Diabēts un plaušu veselība

13. janvāris, 2018

Alvils Krams, asoc. prof., Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Par fizisko aktivitāti

Katram slimajam un veselajam vajag sev godīgi atbildēt – «Kurā stāvā es varu uzkāpt bez apstāšanās elpas trūkuma dēļ?»

Jo netrenētāks ir plaušu un sirds asinsvadu, kā arī diabēta slimnieks, jo vairāk viņš pie slodzes izjūt elpas trūkumu. Jo vairāk trūkst elpas, jo vairāk tiek ierobežota fiziskā aktivitāte, jo netrenētāks kļūst slimnieks. Veidojas apburtais loks.

Slimais cilvēks vēl vairāk nekā veselais nedrīkst būt, atvainojiet, tizls! Cilvēka dzīvildzes prognoze cieši korelē ar fiziskās slodzes toleranci!

Smēķēšana

100% visiem smēķētājiem plaušās un elpceļos attīstās iekaisums!!! Asinsritē nokļūst ne tikai daļa no smēķēšanas laikā ieelpotā, tajā pastāvīgi «ieskalojas» arī elpceļu iekaisuma mediatori. Sistēmiskais iekaisums un oksidatīvais stress nosaka daudzu slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tas ir viens no organisma pāragras novecošanas pamatmehānismiem un insulīna rezistences veidošanās cēloņiem!

Katram smēķētājam, īpaši, ja ir elpas trūkums (arī pie slodzes!) un no rītiem ir jāatkrēpojas, būtu jāveic vienkāršs un plaši pieejams plaušu funkcionālās izmeklēšanas tests – spirometrija, lai laikus diagnosticētu hronisko obstruktīvo plaušu slimību (HOPS) jeb «smacējošo bronhītu».

Astma

Astma ir hronisks alerģisks elpceļu iekaisums, kas izraisa to paaugstinātu jutīgumu. Tā sekas ir potenciāla elpceļu sašaurināšanās (bronhu spazmas), kas izpaužas kā elpas trūkuma – astmas lēkme.

Klasiskās astmas pazīmes ir atkārtotas elpas trūkuma epizodes ar klepu, sēcošu elpošanu un spīlēšanas sajūtu krūtīs. Tipiska ir minēto simptomu atkārtošanās saistībā ar ieelpojamiem kairinātājiem un alergēniem, fizisku slodzi (3–15 minūtes pēc tās!), kā arī nakts elpas trūkuma lēkmes. Simptomu pieaugumu parasti novēro saistībā ar vīrusu infekciju (saaukstēšanos). Elpas trūkums ir subjektīva sajūta, tādēļ nereti priekšplānā izvirzās tieši klepus.

Astmas diagnoze jāapstiprina speciālistam, kurš veiktu spirometriju pirms un pēc bronhus paplašinošu medikamentu inhalācijas, nepieciešamības gadījumā – arī citus testus.

Astmas un diabēta ārstēšanā ir ļoti daudz līdzības. Abu slimību gadījumā pirmais solis ir pacienta apmācība! Savukārt vides faktoru (alergēnu, smēķēšanas, arodfaktoru) kontrole sasaucas ar diētu diabēta gadījumā. Kopīga ir arī objektīvas slimības norises novērtēšanas un rakstiska ārstēšanas plāna (rekomendāciju) nepieciešamība.

Sekmīga astmas ārstēšana bez pacienta apmācības faktiski nav iespējama. Jādomā, vissvarīgāk ir iemācīt pacientam pareizu inhalatora lietošanu! Iemaņas nepieciešams pārbaudīt vismaz reizi pusgadā. Svarīgi arī bez īpašas nepieciešamības nemainīt inhalatorus.

Astmas medikamentus iedala divās grupās – t.s. pretiekaisuma līdzekļos un bronhus paplašinošajos (bronhodilatatoros). Pirmie nomāc alerģisko iekaisumu elpceļu gļotādā un nodrošina astmas norises kontroli ilgtermiņā (astmas ārstēšanas pamatlīdzeklis ir inhalējamie glikokortikoīdi – IGK), savukārt otrie nodrošina elpceļu caurlaidību to lietošanas laikā.

Ātras iedarbības bronhodilatatorus (pazīstamākais no tiem ir salbutamols), kurus lieto (paš)palīdzībai astmas lēkmes gadījumā, dēvē arī par «glābjošajiem».

Diabēta slimniekiem ar astmu nereti ir nepamatotas bailes no IGK lietošanas. IGK ir mērķtiecīgi izstrādāti lokāli aktīvi medikamenti, lai tos varētu lietot inhalācijās. Inhalāciju gadījumā zāļu deva ir desmitām reižu mazāka nekā lietojot iekšķīgi! Mazās un vidējās devās šiem medikamentiem faktiski nav sistēmiskas iedarbības. Tieši otrādi – IGK nelietošana dramatiski paaugstina astmas uzliesmojuma risku, kad glikokortikoīdus nepieciešams lietot augstās devās iekšķīgi vai injekcijās!

Praktiski katram pacientam reāli sasniedzams ārstēšanas mērķis ir astmas norises kontrole un uzliesmojuma riska mazināšana.

Astmas kontroli nosaka pēc dienas, nakts simptomu un «glābjošo» medikamentu lietošanas biežuma, kā arī novērtējot, vai astma neierobežo ikdienas aktivitātes.

Savukārt astmas smagumu raksturo tas, cik intensīva terapija ir nepieciešama, lai panāktu stabilu astmas norisi (kontroli).

Pacientu ar patiešām smagu astmu ir maz! Daudz, daudz vairāk ir pacientu ar sliktu līdzestību ordinētajai terapijai! Īpaši bieži sliktu līdzestību novēro IGK, jo šie medikamenti nedod tūlītēju efektu. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir IGK un ilgstošas darbības bēta-2 agonistu (efektīvākā bronhodilatatoru klase astmas gadījumā) kombinācija vienā inhalatorā. Ja minētais bēta-2 agonists ir ātras iedarbības, tad šos inhalatorus iespējams lietot arī astmas lēkmes gadījumā. Ātrā iedarbība paver arī iespēju astmas uzliesmojuma gadījumā nemainīt inhalatoru, bet tikai palielināt inhalāciju skaitu (uzliesmojuma gadījumā nepieciešama agresīvāka ārstēšana gan ar bronhus paplašinošiem, gan iekaisumu nomācošiem medikamentiem). Jebkurā gadījumā vispiemērotāko (personalizēto) ārstēšanu nodrošinās laba sadarbība starp ģimenes ārstu, speciālistu un pašu pacientu. 

Diabēts un tuberkuloze

Diabēta slimniekiem risks saslimt ar tuberkulozi ir reizes trīs augstāks. Tipiskākais sākotnējais plaušu tuberkulozes simptoms ir ieildzis, neproduktīvs klepus (krekšķis), parasti novēro arī pašsajūtas pasliktināšanos, svīšanu naktīs, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, krišanos svarā. Ja ilgāk nekā trīs nedēļas ir neskaidrs klepus, nepieciešams doties pie ģimenes ārsta, kurš lems par krūšu kurvja rentgenoloģiskās izmeklēšanas, krēpu izmeklēšanas un pneimonologa konsultācijas nepieciešamību. Nepieciešamības gadījumā var griezties arī tieši pie pneimonologa. Iespējamas (!) tuberkulozes diagnostika un tās ārstēšana Latvijā ir bez maksas!

Gripa

Diabēta slimniekiem novēro augstāku saslimstību, smagākas komplikācijas, attiecīgi arī augstāku mirstību. Savukārt gripa var pasliktināt diabēta norises kontroli. Augstas temperatūras, intoksikācijas gadījumā pasliktinās apetīte un var rasties grūtības piemeklēt insulīna devu (hipoglikēmijas risks).

Visefektīvākā gripas profilakse ir (ikgadēja) vakcinācija! Vakcinēties ieteicams arī ģimenes locekļiem. Gripas epidēmijas laikā vēlams izvairīties no telpām, kurās uzturas daudz cilvēku un kuras tiek slikti ventilētas. Apmeklējot medicīnas iestādes, vēlams lietot ķirurģisko masku. Lai arī gripa ir gaisa pilienu infekcija, tā tiek pārnēsāta arī kontakta veidā, tādēļ nepieciešams biežāk mazgāt rokas (inficēšanās notiek, nevilšus aizskarot degunu, kas ir papildus arguments maskas nēsāšanai).

Tipiski gripas simptomi ir augsta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, klepus, iesnas, galvassāpes, elpas trūkums un muskuļu sāpes. Iespējama arī vemšana, caureja, konjunktivīts. Nereti elpceļu simptomi novērojami bez temperatūras paaugstināšanās.

Ja ir aizdomas par gripu vai bijis ciešs kontakts ar gripas slimnieku, diabēta slimniekam nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai lemtu par medikamentozo terapiju.

Miega apnoja

Obstruktīvas miega apnojas gadījumā, neraugoties uz ieelpas mēģinājumiem (diafragma un citi elpošanas muskuļi saraujas, lai veiktu ieelpu), novēro elpošanas apstāšanos vai būtisku gaisa plūsmas samazināšanos elpceļos. Tā cēlonis ir augšējo elpceļu saplakums miegā. Apnojas (neelpošanas) sekas ir asins skābekļa piesātinājuma pazemināšanās un sekojošas «gandrīz pamošanās» jeb «pus-pamošanās» (arousal – angļu val.) epizodes, kad novēro dziļu un skaļu elpošanu, ķermeņa kustības. Šajā laikā konstatē arī sirdsdarbības biežuma, asinsspiediena svārstības, endokrīnās, kā arī citu sistēmu aktivizēšanos. Normālā miega arhitektonika tiek izjaukta, kas var izraisīt pastiprinātu miegainību dienā un citus simptomus. Šajā gadījumā runā par obstruktīvas miega apnojas sindromu (OMAS).

Arī veselam cilvēkam miegā var novērot atsevišķas apnojas epizodes, taču smaga OMAS gadījumā to skaits nakts laikā var sasniegt simtus, pat 1–2 reizes minūtē.

Slimības kardinālie simptomi ir krākšana (krāc arī veseli cilvēki!), miegainība dienas laikā un cita cilvēka (gultas partneres/a miegs parasti tiek traucēts visvairāk) novērotas elpošanas apstāšanās un «pus-pamošanās» epizodes naktīs. Paši slimnieki bieži uzskata, ka viņu miegs ir ļoti kvalitatīvs, jo spēj iemigt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Diemžēl arī braucot pie automašīnas stūres.

Citi OMAS simptomi ir smakšanas sajūta miegā, bieža urinācija naktī, miegs bez spirdzinājuma, nogurums, rīta galvassāpes, koncentrēšanās un darba spēju zudums, erekcijas traucējumi vīriešiem. Tas nereti noved pie sociālām sekām – darba zaudēšanas, laulību šķiršanas.

OMAS ir slimība, kas Latvijā tiek atpazīta katastrofāli slikti. Pasaulē to novēro ap 5% pieaugušo (ASV – pat līdz 10%), pārsvarā vīriešiem.

OMAS ir sistēmiska slimība un cieši saistīta (daļā gadījumu tas ir cēlonis!) ar arteriālo hipertensiju, aterosklerozi, cukura diabētu (!!) un citām slimībām.

Aptaukošanās ir viens no svarīgākajiem riska faktoriem! Publikācijās minēts, ka diabēts ir līdz pat 40% slimnieku ar OMAS, savukārt 2. tipa diabēta slimniekiem 10–20% gadījumu (atsevišķos pētījumos tiek minēti pat 2–3 reizes augstāki rādītāji) ir OMAS. Arī 1. tipa diabēta slimniekiem OMAS novēro bieži!

Miega apnojas diagnostika un ārstēšana nav lēta. Taču šī ir viena no medicīnas sfērām, kur iespējams panākt fantastisku rezultātu, jūtami uzlabojot dzīves kvalitāti. Ārstēšanā vieglākos gadījumos pietiek, piemēram, ar svara samazināšanu, alkohola un medikamentu, kuri atslābina augšējo elpceļu muskulatūru, lietošanas pārtraukšanu, naktsmiera pozas maiņu, elpošanas caur degunu uzlabošanu. Savukārt smagākos gadījumos ārstēšanā izmanto speciālu aparatūru ar deguna masku, kura uztur nelielu pozitīvu spiedienu elpceļos un novērš to saplakšanu.