Pirms divdesmit gadiem, kad Latvijā vēl nebija pieejami magnētiskās rezonanses izmeklējumi un precīzākai diagnozes uzstādīšanai multiplās jeb izkaisītās sklerozes pacienti bija spiesti doties ārpus mūsu valsts robežām, tika dibināta Latvijas Multiplās sklerozes asociācija.
Vēl pirms pārdesmit gadiem multiplā jeb izkaisītā skleroze tika diagnosticēta ievērojami retāk, un bija ne mazums cilvēku, kas visu mūžu tā arī nodzīvoja, pat nezinādami, kas viņiem īsti kaiš un kā ar savu slimību cīnīties. Mūsdienās, pateicoties ārstu profesionalitātei un izglītotībai, kā arī pieejamajām diagnostikas metodēm, slimību var ne vien laikus atklāt, bet arī uzsākt nepieciešamo ārstēšanu.
Sāpes parasti liecina par ievainojumu, pārpūli vai slimību, un tās visbiežāk ir brīdinājums, ka jāvēršas pie ārsta.
Toms Zvirbulis Saskarties ar akūtu koronāru sindromu iespējams katram no mums. Ja ne tiešā veidā, tad ar to var saslimt kāds mums tuvs cilvēks. Par […]
Kardioloģiskie pacienti no stacionāra parasti tiek izrakstīti ar ārstu sniegtiem ieteikumiem lietot konkrētus medikamentus. Tālāk viņu ceļš ved pie ģimenes ārsta, kas, izpētot izrakstu un stacionāra ārstējošā ārsta ieteikumus, raksta pacientam nepieciešamo medikamentu receptes.
Pat mūsdienās ir populārs teiciens «tā gadījās…», ja dzimumdzīves laikā tiek piemirsts par prezervatīva lietošanu. Dažkārt sekas tam ir gaužām skarbas: seksuāli transmisīvās slimības, kas ne tikai rada diskomfortu un ir jāārstē, bet pamatīgi var iedragāt reproduktīvo veselību. It īpaši tad, ja došanās pie speciālista ir ļoti novilcināta.