2. aprīlis, 2017
Ilze Austruma
Cik veselas šobrīd ir Latvijas sieviešu plaušas, kas to veselību ietekmē visvairāk un ko darīt, ja tiek diagnosticēta astma, skaidrojam sarunā ar Rīgas Stradiņa Universitātes docenti un SIA Bauskas slimnīca poliklīnikas pneimonoloģi Andu Nodievu.
– Bieži dzirdēts, ka atšķirībā no citām valstīm smēķētāju skaits Latvijā aug, īpaši sieviešu vidū. Bet smēķēšana veicina dažādu plaušu slimību attīstību. Ko jūs varat teikt no savas pieredzes – vai sieviešu plaušu veselību var saukt par labu?
– Ir tiesa, ka smēķējošo sieviešu mūsu valstī ir gana daudz, savukārt smēķēšana var būt par iemeslu daudzām hroniskām plaušu un sirds asinsvadu slimībām. Tajā pašā laikā, runājot par tādu samērā bieži sastopamu nopietnu saslimšanu kā astma, tikai smēķēšanu vien nevar saistīt ar tās attīstību. Tas nozīmē, ka ne visām sievietēm, kuras smēķē, parādīsies astma. Taču no otras puses, ir pierādīts, ka tabakas dūmi ir viens no biežākajiem astmu provocējošiem faktoriem. Līdz ar to, ja ar astmu sirgstoša sieviete turpina smēķēt, šai slimībai bieži vien ir nelabvēlīga gaita – ir grūti panākt tās kontroli, arī regulāri lietojot pretiekaisuma terapiju. Smēķētājām ir biežākas astmas lēkmes un uzliesmojumi, kuru dēļ pacientes pat ir spiestas saukt ātro medicīnisko palīdzību un ārstēties stacionārā.
– Jūs sākāt runāt par astmu. Kas tā ir par saslimšanu un ar ko atšķiras no citām plaušu slimībām un vienkārša klepus?
– Astma ir hroniska plaušu slimība, kuras pamatā ir elpceļu iekaisums. Tai raksturīgi tādi simptomi kā klepus, elpas trūkums, sēkšana, sasprindzinājums krūšu kurvī u. c. Astmai piemīt simptomu un to intensitātes mainīgums. Runājot par diennakts laiku, tad simptomi visbiežāk parādās naktīs, uz rīta pusi. Astmai var būt sezonāls raksturs – visbiežāk uzliesmojumi vērojami pavasaros un rudeņos, bet tāpat tos visa gada garumā var provocēt vīrusi, ziedputekšņi, putekļi, ķimikālijas.
Ja salīdzina astmu ar klepu, tad vienkāršs klepus parasti ir īslaicīgs. Ja tas moka sievieti divas nedēļas un ilgāk, tad gan būtu jāapmeklē ārsts, lai viņš izvērtētu klepus iemeslu.
– Garās rindas un augstās izmaksas bieži tiek minētas kā galvenie iemesli, kāpēc cilvēki nedodas pie ārsta. Vai astmas gadījumā diagnostika ir sarežģīta un dārga?
Anda Nodieva: «Astmas ārstēšanā galvenais ir regulāra un pareiza inhalējamā kortikosteroīda lietošana. Tas ir medikaments, kas samazina hronisko elpceļu iekaisumu līdz pat tādam līmenim, ka pacients šo slimību neizjūt un nav astmas simptomu. Tiklīdz pretiekaisuma zāles pārstāj lietot, klepus, elpas trūkums, sēkšana var atjaunoties.»
Foto: Guntis Gvozdevs
– Garajām rindām pie plaušu slimību ārsta var būt dažādi iemesli. Gan speciālistu trūkums, gan nepietiekams finansējums. Tomēr bieži ir gadījumi, kad pacienti vēlas saņemt konkrēta ārsta konsultāciju, pie kura tad arī veidojas garas rindas, savukārt citā iestādē pie tā paša vai cita speciālista rindas faktiski nav.
Lai visvienkāršākajā veidā diagnosticētu astmu, ir nepieciešama ārsta konsultācija un tests elpošanas funkcijas izvērtēšanai. Ja pacients vērsies pie valsts apmaksāta pneimonologa, tad jārēķinās tikai ar pacienta iemaksu par konsultāciju. Savukārt, ja pacients veic diagnostiku pie privāti praktizējoša ārsta bez valsts finansējuma, tad apmaksa ir pēc katra ārsta prakses cenrāža, kas vidēji varētu būt 20–40 eiro. Ir gadījumi, kad nepieciešami vēl citi papildu testi, kas prasa gan pacientu laiku, gan papildu līdzekļus.
– Kā sievietei zināt, kad vērsties pie ārsta un kad pietiek ar aptiekas apmeklējumu un klepus sīrupa iegādi?
– Ja klepu pavada asins spļaušana, izteikts elpas trūkums, sāpes krūtīs vai drudzis, kā arī ja klepus, kā jau minēju, ir ilgāks nekā divas nedēļas, noteikti nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
– Pacients ir apmeklējis ārstu, un tas ir nozīmējis ārstēšanu. Kādi faktori ietekmē astmas terapijas efektivitāti?
– Tie ir vairāki. Noteikti jāsāk ar astmu provocējošo faktoru izslēgšanu vai vismaz mazināšanu un izvairīšanos no tiem, ja citādi nav iespējams. Jāpārtrauc smēķēt un jāizvairās no sadūmotām telpām. Tāpat jāsamazina alergēnu daudzums telpās, īpaši guļamistabā: jāaizvāc paklāji, puķu podi, jātīra māja ar mitru lupatu vai putekļusūcēju ar tā saucamiem HEPA vai ūdens filtriem. Bieži jāvēdina telpas, vismaz reizi desmit dienās jāmazgā gultas veļa 60 grādu temperatūrā. Vēl viena būtiska lieta ar astmu sirgstošiem – noteikti (vismaz guļamistabā) nevajadzētu turēt mājdzīvniekus.
– Noteikti savu lomu spēlē arī medikamenti.
– Astmas gadījumā tik tiešām svarīga ir regulāra nozīmēto pretiekaisuma medikamentu lietošana. Pārsvarā tie ir inhalējamie kortikosteroīdi. Atkarībā no medikamenta īpašībām tie ir lietojami vienu vai divas reizes dienā. Savukārt inhalējamie kortikosteroīdus un formoterolu (elpceļu paplašinātājs) saturošie medikamenti jālieto vismaz divas reizes dienā vai pēc vajadzības. Svarīga ir arī pacientam piemērotas inhalācijas ierīces izvēle un apmācība lietošanā.
Lai mazinātu blakusparādības, pēc zāļu inhalācijām mute jāizskalo ar ūdeni, kas pēc tam noteikti jāizspļauj.
– Pareizi lietojot zāles, var panākt astmas simptomu mazināšanos vai pat izzušanu. Kā pacientam pašam izvērtēt, vai veselības stāvoklis ir uzlabojies un var terapiju pārtraukt?
– Pacientam pašam pārtraukt terapiju ir bīstami, jo tad pēc īsāka vai garāka laika astma var progresēt ar uzliesmojumu. Ja panākta simptomu kontrole trīs mēnešus pēc kārtas, pakāpeniski var mazināt inhalējamo pretiekaisuma medikamentu devu pēc atkārtotas ārsta konsultācijas vai pēc iepriekš ar ārstu saskaņota plāna.
– Kura no astmas ārstēšanas sastāvdaļām ir svarīgākā – medikamenti, pacienta līdzestība, pareiza inhalatora lietošanas tehnika?
– Svarīgi, protams, ir visi, bet galvenais – regulāra un pareiza inhalējamā kortikosteroīda lietošana. Tas ir medikaments, kas samazina hronisko elpceļu iekaisumu līdz pat tādam līmenim, ka pacients šo slimību neizjūt un nav astmas simptomu. Tiklīdz pretiekaisuma zāles pārstāj lietot, klepus, elpas trūkums, sēkšana var atjaunoties. Tā saucamie glābšanas inhalatori – salbutamols, fenoterols un ipratropijs/fenoterols paplašina bronhus, un slimnieks jūt atvieglojumu. Taču tie neārstē iekaisumu, tādēļ lietojami tikai pēc vajadzības, papildus pretiekaisuma terapijai.
– Vai ir kādi jaunumi terapijā, kas palīdzētu uzlabot ar astmu sirgstošo pacientu līdzestību? Lietojot zāles ilgstoši, daļa pacientu vismaz kādas no tām pārstāj lietot.
– Vispirms jāpievērš uzmanība tam, kādēļ pacients nav līdzestīgs. Ja viņš aizmirst lietot medikamentus divas reizes dienā, tad, par laimi, pēdējos gadus ir pieejami inhalējamie kortikosteroīdi, kuri darbojas 24 stundas un ir lietojami vienu reizi dienā.
– Ja pacientam ir problemātiska vairāku inhalācijas ierīču lietošana, tad iesaka viena inhalatora terapiju – inhalējamo kortikosteroīdu kombinācijā ar formoterolu vienā inhalācijas ierīcē, kuru lieto divas reizes dienā no rītiem un vakaros un vēl pēc vajadzības, jo formoterols nodrošina gan ātru, gan ilgu bronhu atslābumu. Turklāt papildus inhalējamā kortikosteroīda deva dod papildus pretiekaisuma efektu, kas mazina uzliesmojuma risku.
Ja pacientam grūti apgūt inhalācijas tehniku, tad viņam ir visas iespējas izvēlēties kādu no piedāvātajām vienkāršajām inhalācijas ierīcēm, kas atrisinās šo problēmu.
Ja astmas pacientu traucē kairinājums kaklā vai balss aizsmakums, ko bieži izraisa pulveri saturoši inhalatori, tad šādos gadījumos varētu rekomendēt kārtīgāk skalot rīkli un muti, kā arī pāriet uz dozēta aerosola inhalācijām.
– Kāpēc astma biežāk sastopama sievietēm?
– Šīs slimības norisi pasliktina sieviešu hormona estrogēna svārstības organismā, kuras rada elpceļu iekaisumu un ar kuru saistīti vairāki stāvokļi: menstruāciju periods, grūtniecība un menopauze.
Runājot par menstruācijām, sievietēm astmas simptomi var saasināties tieši pirms tām.
Pēc literatūras datiem grūtniecības periods iedala sievietes trīs grupās. Vienai trešdaļai astmas simptomi progresē, otrai – regresē, bet atlikušajai grūtniecība astmas norisi neizmaina. Galvenais – atmest smēķēšanu, nodrošināt vides kontroli un labu simptomu kontroli ar regulāru inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu, lai auglim neveidotos hipoksija.
– Un kā ir ar menopauzi?
– Šajā periodā ir visizteiktākās estrogēna līmeņa svārstības. Bieži vien tā līmenis ir zems, un nereti sastopami gadījumi, kad astma sievietei sākas tieši menopauzes laikā. Tātad arī šajā laikā astmas simptomus nedrīkst nenovērtēt. Ja sakarā ar klimaksu sieviete saņem estrogēnus aizvietojošo terapiju, tad tās atcelšana jāveic pakāpeniski, vērojot arī astmas norisi.
– Ko jūs ieteiktu katrai sievietei, kura pati vai viņas tuvinieki saskaras ar ieilgušiem astmas simptomiem? Kāpēc ir tik svarīgi doties pie ārsta, nevis tikai uz aptieku?
– Lai arī vairumā gadījumu klepus ir svarīgs fizioloģisks reflekss pēc kairinošu vielu ieelpošanas, tomēr vesels cilvēks ilgstoši neklepo. Ja klepus ir ilgāks par divām nedēļām, atkārtojas noteiktā diennakts vai sezonas laikā, jāapmeklē ārsts, lai izvērtētu klepus iemeslu un saprastu, ko darīt tālāk.
Tāpat ir arī ar elpas trūkumu. Bieži vecāka gadagājuma cilvēki to saista ar sirds slimībām vai vienkārši vecumu, taču nereti izrādās, ka iemesls ir astma vai HOPS. Šīs slimības nevar diagnosticēt aptiekā un nevar izārstēt, dzerot zāļu tējiņas.