Mugurai vajadzīgas kustības!

20. septembris, 2017

Kristīne Pastore

Kādi ir izplatītākie iemesli un ko darīt, lai mugura nesāpētu, to jautājam speciālistam ar 19 gadu pieredzi muguras sāpju ārstēšanā.

 

– Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki nodarbojas ar pašārstēšanos, un tā notiek arī muguras sāpju gadījumā. Kā jūs to vērtējat?

– Es teikšu tā: svarīgi būtu saprast, ka viens līdzeklis neder visiem cilvēkiem. Tas ir pats, pats galvenais! Pat tad, ja cilvēkam šķiet, ka viņam ir tieši tādas pašas sāpes kā kaimiņienei, tas nenozīmē, ka var aizņemties no viņas zāles un ārstēties uz savu galvu. Muguras sāpju iemesli ir ļoti dažādi, lai gan sāpes šķiet līdzīgas. Cita lieta, ka cilvēku sāpju slieksnis ir atšķirīgs.

– Kādas ir tipiskākās muguras sāpju lokalizācijas un iemesli?

– Visbiežākais sāpju veids ir tā saucamā muguras krika, kad cilvēks ceļas no krēsla, pieliecas vai paceļ kādu smagumu un pēkšņi sajūt asas sāpes muguras lejasdaļā, starp lāpstiņām, kakla daļā vai jebkurā citā vietā mugurā. Tās ir asas sāpes, kas ātri sākas, taču parasti arī divu trīs dienu laikā mierīgā režīmā pāriet. Iemesls tam visbiežāk ir cilvēka zemā fiziskā aktivitāte. Piemēram, rudeņos cilvēks ar mazkustīgu dzīvesveidu, aizbrauc kartupeļu talkā un pēc tam mokās ar muguras sāpēm. Tipiski, ka sāpes laiku pa laikam mēdz atkārtoties.

– Un cilvēks pats sāk sevi ārstēt – ķeras pie pretsāpju tabletēm.

– Tā arī varētu darīt, taču ir svarīgi saprast, cik ilgi šīs zāles lietot. Vienu divas dienas nav jēgas. Ja ir sākts, tad vajadzētu vismaz nedēļu – tas būtu minimālais cikls, bet ārsts parasti rekomendē divas nedēļas.

– Kāpēc nav efektīvas divas trīs dienas?

– Tāpēc, ka īslaicīga sāpju samazināšanās var nenozīmēt pietiekamu efektu uz pašu procesu, kas sāpes izraisa – tūsku, iekaisumu. Turklāt, ja zāles lietotas tikai divas dienas, sāpes pēc piecām dienām var atkal atkārtoties, un tad jau būs vajadzīgs pavisam cits zāļu lietošanas režīms.

– Kādi vēl ir muguras sāpju iemesli?

– Tās ir deģeneratīvās jeb vecuma radītās izmaiņas. Nevajadzētu brīnīties gados jauniem cilvēkiem ap trīsdesmit četrdesmit gadiem, ja ārsts kartītē ieraksta: deģeneratīvas izmaiņas, jo šīs izmaiņas katram cilvēkam notiek atšķirīgi. Taču parasti –ap 50–60 gadu vecumu, kad tāpat kā citi orgāni pamazām noveco arī mugurkauls. Trešais iemesls ir dažādi starpskriemeļu disku bojājumi, ceturtais – palielināts kustību apjoms skriemeļiem. Tā ir grūtāk diagnosticējama vaina, taču ļoti izplatīta, kad cilvēkam ir tā saucamais pārslodzes kustīgums jeb mugurkaula nestabilitāte: skriemeļi pie slodzes kā tādas šķērītes slīd uz priekšu un atpakaļ. Tā nedrīkst notikt. Šī ir iedzimta īpatnība, kas raksturīga gados jauniem cilvēkiem. Tur varētu būt vainojams saišu un locītavu vājums. Nākamais izplatītākais muguras sāpju iemesls ir mugurkaula kanālu sašaurināšanās un aizaugšana jeb tā saucamās stenozes. Visbiežāk tās ir novērojamas jostas daļā, taču ir arī gadījumi, kad šī pataloģija skar mugurkaula kakla daļu.

– Izklausās ļoti nopietni. Kādi tam ir iemesli?

– Tur kombinējas gan manis jau pieminētās deģeneratīvās izmaiņas jeb organisma novecošanas procesi, gan vienlaikus notiek starpskriemeļu diska iespiešanās. Starp skriemeļiem pārmērīgā apjomā palielinās muguru stabilizējošās saites un notiek vēl citi procesi, kā rezultātā mugurkaula kanāls pamazām sašaurinās. Savā praksē es esmu redzējis arī četrdesmitgadniekus ar šādām problēmām, tāpēc gribētu atgādināt: ja sāpes ilgst līdz divām nedēļām, vēl nav īpaši jāsatraucas, taču, ja tās turpinās mēnesi un vairāk, neskatoties uz vecumu, ir jādodas pie speciālista.

– Pie kāda?

– Vispirms, protams, pie ģimenes ārsta. Ja pēc nozīmētās terapijas sāpes nemazinās, tad, iespējams, viņš nosūtīs pie neirologa. Taču, ja sāpes arī tad saglabājas, tad jādodas pie mugurkaula ķirurga vertebrologa, kurš apskatīs un vajadzības gadījumā nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus, lai saprastu, kas tur ir par vainu. Kā jau es sākumā teicu, 80% cilvēku muguras sāpes pāriet pašas. Būtisks priekšnoteikums, lai saprastu, vai tās pāries, vai vaina tomēr ir nopietnāka, ir tāds, ka muguras sāpēm ir jāmazinās vai jāpāriet, cilvēkam atrodoties guļus stāvoklī. Ja sāpes ir arī guļus stāvoklī, tad vairs nevajag gaidīt un pašārstēties, tad ar steigu jāgriežas pie speciālista.

– Cilvēks šādā situācijā bieži vien ir izmisis: tad  jau noteikti griezīs!

– Par laimi, tā nav, tas ir mīts! Vidēji tikai vienam no divdesmit pacientiem ir nepieciešama operācija. Tāpēc nevajadzētu lieki cilvēkus baidīt! Turklāt es gribu paslavēt Latvijas mediķus, kas ārstē muguras sāpes – viņu kompetence aug. Mēs, mugurkaula ķirurgi vertebrologi, specializējamies ne tikai šaurās ar operatīvu iejaukšanos saistītās diagnozēs, bet redzam visus gadījumus – no visvieglākajiem līdz vissarežģītākajiem.

Mēs vēl pie diagnozēm nepieminējām dažāda veida mugurkaula deformācijas, kurām organisms ļoti pielāgojas. Tāpat ir ar traumām, kad cilvēki bieži vien mēģina sadzīvot ar sāpēm un neērtībām pat desmit un vairāk gadu. Var tikai nobrīnīties, kāpēc cilvēks agrāk nav meklējis speciālista palīdzību?

– Nerunājot par ļoti smagajiem gadījumiem, kad noteikti ir vajadzīga operatīva iejaukšanās, muguras sāpju gadījumos, tāpat kā jebkurai citai slimībai, ir svarīga profilakse.

– Mugurai pirmā un galvenā profilakse ir fiziskās kustības. Ne tikai tāpēc, lai cilvēks labi izskatītos, kas, protams, arī ir svarīgi, bet tāpēc, ka tādā veidā tiek darbināta muguras muskulatūra, saites, diski, un tie strādās. Līdz ar to mugura nebūs «pārsteigta», ka vienudien tai būs lielāka slodze, taču, ja cilvēks ikdienā neveic nekādas fiziskās aktivitātes, tad gan, visticamāk, agrāk vai vēlāk muguras sāpes būs klāt!

– Ko jūs ieteiktu fizisko aktivitāšu jomā?

– Pirmām kārtām daudz staigāt – tas attiecas uz cilvēkiem visos vecumos. Protams, atbilstoši savām spējām, veselībai un savā tempā. Nevajag pārpūlēties, bet staigāt ir ļoti, ļoti svarīgi. Ja cilvēks ir gatavs darīt ko vairāk, ir vērtīgi konsultēties pie fizioterapeita par savai veselībai, gadiem un fiziskajai sagatavotībai atbilstošiem vingrojumiem, kam tālāk būtu jākļūst par ikdienas ieradumu. Nav jēgas kopā ar fizioterapeitu pavingrot divas nedēļas, un tas arī viss. Minimums ir trīs četras nedēļas ar fizioterapeitu, bet pēc tam jāstrādā individuāli. Jārēķinās, ka būs cītīgi jāstrādā četrus piecus mēnešus. Taču Latvijā ļoti daudz cilvēku ir uz jūs ar jebkādām fiziskajām aktivitātēm. Šādā gadījumā es teiktu tā: cilvēkam ir jāizvēlas, vai viņš grib sadzīvot ar muguras sāpēm, vai tomēr spēj sevi piespiest kustēties, lai justos labi un komfortabli. Protams, veciem cilvēkiem bieži vien paralēli būs jālieto medikamenti un, iespējams, arī muguras jostas, bet lielākā daļa jaunāku cilvēku ar fiziskajām kustībām muguras sāpju problēmu var atrisināt. To es saku ar pilnu atbildību! Turklāt nereti sākotnēji sāp mugura, tad sāpes pāriet uz kājām, un vēlāk paliek tikai sāpes un vājums kājās. Šī situācija mūs, mugurkaula speciālistus, satrauc pat vairāk nekā muguras sāpes, jo tas nozīmē, ka process attīstās tālāk. Pakāpeniski tiek saspiesti nervi vai muguras smadzenes. Līdz ar to kājās vairs nav spēka, un tās kļūs aizvien vājākas. Tad jāķeras pie blokādēm, kas ir ļoti efektīvs ārstēšanas līdzeklis, un reizēm arī pie operācijas.

– Nereti pacients nav apmierināts ar terapiju, jo problēma nemazinās. Kā jūs rīkojaties tādos gadījumos?

– Tad mēs mainām terapiju. Pirmais, ko es saku, – starp pacientu un ārstu ir jābūt uzticībai. Ja es nozīmēju medikamentus, tad tie arī apzinīgi jālieto. Bez pacienta līdzestības problēmu nevar atrisināt. Bet, ja nozīmētie medikamenti patiešām nedod rezultātu, tad, kā jau es minēju, mēs pievienojam blokādes vai intravenozi lietojamas zāles: asinsvadus paplašinošus, asins mikrocirkulāciju uzlabojošus, pretsāpju un pretiekaisuma preparātus, tāpat B grupas vitamīnus un neiropātiskās sāpes mazinošus medikamentus. Paralēli nepieciešama arī ārstnieciskā vingrošana. Uzlabošanās visiem nenotiks nedēļas vai divu laikā, reizēm var paiet mēnesis un pat vairāk, kamēr mēs saprotam, kāda ir veiksmīgākā ārstēšanas taktika un izvēle.

– Jums nav tāda sajūta, ka muguras sāpes ir mūsdienu nelaime?

– Jā, bet tas viss ir saistīts ar dzīvesveidu, ar to, ka liela daļa cilvēku pārāk daudz sēž: sēž mājās, darbā pie datora, automašīnā un tā tālāk. Daudziem dzīve notiek virtuāli. Viena lieta ir skaidra: ja tā turpināsies, pēc kāda laika cilvēka skelets būs kļuvis daudz vājāks un problēmas būs vēl nopietnākas. Jebkurš kauls, tāpat kā viss organisms kopumā, kļūst spēcīgāks kustoties. Tā kā viss ir pašu rokās! Man šķiet, ka staigāšana ir visvienkāršākais veids, kā uzturēt labu fizisko un garīgo veselību. Ja runājam par kustībām, tad ļoti labs fizisko aktivitāšu veids ir nūjošana, kas Latvijā kļūst aizvien populārāks, bet no kā lielākā daļa jauniešu joprojām kaunas. Gados vecākiem cilvēkiem šīs neērtības sajūtas nav, un es no sirds ieteiktu to kā visdemokrātiskāko, pieejamāko un veselīgāko veidu, kā turēt sevi labā fiziskā formā un pie veselības. Citur Eiropas valstīs nūjošana ir ļoti populāra.

– Kas, jūsuprāt, tajā ir tik vērtīgs?

– Vispirms jau pati staigāšana. Tai nāk klāt roku kustības, kā rezultāta tiek darbināta plecu un krūšu daļas muskulatūra, ko ikdienā mēs darbinām ļoti minimāli. Turklāt visu laiku notiek ķermeņa rotācija un uzlabojas arī elpošana. Šis ir patiešām universāls sporta veids. Tikpat laba ir peldēšana, jo arī tur vienlaikus kustina gan kājas, gan rokas, gan papildus tam vēl tiek pastiepts mugurkauls. Tā ir visideālākā kustēšanās.

– Pēdējos gados ļoti populāra ir skriešana.

– Jā, bet ir jānodala vecuma grupas. Jauniešiem tā ir ļoti laba, tāpat tā saprāta robežās der arī cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam, bet vēlāk jau ir jābūt uzmanīgam, jo organisma kopējais novecošanas process skar arī mugurkaulu. Turklāt skriet ir jāmāk, lai netraumētu kājas un mugurkaulu. Tad es labāk ieteiktu ātru soļošanu, kas ir mazāk traumējoša, bet intensīvāka un enerģiskāka. Noteikti ir jāskrien pa mīkstu segumu, nevis asfaltu.

– Tāpat pēdējos gados aizvien populārāka  kā tautas sporta veids kļūst riteņbraukšana.

– Tā ir laba tad, ja cilvēks brauc ar klasisko, nevis sporta vai kalnu velosipēdu, jo, braucot ar tiem un sagāžoties uz priekšu, mugurai (tieši krustu daļai) ir liela slodze. Ja tā ir ilgstoša, radīsies pārslodze,    un sāpes drīz var būt klāt. Kopumā es neiebilstu ne pret vienu sporta veidu saprātīgās devās, jo jebkuras fiziskās aktivitātes ir daudz, daudz labākas par mazkustīgu dzīvesveidu. Jo cilvēki vairāk kustēsies, jo viņi būs veselāki.