HOPS – novēršama un ārstējama slimība

14. janvāris, 2018

Lauma Abramoviča

Par astmu un HOPS stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta ārstu prakses alergoloģe pneimonoloģe Antra Beķere.

 

– Kas ir astma un kā to var pamanīt?

– Bronhiālā astma ir hroniska slimība, kuras raksturīgākā pazīme ir lēkmjveidīgs elpas trūkums, kas var būt gan dienā, gan naktī. Raksturīga arī čīkstēšana plaušās, kuru izraisa alergēni, pārslimotas vīrusu infekcijas, bakteriālas infekcijas. Elpas trūkuma lēkmes var izraisīt arī fiziska slodze, stress. Bronhiālā astma lielākai daļai pacientu sākas bērnībā, taču tā var sākties jebkurā vecumā.

– Kādi ir astmas biežākie simptomi?

Astmas biežākais simptoms ir elpas trūkums vai klepus, kas ir lēkmjveidīgs. Ja slimību neārstē, elpas trūkums var būt pastāvīgs, taču ne vienmēr astmu ir viegli atpazīt. Neskaidra klepus gadījumā noteikti ir jāveic RTG (rentgenogrāfijas) izmeklēšana. Katram pacientam sūdzības var būt atšķirīgas, arī simptomu smagums var atšķirties.

– Astmas simptomi bieži vien ir līdzīgi hroniskas obstruktīvas plaušu slimības simptomiem.

– Astma un HOPS ir slimības, kuru rezultātā attīstās elpceļu obstrukcija jeb elpceļu sašaurināšanās. Astmas gadījumā, ja pacients lieto

medikamentus, var panākt pilnīgu elpošanas funkcijas atjaunošanos, un rādītāji var būt normas robežās. Tikai apmēram 10% gadījumu bronhiālā astma grūti padodas ārstēšanai un elpceļos iekaisums saglabājas, neskatoties uz regulāru medikamentu lietošanu, slimība progresē un elpošanas funkcionālie rādījumi samazinās. HOPS gadījumā nevar panākt pilnīgu plaušu funkcijas atjaunošanos, jo galvenā atšķirība no astmas ir tā, ka plaušu funkcija nav atgriezeniska. Slimības sākumā vienīgais simptoms var būt klepus, kas liecina par iekaisumu elpceļos. HOPS agrīnās stadijās elpas trūkums nav nemaz tik izteikts. Tā kā HOPS pirmie simptomi bieži vien parādās ap gadiem 50, pacienti to saista ar novecošanos, domā, ka tam tā jābūt un nepievērš uzmanību. Tāpēc vienmēr viņiem jāpajautā, uz kuru stāvu pacients var uzkāpt bez elpas trūkuma vai cik garu ceļa gabalu var noiet.

– Cik traucējoša un jūtama ikdienas dzīvē ir hroniska obstruktīva plaušu slimība?

– HOPS ir ļoti bīstama un nopietna slimība, kas ilgstoši var noritēt nemanāmi. Elpošanas funkcijas rādītāji samazinās ļoti lēni, un cilvēks pakāpeniski pierod pie elpas trūkuma un pamazām tam pielāgojas. Esmu novērojusi: ja pacients atnāk un sūdzas par elpas trūkumu, tad spirometrijā izmaiņas ir jau izteiktas un pacients var izelpot 30%–50% no paredzētās vecuma normas. HOPS gadījumā notiek elpceļu pakāpeniska sašaurināšanās, un slimības beigu stadijā elpas trūkums elpceļu sašaurināšanas dēļ ir tik izteikts, ka pacients nevar iziet no istabas un viņam ir pat grūti saģērbties un veikt citas parastas ikdienas aktivitātes. Varētu teikt, ka tā ir lēna un pakāpeniska nosmakšana, agrīni var iestāties invaliditāte.

– Kādas metodes tiek izmantotas, lai noteiktu precīzu diagnozi?

– Bronhu sašaurināšanās ir nosakāma ar ļoti vienkāršu metodi – spirometriju. Tā parāda, cik daudz un cik ātri pacients var ieelpot un izelpot. Jo mazāki ir iegūtie mērījumu rezultāti, jo izteiktāka obstrukcija jeb sašaurināti elpceļi. Lai noteiktu, vai tā ir astma, vai tomēr HOPS, pēc spirometrijas pacientam ir jāieelpo bronhus dilatējošs (paplašinošs) medikaments. Pēc 20 minūtēm atkārtojot testu, mēs redzam, vai bronhi zāļu iespaidā paplašinās. Ja tā ir, tad mēs varam pierādīt, ka tā ir astma. Metode ir vienkārša un pacientam droša, nesāpīga. Jāievēro tas, ka pirms spirometrijas nevajag lietot bronhus paplašinošus līdzekļus. Ja ir tikko pārslimots miokarda infarkts vai insults, izdarītas acu operācijas, spirometriju nevajadzētu veikt. Protams, gribu vēlreiz atgādināt, ka diagnozes noteikšanai palīdzēs arī plaušu rentgens. Neskaidrību gadījumā tiks nozīmēti arī citi izmeklējumi.

– Vai hroniska obstruktīva plaušu slimība ir ārstējama? Vai pacientu varēs izārstēt?

– HOPS ir novēršama un ārstējama slimība. Novēršama tāpēc, ka 85% gadījumu tā rodas smēķētājiem. Ja cilvēks nesmēķē, risks saslimt ir mazs, taču Latvijā smēķēšana ir ļoti izplatīta, un ir jārēķinās, ka HOPS pacientu ir daudz. Apmēram 80% HOPS pacientu Latvijā vēl nav diagnosticēti. Tas nozīmē, ka viņi nenojauš par savu slimību, nesaņem ārstēšanu un ir nolemti lēnai nosmakšanai. Pēc statistikas datiem 50% smēķētāju var attīstīties HOPS, tātad katrs otrais smēķētājs ir potenciāls HOPS pacients. Nepareizs ir uzskats, ka tā ir vīriešu slimība, var saslimt arī sievietes. Smēķēšanas pārtraukšanas gadījumā slimība progresē lēnāk. Medikamentu lietošana paplašina bronhus, uzlabo dzīves kvalitāti, samazina elpas trūkumu, palielina slodzes toleranci un samazina slimības uzliesmojumus. Katrs uzliesmojums atkal pasliktina plaušu funkciju, tāpēc ir būtiski, lai tie būtu retāki. Slimību nevar izārstēt, bet var uzlabot dzīves kvalitāti.

– Vai astmas un HOPS terapijā pietiks tikai ar medikamentu lietošanu? Cik ilgi tie būs jālieto?

– Ja ir zināms, kas izraisa astmas simptomus vai paasinājumu, vajadzētu novērst alergēnu iedarbību, un astmas pazīmju nebūs. Bet tas bieži vien atgādina neiespējamo misiju, jo nav iespējams pilnībā izvairīties no putekļiem mājās vai ziedputekšņiem apkārtējā vidē. Protams, vides sakārtošana, provocējošo faktoru mazināšana uzlabo situāciju, tomēr bez medikamentu palīdzības būs grūti iztikt. Astmas un HOPS ārstēšanā izmanto inhalatorus. Tās ir ierīces, ar kuru palīdzību medikaments tiek nogādāts plaušās. Pacienti reizēm baidās no inhalatoru lietošanas, prasa, lai labāk nozīmē tabletes, tomēr inhalatori ir drošāk lietojami, satur mazākas medikamentu devas, rada mazākus blakusefektus. Tas ir būtiski, jo medikamenti bieži vien jālieto ilgstoši. Nepietiks ar dažu nedēļu vai mēnešu ārstēšanos. Protams, astmas gadījumā būs situācijas, kad medikaments jālieto tikai kāda konkrēta ziedputekšņa ziedēšanas periodā, 2–3 mēnešus. Ja pacientam astmas simptomi ir tikai šajā periodā un pārējā laikā viņš jūtas labi, tad zāles nav jālieto visu gadu. Ārsts vienmēr pateiks, cik ilgi tas būs. Astmas pacientiem devu pārskatīšana parasti notiek pēc 3–4 mēnešu ārstēšanas kursa. Tad, ņemot vērā simptomus, devu mēģina mazināt. Ārsta uzdevums ir atrast mazāko medikamentu devu, pie kuras pacienta pašsajūta ir laba un notiek simptomu kontrole. Reizēm gan pacienti paši pārtrauc ārstēšanos un pie ārsta atkal dodas tikai tad, kad parādās elpas trūkums un klepus. Liela nozīme HOPS un astmas pacientu ārstēšanā ir arī aktīvam dzīvesveidam. Ir pierādīts, ka medikamentu efektivitāte ir lielāka, ja pacients ir fiziski aktīvs. Fiziskā slodze pat samazina iekaisuma rādītājus.

– Vai ir kādi jaunumi terapijā, kas varētu palīdzēt uzlabot pacientu līdzestību un regulāru zāļu lietošanu?

– Pašlaik astmas un HOPS ārstēšanā ir daudz medikamentu un ienāk arvien jauni, kas uzlabo gan pacienta pašsajūtu, gan ir vienkāršāk lietojami. Jaunākie medikamenti ir lietojami vienu reizi dienā, kas varētu uzlabot līdzestību. Ja zāles jālieto divas reizes dienā, pacienti to bieži vien aizmirst, un tāpēc ārstēšana nedod vēlamo efektivitāti. Mēs ņemam vērā arī pacienta individuālās vēlmes, ja viņš neko nevēlas mainīt un grib turpināt lietot medikamentus divas reizes dienā. Iespēja izvēlēties inhalatorus ir liela. Tagad ir pieejama arī medikamentu kombinācija, kur, piemēram, divi bronhodilatatori ir apvienoti vienā inhalatorā un nav jālieto divi atsevišķi. Medikamentiem ir 24 stundu iedarbība, tātad tie jālieto vienu reizi dienā. Šīs zāles ir paredzētas HOPS pacientiem. Arī astmas pacientiem ir vienu reizi dienā lietojams medikaments, kas satur gan inhalējamos kortikosteroīdus, gan bronhus paplašinošus līdzekļus.

– Ārsts savam pacientam izraksta inhalatoru, bet tas nesniedz gaidīto efektu. Iemesli tam var būt dažādi, un viens no tiem – nepareiza inhalatora lietošanas tehnika. Vai tā ir viegli apgūstama visu vecumu pacientiem?

– Ja inhalators netiek pareizi lietots, medikaments nenonāk bronhos un netiek saņemta nepieciešamā ārstēšana. Ja pacientam nav pareiza ieelpošanas tehnika, tad medikaments paliek mutē, un vienīgais, ko viņš iegūst, ir nevēlami blakusefekti. Tāpat ir jāmāk arī pareizi sagatavot inhalatoru ieelpai. Nozīmējot ārstēšanu, pacients vienmēr ir jāapmāca lietot inhalatoru un vienmēr ir jāpārliecinās, vai viņš ir visu sapratis. Bieži vien ir jāizmēģina vairākas ierīces, līdz tiek izvēlēta tā, ko pacients vislabāk var ieelpot. Maziem bērniem noteikti jāizvēlas dozētie inhalatori un krājtelpa ar masku. Tāpat krājtelpa ar masku būs nepieciešama veciem cilvēkiem, kuri nesaprot un nevar izdarīt pietiekoši strauju un dziļu ieelpu, kas nepieciešama, lai iedarbinātu pulverveida inhalatoru. Katram, protams, ierīce jāizvēlas pēc individuālajām spējām un īpatnībām. Ir pacienti, kuriem nepatīk pulvera inhalatori, jo nepatīk sajūta kaklā. Tad var izvēlēties dozēto inhalatoru, kuru lieto ar krājtelpu. Galvenais ir medikamentu lietot regulāri un pareizi, tad arī efektivitāte neizpaliks.

– Kādi faktori ietekmē pacienta līdzestību terapijai? Kā to varētu uzlabot?

– Bieži vien astmas pacienti nesaprot, kāpēc ir jālieto medikamenti, ja nav elpas trūkuma, klepus vai citu sūdzību. Ja pacients regulāri lieto zāles, tad arī šo simptomu nav. Pārtraucot ārstēšanu, simptomi uzreiz neatjaunojas, bet jārēķinās, ka pēc kāda laika atkal var parādīties klepus un elpas trūkums. Pacientam jāizskaidro, kāpēc terapija ir nepieciešama. Astma ir hroniska slimība un prasa pastāvīgu ārstēšanu, lai mazinātu iekaisumu bronhos.

Arī HOPS gadījumā, it sevišķi slimības agrīnās stadijā, pacienti nesaprot, kāpēc regulāri jālieto medikamenti, ja nav izteikta elpas trūkuma. Kad pacients sāk izjust elpas trūkumu, slimība ir jau ielaista. Labāk ir atmest smēķēšanu un uzsākt ārstēšanos agrīni, lai slimība neprogresētu.

Tāpat līdzestība būs lielāka, ja pacientiem nebūs vienlaikus jālieto daudz inhalāciju ierīču, jo tad pacients var neizmantot visus medikamentus, bet tos, kurus pats uzskata par vajadzīgiem. Bieži vien pacienti arī ekonomē līdzekļus un nelieto visas izrakstītās zāles. Jo vairāk medikamentu ir vienā ierīcē, jo lielāka būs līdzestība.

HOPS pacientu līdzestību noteikti varētu uzlabot, atjaunojot zāļu iegādes kompensāciju 75% apmērā. Nereti pacienti nevar iegādāties zāles, līdz ar to cieš no elpas trūkuma. HOPS pacientiem bieži ir arī citas slimības – cukura diabēts, kardiovaskulārās slimības, osteoporoze, paaugstināts holesterīns. Tāpēc medikamenti jālieto daudz, bet dažkārt visiem nepietiek līdzekļu.