«Sāpes vēderā ir bieži sastopama problēma jebkurā vecumā. Pēdējo desmit gadu laikā arvien biežāk tiek diagnosticētas hroniskas gremošanas sistēmas slimības, īpaši jaunākā un pirmsskolas vecuma bērniem. Uztura jautājumi un fiziskā attīstība (svars, augšana) šobrīd ir ļoti aktuālas tēmas arī skolas vecuma bērniem,» saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu gastroenteroloģe Inita Kaže.

C hepatīta ārstēšanas ziņā Latvija jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā tika uzskatīta par vienu no negatīvajiem piemēriem, jo valsts ārstēšanu nebija spējīga kompensēt pilnā apmērā. Situācija šajā sfērā kopš gada sākuma ir būtiski uzlabojusies, jo ārstēšanā tiek izmantoti efektīvāki medikamenti, un galvenais – ieviesta 100% zāļu kompensācija līdzšinējo 75% vietā.

Tam, kā strādā mūsu sirds, ikdienā nepievēršam uzmanību. Citādi ir, ja normālais ritms izjūk. Sirds aritmijas ir pasaulē plaši izplatītas un bīstamas, arī tāpēc, ka var izraisīt tādus smagus un dzīvību apdraudošus stāvokļus kā insults, trombembolija, bet dažas no tām pašas par sevi nes draudus pacienta dzīvei.

Pārslodze darbā, stress, neveselīgi ēšanas paradumi, mazkustīgums ir tikai daži no faktoriem, kas atstāj negatīvu ietekmi uz organismu. Tā rezultātā var visai ātri iedzīvoties visdažādākajās veselības problēmās. Arī statistikas dati ir satraucoši: ar katru gadu pieaug ar dažādām slimībām sirgstošo skaits, turklāt veselības problēmas piemeklē arvien jaunākus cilvēkus.

Pirms 10 gadiem norisinājās notikums, kuru toreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš nosauca par ārkārtīgi nozīmīgu visai valstij: Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS) iegādājās jaunu mūsdienīgu iekārtu – digitālo angiogrāfu –, kas pavēra jaunas iespējas sirds asinsvadu slimību ārstēšanā.

Vienas no izplatītām sirdskaitēm visā pasaulē ir sirds vārstuļu patoloģijas. Arī Latvijas Kardioloģijas centrā pērn veiktas 800 šādas operācijas. Daudzas no tām – caur katetru jeb transkatetrāli, kas vēl pirms pāris gadu desmitiem likās neiespējami.