29. marts, 2017
Toms Zvirbulis
Lai uzzinātu, kā izvairīties no inficēšanās un kā cīnīties ar infekciju, ja tā tomēr organismā iemājojusi, uz sarunu aicinājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs galveno ārsti profesori Baibu Rozentāli.
– Kas ir C hepatīts un kā tas ietekmē cilvēka organismu?
– C hepatīta vīruss ir viens no vīrusiem, kas vairojas aknu šūnās. C vīruss ir relatīvi jauns, jo ir zināms un pētīts aptuveni 20 gadus. Vēl arvien pilna vīrusa uzbūve nav apzināta. Kāpēc ir tik svarīgi to zināt? Tas ir būtiski tāpēc, ka tiek meklēti medikamenti, kuri varētu nomākt dažādas vīrusa struktūras, lai tas nevairotos.
– Kādu ietekmi vīruss atstāj uz aknām?
Baiba Rozentāle: «Latvijā C hepatīta ārstēšana tiek kompensēta 75% apmērā. Gada laikā pacienta līdzmaksājums ir aptuveni 4000 eiro.»
Publicitātes foto
– Vīrusam lēni vairojoties aknu šūnās, daļa no tām sabrūk, bet tām ir ļoti izteikta atjaunošanās spēja. Līdz ar to apmēram 5–15 gadus cilvēkam nav pilnīgi nekādu slimības simptomu. Laika gaitā daļu no aknu audiem aizvieto saistaudi. Sākotnēji tie ir mīkstie saistaudi jeb fibrotiskie audi, un, laikus uzsākot ārstēšanu, šis process ir atgriezenisks. Ja aknās ieaug stabili saistaudi, kurus var salīdzināt ar rētaudiem, tad tur vairs jaunām aknu šūnām nav vietas un veidojas aknu ciroze. C vīruss ir biežākais cirozes iemesls jauniem cilvēkiem. Vēl vairāk, C vīrusa ierosināta aknu ciroze ir galvenais aknu transplantācijas iemesls. Ja kādreiz valdīja priekšstats, ka galvenais aknu cirozes iemesls ir etilspirts, kas atrodas alkoholā, tad šobrīd pasaulē priekšplānā izvirzās C vīruss.
– Kā aknu šūnu noārdīšanās ietekmē šī orgāna darbību?
– Aknu šūnām kļūstot mazāk, tās nespēj pilnvērtīgi veikt savu organisma atindēšanas funkciju. Aknas darbojas kā spēcīga atindējošā fabrika, un atšķirībā no nierēm tajās notiek ievērojami vairāk ķīmisku procesu un kaitīgu vielu sadalīšana. Kad aknas vairs pilnvērtīgi nefunkcionē, parādās nespecifiski simptomi – nogurums, pazeminātas darba spējas, reizēm slikta dūša, nervozitāte. Taču tie ir raksturīgi daudzām slimībām.
– Kādas metodes izmanto, lai diagnosticētu C hepatītu?
– No vēnas tiek ņemtas asinis, lai noteiktu, vai organismā ir antivielas pret C hepatītu. Ar šo metodi mēs varam iegūt pirmos pierādījumus, lai tālāk veiktu plašāka mēroga izmeklēšanu. Mēs sākotnēji nevaram pateikt, vai C vīruss patiešām ir organismā, jo antivielu tests var sniegt viltus pozitīvu rezultātu. Tāpēc ir nepieciešama apstiprinoša diagnostika, ko veic Latvijas Infektoloģijas centrā.
– Kā izplatās C hepatīta vīruss?
– Jebkurai infekcijas slimībai ir konkrēts izplatīšanās mehānisms. Piemēram, gripa ir klasiska gaisa pilienu infekcija. Cilvēks klepo, šķauda, vīruss ir gaisā, un kāds cits to ieelpo. C hepatīta vīruss cirkulē asinīs, tas nozīmē, ka arī spermā un vaginālajā šķidrumā. Dabīgais vīrusa izplatības ceļš ir seksuālās transmisijas ceļš, un to var izslēgt tikai ar drošu seksu, lietojot prezervatīvus. Protams, ja cilvēkam ir viens dzimumpartneris un ir zināms, ka viņš nav inficēts, tas ir cits stāsts, bet, ja cilvēkam ir vairāki dzimumpartneri vai tie mainās, tad ir jāatceras par drošu seksu. Tas neattiecas tikai uz C vīrusu, tikpat labi tas var būt B hepatīta vīruss, HIV u.c. Otrs izplatības veids ir mākslīgais jeb artificiālais ceļš, kad ar vienu šļirci vai adatu sev kādu vielu injicē vairāk nekā viens cilvēks. Visbiežāk tā notiek, injicējot narkotiskās vielas, galvenokārt heroīnu. Pastāv arī retāk sastopami varianti, piemēram, no mātes bērnam. C vīrusa nodošana nākamajai paaudzei varētu būt 2–8% gadījumu. Pateicoties vīrusa izturībai, nav izslēgta inficēšanās arī invazīvu jeb ādas veselumu bojājošu manipulāciju rezultātā, ja nav ievēroti universālie dezinfekcijas noteikumi. Piemēram, veidojot pīrsingus vai tetovējumus, diemžēl arī medicīnisku manipulāciju ceļā.
– Kuru medicīnisko manipulāciju laikā esam pakļauti lielākajam inficēšanās riskam?
– Medicīniskajā literatūrā raksta, ka visbiežāk tā ir zobārstniecība. Pirmkārt, tajā ir pietiekami daudz «asiņainu» manipulāciju, piemēram, zobu ekstrakcija vai zobakmens tīrīšana. Sakarā ar to, ka cilvēku smaganas mēdz būt viegli ievainojamas, uz instrumentiem var palikt asins daļiņas, kuras mēs neredzam. Ja asinīs ir bijis C vīruss, tas tur paliek. Ja nākamajam pacientam tiek veikta manipulācija ar to pašu instrumentu, tad vīruss var tikt ienests asinīs.
– Cik izplatīts Latvijā ir C hepatīta vīruss?
– Latvijā 2008. gadā Latvijas Infektoloģijas centrs sadarbībā ar ģimenes ārstiem veica epidemioloģisku pētījumu. Tas bija nejaušināts pētījums, kurā tika iekļauti 1600 pacienti no visas Latvijas. Izrādījās, ka antivielas pret C vīrusu asinīs ir 2,4% iedzīvotāju, bet pats vīruss 1,7%. Līdz ar to mēs varam lēst, ka Latvijā ir apmēram 40 tūkstoši C vīrusa nēsātāju.
– C hepatīta pacienta ārstēšanā noteikti ļoti svarīga ir sadarbība starp speciālistu un ģimenes ārstu.
– Par lielāko daļu ģimenes ārstu es varu teikt tikai labākos vārdus. Viņi pacientiem nozīmē analīzes, kurās nosaka, vai organismā ir antivielas pret C hepatītu. Ja papildu analīzes arī norāda uz C vīrusa klātbūtni asinīs, tad tālāka izmeklēšana ir jāveic pie speciālista.
– Kas notiek pēc tam, kad pacients ir nonācis pie speciālista?
– Pie hepatologa atkal tiek ņemts asins paraugs, un šajās asinīs meklē gan iekaisuma rādītājus, kas varētu būt nespecifiski, gan C vīrusu. Vīrusa asinīs var arī nebūt, bet antivielas liecinās par to, ka cilvēks kādreiz ir saskāries ar šo slimību, izslimojis to bez klīniskām pazīmēm imunoloģiskā līmenī. Ja vīruss tiek atklāts, tad laboratorija nosaka arī tā koncentrāciju. Lai varētu pateikt, cik lielu kaitējumu aknu šūnām ir nodarījis vīruss, ir jāveic aknu punkcijas biopsija. Biopsijas laikā ar īpašu adatu tiek paņemts neliels aknu gabaliņš, kurš tiek sūtīts patologanatomiem. Šos paraugus vērtē pēc noteiktas skalas, kur ņem vērā iekaisumu, aknu šūnu sabrukuma pakāpi, cik izteikta ir fibroze un vai ir ieauguši saistaudi. Kad saņemam atbildi, mums ir gan vīrusa diagnoze, gan aknu stāvokļa novērtējums. Nākamais jautājums ir par to, kā pacientu ārstēt. Latvijā ir noteikta kārtība, ka Infektoloģijas centra ārstu hepatologu konsilijs nolemj, kā rīkoties. Atkarībā no vīrusa tipa ārstēšana ir atšķirīga.
– Paskaidrojiet sīkāk, kā atšķiras viens C vīrusa tips no otra.
– Laboratoriski tiek noteikts, kāda tipa C vīruss ir pacientam. Šim vīrusam ir vismaz seši tipi. Latvijā visizplatītākais ir 1. genotipa vīruss. Tam seko 2. un 3. genotipa vīruss, reti ir 4. Tas ir svarīgi tāpēc, ka 1. un 4. genotips sliktāk pakļaujas ārstēšanai, tādēļ terapijas ilgumam ir jābūt 48 nedēļas. Ja tas ir 2. vai 3. genotips, tad ārstēšanas ilgums ir 24 nedēļas. Klīniskajos pētījumos ir pierādīts: ja trīs mēnešu laikā 1. un 4. genotipa vīrusam nav samazinājusies vīrusa slodze, tad nav nozīmes terapiju turpināt, jo vīruss pret ārstēšanu ir rezistents.
– Cik lielas ir C hepatīta ārstēšanas izmaksas, un kādā apmērā tās kompensē valsts?
– Latvijā C hepatīta ārstēšana tiek kompensēta 75% apmērā. Gada laikā pacienta līdzmaksājums ir aptuveni 4000 eiro. No kā sastāv terapija? Valsts kompensē divus medikamentus – pagarinātas darbības interferonu kombinācijā ar ribavirīnu. Diemžēl ir gadījumi, kad pacienti pārāk lielo izmaksu dēļ atsakās no ārstēšanās.
– Kas notiek pēc ārstēšanas kursa beigām?
– Sešus mēnešus pēc ārstēšanās kursa beigām jebkuram vīrusa genotipam tiek noteikta vīrusa slodze. Cik bieži var novērot pozitīvo rezultātu pēc terapijas beigām? Diemžēl tikai pusei pacientu. Rezultāti ir labāki 2. un 3. genotipa vīrusam, sliktāki – 1. un 4., bet vidēji tie ir 50%. Ja pēc ārstēšanas kursa beigām cilvēkam nav nosakāms vīruss, bet pēc sešiem mēnešiem tas atkal ir parādījies, to klasificē kā nenoturīgu virusoloģisko atbildi. Mūsdienu medicīna ir pieņēmusi: ja sešus mēnešus pēc kursa beigām asinīs C vīrusa nav, pacients ir izārstēts. Tas gan būtu jāliek pēdiņās, jo aknu šūnās vīruss paliek. Vīrusa nav asinīs, taču aknu šūnās tas ir dusošā fāzē, kas nebojā aknas. Cilvēkam faktiski aknu funkcija ir atjaunota, kas arī ir ārstēšanas mērķis. Pacientus, kuriem no vīrusa atbrīvoties neizdodas, noteikti iepriecinās ziņas, ka farmakoloģija strauji attīstās un ir izveidoti jauni medikamenti C hepatīta ārstēšanai.
– Kādi ir jaunākie pieejamie medikamenti, lai cīnītos ar C hepatīta vīrusu?
– Izpētot vīrusu, parādījās tādi preparāti kā pirmās paaudzes proteāžu inhibitori. Lai vīruss vairotos, tam ir nepieciešams tāds ferments kā proteāze. Ja šo fermentu nobloķē, tad vīrusa vairošanās process ir apgrūtināts. Pirmās paaudzes proteāžu inhibitori ar valsts līdzmaksājumiem netiek kompensēti. Infektoloģijas centrā ir bijuši pacienti, kuri agrīnās pieejamības terapijas ietvaros šos medikamentus ir saņēmuši par brīvu. Kopš zāles ir reģistrētas, pacientiem gadā ir jāmaksā 20–30 tūkstoši eiro. Tā ir ļoti liela summa, un mums ir bijuši tikai 4–5 pacienti, kas ir ārstējušies ārpus agrīnās pieejamības programmas. Pašlaik ir parādījies arī tiešas darbības pretvīrusu preparāts. Ar visjaunāko no medikamentiem 95–98% gadījumu ir iespējams panākt atveseļošanos. Diemžēl arī šis medikaments netiek kompensēts.
– Ko jūs varētu ieteikt, lai uzlabotu situāciju ar medikamentu kompensāciju?
– Kā jau iepriekš minēju, galvenais aknu cirozes iemesls jauniem cilvēkiem ir tieši C vīruss, un ciroze var pāriet arī aknu vēzī. Tāpēc ir jāparēķina, cik izmaksā viens zaudēts darbspējīga cilvēka mūža gads un cik maksā šī ārstēšana. Tie ir divi nesalīdzināmi lielumi, kas noteikti nosveras par labu cilvēkam. Ekonomiski rēķinot, valstij ir daudz izdevīgāk medikamentus C vīrushepatīta ārstēšanai kompensēt 100% apmērā.
* Slimību profilakses un kontroles centra dati