6. marts, 2017
Ludmila Glazunova
Par bronhiālo astmu, tās diagnosticēšanu un ārstēšanu uz sarunu aicinājām P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģi Nataļju Voskresensku.
– Kāds var būt iemesls saslimšanai ar bronhiālo astmu pusmūža cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši vai sirguši ar alerģijām?
– Bronhiālā astma ir hroniska slimība. Saslimšanu ar to ietekmē dažādi faktori, un viens no tiem ir iedzimtība. Lai realizētos iespēja saslimt ar astmu, svarīga ir apkārtējo faktoru ietekme, jo kāds ārējs faktors var izraisīt slimības sākšanos. Pieaugušam cilvēkam visbiežāk tās ir infekcijas elpceļos: vīrusa infekcija, plaušu iekaisums vai bronhīts
Ļoti bieži pacienti stāsta, ka viņiem bijusi vīrusa infekcija vai pārslimots plaušu karsonis, un sācies ilgstošs klepus. Var parādīties elpas trūkums, iespējams, slimības laikā bijuši čīkstoši trokšņi. Un tā pacientam sākas bronhiālā astma.
Šodien pat pie manis uz pieņemšanu atnāca kundze, kurai bronhiālo astmu pirmo reizi diagnosticēja 81 gada vecumā. Tātad ar astmu var saslimt gan bērnībā, gan pusmūža periodā, gan arī 80 gadu vecumā.
– Vai tas nozīmē, ka smēķēšana nav būtisks bronhiālo astmu izraisošs faktors?
– Smēķēšana ir ļoti nozīmīgs ārējais faktors, kas būtiski ietekmē iespēju saslimt ar bronhiālo astmu. Smēķēšana, arī pasīvā smēķēšana, ir
Bronhiālā astma ir plaušu slimība, un pacientiem tiek piedāvāti medikament, kas darbojas tikai uz plaušām – tie ir inhalatori. Šiem pacientiem nav jālieto tabletes, kas iedarbojas uz visu organismu un var izraisīt dažādas blaknes. Foto: No Nataļjas Voskresenskas personīgā arhīva
iemesls, no kā ļoti cieš mūsu bērni. Ja pieaugušie smēķē bērna klātbūtnē, tas palielina risku saslimt ar bronhiālo astmu jau bērnībā. To pašu gan var teikt arī par citiem mūža periodiem.
– Cik viegli ir diagnosticēt bronhiālo astmu? Vai to neapgrūtina fakts, ka daži šīs slimības simptomi var būt tādi paši kā kardiovaskulārajām saslimšanām?
– Daudziem pacientiem mēs jau pirmajā vizītē varam diagnosticēt bronhiālo astmu pēc sūdzībām un veicot spirometriju. Tas ir tests, kas parāda pacienta elpceļu stāvokli.
Ilgstoši klepojošam pacientam varbūt visi rādītāji ir normas robežas – pacientam ir normālas elpošanas funkcijas, nav trokšņu plaušās. Šādiem pacientiem mēs izmantojam tādu izmeklēšanas metodi kā bronhu provokācijas tests, ar kura palīdzību novērtējam, kā bronhi reaģē uz kairinājumu. Ļoti bieži pacientiem ar normāliem rādītājiem, kairinot bronhus, sākas bronhu spazmas – un tā apstiprinām diagnozi bronhiālā astma. Šis tests mūsu iedzīvotājiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejams bez maksas. Tests ir vienkāršs, un, lai to veiktu, nav jāgaida garās rindās. Tas ir ļoti efektīvs, lai diagnosticēto bronhiālo astmu.
Protams, ir arī izņēmuma gadījumi, ar slēptu klīnisku gaitu, bet šādu pacientu ir ļoti maz.
– Ko nozīmē jēdziens kontrolētā astma?
– Astma ir hroniska slimība, kuru, kā jebkuru hronisku slimību nevar izārstēt. Tāpēc pacientiem ir svarīgi saprast, ka diagnoze astma ir uz visu mūžu. Tas nebūt nenozīmē, ka visiem pacientiem tiešām visa mūža garumā būs jālieto medikamenti. Lielākajai daļai pēc medikamentu kursa ir remisija, kad ilgu laiku nav uzliesmojumu, nav sūdzību un ir ļoti laba plaušu funkcija. Tādā gadījumā, saskaņojot ar ārstu, uz laiku zāļu lietošanu var pārtraukt. Ja pacienti ar medikamentiem var kontrolēt savu slimību, to mēs saucam par kontrolētu astmu. Viņam nav simptomu, viņš jūtas labi un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
– Tomēr daudziem pacientiem ir nekontrolēta astma. Kādi ir šīs situācijas galvenie iemesli?
– Mēs nevaram izolēt pacientu no visiem kairinātājiem, kas izraisa bronhiālās astmas paasinājumus. Kairinātāji var būt ļoti dažādi: tā var būt fiziska slodze, klimats, sadzīves ķīmija, aktīvā vai pasīvā smēķēšana, mājdzīvnieki, putekļu alergēni. Piemēram, ja mājās ir putekļu ērcīte, tad pacientam nav nekādu iespēju to pilnīgi ierobežot. Pacienta bronhus visu laiku kairina apkārtējā vide. Tikai palīdzot ar medikamentiem, mēs varam mazināt bronhu iekaisumu, un organisms nereaģē tik akūti, ar spazmām.
– Kāds ir galvenais bronhiālās astmas terapijas mērķis?
– Galvenais terapijas mērķis ir kontrolēt slimību. Tas nozīmē, ka pacients ar medikamentiem, arī ar speciāliem elpošanas vingrinājumiem, kā arī ar netradicionālās medicīnas palīdzību – homeopātiju, klimata terapiju – kontrolē slimību. Diemžēl ne visiem pacientiem tas izdodas, tomēr lielākajai daļai pacientu mēs varam palīdzēt kontrolēt astmu.
Bronhiālā astma ir plaušu slimība, un mēs varam piedāvāt pacientiem medikamentus, kas darbojas tikai uz plaušām – tie ir inhalatori. Šiem pacientiem nav jālieto tabletes, kas iedarbojas uz visu organismu un var izraisīt dažādas blaknes.
Ir trīs veidu inhalatori. Pirmajos ir ārstējošie medikamenti – inhalējamie glikokortikoīdi. Šīs zāles ir astmas terapijas galvenā sastāvdaļa, jo ārstē bronhiālo astmu, nomāc bronhu iekaisumu. Problēma ir tāda, ka pacienti uzreiz nejūt šo zāļu efektu. Otrie ir glābjošie medikamenti, kas paplašina bronhus, un pacients tūlīt jūt uzlabošanos. Liela daļa pacientu visā pasaulē nelieto ārstējošos medikamentus, bet tikai glābējinhalatorus, un tas ir iemesls, kādēļ slimība progresē. Izejai no šīs situācijas tika radīti kombinētie preparāti, kuri pie mums ir ļoti populāri. Šajos inhalatoros ir apvienoti divi medikamenti – gan ārstējošie, gan arī tie, kas paplašina bronhus. Pacients pēc inhalācijas uzreiz jūtas labi, bronhi tiek paplašināti, ārstējošais medikaments mazina iekaisumu, un pacienta slimība vairs tālāk neprogresē.
Mūsu pacientiem raksturīga kāda ne pārāk laba iezīme: tikko viņi jūtas labi, tā atsakās no ilgstošas terapijas, uzskatot to par lieku. Pie kā var novest šāda pašdarbība, ja pacients, nekonsultējoties ar ārstu, pārtrauc medikamentozo terapiju?
– Ārstu pienākums ir sniegt pacientam informāciju gan par slimību, gan par ārstēšanas iespējām, un arī par to, kas notiks, ja terapija tiks pārtraukta. Ja cilvēks negrib lietot medikamentus, mēs nevaram viņu piespiest. Viens no galvenajiem neefektīvas terapijas iemesliem ir medikamentu nelietošana vai arī nepareiza lietošana. Skatoties no citas puses, ja cilvēks jūtas labi, ja nav slimības paasinājumu, varbūt viņam arī nevajag pastāvīgi lietot medikamentus, taču tas ir jāpārrunā ar savu ārstu.
– Ir cilvēki, kuri atsakās lietot medikamentus. Kādas ir alternatīvas – vai palīdz netradicionālā medicīna?
– Astma ir tāda slimība, kurai ir daudz ārstēšanas variantu. Ja pacients, izmantojot netradicionālo medicīnu, jūtas labi, viņam ir normāla elpošanas funkcija, nav astmas paasinājumu, tad kādēļ lai viņš neizmantotu kādu alternatīvu metodi?
Oficiālajā medicīnā ir divas astmas terapijas – inhalējamie kortikosteroīdi un leikotriēnu antagonisti, kurus ļoti plaši izmanto bērniem. Es neteikšu neko sliktu par alternatīvo medicīnu, ja tā palīdz, bet, ja pacients lieto alternatīvo medicīnu, jo baidās no inhalatoriem, bet slimība paasinās un pacients nonāk slimnīcā… Domāju, ka šādos gadījumos tā ir pacienta kļūda, un ārstam viņš ir jāinformē par sekām. Jebkurš astmas paasinājums atstāj plaušās pārmaiņas. Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai pacientam būtu normāla dzīve un nebūtu astmas paasinājumu.
– Lai slimība neprogresētu un nerastos neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos un plaušās, astmas pacientam ir jābūt labai sadarbībai ar ārstu.
– Latvijā ģimenes ārstam bronhiālās astmas pacients reizi gadā ir jānosūta pie speciālista uz pārbaudēm, lai izvērtētu viņa stāvokli. Arī tad, ja pacientam nav sūdzību un viņš jūtas labi. Pat tad, ja medikamenti nav jālieto pastāvīgi, reizi gadā ir jāapmeklē speciālists, jāuztaisa rentgens plaušām, spirometrija, asins analīzes. Tā mēs varam novērst problēmas, ja ir pasliktinājies pacienta stāvoklis. Nozīmējot pareizu terapiju, cilvēks ātri vien atkal jūtas labi.