27. novembris, 2016
Kristīne Pastore
Ko šis gads jau ir pierādījis, kādas ir jaunizveidotā centra iespējas un nākotnes ieceres, stāsta centra vadītāja uroloģe onkoloģe Dzintra Litavniece.
– Kāpēc tika izveidots vienots centrs, apvienojot agrāko Uroloģijas nodaļu un nefroloģijas dienestu?

Kurzemes Uroloģijas centra virsārste Dzintra Litavniece ir pārliecināta, ka specializētā centra izveidošana piedāvā daudzpusīgākas iespējas pacientiem visā Kurzemes reģionā.
Foto: Egons Zīverts
– Liepājas reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļā jau izsenis ārstējas pacienti ne tikai no Liepājas un tai tuvējiem novadiem, bet faktiski no visas Kurzemes. Diemžēl citu Kurzemes pilsētu slimnīcās, lai gan ir atsevišķi speciālisti, nav specializētas Uroloģijas nodaļas, kur šiem pacientiem saņemt pilna spektra nepieciešamo palīdzību. Turklāt jāņem vērā arī tas, kas pēdējos gados ļoti intensīvi un mērķtiecīgi esam strādājuši, lai nokomplektētu spēcīgu un zinošu speciālistu komandu. Kopā ar mani strādā ārsti urologi Igors Carevs un Mārtiņš Silenieks, bet ambulatorajā sektorā Aleksandrs Plužņikovs. Tāpat Liepājas reģionālajā slimnīcā palīdzību saņem nefroloģiskie pacienti. Pirms dažiem gadiem uz Liepāju atnāca strādāt nefroloģe Arta Gertnere, speciālu apmācību ir izgājis vidējais medicīniskais personāls – māsiņas, kas ir ļoti zinošas šādu specifisku slimnieku aprūpē. Slimnīcā ir mērķtiecīgi strādāts arī pie tā, lai nodrošinātu visu mūsdienās nepieciešamo aparatūru. Skaidrs, ka medicīniskā aparatūra tāpat kā sadzīves tehnika, automašīnas un jaunās tehnoloģijas ar katru gadu tiek uzlabotas, kļūst modernākas, tāpēc pakāpeniski mēs to nomainām, bet es droši varu teikt, ka mums ir viss nepieciešamais, lai nodrošinātu pilna spektra mūsdienīgu palīdzību. Tie visi bija priekšnoteikumi, lai, apvienojot uroloģisko un nefroloģisko dienestu, veidotu specializētu centru, koncentrējot tajā visu iespējamo abu profilu palīdzību. Ar Kurzemes Uroloģijas centra izveidi mūsu darba apjoms ir tikai un vienīgi palielinājies.
– Kāpēc centram bija svarīgi pievienot arī nefroloģisko dienestu?
– Tāpēc, ka ļoti bieži uroloģiskajiem pacientiem ir nepieciešamas nefrologa konsultācijas un otrādi, jo ir ne mazums tā saucamo robeždiagnožu, kuru ārstēšanā nepieciešami abu specialitāšu ārsti. Ir svarīgi, lai nodaļā būtu nefrologs terapeits, jo lielākā daļa mūsu pacientu – gan uroloģiskie, gan nefroloģiskie – ir gados veci cilvēki, kuriem līdzās pamatslimībai, kuru ārstējam, ir arī dažādas citas slimības. Tā kā komanda mums ir veidota patiešām spēcīga, vadoties no mūsu pacientu vajadzībām. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka abu šo dienestu apvienošana ir loģisks solis reģionālajā slimnīcā. Man tāda iecere bija jau sen, jo strādājam ar uroģenitālo sistēmu – ārstējam gan nieru, gan urīnceļu patoloģijas.
– Vai, izveidojot specializētu centru, ir cerība saņemt arī lielāku valsts finansējumu nekā līdz šim šo pacientu ārstēšanai?
– Vismaz es nezinu, ka mūsu centram būtu piešķirts kāds papildu mērķfinansējums, taču, runājot par slimnīcas kopējo attieksmi, – mēs strādājam tik, cik mums ir vajadzīgs, un ierobežojumus nejūtam. Katrā ziņā nav bijis gadījumu, kad mums būtu jāpasaka saviem pacientiem: kvotas ir beigušās, un mēs jūs nevaram pieņemt! Tas ir arī tāpēc, ka lielākā daļa mūsu pacientu ir akūtā stāvoklī un viņu ārstēšanu nedrīkst atlikt. Tajā pašā laikā mēs ar naudu nemētājamies, mēs to skaitām tāpat kā līdz šim.
– Liepājā ir izveidots pirmais specializētais Uroloģijas centrs ārpus Rīgas. Vai tas nozīmē, ka piesakāt sevi kā nopietnus konkurentus saviem galvaspilsētas specializēto centru kolēģiem?
– Nē, tā nu gan tas nav. Latvijā ir tikai 64 urologi, tāpēc mums visiem ir jāsadarbojas, nevis jāsauc citam citu par konkurentiem. Turklāt, veidojot centru, mūsu mērķis nebija veidot kādam konkurenci, bet gan pietuvināt centrā saņemamo palīdzību reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem, un to mēs esam izdarījuši. Rīgā ir divas specializētās uroloģijas klīnikas, kas atrodas universitātes slimnīcās. Tajās ir mācībspēki un kadru kalve, tur ir liels darba apjoms un jaunas zināšanas, tur mācās arī jaunie speciālisti, un tā tam ir jābūt. Mēs jau tagad saprotam, ka pēc kādiem gadiem mums vajadzēs jaunus kolēģus, jo jaunāki mēs neviens nekļūstam. Tāpēc drīzāk mēs ceram uz šo centru sagatavotajiem speciālistiem un, protams, sadarbojamies ar saviem galvaspilsētas kolēģiem gadījumos, kad vajadzīgs padoms un arī palīdzība. Mūsu slimnīcai ir noslēgts sadarbības līgums ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centru, ko vada profesors Egils Vjaters, kurš ne vienreiz vien ir bijis arī pie mums, kad ieviešam jaunas operāciju metodes. Šī sadarbība ir ļoti svarīga un vērtīga. Kā jau es teicu, tur nav vietas neveselīgai konkurencei. Manuprāt, ir tikai loģiski, ka visa ārstēšana nav koncentrēta tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos ir pieejama mūsdienīga un kvalitatīva medicīniskā aprūpe. Tāds arī ir mūsu centra uzdevums: nodrošināt to uroloģijā un nefroloģijā. Novembra beigās Rīgā notika Uroloģijas asociācijas sēde, kurā mēs izskatījām 2014. gadā paveikto: darba apjomu un rezultātus. Mūsu centrs šajā ziņā bija pirmais uzreiz aiz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centriem. Tā arī ir atbilde uz jautājumu par to, kāpēc šāds centrs bija nepieciešams.
– Ko ir pierādījis pirmais Kurzemes Uroloģijas centra darba gads?
– Kā jau teicu, pirmkārt, ir palielinājies darba apjoms. Varbūt ne tik daudz skaitliskā ziņā, bet mēs vairāk esam veikuši liela apjoma operācijas. Īpaši tas attiecas uz onkoloģiskajām operācijām. Tas ļauj domāt, ka šajā virzienā savu darbu arī turpināsim. Taču uz to ir jāiet pakāpeniski, nevis mākslīgi. Otrkārt, es noteikti gribu pieminēt, ka mums ir ne tikai spēcīgi ārsti, bet arī ļoti zinoša un rūpīga pārējā komanda – tās ir māsiņas, māsu palīgi un citi. Kad ārsts savu darbu ir padarījis, tālākās rūpes par pacientu ir viņu rokās. Tas, cik veiksmīgi pacients atveseļosies, lielā mērā ir atkarīgs tieši no aprūpes. Man kā centra vadītajai ir ļoti patīkami no bijušajiem pacientiem dzirdēt, cik ļoti labi viņi mūsu centrā ir aprūpēti. Arī tas ir mūsu darba novērtējums. Ļoti svarīgs novērtējums, un tā ir mūsu stiprā puse!
– Jau tad, kad centrs vēl nebija izveidots, jūs kopā ar kolēģiem ieviesāt aizvien jaunas operāciju metodes. To ieviešanas laikā pie jums viesojās gan kolēģi no galvaspilsētas, gan Igaunijas. Tagad šo darbu turpināt, lai gan ne vienmēr jaunapgūtais kļūst par ikdienas darbu, kā tas bija, piemēram, ar urīnpūšļa ļaundabīgo audzēju diagnostiku, izmantojot kontrastvielu un fluoriscējošu gaismu.
– Tā tas ir, bet mums ir jāiet līdzi laikam, jābūt lietas kursā par jaunākajām ārstēšanas metodēm un tās arī jāpārvalda. Tas ir vajadzīgs mūsu vispārējai profesionālajai izglītībai. Jūsu pieminēto metodi mēs varētu uzsākt izmantot kaut vai rīt, ja vien valsts pacientiem apmaksātu procedūras veikšanai nepieciešamo kontrastvielu, kas izmaksā ap 400 eiro. Ja tā jāapmaksā pacientam pašam, ievērojami samazinās to cilvēku loks, kas var šo izmeklēšanas metodi atļauties. Līdz ar to ir jāapsver, cik lietderīgi slimnīcai ir iegādāties procedūras veikšanai nepieciešamo aparatūru, kas izmaksā tūkstošos eiro, ja tā stāvēs neizmantota. Bet, kā jau es teicu, tas nenozīmē, ka mums nav jāzina un jāpārvalda jaunākās metodes. Ir! Lai gan pagaidām mēs neesam bagāta valsts, varbūt drīz nauda šīm vajadzībām atradīsies, un tad mēs varēsim atrotīt piedurknes un ķerties pie darba. Tikmēr mēs savus pacientus ārstējām ar citām, ne sliktākām metodēm. Tāpēc mēs piedalāmies ārstu semināros, konferencēs un kongresos ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un arī tālāk, lai būtu lietas kursā par visiem jaunumiem, jo mēs strādājām pēc Eiropas vadlīnijām.
– Kādas ir biežāk sastopamās diagnozes, ko jums nākas ārstēt savā centrā?
– Tas ir līdzīgi kā visā valstī, Eiropā un arī pasaulē: pirmajā vietā ir prostatas ļaundabīgais audzējs, otrajā – urīnpūšļa vēzis un trešajā – nierakmeņu slimība.
– Pirmā svecīte Kurzemes Uroloģijas centra tortē ir nopūsta. Vai jums jau ir ieceres, ko vēlētos darīt nākotnē?
– Nākotne es noteikt gribētu ieviest dažus jaunumus nierakmeņu slimību ārstēšanā, jo tā ir ļoti aktuāla problēma. Vai tas izdosies, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Tāpat mēs varētu attīstīt operācijas, lai likvidētu tik aktuālo urīna nesaturēšanas problēmu, jo mūsu slimnīcā ir pieejami urodinamiskie izmeklējumi. Ir vēl citas ieceres, bet tad mums ir vajadzīgi ārstu papildspēki, jo mūsu komanda pie pašreizējās slodzes papildu darbus vairs nespēj paveikt – mūsu laiku aizņem jau tagad veicamais darbs.
Ielauzums
Mūsu mērķis nebija veidot kādam konkurenci, bet gan pietuvināt centrā saņemamo palīdzību reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem.