Inkontinence – vai sievietēm tā ir norma?

20. novembris, 2016

Inna Zvirbule

Lai gan daudzām sievietēm dzīves kvalitāti bojā urīna nesaturēšana, taču par šo problēmu daiļais dzimums parasti skaļi nerunā, nestāsta pat pašiem tuvākajiem cilvēkiem un mēģina risināt situāciju pašu spēkiem. Ļoti labi, ja viņas par šo problēmu  iedrošinās pastāstīt savam ārstam, un vēl labāk, ja aiziet pie urologa, lai to risinātu. Ar urīna nesaturēšanu ir iespējams cīnīties un gūt labus rezultātus.

Kādi ir inkontinences cēloņi sievietēm, kādas ir diagnostikas un ārstēšanas iespējas, jautājam sertificētai uroloģei ar 20 gadu darba pieredzi, Latvijas Urologu asociācijas un Eiropas urologu asociācijas loceklei Natālijai Bozotovai.

 

– Ir nācies dzirdēt, ka ar urīna nesaturēšanu cīnās ļoti daudz sieviešu, vai tas tā patiešām ir? Cik bieži ar šo problēmu saskaraties savā praksē?

– Patiesībā problēma ir daudz biežāka, nekā to parāda ārstu prakse. Agrāk tika uzskatīts, ka urīna nesaturēšana ir vecuma problēma, ka tā ir dabiskās novecošanas sastāvdaļa sievietēm, ar kuru jāsamierinās un jāsadzīvo. Patiesībā šī problēma ir aktuālā jebkura vecuma cilvēkiem, sākot ar bērniem un beidzot ar cienījama vecuma sievietēm un vīriešiem. Paldies Dievam, medicīnas sasniegumi nestāv uz vietas, un šobrīd ir iespējams veiksmīgi cīnīties faktiski ar visiem urīna nesaturēšanas veidiem.

– Tātad ir vairāki nesaturēšanas veidi?

– Pastāv trīs galvenie urīna nesaturēšanas veidi. Viens no tiem ir slodzes inkontinence – urīna nesaturēšana pie fiziskas slodzes, klepojot, šķaudot, strauji pieceļoties. Šādos gadījumos urīna noplūdes iemesls ir novājināts slēdzējmehānisms. Otrs izplatīts inkontinences veids ir pāraktīvs urīnpūslis, kad urīnpūslis pēkšņi, pārāk strauji saraujas, un sieviete to nevar kontrolēt. Pāraktīvam urīnpūslim raksturīga nepieciešamība bieži doties uz tualeti, steidzama vajadzība urinēt, kaut arī urīna daudzums var būt neliels. Tualete jāapmeklē arī nakts laikā. Ja sieviete nepagūst tikt līdz tualetei, urīns var noplūst nekontrolēti. Trešais veids ir jaukta tipa urīna nesaturēšana, kad kombinējas gan slodzes, gan pāraktīva urīnpūšļa inkontinence. Vēl ir sastopama pārplūdes inkontinence, kad pārpildīta urīnpūšļa dēļ notiek urīna patvaļīga noplūšana. Sievietēm visbiežākais iemesls tam ir iegurņa orgānu noslīdējumi, kas traucē pilnīgu urīnpūšļa iztukšošanos urinācijas laikā. Ar laiku urīnpūslis tiek pārstiepts, un urīns visu laiku pa pilītei izdalās pat bez vēlmes iet uz tualeti.

– Kas ir stresa urīna nesaturēšana?

– Tā ir novecojusi terminoloģija. Agrāk teica stresa urīna nesaturēšana, tagad – slodzes urīna nesaturēšana. Daļa cilvēku uzskatīja, ka urīna noplūde rodas emocionāla stresa rezultātā, taču tā nav saistīta ar emocijām. Ar stresu šajā gadījumā ir jāsaprot spiediens, kas kustību rezultātā rodas vēderā. Jebkura kustība, kam seko spiediens vēderā, var būt nesaturēšanas iemesls. Dažām sievietēm urīna nesaturēšana var notikt, pat ejot pa trepēm vai mainot ķermeņa pozīciju.

– Kādi ir biežākie saslimšanas riska faktori?

– Lielākais riska faktors ir sieviešu dzimums, kas saistīts ar sievietes anatomiskajām īpatnībām. Sievietēm ir samērā īss un plats urīnizvadkanāls, vīriešu urīnpūslis ir vairāk aizsargāts – urīnizvadkanāls garāks, slēdzējmuskuļi stiprāki. Tāpēc viņiem urīna nesaturēšana biežāk saistīta ar prostatas slimībām, pārciestām operācijām un citām manipulācijām. Sievietēm slēdzējmehānisma darbību ietekmē grūtniecības, atkārtotas dzemdības, liekais svars, hipertensija, sirds slimības. Rezultātā iegurņa muskulatūra kļūst vājāka, izstiepjas, un urīnpūslis nevar strādāt tik labi, kā agrāk, rodas urīna nesaturēšana. Vēl viena liela riska faktoru grupa ir endokrinoloģiskas slimības, piemēram, cukura diabēts. Tāpat arī neiroloģiskas saslimšanas – Parkinsona slimība, multiplā skleroze. Sava loma ir arī iedzimtībai.

– Bieži urīna nesaturēšana parādās grūtniecības laikā vai pēc bērniņa piedzimšanas. Kā sievietei rīkoties, lai risinātu savu problēmu?

– Slimības sākuma posmā var līdzēt speciāli vingrinājumi – tā saucamie Kegela vingrinājumi. To mērķis ir stiprināt starpenes muskuļus, kas ir daļa no urīna saturēšanas uz izvadīšanas mehānisma un uz kuriem grūtniecības laikā ir pastiprināta slodze. Tāpat starpenes muskulatūru un urīnizvadkanāla slēdzējmuskuli vājina plīsumi dzemdību laikā. Vidēji smagas urīna nesaturēšanas gadījumā var nozīmēt lāzerprocedūras. To laikā tiek stimulētas maksts sienas šūnas, kas nodrošina kolagēna sintēzi un stiprina maksts priekšējo sieniņu. Ja uzlabojumu nav un urīna nesaturēšana ir diezgan izteikta, tad mēs operējam pacientes, liekot speciālu implantu, sietiņu, kas nodrošina atbalstu urīnpūslim, labāku urīnizvadkanāla slēgšanos. Tas gan ir piemērots risinājums slodzes urīna nesaturēšanai. Pāraktīvu urīnpūsli ārstē medikamentozi.

– Vai urīna nesaturēšana nav norma grūtniecības laikā, jo dzemde kļūst lielāka un vairāk spiež uz urīnpūsli?

– Protams, bet ja līdz grūtniecībai problēmu nav bijis, ja urīna nesaturēšana parādās tikai grūtniecības laikā, tad labāk tomēr aiziet pie speciālista. Tikpat labi tā var būt arī infekcija vai kaut kas cits. Tātad, ja grūtniecības laikā parādījušās problēmas, kādu agrāk nav bijis, par to vajadzētu runāt ar ārstu, nevis  ārstēties pašai vai nelikties par to ne zinis.

– Urīna nesaturēšanu var veicināt arī citas saslimšanas.

– Urīna nesaturēšana var būt atsevišķa slimība un arī citu slimību simptoms. Tādu gadījumu nav maz. Piemēram, ja cukura diabēta pacients nekontrolē cukura līmeni asinīs un tas visu laiku ir augstāks par normu, tas negatīvi iedarbojas uz iekšējiem orgāniem un ar laiku jūtami ietekmē urīnpūšļa darbību. Neiroloģiskas slimības (mugurkaula traumas, iedzimtas neiroloģiskas patoloģijas, smadzeņu asinsrites traucējumi, insulti), sirds slimības var kļūt  par problēmas iemeslu. Urīna nesaturēšanu var veicināt operācijas, kas tiek izdarītas mazajā iegurnī. Vēl no urīna nesaturēšanas vairāk cieš sievietes ar lieko svaru.

– Kā diagnosticē inkontinenci?

– Pirmkārt, pēc sūdzībām, jo sūdzības sniedz ļoti daudz informācijas. Otrkārt, sievietes tiek izmeklētas: mēs taisām urīna analīzes, asins analīzes, vēdera dobuma sonoskopiju.  Urīna nesaturēšanas iemesls var būt arī nierakmeņi, audzēji. Ultrasonogrāfijā šos veidojumus var redzēt un tālāk diagnozi precizēt datortomogrāfijā. Ir urodinamiskie izmeklējumi, kas ļauj noteikt urīna nesaturēšanas veidu. Ar speciālas aparatūras palīdzību ārsts izvērtē urīnpūšļa, urīnizvadkanāla, slēdzējmuskuļa, starpenes muskulatūras funkcijas, kā arī nervu sistēmas darbības, kas regulē urinācijas ciklu.

– Kā urīna nesaturēšana ietekmē pacientu dzīvi?

– Ļoti būtiski un slikti ietekmē. Sievietes ir spiestas ierobežot savas fiziskās aktivitātes, viņas izvairās uz ilgu laiku iziet no mājas. Nevar īsti teikt, ka viņas visu laiku domā, kā aizskriet no viena poda līdz otram, bet ļoti tuvu tam. Man ir pacientes, kuras, ejot pa pilsētu, izvēlas tādus ceļus, kur noteikti ir tualete. Viņas ir gluži vai atkarīgas no tualetes apmeklējuma un nevar ilgi nosēdēt vienā vietā.

– Reklāmās bieži rāda speciālus ieliktnīšus cilvēkiem, kuri cieš no inkontinences. Vai tā nav izeja no situācijas cilvēkam, kurš grib brīvi pārvietoties pa pilsētu?

– Ieliktnīši ir jāmaina. Turklāt ir vajadzīgi vairāki ieliktnīši dienā. Vasarā, kad valkājam plānas drēbes, tos būs grūtāk noslēpt. Bieži vien sieviete atkal nonāk situācijā, kad regulāri steidzami jāmeklē tualete.  Jāatzīmē vēl citas neērtības: iespējami traipi uz drēbēm, ja urīns izsūcas cauri ieliktnītim, smaka u. tml.

– Kādus risinājumus varat ieteikt urīna nesaturēšanas gadījumā?

– Risinājums ir viens: doties uz izmeklējumiem pie speciālista. Speciālists, nosakot nesaturēšanas iemeslu, ieteiks labākos ārstēšanas ceļus. Iespējams, vieglākos gadījumos palīdzēs arī dzīvesveida, ieradumu maiņa. Asas garšvielas, kofeīnu saturoši un gāzēti dzērieni, alkohols var kairināt urīnpūsli. Ja pacientei ir liekais svars, tad vairāk jādomā par izmaiņām ēdienkartē. Ja urīna nesaturēšanai ir kāds cits cēlonis, tad vispirms ir jāārstē cēlonis. Ja tā ir infekcija, tad bieži vien, izārstējot infekciju, pazūd arī urīna nesaturēšana. Ir jākontrolē slimības, kuras var būt inkontinences riska faktors. Mēs jau runājām par cukura diabētu, lieko svaru. Protams, arī jaunām sievietēm jau laikus jādomā par savu veselību, par to, kā viņas jutīsies pēc dzemdībām. Jānodarbojas ar sportu, trenējot arī presi, jo līdz ar presi mēs trenējām arī starpenes muskuļus.

– Vai bieži urīna nesaturēšanas problēmas risināšanai ārstam nākas izrakstīt arī medikamentus?

– Ar medikamentiem labi var ārstēt pacientus, kuriem ir pāraktīvs urīnpūslis, taču tie nepalīdzēs pacientiem ar slodzes urīna nesaturēšanu

vai anatomiskām problēmām.  Šīs zāles nozīmē ārsts, un ārstēšana var ilgt no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Ārsts nozīmē sākotnējo kursu, pēc tam zāles ir iespējams mainīt un kombinēt. Ja medikamenti nav bijuši pietiekami efektīvi, urīnpūšļa sieniņā var ievadīt botulotoksīna injekcijas. Šo metodi var lietot arī pacientiem ar neiroloģiskām saslimšanām un urīna nesaturēšanu. Šī medikamenta efekts saglabājas sešus līdz deviņus mēnešus. Pēc laika zāles var ievadīt atkārtoti.

– Vai pacientu dzīves kvalitāte pēc ārstēšanas uzlabojas?

– Uzlabojumi tiek panākti apmēram 80% gadījumu. Tas ir daudz. Pārējie pacienti risinājumu var meklēt, izmantojot šodien plaši pieejamo higiēnas preču klāstu, kas ir domāts urīna nesaturēšanas gadījumiem.