15. oktobris, 2016
Anna Kalniņa
Par HOPS cēloņiem, agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nepieciešamību Tautai un veselībai stāsta pneimonoloģe alergoloģe Ineta Grīsle, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja.
HOPS un tās simptomi
Ineta Grīsle: «HOPS ārstēšanā tiek izmantotas divu veidu bronhu paplašinātāju medikamentu grupas; katrai no tām ir atšķirīgs darbības mehānisms, bet viens un tas pats mērķis. Lietojot abu grupu medikamentus kopā, ir lielāks terapeitiskais ieguvums.»
Foto: No Inetas Grīsles personīgā arhīva
«Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir elpošanu apgrūtinoša slimība, kas ietver hronisku bronhītu jeb elpceļu iekaisumu, kurš rada pastāvīgu klepu un atkrēpošanos, kā arī emfizēmu – plaušu alveolu bojājumu un vissīkāko elpceļu saplakšanu, kas apgrūtina izelpu, bet nepietiekamas izelpas dēļ alveolas zaudē elastību un tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli,» stāsta I. Grīsle. Elpceļu iekaisums rodas kā aizsargreakcija pret kaitīgu daļiņu vai gāzu inhalācijām, kas ikdienas dzīvē izpaužas kā smēķēšana vai ilgstoša atrašanās piesārņotā gaisā, piemēram, darbnīcās ar ķīmisku vielu izgarojumiem. I. Grīsle apstiprina, ka HOPS pacientiem parasti novērojamas abas šīs slimības izpausmes – gan bronhīts, gan emfizēma –, bet var būt atšķirīgi izteikti simptomi: vienam var dominēt ilgstošs klepus, krēpu izdalīšanās, citam – elpas trūkums vai sēkšana krūtīs, kas rodas, gaisam plūstot caur sašaurinātiem elpceļiem. Starp citiem simptomiem, kas nav tik specifiski, bet arī var būt saistīti ar HOPS, ārste min nespēku un noguruma sajūtu, svara samazināšanos vai pieaugumu, kā arī rīta galvassāpes, kas rodas skābekļa bada dēļ.
Jāuzsver, ka HOPS pacienti, pat sajūtot pirmos slimības simptomus, ne vienmēr tos uzskata par būtiskiem, ar plaušām saistītiem un veselību apdraudošiem rādītājiem. Piemēram, elpas trūkums, kas bieži ir pirmais agrīnais HOPS simptoms, ir grūti definējama subjektīva sajūta, ko raksturo elpošana ar piepūli, gaisa trūkums, spīlējoša sajūta krūšu rajonā un kam ir dažādas smaguma pakāpes, sākot ar apgrūtinātu elpošanu lielas fiziskas slodzes laikā un beidzot ar ļoti smagu elpas trūkumu, kas rodas pat ikdienišķu darbību rezultātā. Bet elpas trūkumu fiziskas slodzes laikā cilvēki nereti «noraksta» uz vecumu, kad vairs ātri skriet nepiedienot, citreiz uztraucas par sirds problēmām un uz šī fona pat neaizdomājas, ka tas varētu būt plaušu slimības rādītājs.
Tajā pašā laikā HOPS skar ne tikai plaušas, bet visu organismu. «Iekaisuma šūnas caur asinsriti izplatās pa visu organismu, radot arī citas problēmas, palielinot osteoporozes, cukura diabēta u.c. slimību risku, tāpat arī nereti skarot sirdi,» skaidro Ineta Grīsle. Pacientiem ar smagu HOPS plaušu artērijā ir traucēta skābekļa pieplūde, kas var radīt asinsspiediena paaugstināšanos sirds labajā pusē un līdz ar to arī sirds mazspēju, tai savukārt kā komplikācija var pievienoties dažādas aritmijas, piemēram, mirdzaritmija.
Biežākais cēlonis – smēķēšana
«Galvenais HOPS riska faktors ir atrašanās dažādu kairinātāju ietekmē. Lielākoties tā ir smēķēšana, tostarp pasīvā smēķēšana, kā arī HOPS var izraisīt arī gaisa piesārņojums, ķīmisku vielu tvaiki, putekļi. Slimību papildus var veicināt arī daži citi faktori: sliktāka plaušu funkcija bērnībā; ģenētiski pārmantota nosliece, kad organismā trūkst specifiskas olbaltumvielas, ko izstrādā aknas un kas palīdz aizsargāt plaušas no apkārtējās vides iedarbības; samazināta ķermeņa masa piedzimstot, biežas elpceļu infekcijas un blakus slimības. Tomēr visbiežākais HOPS cēlonis un riska faktors tomēr ir un paliek ietekmējamais riska faktors smēķēšana. Statistika liecina, ka 20% visu smēķētāju attīstās HOPS, bet vecuma grupā virs 50 gadiem tie jau ir 50%.»
Diemžēl smēķēšanas atmešana nevar padarīt slimību, ja tā jau radusies, par nebijušu. I. Grīsle uzsver, ka, atbrīvojoties no kaitīgā ieraduma agrīnā slimības stadijā, ir samērā lielāka iespēja, ka plaušu bojājums neprogresēs un plaušu funkcija saglabāsies tobrīd esošajā līmenī. Atmetot smēķēšanu vēlākā slimības stadijā, tā turpinās attīstīties, taču tam nevajadzētu kalpot par argumentu ieraduma kultivēšanai arī turpmāk: «Smēķēšanas atmešanai ir būtiska nozīme, jo tā kopā ar medikamentu lietošanu atvieglos HOPS gaitu un aizkavēs tās uzliesmojumus jeb brīžus, kad jau ierastie ar elpceļiem saistītie simptomi kļūst daudz smagāki.» HOPS uzliesmojumus var izraisīt gan infekcija, gan gaisa piesārņojums, tomēr aptuveni trešajai daļai smago uzliesmojumu cēloņi paliek neatklāti. Uzliesmojums var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām, tas var būt ļoti smags, pat izraisot nāvi, un nereti uzliesmojuma apturēšanai nepieciešama ārstēšanās stacionārā, kas papildus slimības izraisītajam diskomfortam rada arī apgrūtinājumu un paaugstina ārstēšanās izmaksas.
Agrīnas ārstēšanas priekšrocības
Tikpat svarīga kā smēķēšanas atmešana ir arī savlaicīga ārstēšanas sākšana. «Tas ir īpaši svarīgi, jo HOPS visstraujāk progresē tieši sākuma stadijā, līdz ar to būtu jāpieliek vislielākās pūles tās apturēšanai,» uzsver pneimonoloģe. Agrīna ārstēšana, protams, ir cieši saistīta ar agrīnu diagnostiku, taču tā diemžēl ir problēma visā pasaulē. Galvenais iemesls, kā jau minēts, ir specifisku simptomu neesamība slimības sākumā; kad parādās simptomi, slimība jau ir attīstījusies. «Mēs, pneimonologi, rēķinām, ka HOPS diagnoze apstiprināta tikai 20% reālo pacientu, lielākoties tiem, kam slimība jau norit smagi,» I. Grīsle apstiprina, ka Latvijā šis rādītājs ir tāds pats kā citviet pasaulē.
Galvenā diagnostikas metode HOPS gadījumā ir spirometrija – elpošanas tests, kura laikā tiek mērīts plaušu tilpums un ātrums, ar kādu gaiss tiek izelpots. Savlaicīgai potenciālās slimības atklāšanai visiem smēķētājiem, kas sasnieguši 40 gadu vecumu, tiek rekomendēts veikt spirometriju. «Tāpat pie ārsta jāvēršas, tiklīdz jūtami kādi simptomi,» uzsver I. Grīsle. «Reizēm, cilvēkam pašam par savu veselību neaizdomājoties, izmaiņas pirmie pamana tuvinieki, piemēram, redz, ka pārtrauktas agrāk ierastas aktivitātes, vairs neinteresē hobiji, cilvēks kļuvis lēnāks, biežāk novērojams klepus un elpceļu infekcijas,» viņa piebilst.
«HOPS ārstēšanā tiek izmantotas divu veidu bronhu paplašinātāju medikamentu grupas; katrai no tām ir atšķirīgs darbības mehānisms, bet viens un tas pats mērķis. Lietojot abu grupu medikamentus kopā, ir lielāks terapeitiskais ieguvums, turklāt nav tādu blakus parādību, kas to liegtu darīt,» skaidro I. Grīsle. «Šādos gadījumos mēs runājam par kombinēto LAMA/LABA terapiju, kur LAMA ir ilgstošas darbības muskarīna receptoru antagonists (noņem t.s. klejotājnerva ietekmi, kas izraisa bronhu tonusu un kontrakcijas), bet LABA – ilgstošas darbības β2 adrenoreceptoru agonists (iedarbojas uz receptoriem pašos bronhos, nodrošina bronhodilatāciju, stimulējot β2 adrenoreceptorus elpceļu gludajā muskulatūrā). Līdz ar to kombinētā terapija nosedz visus elpceļus.»
Citviet Eiropā valda uzskats, ka vispirms ārstēšana jāsāk ar vienu medikamentu, bet, ja tas nepalīdz, jālieto otrs, kombinēto terapiju izvēloties kā trešo. Taču I. Grīsles pieredze apliecina, ka vislabākos rezultātus iespējams sasniegt, jau slimības sākumā lietojot kombinētos LAMA/LABA medikamentus. Ierobežojumu kombinēto medikamentu lietošanai nav, to iespējams darīt visu vecuma grupu pacientiem. «Kombinēto medikamentu iedarbība ir ļoti strauja, pacients uzlabojumu jūt jau pēc dažām minūtēm.» Prakse pierāda, ka šis ir svarīgs ārstēšanas aspekts, jo, ja pirmais ārsta izrakstītais medikaments nepalīdzēs, cilvēks otro reizi pie speciālista var arī neatnākt. «HOPS ārstēšanai paredzētās zāles – inhalatori – ir rūpīgi izstrādāti, lai ne tikai medikaments darītu savu darbu, bet arī pacientam būtu maksimāli ērti to lietot. Ilgstošas iedarbības inhalācijas jāveic reizi dienā, un pēc tam nav jāuztraucas nedz par inhalatora kopšanu, nedz sagatavošanu nākamajai lietošanas reizei,» viņa uzsver.
Ielauzums
Kombinēto medikamentu iedarbība ir ļoti strauja, pacients uzlabojumu jūt jau pēc dažām minūtēm.