu, vēža un citu saslimšanu risks.
– Arī augsts holesterīna līmenis tieši ietekmē sirds un asinsvadu veselību, vai pacientiem ar erektīlo disfunkciju vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību savam uzturam?
– Viens no risku samazinošiem pasākumiem ir veselīgs ēdiens. Holesterīnu mēs uzņemam ar jebkuru ēdienu. Arī kardiologu ieteiktajā Vidusjūras diētā ir holesterīns, un tas mūsu organismam ir nepieciešams. Turklāt tas katru dienu veidojas cilvēka aknās. Jautājums ir tikai par to, cik daudz holesterīna tiek ražots un cik daudz no organismā esošā holesterīna nonāk asinsvados un palīdz veidoties aterosklerotiskajām plāksnēm. Vēl viens riska faktors: ja mēs ēdam treknu ēdienu un mums ir liekais svars, tad erektīlā disfunkcija diemžēl var parādīties diezgan ātri. Katrs riska faktors, kurš ir raksturīgs sirds un asinsvadu slimībām, ir raksturīgs arī erektīlajai disfunkcijai. Ja organisms tiek pakļauts vairākiem sirds asinsvadus negatīvi ietekmējošiem faktoriem, tad risks saslimt paaugstinās ģeometriskā progresijā.
– Vai pacienti ar kardiovaskulāru slimību (KVS) drīkst nodarboties ar seksu?
– Ja pacients ir stabils, lieto medikamentus, ir zināma konkrēta diagnoze, pacientam ir izdarīts slodzes tests un ārsts uzskata, ka terapiju mainīt nav nepieciešams, tad ārsts var izskaidrot, cik lielas fiziskas slodzes pacients drīkst atļauties, un viņš var dzīvot seksuālo dzīvi.
– Vai KVS pacientiem ir atļauts lietot medikamentus erektīlās disfunkcijas ārstēšanai?
– Ja ārsts atzīst, ka pacients var nodarboties ar seksu, tad pacients drīkst šādas zāles lietot, taču ar nosacījumu, ka viņš vienlaikus nelieto nitrātus. Nitrāti ir nitroglicerīna tipa ilgstošas iedarbības medikamenti. Ja pacienta stāvoklis ir stabils, viņam ir veikta angioplastija un paplašināti asinsvadi, viņš regulāri lieto medikamentus, un stenokardijas lēkmju nav, tad nitrāti nav nepieciešami.
– Vai medikamenti potences palielināšanai var pozitīvi ietekmēt arī vīrieša sirds veselību?
– Par to vai, piemēram, pozitīvi ietekmē vīrieša sirdsdarbību, es šaubos. Taču tā pati aktīvā viela, kas ir šo zāļu sastāvā, tikai citās devās un citā formā, ir paredzēta sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Jebkurā gadījumā šie medikamenti uzlabo pašsajūtu, samazina depresiju un nomāc pašu noniecinošas domas un tieksmes. Katrā ziņā cilvēka psiholoģisko veselību tas var uzlabot, kas savukārt tālāk var mazināt sirds slimību risku.
– Vai varam teikt, ka erektīlā disfunkcija nav tikai vīrieša problēma, bet ir pāra problēma, kas ir nozīmīga arī sievietei?
– Tad ir jājautā: kāpēc cilvēki dzīvo kopā? Kopīga māja nav vienīgais, ar ko pārim ir jādalās. Pētījumi norāda, ka procentuāli vienlīdzīgi gan sievietēm, gan vīriešiem ir svarīga seksuālā dzīve. Sievietes tieši tāpat vēlas normālu un regulāru seksuālo dzīvi, kas ir jebkuru veselīgu attiecību stūrakmens.
– Jūsu praksē noteikti ir bijuši gadījumi, kad vizītē pie jums ierodas pāris.
– Jā, protams, ka tādi gadījumi ir bijuši. Citreiz viens negrib nākt, bet otrs atved, taču citreiz abi nāk labprātīgi. Ja vīrs neko daudz par zālēm nezina, tad sieva to zinās labāk. Daudz runājam par ēšanu: kā pareizi ēst, lai izvairītos no veselības problēmām. Nav jau tā, ka sirds asinsvadu slimību pacientiem ir nepieciešama īpaša diēta. Lai mazāk slimotu, ir jāēd veselīgi no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Tas ir jāmāca visiem ģimenes locekļiem, jo līdz šim acīmredzot kaut kas ir darīts nepareizi.
– Vai arī ārstēšanas rezultāts ir labāks tad, ja pacients ierodas ar kādu kopā?
– Pilnīgi noteikti jebkura saslimšana ir ģimenes problēma. Ir svarīgi, lai visi ģimenes locekļi saprot problēmas būtību un to, ka sirds asinsvadu slimības ir ģenētiski noteiktas. Mēs vienmēr pacientiem jautājam, vai viņu ģimenē ir bijuši infarkti vai insulti. Ja ir, it īpaši, ja tādi bijuši viņu vecākiem pirms vai nedaudz pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, tad ir pietiekami liels risks ar šo problēmu saskarties vēl agrākā vecumā. Tā kā ģenētisko pārmantojamību nevar noliegt, visiem ģimenē ir jāapzinās šī problēma un jādara viss, lai attālinātu saskaršanos ar to. Ja risks tiek mazināts jau agrīni, rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu, tad pat ar ģenētisku predispozīciju kardiovaskulārus notikumus var attālināt par gadiem desmit.
– Vai vīrietis par erektīlo disfunkciju var jautāt arī savam ģimenes ārstam?
– Jā, protams, jo arī ģimenes ārstiem mēs esam par šo problēmu stāstījuši. Ģimenes ārsts zina, vai un kad pacients ar kardiovaskulārām problēmām drīkst nodarboties ar seksu, kad nepieciešams izrakstīt medikamentus erekcijas veicināšanai. Ģimenes ārsts ir pirmā instance, kas pacientam var ieteikt veikt funkcionālos testus, lai noskaidrotu, cik tālu ir attīstījusies ateroskleroze. Ja nesanāk šo problēmu pārrunāt ar ģimenes ārstu, tad droši var doties pie speciālista, jo ārsts tieši tāpēc ir domāts. Ne visas atbildes būtu jāmeklē internetā, jo tas bieži vien var tikai sajaukt pacientam galvu.
– Kā jūs motivētu vīriešus iet pie ārsta un runāt par savām problēmām?
– Atbildīgi cilvēki domā par savu veselību. Nesen dzirdēju, ka šogad skolās vēl netiks atjaunota veselības mācība. Labi, veselības mācība varbūt arī nav galvenais, kas jaunos vīriešus «uzvedīs uz pareizā ceļa», bet to var izdarīt ģimene. Svarīgākais būtu sabiedrībā veselību pozicionēt kā lielu vērtību, uzsvērt, ka ikviens pats par to ir atbildīgs, un katrs pats to veido.