15. septembris, 2016
Inna Zvirbule
Sarunā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģi Zaigu Kravali vēlamies noskaidrot, kā astma var ietekmēt grūtniecību, un kas būtu jāzina topošajai māmiņai, kurai ir astma.
– Astma mūsdienās ir samērā bieži sastopama, tātad ar to arvien biežāk sastopas arī grūtnieces. Vai astma var ietekmēt grūtniecības gaitu?
– Astma ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām, kas sastopama grūtniecēm: kopumā 3–8% grūtnieču ir bronhiālās astmas diagnoze. Grūtniecēm ar astmu ir neliels, tomēr statistiski ticami augstāks ar grūtniecības norisi saistīts komplikāciju risks. Jāatceras, ka astma grūtniecību būtiski var ietekmēt tad, ja astma nav kontrolēta. Piemēram, sieviete, baidoties no iespējamām medikamentu blakusparādībām, pārtrauc astmas medikamentu lietošanu, un elpošanas problēmu dēļ rodas gan mātes, gan gaidāmā bērna skābekļa bads, kas rada būtiskas izmaiņas bērniņa attīstībā. Labi kontrolētai astmai iespējamais ar grūtniecību saistītais sarežģījumu risks ir neliels.
– Vai ir iespējams, ka astma sāk izpausties tieši grūtniecības laikā un iepriekš nekādu simptomu nav bijis?
– Ir iespējams, ka par astmas diagnozi pirmo reizi jāaizdomājas tieši grūtniecības laikā, ja parādās astmai raksturīgie simptomi – elpas trūkums, klepus, čīkstēšana krūtīs. Nereti šie simptomi modina pacienti naktīs vai parādās agri no rīta.
– Vai astmas diagnostika grūtniecības laikā kaut kā atšķiras no parastajām diagnostikas metodēm?
– Pirmkārt, ir jāizvērtē pacientes sūdzības, jānoskaidro, kādos apstākļos tās parādās. Lai apstiprinātu diagnozi, tiek veikts bronhodilatācijas tests, ar kura palīdzību var noteikt elpceļu caurejamību, mērot ieelpotā un izelpotā gaisa tilpumus, kā arī maksimāli forsētas izelpas ātrumu. Būtiskākais rādītājs astmas diagnostikā ir FEV1 – forsētas izelpas tilpums pirmajā sekundē. Pēc FEV1 noteikšanas pacientei ir jāieelpo bronhus paplašinošs medikaments un pēc 15–20 minūtēm elpošanas tests jāatkārto. Ja FEV1 uzlabojas par 12% un vairāk, tiek apstiprināta astmas diagnoze. Atšķirībā no citām pacientu grupām, grūtniecības laikā neiesaka izmantot bronhoprovokācijas testu, kura laikā var apstiprināt bronhu sašaurināšanos astmas pacientiem.
– Astma var ietekmēt grūtniecību, bet vai grūtniecība var kaut kādā veidā ietekmēt astmas gaitu?
– Jā, ir zināms, ka grūtniecība var ietekmēt astmu. Statistika liecina, ka apmēram 30% gadījumu astmas gaita grūtniecības laikā ir nemainīga, 30% gadījumu astma kļūst vieglāka, tomēr 30% gadījumu astmas norise kļūst smagāka. Astmas gaitas pasliktināšanās biežāk notiek otrā grūtniecības trimestra beigās, trešā trimestra sākumā. Pēdējo četru grūtniecības nedēļu laikā pirms dzemdībām astma parasti kļūst vieglāka un uzliesmojumi dzemdību laikā ir ārkārtīgi reti.
– Runājot par astmu un grūtniecību, kam vēl būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība?
– Pacientēm ar astmu grūtniecības laikā ir palielināts dažādu komplikāciju risks, galvenokārt tās var būt priekšlaicīgas dzemdības, auglis ar samazinātu dzimšanas svaru, preeklampsija (paaugstināts asinsspiediens kopā ar palielinātu olbaltumu daudzumu urīnā). Šīs saslimšanas ievērojami biežāk sastopamas pacientēm ar slikti kontrolētu astmu. Bieži vien sievietes, paliekot stāvoklī, atsakās no jebkādu medikamentu lietošanas, jo baidās, ka tas var negatīvi ietekmēt grūtniecību, nodarīt kaitējumu bērniņam. Es gribu iedrošināt sievietes turpināt astmas terapiju, lai saglabātu labu astmas kontroli un ievērojami mazinātu ar astmas kontroles pasliktināšanos un uzliesmojumu attīstību saistītos riskus.
– Ir zināms, ka astma un alerģija ir cieši saistītas savā starpā, apmēram 50% gadījumu astmai ir alerģiska izcelsme. Vai grūtniecības laikā var pastiprināties dažādas alerģiskas izpausmes, varbūt parādīties jaunas?
– Tādas situācijas ir iespējamas. Bieži grūtniecēm ar astmu alergēni jau ir zināmi, tādēļ ir skaidrs, kā no tiem izvairīties. Tā var būt mājas putekļu ērcīte, kaķu un suņu ādas epitēlijs, sadzīves ķīmijas līdzekļi utt. Ja alergēni līdz šim nav noteikti, ir iespējams noteikt specifiskos IgE asinīs, tādā veidā iegūstot informāciju par iespējamiem alergēniem.Grūtniecēm noteikti ir jāatmet smēķēšana, nepieciešams arī izvairīties no atrašanās piesmēķētās telpās. Mēs visi zinām, ka smēķēšana ir kaitīga, bet grūtniecības laikā parādās vēl papildu ar smēķēšanu saistīti riska faktori. Turpinot smēķēt, bērniņš neattīstās pilnvērtīgi, cieš no skābekļa bada, bet pašas sievietes biežāk slimo ar dažādām infekcijas slimībām, piemēram, bronhīts vai deguna blakusdobumu iekaisums. Šo slimību dēļ var būt nepieciešama papildu medikamentu lietošana, kas var kaitēt gaidāmajam mazulim.
– Vai elpas trūkums grūtniecības laikā vienmēr ir saistāms ar astmu?
– Elpas trūkums grūtniecības laikā var būt saistīts gan ar grūtniecības radītām fizioloģiskām pārmaiņām organismā, gan citām ar astmu nesaistītām veselības problēmām. Ja pacientei parādās sauss klepus, elpas trūkums, čīkstēšana krūtīs, īpaši naktī un agrās rīta stundās, tad jādomā par astmu. Protams, ir nepieciešams regulāri novēroties pie pneimonologa un veikt spirogrāfiju, lai izvērtētu plaušu funkciju un astmas kontroles līmeni. Grūtniecēm tiek rekomendēta pīķa izelpas plūsmas (PEF) mērīšana, lai laikus mājas apstākļos varētu konstatēt astmas kontroles pasliktināšanos.
– Vai, uzzinot faktu par grūtniecības iestāšanos, astmas pacientei būtu jāatceļ esošā astmas terapija, lai nekaitētu gaidāmajam mazulim? Pie kura speciālista griezties pēc padoma?
– Ideālā gadījumā ir nepieciešama ginekologa un pneimonologa sadarbība, jo labam grūtniecības atrisinājumam ir nepieciešama gan vesela mamma, gan pilnvērtīga bērniņa attīstība.
Noteikti nedrīkst pārtraukt astmas medikamentu lietošanu, jo jebkurš astmas uzliesmojums kaitē bērniņam daudz vairāk nekā medikamenti, kuri ir pieejami astmas ārstēšanai. Ja līdzšinējā terapija nodrošina labu astmas kontroli, tad terapijas maiņa nav nepieciešama. Tomēr, ja ārstēšana nenodrošina pietiekamu astmas kontroli vai astma pirmo reizi tiek diagnosticēta grūtniecības laikā, tad terapijā tiek rekomendēts uzsākt ar budesonīdu, kas ir ilgstoši zināms medikaments astmas terapijā un ir pierādīts kā drošākais no pašlaik pieejamiem inhalējamiem kortikosteroīdiem lietošanai grūtniecības laikā.
– Ko nozīmē termins «kontrolēta astma»? Cik tas ir svarīgi astmas pacientiem?
– Ja, noteiktās devās lietojot nozīmētos medikamentus, pacients neizjūt astmas simptomus dienas laikā, astma nemodina viņu naktī, turklāt viņam nav jālieto «glābšanas» inhalatori, tad var uzskatīt, ka astma ir labi kontrolēta. Astmas kontroli palīdz izvērtēt arī astmas kontroles tests, kas ir pieejams gan ambulatorajās iestādēs, gan slimnīcās, gan arī internetā. Testā ir iekļauti pieci vienkārši jautājumi par astmas simptomu kontroli. Jo vairāk punktu tiek iegūts, atbildot uz jautājumiem, jo labāka ir astmas kontrole. Grūtniecēm ar astmu regulāri ik mēnesi jāveic spirometrija, kas ļauj novērtēt plaušu funkcionālos rādītājus. Izvērtējot iegūtos rezultātus, var veikt astmas ārstēšanas korekcijas, ja tādas ir nepieciešamas.
– Ko jūs ieteiktu astmas pacientiem, lai pēc iespējas izvairītos no slimības paasinājumiem?
– Kontrole un regulāra medikamentu lietošana noteikti palīdz izvairīties no astmas paasinājumiem. Ir ļoti svarīgi, lai pacients medikamentus lietotu pareizi. Galvenokārt tas attiecas uz inhalatoriem, jo nereti pacientiem inhalatora lietošanas tehnikas apgūšana rada problēmas. Tāpēc pneimonologam vai ģimenes ārstam vizītes laikā ir jāpārliecinās par to, ka pacients inhalatoru tiešām lieto pareizi un saņem (ieelpo) paredzēto medikamenta devu.
– Kāda astmas terapija ir vispiemērotākā grūtniecības laikā?
– Kopumā astmas terapija grūtniecības laikā neatšķiras no ierastās astmas terapijas. Tās pamatā ir inhalējamie kortikosteroīdi – ar šiem medikamentiem var saglabāt labu plaušu funkciju un samazināt uzliesmojumu risku. Gadījumā, ja astma ir labi kontrolēta, tad terapiju grūtniecības laikā mainīt nav vēlams, jo nevajadzīga terapijas maiņa var pasliktināt astmas gaitu un palielināt uzliesmojumu risku. Tomēr, ja astma tiek pirmo reizi diagnosticēta tieši grūtniecības laikā vai arī ir nepieciešama terapijas maiņa, tad, kā jau minēju iepriekš, tiek rekomendēts izmantot ilgstoši zināmus medikamentus, kas ir pārbaudīti reālajā dzīvē. Ja ir nepieciešams, terapijā var pievienot arī garas darbības bronhodilatatorus (bronhu paplašinātājus).
– Vai astma var atstāt ietekmi uz dzemdību norisi?
– Ja astma ir labi kontrolēta, tad dzemdību norise neatšķiras. Protams, ja grūtniecei ir smaga vai nekontrolēta astma, komplikāciju risks ievērojami pieaug. Jau pirms dzemdībām tiek pieņemts lēmums, vai ir nepieciešams ķeizargrieziens. Dzemdību laikā ir svarīgi turpināt ierasto astmas terapiju. Ja ir runa par atsāpināšanas metodēm, tad tiek ieteikta epidurālā anestēzija. Gadījumos, kad nepieciešama dzemdību stimulācija vai medikamenti asiņošanas kontrolei, ginekologi izdara izvēli par labu konkrētai medikamentu grupai, ņemot vērā astmas diagnozes esamību.
– Kad dzemdības ir laimīgi aiz muguras, priekšplānā izvirzās citi jautājumi. Ja māte lieto astmas medikamentus un baro bērnu ar krūti, kādu ietekmi tas atstāj uz bērnu?
– Pacientes ar astmu tiek iedrošinātas barot bērniņu ar krūti, jo neviens no astmas medikamentiem nav aizliegts zīdīšanas laikā. Turklāt barošana ar krūti bērniņam samazina astmas attīstības un alerģisku izpausmju veidošanās risku.
– Kādi ir jūsu ieteikumi sievietēm ar bronhiālo astmu?
– Es domāju, ka pats svarīgākais ir regulāri lietot nozīmētos medikamentus, neatteikties no tiem un nebaidīties! Tikai tādā veidā var panākt labu astmas kontroli. Vēlreiz gribu atgādināt, ka labākai astmas kontrolei un veselībai kopumā ir svarīgi atmest kaitīgos ieradumus un izvairīties no jau zināmiem alergēniem.