• Iekšīgās slimības
    • Kardioloģija
    • Neiroloģija
    • Plaušu slimības
    • Alerģijas
    • Dermatoloģija
    • Infekcijas
  • Ķirurģija
    • Vispārējā ķirurģija
    • Traumatoloģija
    • Uroloģija
  • Ginekoloģija
  • Bērnu slimības
  • Zobārstniecība
  • Onkoloģija
  • Rakstu arhīvs
  • E-Avīze

Latvijā ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana

29. februāris, 2016

1. janvārī stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Valsts apmaksā arī veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību (tai skaitā psihiskas slimības, tuberkuloze), kā arī šo slimību ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

Citus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem būs tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kā arī iedzīvotājiem, kuri ir veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts*.

Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, 2018. gadā būs 1% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 51,6 eiro gadā. Vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020. gadā – jau līdz 5%.

2018. gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Savukārt 2019. gadā valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas.

 

 

* Valsts apdrošinātās personas:
1) bērni vecumā līdz 18 gadiem;
2) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
3) personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
4) bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
5) orgānu donori;
6) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
8) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
9) viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
10) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
11) personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
12) pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
13) personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
14) personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
15) personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte (no 2021.gada);
16) personas, kuras sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
17) personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
18) politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
19) tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
20) personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
21) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Foto: pexels.com

E-avīze

Jaunumi

Jaunajā Gaiļezera poliklīnikā rindu var izstāvēt arī virtuāli

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers jaunās poliklīnikas reģistratūrā vairāk nekā mēnesi veiksmīgi darbojas moderna rindu vadības sistēma, kas pacientiem ļauj iestāties rindā arī attālināti – ar viedtālruņa palīdzību, …

Lasīt vairāk

Papildināts valsts kompensējamo zāļu saraksts

Kā informē Nacionālais veselības dienests (NVD), tad no šī gada 1. janvāra valsts kompensējamo zāļu saraksts ir papildināts ar 23 medikamentiem un 27 medicīniskajām ierīcēm. Papildus nākuši klāt galvenokārt ģenēriskie …

Lasīt vairāk

Latvijā ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana

1. janvārī stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi …

Lasīt vairāk

Veselības nozares iestādēm jauni vadītāji

No 2018. gada 8. janvāra veselības nozares iestāžu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts asinsdonoru centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – vadītāju amatos darbu uzsāks trīs augstas klases …

Lasīt vairāk

Tauta un Veselība. Visas tiesības pasargātas. 2015

  • Kontakti
  • Privātuma politika
Top