25. janvāris, 2017
Lauma Abramoviča
Par HOPS runājam ar Tuberkulozes un plaušu slimību centra pneimonoloģi, alergoloģi, dr. Inetu Grīsli.
– Kā rudens ienāk jūsu praksē? Vai tas ir uzliesmojumu laiks jūsu pacientiem, ņemot vērā drēgno laiku un vīrusus?
Ineta Grīsle: «Galvenā HOPS diagnostikas metode ir spirogrāfija. Tā ir jāveic jebkuram pacientam ar elpas trūkumu, klepu, kā arī visiem smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma. Spirogrāfijas laikā pārbauda gaisa plūsmu elpošanas ceļos, cik ātri un cik daudz pacients var izelpot. Tālāk tiek veikti testi ar zālēm, kuras paplašina bronhus.»
Foto: No Inetas Grīsles personīgā arhīva
– Plaušu ārstu praksēs rudens ir ļoti intensīva darba laiks. Pacientu netrūkst. Pēc siltās vasaras laiks mainās, strauji kļūst vēss, mitrs un vējains. Elpceļi hroniskiem plaušu slimniekiem, to skaitā hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientiem, kļūst uzņēmīgi pret vīrusiem un baktērijām. Tie aktivē jau esošo iekaisumu, radot HOPS uzliesmojumu.
– Kas ir HOPS un kā to atšķir no citas hroniskas elpceļu slimības astmas?
– Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un astmas pamatā ir bronhu sašaurināšanās jeb obstrukcija. Pacientu galvenās sūdzības ir par elpas trūkumu, jo gaiss caur elpceļiem organismā nonāk lēnāk. Lai gan abas slimības pacientiem var likties līdzīgas, tomēr slimību cēloņi un iekaisuma raksturs elpceļos ir atšķirīgi. Astmas gadījumā ir alerģisks iekaisums elpošanas ceļos, ko var labi ārstēt ar pretiekaisuma medikamentiem inhalācijās. Tas labi padodas terapijai, un elpošanas grūtības var pāriet pavisam. HOPS ir slimība, kur ne tikai elpceļi sašaurinās un izmainās iekaisuma dēļ, bet arī saplīst plaušu maisiņi (alveolas) ap tiem. To sauc par emfizēmu. Līdz ar to plaušās notiek strukturālas pārmaiņas, kuras grūti padodas ārstēšanai. HOPS pacientiem var atvieglot simptomus un censties mainīt slimības gaitu tā, lai nebūtu uzliesmojumu.
Būtiska atšķirība abām slimībām ir tā, ka astma var sākties jebkurā vecumā, bet HOPS sākas cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. HOPS gadījumā vajadzīgi vairāk nekā 20 gadi, lai cilvēkam dažādu kairinātāju vai gāzu inhalācijas izraisītu slimību. Tie galvenokārt ir cigarešu dūmi, bet var būt arī kaitīgi darba un vides faktori. Arī astmas izcelsmē svarīgi ir ne tikai alergēni, infekcijas, bet arī smēķēšana un citi faktori, tomēr slimības pamatā ir atšķirīgi mehānismi.
– Jūs minējāt smēķēšanu kā galveno HOPS iemeslu. Kādi ir pārējie faktori?
– Eiropā apmēram 80–90% gadījumu HOPS iemesls ir smēķēšana. Var būt arī citi riska faktori, piemēram, darba apstākļi. Pie mums Latvijā, strādājot celtniecībā vai metināšanā, putekļu, dažādu ķīmisko vielu un gāzu inhalācijas varētu būt HOPS cēloņi. Valstīs, kurās ir attīstīta kalnrūpniecība, ar HOPS slimo ogļrači. Arī biežas elpceļu infekcijas bērnībā, pasīvā smēķēšana, zems dzimšanas svars ietekmē plaušu funkciju un, iespējams, nākotnē spēlē lomu HOPS izcelsmē.
– Cik jūtama un traucējoša HOPS ir ikdienas dzīvē?
– Katram pacientam slimība izpaužas citādi. Galēji smagam pacientam tā var būt invaliditāte, bet vieglākam slimniekam – nelieli dzīves ierobežojumi. Pirmās sūdzības parasti ir par elpas trūkumu pie fiziskas slodzes. Ja cilvēkam nav aktīvs dzīvesveids, viņš var nemanīt to, ka slimība sākas. Ja HOPS pacients ir fiziska darba strādnieks, viņš diezgan ātri pamana, ka nespēj savu darbu veikt, un meklē palīdzību. Var būt elpceļu infekcijas, piemēram, bronhīts, kura dēļ pacients nonāk pie ārsta un, veicot spirogrāfiju, diagnosticē HOPS. Reizēm sūdzību ir maz, bet plaušu funkcija ir tikai puse no vajadzīgās. Tas nozīmē, ka pacients pielāgojies dzīves ierobežojumiem vai arī savus simptomus saista ar vecumu vai citām slimībām. Iespaids, kādu HOPS atstāj uz dzīves kvalitāti, ir atkarīgs no katra slimnieka.
– Kurā brīdī cilvēki biežāk vēršas pie ārsta – slimības sākuma stadijā vai novēloti?
– Latvijā un pasaulē cilvēki pie ārsta vēršas novēloti, un HOPS tiek diagnosticēta stadijās, kad tā ir grūti ārstējama. Slimības sākumā tā ir daudz vieglāk ārstējama. HOPS pacientiem izdodas saglabāt labu plaušu funkciju un apturēt slimības progresēšanu.
– Kādas metodes pacientam tiek izmantotas, lai noteiktu precīzu diagnozi?
– Galvenā diagnostikas metode ir spirogrāfija. Tā ir jāveic jebkuram pacientam ar elpas trūkumu, klepu, kā arī visiem smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma. Spirogrāfijas laikā pārbauda gaisa plūsmu elpošanas ceļos, cik ātri un cik daudz pacients var izelpot. Tālāk tiek veikti testi ar zālēm, kuras paplašina bronhus. Astmas pacientiem pēc inhalācijas kļūst vieglāk un rezultāti uzlabojas, bet HOPS pacientam nē. Simptomi var kļūst mazāk izteikti, izelpa arī var palikt vieglāka, bet testa rezultāti būtiski nemainās. HOPS pacientiem veic arī rentgenu vai datortomogrāfiju plaušām, lai precizētu strukturālās izmaiņas – plaušu maisiņu sabrukšanu jeb emfizēmu.
– Kādi faktori ietekmē HOPS terapijas efektivitāti?
– Efektivitāti nosaka tas, cik agri tiek diagnosticēta slimība un cik līdzestīgs, saprotošs un atbalstošs savai terapijai ir slimnieks. Pirmkārt, jāpārtrauc smēķēšana, un tas ir paša pacienta rokās. Mediķa spēkos ir atbalstīt slimnieku un ieteikt pretsmēķēšanas līdzekļus, bet galvenā panākumu atslēga ir paša smēķētāja motivācija. Otrkārt, jāseko līdzi ārsta ieteikumiem par pareizām un regulārām medikamentu inhalācijām. Tālāk nepieciešamas arī dzīvesveida izmaiņas – pilnvērtīgs uzturs, fiziskas aktivitātes. Ieteicama vakcinācija pret gripu. Katram pacientam tiek izstrādāts individuāls plāns, kam jāseko līdzi.
– Vai pacienti, kuri ilgstoši smēķē, ir saprotoši pret lūgumu smēķēšanu atmest?
– Lielākā daļa saprot, bet smēķēšana ir smaga atkarība. Daži no slimniekiem saka, ka to nevarēs, bet ir slimnieki, kas ir gatavi līdzdarboties un kam mēs cenšamies palīdzēt.
– Vai smēķētājiem ir kāds kritiskais brīdis, kad pēc atmešanas tomēr ir vēlme smēķēt?
Runājot par smēķēšanas atmešanu, pacients jābrīdina, ka īpaši grūtas būs pirmās sešas nedēļas. Ja izmanto medikamentus smēķēšanas atmešanai, ārstēšanās kurss ir trīs mēneši. Par nesmēķētāju pacientu uzskata pēc sešiem mēnešiem. Neveiksmes gadījumā vienmēr ir iespēja mēģināt atmest smēķēšanu vēlreiz.
– Vai, lietojot zāles, pacients tiek izārstēts?
– Hroniskas plaušu slimības mēs diemžēl izārstēt nevaram. Mūsdienu medicīna spēj kontrolēt slimību, mazināt simptomus. HOPS slimniekiem nozīmētā terapija jāturpina visa mūža garumā. Laikus atklātas slimības gadījumā terapijas kursā kāds medikaments var tikt mainīts vai atcelts. HOPS gadījumā katram pacientam tiek meklēta labākā terapija.
– Vai ir kādi jaunumi terapijā, kas varētu palīdzēt uzlabot pacientu līdzestību un regulāru zāļu lietošanu?
– Medikamenti visu laiku mainās, nāk klāt jaunāki un efektīvāki. Tiek uzlabotas inhalāciju ierīces, lai pacientiem būtu viegli un ērti ieelpot zāles. Pamata medikamenti ir bronhu paplašinātāji. Jaunākie medikamenti darbojas ilgstoši – 12 un pat 24 stundas. Tas nozīmē, ka pacienti var izvēlēties lietot medikamentus arī reizi dienā, kas uzlabo līdzestību.
– Vai pacienti vienmēr paļaujas uz ārsta ieteikumiem?
– Tas ir atkarīgs no katra pacienta. Diemžēl medikamentu līdzmaksājums ir liels, un daudzi ekonomē, inhalatorus lieto reti vai nepērk nemaz. Protams, mēs vienmēr iesakām līdzekļus labāk ieguldīt medikamentos, ne smēķēšanā.
– Vai ir iespējams vienkāršā veidā cilvēkam veikt paškontroli?
– HOPS gadījumā ar paškontroli ir grūti. Vislabāk pacienta stāvokli raksturo fiziskās aktivitātes, tāpēc pasaulē izmanto soļu skaitītājus vai speciālās programmas viedtālruņos. Simptomu novērtēšanai izmanto speciālu testu CAT (COPD Assesment Test). To iesaka aizpildīt vizītē pie ārsta. Protams, pacients var šādu testu pildīt mājās, un redzot, ka punktu skaits kļūst lielāks un stāvoklis – smagāks, tūlīt doties pie ārsta. Mēs iesakām reizi trīs mēnešos iet pie ģimenes ārsta pēc receptēm, lai turpinātu ārstēšanos, un tad, aizpildot testu, var redzēt, kā slimība norit. Spirogrāfiju šiem pacientiem iesaka veikt reizi gadā, jo plaušu funkcijas izmaiņas notiek pakāpeniski un lēnām.
– Vai HOPS pacients drīkst pats pārtraukt lietot zāles, ja jūtas labi?
– Es ieteiktu sākt ar ārsta apmeklējumu un pārrunāt veselības stāvokli, nevis pašam pieņemt tādus lēmumus. Pārtraucot zāļu lietošanu, HOPS simptomi pēc brīža atkal atjaunojas, un pieaug uzliesmojuma risks. Ļoti reti pacienti sajūtas tik labi, ka paši sevi uzskata par izārstētiem. Biežāk ir tā, ka zāles nepalīdz tik labi kā cerēts, un tāpēc viņi tās vairs nelieto. Būtisks pārtraukšanas iemesls ir nespēja veikt līdzmaksājumu, jo pacientam jāsedz puse no medikamenta cenas.
– Cik ilgā laikā pacients jūt terapijas rezultātus, kad elpošana kļūst vieglāka?
– Ja slimība tiek diagnosticēta laikus, jau pāris dienu vai nedēļas laikā pacients var sajust elpošanas uzlabošanos. Vidēji smagiem, smagiem un ļoti smagiem slimniekiem vajadzētu vismaz mēnesi, lai sajustu ievērojamu rezultātu.
Ielauzums
Ja pacients ārstam uzticas un sadarbība ir laba, tad arī rezultāti parasti ir labi. Tiem, kas diagnozi nepieņem un neuzskata sevi par slimiem, ir grūti palīdzēt, jo viņi vienmēr atradīs kādu atrunu, kāpēc nelietot zāles.