Nopirkt, lietot, dzīvot!

7. decembris, 2017

Anna Kalniņa

Par to, kā visefektīvāk sadzīvot ar astmu, Tautai un veselībai stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra  Ambulatorās daļas vadītāja Nataļja Voskresenska.

 

– Kā rudens sezona ienāca jūsu praksē? Vai tas ir paasinājumu laiks jūsu ikdienas pacientiem?

– Šoruden jau kopš septembra palielinājās saslimšana ar akūtām respiratorām  infekcijām, kas noved pie tādām komplikācijām kā pneimonija. Arī bronhiālās astmas pacientiem šoruden novērojami smagi saasinājumi, kas nereti prasījuši pat pacientu hospitalizāciju.

– Vai līdzīga situācija novērojama katru rudeni, vai arī šis gads ir īpašs?

– Salīdzinot ar citiem gadiem, šajā rudenī vērojama lielāka tendence pieaugt bronhiālās astmas un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) paasinājumiem pēc respiratorām infekcijām.

– Vai plaušu slimību ziņā Latvija citu Eiropas vai pasaules valstu vidū kā īpaši izceļas?

– Latvijā saslimstība ar plaušu slimībām, salīdzinot ar citām valstīm, ir vidējā līmenī vai pat augstāka nekā citviet.  Iemesli ir dažādi, bet, pirmkārt, Latvijā ir ļoti liels smēķējošo cilvēku skaits. Pēc 2012. gada statistikas datiem pie mums smēķē aptuveni 34,3% iedzīvotāju, vīrieši – 52%, sievietes – 22%.Tas nozīmē, ka esam viena no lielākajām smēķētāju valstīm Eiropā. Diemžēl pieaug smēķēšanas izplatība starp jauniešiem un īpaši starp meitenēm – topošajām māmiņām. Pieaug arī pasīvi smēķējošo bērnu skaits; dzīvojot kopā ar ģimenes locekli, kas smēķē, bērns tiek pakļauts smēķēšanas kaitīgajai iedarbībai. Pasīvās smēķēšanas rezultātā bērniem var rasties dažādas plaušu slimības, ieskaitot bronhiālo astmu.
Otrkārt, mēs dzīvojam  klimatiskajos apstākļos, kur lielāko gada daļu ir mitrs un auksts gaiss, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka elpošanas sistēmu.

Treškārt, finansiālie apstākļi. Naudas trūkuma dēļ Latvijas iedzīvotāji nereti vēršas pie ārsta novēloti, kad slimības vairs nav sākuma stadijā. Mums ir cilvēki, kas nesaņem atbilstošus medikamentus, jo tie netiek pienācīgā līmenī kompensēti. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, pie mums ir vislielākie pacientu līdzmaksājumi par medikamentiem.

– Viena no bieži sastopamām plaušu slimībām ir bronhiālā astma. Kā šo slimību pamanīt?

– Par iespējamu bronhiālo astmu var norādīt vairākas pazīmes, piemēram, biežas respiratoras infekcijas, sēcoša elpa vai trokšņi plaušās akūtas saslimšanas gadījumos, ilgstošs klepus pēc vīrusu infekcijām, elpas trūkuma epizodes. Jāatceras, ka ar astmu var saslimt jebkurā vecumā – gan bērni, gan arī veci cilvēki, līdz ar to ir jāreaģē uz jebkurām veselības izmaiņām, negaidot, kad tās pārvērtīsies smagā un hroniskā slimībā. Es pat teiktu tā: ārsts ir jāapmeklē laikus, lai pamanītu iespējamās problēmas to sākuma stadijā.

– Kādas metodes tiek izmantotas, lai diagnosticētu astmu?

– Bronhiālās astmas diagnostikai tiek izmantotas vairākas metodes. Pirmā ir pacienta sūdzību apzināšana: klepus, sēkšana, elpas trūkums u. tml. Otrā un galvenā diagnostikas metode ir spirometrija  ar bronhodilatāciju – elpošanas tests, kura laikā tiek pārbaudīts izelpas spēks, plaušu tilpums un reakcija uz medikamentiem. Tā ir vienkārša un lēta izmeklēšanas metode, kas veicama ambulatori un ar ģimenes ārsta nosūtījumu pieejama bez maksas. Neskaidros gadījumos kā papilddiagnostikas metodi izmanto bronhu provokācijas testu, kas ir līdzīgs spirometrijas testam, taču tā laikā tiek izmantotas zāles bronhu kairināšanai. Ja bronhi uz tām reaģē ar spazmu, tas  apstiprina astmas  diagnozi.

Lai izslēgtu citas nopietnas saslimšanas, piemēram, tuberkulozi vai plaušu vēzi, rekomendējam rentgenizmeklēšanu, īpaši, ja tas pāris gadus nav darīts. Diemžēl vēl joprojām nereti ir gadījumi, kad plaušu vēzis tiek diagnosticēts vēlīnās stadijās.

– Vai astma ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti un vai tā ir ārstējama?

– Bronhiālā astma nav pilnībā izārstējama, taču, sekojot ārsta rekomendācijām un izmantojot pareizu ārstēšanas taktiku, pacientam ievērojami uzlabosies dzīves kvalitāte: viņš jutīsies labi, nebūs smagu paasinājumu, varēs nodarboties ar sportu vai citiem vaļaspriekiem. Turklāt, saskaroties ar astmas diagnozi, tas uzreiz nenozīmē, ka turpmāk visu atlikušo mūžu būs jālieto medikamenti. Ir pacienti, kuriem novērojama pat ļoti ilgstoša slimības remisija, protams, pēc ārstēšanās  kursa.

– Kāda terapija tiek izmantota astmas gadījumā un kas ietekmē tās efektivitāti?

– Ir farmakoloģiskā jeb medikamentozā un nefarmakoloģiskā terapija. Astmas gadījumā tiek izmantotas divas lielas medikamentu grupas.

Pirmie ir ārstējošie jeb pretiekaisuma medikamenti, kas mazina iekaisumu elpceļos. Tie ir lietojami ilgstoši, visu mūžu vai arī kursa veidā.

Otra grupa ir bronhu dilatatori  jeb tā sauktie glābšanas medikamenti –  tiem nav ārstnieciskas iedarbības, tie paplašina bronhus un atvieglo simptomus, un šos medikamentus pacients izmanto pēc vajadzības.

Ir skaidri saskatāmas likumsakarības: ja pacients bieži lieto glābšanas medikamentus, tas nozīmē, ka netiek veikta kvalitatīva pamatterapija. Diemžēl pacienti šo sakarību nesaprot: gan pie mums, gan citur pasaulē.

Šī iemesla dēļ ir pieejami arī kombinētie medikamenti, kas vienlaikus gan ārstē bronhiālo astmu, gan arī atvieglo tās simptomus, taču šīs grupas preparāti ir samērā dārgi – valsts kompensē astmas medikamentus 75%,  bet pacienta līdzmaksājums ir aptuveni 10–30 euro mēnesī.

Nemedikamentozā terapija galvenokārt ietver pacienta individuālu apmācību: par viņa specifiskajiem riska faktoriem, piemēram, alergēniem, par ārstēšanas plānu un  rīcības shēmu ikdienā. Saasinājumu gadījumos ļoti svarīga ir  pareiza inhalatoru lietošanas tehnika un ārstnieciskā fizkultūra – elpošanas tehnika un vingrinājumi, diafragmāla elpošana, joga u.c.

– Vai pacienti ir apzinīgi un pietiekami līdzestīgi savas slimības ārstēšanā?

– Viens no galvenajiem nosacījumiem ir pareiza inhalatoru lietošanas tehnika. Statistika liecina, ka visā pasaulē ap 90% astmas slimnieku  sākumā inhalatorus lieto nepareizi. Stradiņa slimnīcā ir atvērts Bronhiālās astmas apmācības kabinets, kurp mūsu ārsti uz bezmaksas apmācībām nosūta katru pacientu, kurš ar šo diagnozi saskaras pirmo reizi. Arī no apmācītajiem pacientiem apmēram 30% medikamentus lieto nepareizi, un, ja mēs to konstatējam, tad nosūtām uz apmācībām atkārtoti.

Otrs pacientu līdzestības  klupšanas akmens ir medikamentu lietošanas biežums. Proti, lielākā daļa astmas medikamentu turpina iedarbību 12 stundas un ir jālieto divas reizes diennaktī.  Pieredze rāda, ka nereti pacienti atceras to izdarīt tikai vienu reizi, taču par otru aizmirst vai arī viņiem kāda iemesla dēļ nav ērti to darīt. Rezultātā turpmākās 12 stundas aizrit bez medikamentu iedarbības, parādās simptomi, kas var novest arī pie nopietna saasinājuma.

– Vai šādiem pacientiem var piedāvāt alternatīvu risinājumu? 

Latvijā  ir pieejami jauni  medikamenti kas ievērojami uzlabo pacientu līdzestību. Tie ir medikamenti, kas darbojas nevis 12, bet gan 24 stundas, līdz ar to ir lietojami vienu reizi diennaktī. Šo medikamentu lietošana palīdz kontrolēt slimības gaitu, nodrošina mazāk paasinājumu un līdz ar to samazina veselības aprūpes izmaksas. Arī medikamenta cena ir samērā draudzīga un nav  augstāka  nekā «vecajiem» medikamentiem.

– Jaunie medikamenti rekomendējami visiem astmas pacientiem?

– Ja pacientam ir laba līdzestība un astma tiek labi kontrolēta, tad nav nepieciešamības mainīt terapiju. Tikai tajos gadījumos, ja pacientam ir novērotas kādas blaknes, līdzestības vai konkrēta inhalatora lietošanas problēmas, terapija ir jāmaina un jāpiedāvā jaunās paaudzes medikamenti.

– Ko varat ieteikt mūsu lasītājiem veselības saglabāšanai?

– Pirmkārt, visiem smēķējošajiem lasītājiem rekomendēju vismaz padomāt par smēķēšanas atmešanu, jo visas darbības sākas ar domu. Pēc tam var pajautāt padomu arī speciālistam, kā atmest smēķēšanu.

Otrkārt, tiklīdz ievērojat kādas elpošanas problēmas, vērsieties pie ģimenes ārsta un pneimonologa. Mēs varam jums  palīdzēt!