11. marts, 2018
Toms Zvirbulis
Par to, kā stiprināt imunitāti un nekļūt par kārtējo saaukstēšanās upuri, vairāk stāsta akciju sabiedrības Biolat padomes priekšsēdētājs Uģis Klētnieks.
– Kādas ir jaunākās tendences dabas vielu izmantošanā medicīnā?
– Viens no jaunumiem medicīnā ir padziļinātie pētījumi par mikrobu un probiotiku pielietojumu slimību ārstēšanā un profilaksē. Mikrobiomas ir mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka zarnu traktā. Cilvēks sadzīvo ar aptuveni 2000 dažādu sugu mikrobiem, kuru kopējais apjoms ir 2–3 kilogrami. Tikko tiek izmainīta cilvēka dabīgā mikroflora, piemēram, kad mēs lietojam antibiotikas, tiek nogalināti vajadzīgie mikroorganismi un rodas tādas veselības problēmas kā caureja. Lietojot antibakteriālos medikamentus ilgstoši, var tikt nogalināti mikrobi, kas ir nepieciešami cilvēka dzīvības uzturēšanai. Rezultātā izveidojas clostridium difficile infekcija (zarnu sienas iekaisums un bojājums), no kuras pacienti var arī nomirt. Lietojot antibiotikas, ir pieņemts lietot arī probiotikas, lai šādas problēmas nerastos. Cilvēka zarnās katrs mikrobs ražo konkrētas vielas, kas palīdz pārstrādāt barības vielas, ko cilvēks uzņem. Kuņģī nelabvēlīgās vides dēļ šo mikrobu ir mazāk. Visvairāk to ir tievajā un resnajā zarnā, un tie aktīvi piedalās uzņemtās pārtikas pārstrādāšanā.
– Vai katram cilvēkam zarnu mikroflora ir atšķirīga?
– Pasaulē ir veikti pētījumi, kuru ietvaros dvīņi, ēdot pilnīgi identisku pārtiku, piedzīvo krasi atšķirīgas pārmaiņas attiecībā uz viņu ķermeņa svaru: viens no dvīņiem svarā pieņemas, kamēr otra svars nemainās. Zinātnieki ir konstatējuši, ka tas ir daļēji atkarīgs no zarnu mikrofloras. Zarnās sintezētās vielas var būt saistītas arī ar atsevišķu slimību rašanos. Pēdējo gadu laikā ir veikti pētījumi par dažādām imunoloģiskām saslimšanām, piemēram, reimatoīdo artrītu. Visiem rematoīdā artrīta slimniekiem ir noteikta zarnu mikroflora. Arī dažādas alerģijas var būt saistītas ar zarnu mikrobiomu izmaiņām. Pēdējā laikā ir bijušas publikācijas par to, ka zarnu mikroflora var ietekmēt garastāvokli, palīdzēt cīnīties ar depresiju. Tam visam ir bioķīmisks pamats, jo ir konkrēti mikrobi, kas ražo gamma aminosviestskābi. Tā uzlabo noskaņojumu. Visi šie pētījumi gan ir veikti nesen. Lai to pilnībā apstiprinātu, ir jāpaiet vēl vairākiem gadiem. Probiotikas un mikrobiomas ir lietas, kas tiek intensīvi pētītas.
– Kādas vēl orgānu sistēmas var pozitīvi ietekmēt ar probiotikām?
Sadarbībā ar Jaunzēlandes zinātniekiem izveidots produkts, pirmā tāda veida probiotika, kas ir domāta angīnas, vidusauss iekaisuma un citu vīrusu infekciju profilaksei. Produkts pieejams tablešu formā, un to ir ieteicams lietot bērniem, kuri saaukstējas regulāri vai arī periodos, kad šīs vīrusu infekcijas ir visbīstamākās.
Foto: abda.de
– Mēs varam runāt ne tikai par cilvēka zarnu traktu, bet arī citām ķermeņa daļām, ko klāj gļotāda. Tas ir kakls, mutes dobums. Arī ginekoloģijā probiotiskos preparātus lieto gan profilaktiski, gan ārstnieciski pie dažādām kandidozēm (sēnīšu infekcijas). Tieši par mutes dobumu un mutes dobuma slimībām ir ļoti daudz pētījumu. Viena no problēmām, uz kuru šie pētījumi norāda, ir biežās angīnas bērniem. Šīs angīnas pavada arī citas mutes dobuma infekcijas un vidusauss iekaisums. Mute pati par sevi ir ieejas vārti daudzām vīrusu infekcijām, sākot ar vienkāršu saaukstēšanos un beidzot ar gripu. Šobrīd tiek pastiprināti pētīta mutes dobuma mikrofloras nozīme aizsardzībā pret dažādām infekcijām. Bērni uzturā lieto daudz saldumu, un arī zobu higiēnas produktu sastāvā bieži vien nav tās veselīgākās vielas – tās nogalina mutes dabīgo mikrofloru. Ja dabīgā vide tiek izmainīta, bērni var biežāk sākt slimot ar angīnu, vidusauss iekaisumu un citām slimībām, kuras izraisa saaukstēšanās.
– Vai jau ir izstrādāti kādi produkti, kas stiprina mutes dobuma dabīgās aizsargspējas?
– Viens no apliecinājumiem ir Jaunzēlandes pētnieku darbs ar Streptococcus salivarius baktērijām. Tās dabiski atrodas cilvēka siekalās un spēj pasargāt cilvēku no kaitīgiem mikrobiem. Ir izstrādāti produkti, kuru darbība ir līdzīga un kuri palīdz pasargāt cilvēku no smaganu infekcijām un zobu kariesa. Sadarbībā ar Jaunzēlandes zinātniekiem esam izveidojuši produktu Faringo Pro, kura pamatā ir pieminētās baktērijas Streptococcus salivarius celms K12 – īpaši izdalīta grupa ar šīs baktēriju sugas «spēcīgākajiem» pārstāvjiem. Ir veikti nopietni klīniskie pētījumi, kā celma K12 baktērijas, nonākot mutes vidē, ierobežo infekciju izplatību, īpaši bērnu vidū. Par bērniem mēs domājam īpaši, jo bērni parasti visbiežāk slimo ar šīm slimībām. Mēs ceram, ka produkts apmēram pusotra mēneša laikā būs pieejams arī Latvijā. Šī ir pirmā tāda veida probiotika, kas ir domāta angīnas, vidusauss iekaisuma un citu vīrusu infekciju profilaksei. Produkts būs pieejams tablešu formā, un to ir ieteicams lietot bērniem, kuri saaukstējas regulāri, vai arī periodos, kad šīs vīrusu infekcijas ir visbīstamākās.
– Tad var teikt, ka medicīna pamazām dodas slimību profilakses, nevis ārstēšanas virzienā?
-Jā, probiotikām ir labas profilaktiskās spējas, tās ir gana plaši pieejamas aptiekās, bet to pārdošanas apjoms nav liels. Tas varētu būt saistīts ar nepietiekamu informācijas daudzumu sabiedrībā. Esmu konsultējis vairākus augsta līmeņa sportistus, kuriem esmu ieteicis lietot probiotikas, lai viņu organisms varētu veiksmīgāk atkopties pēc slimošanas. Atsauksmes ir labas, rezultāti arī, un to pierāda arī manis pieminēti pētījumi. Šis varētu būt viens no produktiem, kas spēcina mutes gļotādas dabīgo vidi un palīdz cīnīties pret saaukstēšanos.
– Kādas sastāvdaļas ir jaunā produkta Faringo Pro pamatā?
– Tās ir dabīgi izdalītas Streptococcus salivarius baktērijas, kas pavairotas dabīgā biotehnoloģiskā ceļā un iestrādātas tabletēs ar zemeņu garšu. Tabletei nonākot mutē un lēnām izšķīstot, šī baktērija atdzīvojas un ir spējīga noturēt dabīgās aizsardzības līmeni un uzlabot mutes dabīgās mikrofloras sastāvu.
– Vai šim preparātam tiek pievienotas vēl kādas aktīvās vielas, lai pastiprinātu tā darbību?
– Nē, jo ir zinātniski pierādīts, ka Streptococcus salivarius arī vienatnē spēj sniegt būtiski labu efektu, lai aizsargātu un atjaunotu mutes dobuma mikrofloru.
– Vai ir doma nākotnē izstrādāt līdzīgas darbības zāles, jo šis, vismaz Latvijā, ir pilnīgi jauns virziens medicīnas aprūpē?
– Konkrētais medikaments ir piemērots tieši mutes mikroflorai, bet mēs kopā ar ārzemju zinātniekiem pētām iespējas ietekmēt alerģiskos procesus cilvēka organismā. Šobrīd notiek pētījums par iespējām mazināt alerģisko iesnu simptomus, izmantojot probiotikas. Tāpat ir pētījumi par atopiskā dermatīta mazināšanu ar līdzīgiem preparātiem. Mēs ļoti ceram, ka šie produkti būs pieejami cilvēkiem tuvākā gada laikā. Tāpat mēs ceram Latvijā īstenot ļoti nopietnu pētniecības projektu alerģisko slimību ārstēšanā, izmantojot tādu produktu kā Alergosil. Šī produkta sastāvā ir kurkumas ekstrakts un kvercitīns, un tā efektivitāte ir nenoliedzama. Lielākā problēma ir tāda, ka efektivitāti pacients jūt tikai pēc mēneša. Mēs ceram izmantot vairāku dabas vielu kombināciju, kas uzreiz spētu mazināt alerģisko reakciju un pēc mēneša sasniegt maksimālo efektu ar kurkumas ekstrakta un kvercitīna palīdzību, kas šo medikamentu padarītu par nopietnu medikamentu, līdzīgi kā inhalējamos glikokortikoīdus. Klīniskie pētījumi manus vārdus apstiprina, bet ļoti gribētos redzēt, kā šis preparāts darbojas reālajā vidē, nevis laboratorijā.
– Vai jaunais medikaments visiem darbojas vienlīdz efektīvi, vai ir kāda atsevišķa demogrāfiskā grupa, kurai tas palīdz labāk?
– Paredzams, ka produkta iedarbība ir vienlīdz laba gan pieagušajiem, gan bērniem. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka cilvēka imunitāte nostiprinās dzīves gaitā un ar to saistīto saslimšanu skaits bērniem ir ievērojami lielāks. Tādēļ arī zinātniskie pētījumi par šo produktu fokusēti uz pacientiem bērniem.
– Vai šo preparātu var lietot ikdienā? Kādi ir papildu ieguvumi tā ilgstošai lietošanai?
– Tā kā šis preparāts tiek ražots no dabīgās siekalu mikrofloras, tad to droši var lietot ilgstoši. Ja mēs lietojam neveselīgu pārtiku vai nekvalitatīvu zobu pastu, kas nogalina mutes dabīgo mikrofloru, vai kā citādi bojājam mutes dabīgo vidi, ir svarīgi nodrošināt to, lai mutes dabīgās aizsargspējas būtu pietiekamas. Piemēram, helikobaktērijas, kuras izraisa kuņģa čūlu, tiek nodotas sadzīviska kontakta ceļā. Mikrobu apmaiņa var notikt arī dzerot no vienas pudeles. Arī ceļojot, noteikti jāminimizē risks saslimt, jo ārzemēs var būt izplatītas mums pilnīgi svešas baktērijas. Sportošana ziemā ir vēl viens riska faktors, jo mutes gļotāda var tikt bojāta aukstuma dēļ. Profesionāliem sportistiem tas varētu būt īpaši aktuāli. Šeit kā piemēru varu minēt mūsu labāko biatlonistu Andreju Rastargujevu. Viņam slimošana kaut vai uz nedēļu var ļoti spēcīgi ietekmēt sportiskos rezultātus visas sezonas garumā.
– Cik ilgā laika posmā kopš Faringo Pro lietošanas uzsākšanas var iegūt augstāko aizsardzības līmeni?
– Protams, ir jāpaiet laikam, lai efekts būtu vislabākais, bet kaut kāda aizsardzība izstrādājas jau pēc vienas vai divām dienām. Ja mutē ir kādi patogēni (nelabvēlīgi, slimības izraisoši) mikrobi, tad, lai tos dabūtu laukā, paiet kāds laiciņš. Stiprinātā mutes mikroflora neļauj šiem mikrobiem attīstīties un vairoties, un divu nedēļu laikā mikrobu sliktā ietekme izzūd.
– Vai mikroorganismu potenciāla izmantošana medicīnā ir tā joma, ko nākotnē var un vajag attīstīt?
– Katru gadu notiek vairāki zinātniski kongresi, kuros intensīvi tiek pētīta probiotiku efektivitāte. Ja mēs padomātu par to filozofiski, tad mums ir jārūpējas par mūsu ķermenī esošajiem trim kilogramiem mikrobu, jo tie nodrošina efektīvu organisma darbību. Iespējams, nākotnē būs arvien vairāk līdzīgu produktu, kuri profilaktiski varēs cīnīties ar saslimšanām.
– Kāda ir dabas preparātu nozīme nākotnes medicīnā? Vai tie būs vairāk profilaktiski preparāti, vai arī slimības ārstējoši medikamenti?
– Skaidrs, ka ar dabas vielām un pārtiku var panākt ļoti daudz. Arvien vairāk tiek pētīta pārtikas ietekme uz cilvēka veselību. Pēdējos gados ļoti attīstījusies Austrumu garšvielu izpēte, un ir interesanti dati par šo garšvielu pretvēža iedarbību. Šobrīd pasaulē notiek ap 50 nopietnu pētījumu, kuru pamatā ir dabas vielu ekstraktu efektivitātes pierādīšana cīņā pret nopietnām saslimšanām. Redzēsim, kādi būs rezultāti, bet ir skaidrs, ka, mērķtiecīgi un pareizi izvēloties dabas vielas, mēs varam savu veselību uzlabot.