18. janvāris, 2018
Anna Kalniņa
Mediķu viedoklis ir skaidrāks par skaidru: astma ir pārāk nopietna un dzīves kvalitāti traucējoša slimība, lai pret to drīkstētu izturēties nenopietni. Kopā ar speciālistiem iespējams atrast katram pacientam piemērotāko medikamentu un, ja arī kāds izraisa nevēlamas blakusparādības, ir iespējams atrast citu, kas līdzēs daudz labāk. «Jebkurā gadījumā blakusparādības nav liela maksa par to, lai, izmantojot modernos preparātus, varētu dzīvot pilnvērtīgi un neciestu no astmas,» apgalvo otolaringologs Valdis Miglāns, stāstot par bronhiālās astmas medikamentu blaknēm no savas specialitātes skatupunkta.
Vai vienmēr vainojami medikamenti?
Viena no biežākām blaknēm inhalējamo glikokortikoīdu gadījumā ir rīkles un mutes gļotādas kandidoze jeb sēnīte. Tā tiek novērota vairāk nekā 10% pacientu, kuri ārstē astmu ar steroīdu inhalatoriem. Jāatzīst, ka bieži – vairāk nekā 1% gadījumu – novēro arī citas augšējo elpceļu blaknes – deguna simptomus, aizsmakumu, bronhīta simptomus u.c., stāsta Valdis Miglāns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka ne visos gadījumos tās patiešām uzskatāmas par medikamentu blaknēm, jo tikpat labi šīs parādības saistāmas ar astmas stāvokli un astmu pavadošajām slimībām. «Piemēram, kā steroīdu blaknes ir norādīts klepus un elpas trūkums, kas ir arī pašas bronhiālās astmas simptomi. Savukārt iesnas ir elpceļu un deguna dobuma refleksu loka sastāvdaļa, tātad ir pavisam normāli, ja pie klepus novērojamas arī iesnas. Glikokortikoīdu ietekmē var veidoties arī hronisks laringīts jeb hronisks balss saišu iekaisums. Taču nevar pilnīgi droši apgalvot, ka tas ir izveidojies medikamentu vai arī bieža klepus dēļ, kura rezultātā regulāri tiek pārpūlēts balss aparāts.»
Viena no problēmām – sēnīte
Kā iepriekš minēts, tad viena no biežāk sastopamajām problēmām ir rīkles un mutes kandidoze jeb, tautas valodā runājot, sēnīte. «Mutes un rīkles gļotādas ir klātas ar acīm neredzamu aplikumu, kas sastāv no mikrobiem, vīrusiem un sēnītēm; to sauc par biofilmu. Normālā situācijā biofilmas sīkbūtnes sadzīvo ar cilvēka organismu. Kandidoze ir gļotādu kolonizējoša sēnīšu infekcija, kas var attīstīties gadījumos, kad nepietiekami darbojas imūnsistēma, un to var provocēt steroīdu inhalācijas,» skaidro V. Miglāns. «Inhalējamo medikamentu mērķis ir pārtraukt iekaisumu, kas norisinās bronhu gļotādā. Zināmā veidā ar to tiek bremzēta gļotādas imūnfunkcija, līdz ar to gan no mehāniska kairinājuma, gan no medikamentiem attīstās slimība, kas pilnīgi veseliem cilvēkiem ar veselu gļotādu neattīstītos – sēnītes ņem virsroku un pārmērīgi savairojas.» Jautāts par rīkles un mutes kandidozes simptomiem, ārsts uzskaita vairākas pazīmes: sāpošs, sūrstošs kakls, vietām mutes dobumā, uz mēles un citām rīkles struktūrām redzamas baltas sēnīšu kolonijas. «Parasti nav novērojama paaugstināta temperatūra un īpaši mokošs pacienta stāvoklis,» uzsver ārsts.
Viņš ir pārliecināts, ka kandidoze pacientam ar samērā stabilu veselības stāvokli nav bīstama un ka tā katrā ziņā nav iemesls pārtraukt bronhiālās astmas medikamentu lietošanu. «Salīdzinājumam varu teikt, ka daudz lielākas problēmas sēnīte sagādā tajos gadījumos, ja medikamenti jālieto tablešu vai injekciju veidā, vai arī pacientam ir vēl kāda cita smaga slimība – hepatīts, tuberkuloze, onkoloģiska, hematoloģiska slimība, HIV/AIDS, cukura diabēts vai cita imunitāti bremzējoša slimība, jo tad pacienta imūnsistēma ir daudz novājinātāka.»
Kandidozes ārstēšana
«Kandidozi mēs nevaram ārstēt kā mikrobu infekciju, lietojot antibakteriālus medikamentus, jo tie negatīvi ietekmēs biofilmu un veicinās sēnīšu vairošanos. Ir pieejami dažādi mutes skalojamie līdzekļi un sūkājamās tabletes, taču viena no nostājām ir tāda, ka arī no šo līdzekļu lietošanas vajadzētu izvairīties, jo dažas reizes tie var palīdzēt, bet vēlāk sēnīte pielāgosies un gļotādas dabīgais līdzsvars neiestāsies,» stāsta V. Miglāns. Šādu zāļu vietā ārsts iesaka lietot dažādus augu valsts izcelsmes līdzekļus, ekstraktus, dabīgā veidā iegūtus pretsēnīšu, pretmikrobu, pretvīrusu līdzekļus, kā arī «mājas aptiekas» palīgus – ķiplokus, stipru tēju.
«Efektīvāk mutes un rīkles kandidozi izdodas ārstēt ar krāsvielu aplikācijām – metilēna zilo, Kastelāna šķīdumu, kad pacients pats vai ar kāda palīdzību apstrādā mutes un rīkles gļotādu, cik to ļauj vemšanas reflekss. Dažkārt pietiek vienu reizi izsmērēt rīkles un mutes gļotādu, un slimība pati atkāpjas.» V. Miglāns uzsver, ka sēnītes mutes dobumā un rīklē ir viegli aizsniedzamas un apstrādājamas, līdz ar to nebūtu vajadzīgi iekšķīgi lietojamie medikamenti.
Vaicāts, vai, sastopoties ar kandidozi, cilvēkam jāvēršas pie ārsta, vai arī viņš drīkst cīnīties ar slimību saviem spēkiem, V. Miglāns atbild, ka, sastopoties ar to pirmo reizi, vajadzētu konsultēties ar savu pneimonologu, taču tajos gadījumos, kad par sēnītes klātbūtni pacients ir pilnīgi pārliecināts, to pazīst un citu veselības traucējumu nav, viņš var pats par sevi parūpēties. «Bet uzmanīties vajag, ja ir izteikti apgrūtināta rīšana, ja ir stipras vienpusējas sāpes, ārēji vai iekšēji piemilzumi kaklā, augsta temperatūra, ir citas smagas blakus slimības. Tad noteikti ir jādodas pie ārsta, jo ir taču iespējams saslimt arī ar citu smagu strutainu kakla daļas slimību.»
Profilaktiskie pasākumi
«Vispirms jāuzsver, ka visi modernie inhalējamie astmas medikamenti ir optimizēti, lai tie, pirmkārt, būtu jālieto pēc iespējas retāk, otrkārt, lai tie nonāktu pēc iespējas dziļāk elpceļos, nevis «nokristu» mutes dobumā vai tml., treškārt, nokļūstot asinsritē, tie vairs nedarbojas gluži tā, kā konkrētās grupas medikamenti,» V. Miglāns uzsver inhalatoru priekšrocības. Ārsts nosauc vairākus galvenos profilakses pasākumus. Pirmkārt, tā ir pareiza inhalatora lietošana, ievelkot medikamentu pēc iespējas dziļāk elpceļos. Otrkārt, pēc inhalācijas veikšanas obligāti jāizskalo mutes dobums un rīkle, cik tas ir iespējams.
Kā profilaktisku pasākumu var minēt arī kopīgu astmas un alerģisko iesnu ārstēšanas taktiku (protams, ja pacientam izpaužas abas slimības), kas savukārt samazinātu zāļu lietošanas nepieciešamību: «Šo slimību gadījumā ir jāārstē gan dziļie, gan augšējie elpošanas ceļi. Tas attiecas ne tikai uz alerģiskajām iesnām, bet arī gadījumiem, kad ir deformēta deguna starpsiena, nepareizi veidots deguna dobums, bieži deguna blakusdobumu iekaisumi. Šādi pacienti nereti ir ārstējami ķirurģiskā ceļā. Ja deguns labi strādās, tad arī astmas gaita kļūs vieglāka un tās ārstēšana sagādās mazāk problēmu.»