30. septembris, 2016
Toms Zvirbulis
Lai uzzinātu vairāk par to, kas jau paveikts un uz ko GASTRO tiecas nākotnē, uz sarunu aicinājām GASTRO centra valdes locekli un direktori dr. Anželu Pavloviču.
– Pastāstiet, kā GASTRO centrs tika izveidots.

Anžela Pavloviča: «Mēs darām visu, kas ir nepieciešams mūsdienīgā gastroenteroloģijā. Par jebkuru nākamo aktivitāti domājot, mēs vienmēr prātā paturam kvalitāti. Mūsu centram ir piešķirts arī ISO sertifikāts par augstiem kvalitātes standartiem pilnīgi visām GASTRO piedāvātajām procedūrām.»
– Sākās tas ļoti sen ar divu ārstu iniciatīvu. Iespējams, tas arī radīja lielāko atšķirību no citām iestādēm, kuras specializējas gastroenteroloģijā. Tas ir divu cilvēku – Ivara Tolmaņa un Mārča Lejas – dvēseliskais un intelektuālais darbs. Viņi ir veidojuši praksi saskaņā ar ārstu izpratni par to, kā jāizskatās šādai praksei mūsdienās. Protams, ārsti ir apmācīti rīkoties pacientu interesēs, tas ir iekļauts GASTRO filozofijā. Tā kā šo praksi nav izveidojuši juristi vai ekonomisti, bet tieši ārsti, tas arī ietekmē mūsu nostāju jau kopš pašiem pirmsākumiem. Mēs vienmēr esam pacienta pusē un domājam par maksimālo pacienta un medicīnas ieguvumu. Augot un attīstoties, mēs esam spiesti domāt par finansēm, bet GASTRO filozofija vēl arvien ir vērsta uz pacientu interesēm.
– Kas tika ņemts par pamatu, tā bija kādas citas valsts pieredze vai kādi citi kritēriji?
– Pašos pirmsākumos mēs ļoti daudz mācāmies no ASV. Veidojot centru, ar savu redzējumu mums ļoti palīdzēja ārsti no Amerikas. Vairākkārt esam devušies pieredzes apmaiņas braucienos tieši uz ASV, pētījuši, kā darbs notiek tur un centušies to īstenot pie mums Latvijā. Ne visu mēs varam panākt, bet ļoti daudz ideju un pieredzes varam pārņemt. Amerika ir liela valsts, viņiem ir lielas finansiālās un izpētes iespējas, lai atklātu ļoti daudz ko jaunu. Tāpēc mums pašiem nav no jauna jāizgudro ritenis. Mēs aizbraucam, uzņemam viņu zināšanas un cenšamies tās īstenot šeit. Viņu resursi ir pietiekami lieli, lai viņi varētu izmantot jaunākās, uz pierādījumiem balstītās metodes un veiktu nepieciešamos secinājumus, kurus savukārt varam izmantot mēs.
– Tātad tas bija jau gatavs produkts, kuram vajadzēja atrast pareizo pieeju šeit pat Latvijā?
– Es tā neteiktu, tas tomēr ir autentisks Latvijas produkts. Mēs izmantojam zināšanas, kuras mēs varējām smelties no mūsu Amerikas draugiem. Ir bijuši pieredzes apmaiņas braucieni arī uz Eiropas valstīm, bet tajā laikā Amerika gastroenteroloģijā bija tālu priekšā Eiropai. Šobrīd līmenis izlīdzinās, arī Eiropā šī nozare attīstās ļoti ātri.
Kad pie mums atbrauc Eiropas kolēģi, kuri nekad nav bijuši Latvijā vai bijuši tikai pāris reizes, viņi ir pārsteigti, kādā līmenī ir attīstījies GASTRO. Mēs darām pilnīgi visu, kas ir nepieciešams mūsdienīgā gastroenteroloģijā. Mēs ļoti bieži dzirdam komplimentus no ārvalstu partneriem. Nesen risinājās starptautiska konference ar britu gastroenterologu dalību. Ierodoties GASTRO, viņi bija pārsteigti par tā augsto līmeni gan pacientu aprūpes, gan tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā un par ārstu spēju to izmantot. Iekārtas var sapirkt, bet ļoti liela nozīme ir arī intelektam, cilvēkiem, kas ar tām strādās.
– No divu cilvēku sapņa GASTRO ir izveidojies par lielu ārstniecības iestādi. Kā tieši GASTRO atšķiras no šāda profila nodaļām slimnīcās?
– Pirmkārt, GASTRO ir dzimis ar pilnīgi citu filozofiju. Kā jau teicu, tā ir divu ārstu vīzija par to, kā jāizskatās gastroenteroloģijas centram. Tas ir sapnis, kurš ir īstenojies, mēs esam vērsti uz pacientu interesēm, mēs ļoti domājam par medicīnas saturu. Otrkārt, mēs esam privāta iestāde, un privātā biznesa modelis ir ar savām priekšrocībām un trūkumiem. Mēs ļoti personīgi uztveram visu, kas šeit notiek. Mēs cīnāmies par mūsu tēlu un darām visu pēc visaugstākajiem standartiem tāpēc, ka tā ir personīga atbildība. GASTRO neveiksmes ir kā personiskas neveiksmes, tas pats attiecas arī uz centra veiksmēm. Protams, tas darbu padara personīgāku, un tas tiek veikts ar lielāku atbildības sajūtu. Es domāju, ka visās slimnīcās ārsti strādā ar lielu atbildības sajūtu un ļoti rūpējas par pacientu, bet, iespējams, īpašumtiesību forma nedaudz koriģē priekšstatu par sevi, savu darbu, kolektīvu un savām ambīcijām.
– Kā GASTRO centrs ir mainījies kopš tā atvēršanas, un kādas inovācijas ir centra nākotnes sastāvdaļa?

Pēc Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas datiem GASTRO centrs ir lielākais endoskopiju veicējs valstī.
Jau no pirmsākumiem GASTRO centrs tika veidots saskaņā ar ārstu izpratni par to, kā jāizskatās šādai praksei mūsdienās.
Foto: Guntis Gvozdevs
– Pēc Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas datiem mēs esam lielākais endoskopiju veicējs valstī. Mēs veicam arī plašākus gastroenteroloģiskos izmeklējumus, ne tikai endoskopiju, bet arī funkcionālos izmeklējumus. Īsāk sakot, mēs piedāvājam plašu procedūru spektru. Viss šis process notiek ambulatori vai dienas stacionārā. Par jebkuru nākamo aktivitāti domājot, mēs vienmēr prātā paturam kvalitāti. Mūsu centram ir piešķirts arī ISO sertifikāts par augstiem kvalitātes standartiem pilnīgi visām mūsu piedāvātajām procedūrām. Mums regulāri notiek gan ārējās, gan iekšējās kvalitātes pārbaudes, tam tiek sekots līdzi ar īpašu vērību. Mēs ļoti sekojam līdzi arī tam, cik kvalitatīvi no medicīnas viedokļa tiek veiktas procedūras, kuras nevar novērtēt pacienti, bet tikai mediķi. Ir vairāki kritēriji, ar kuru palīdzību mēs nosakām medicīniskās procedūras kvalitāti. Piemēram, uzskaitām, cik bieži, salīdzinot ar citiem ārstiem, arī ārstiem ārpus valsts robežām, mūsu ārsti atrod polipus. Ir arī ārstēšanas un diagnostikas procedūru laika mērauklas, kuras nosaka, cik ātri mēs nonākam līdz konkrētas zarnu trakta vietas apskatei. Mēs pievēršam uzmanību arī tam, cik bieži tiek ņemtas biopsijas, kas ir vēl viens aizguvums no Amerikas. Visus šos datus mēs salīdzinām ar pasaulē apkopoto informāciju, pēc tam izdarām secinājumus un veicam nepieciešamās korekcijas. Latvijā šos kvalitātes kritērijus neviens īpaši neizmanto. Es šaubos, ka citās gastroenteroloģijas iestādēs Latvijā tiek veikts līdzīgs darbs. Nevienai citas iestādei Latvijā nav piešķirts arī ISO sertifikāts visām gastroenteroloģijas procedūrām. GASTRO domā ne tikai par medicīnu, bet arī pacienta labsajūtu. Tādēļ mēs veicam aptaujas pacientu vidū, lai noskaidrotu, vai viņi ir apmierināti ar sniegto pakalpojumu, vai ārsti vizītes laikā ar pacientu pietiekami daudz runā, vai māsiņas strādā tā, kā to sagaida pacients, vai reģistratūra ir darbojusies veiksmīgi, vai pacientam nav pārāk ilgi jāgaida uz konsultāciju, vai mēs spējam īstenot visu, ko no mums sagaida. Protams, ne vienmēr mēs varēsim pacientu konsultēt nekavējoties, bet mēs redzam savas vājās vietas un to, kā uzlabot radušos situāciju. Šīs ir lietas, ko mēs cenšamies izmērīt un ietekmēt, un pacienti to ievēro. Nākotnē mēs plānojam attīstīties tāpat kā līdz šim.
GASTRO centrs arī apmāca Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes studentus, izmantojot savu intelektu un zināšanas, lai Latvijā būtu labi ārsti, kuri pārzina gastroenteroloģijas nozari.
Jau vairākus gadus mēs ļoti nopietni esam iesaistīti kolorektālā vēža skrīningā, un šogad īpaši daudz strādājam zarnu vēža profilakses skolā. Mums ir ļoti labi apmeklēta semināru sērija. Tās laikā mēs apmācām ģimenes ārstus un ģimenes ārstu palīgus par kolorektālā vēža skrīninga un kolonoskopijas jautājumiem. Kolonoskopija ir vienīgā procedūra, kura var noteikt precīzu diagnozi. Visi GASTRO ārsti lasa lekcijas šajā vēža profilakses skolā. Tiek iesaistītas arī medicīnas māsas, kurām ir ļoti liela pieredze darbā ar šādiem pacientiem. Ar katru semināru mēs pilnveidojam savu programmu, jo uzzinām, ko grib dzirdēt ģimenes ārsti, ko – ģimenes ārstu palīgi.
Mēs esam izveidojuši filmu par kolorektālā vēža skrīningu, kura ir domāta pacientiem un veidota viņiem saprotamā valodā. Tajā tiek runāts par galvenajām lietām, kuras jāzina pacientiem, jo pastāv ļoti daudz mītu par šo procesu. Filma ir veidota, it kā balstoties uz pacientu priekšstatiem par situāciju, savukārt ārsti atbild uz šiem apgalvojumiem, skaidrojot, vai tie ir pareizi, vai nē. Filmu noskatoties, ir iespējams daudz ko iemācīties. GASTRO mājaslapā ir apskatāmi vēl vairāki videomateriāli.
– Vai pacientiem ir interese apgūt jaunas zināšanas?
– Ne visi pacienti to vēlas, lai gan cilvēki ir dažādi. Vieni visu izpēta, visā cenšas iedziļināties un saprast, bet ir arī tādi, kuriem vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par savu veselību un censties uzzināt vairāk, kas tā ir par procedūru, uz kuru viņu nosūta. Reizēm pacienti ir slikti informēti, iespējams, viņi nevēlas problēmā iedziļināties, iespējams, to nosaka kādi citi apstākļi. Jebkurā gadījumā, pacientiem, kuri vēlas savu situāciju izprast labāk, mēs esam izveidojuši materiālus ne tikai par kolorektālā vēža skrīningu, bet arī par to, kas ir gastroskopija, kas ir kolonoskopija. Nākot uz kādu no procedūrām, pacients var noskatīties, kas viņu sagaida, kā sagatavoties, kas notiks procedūras laikā, kā rīkoties pēc procedūras. Vēl mēs esam izveidojuši video aprakstus par dažādām slimībām, kuros ārsti īsi apraksta konkrēto saslimšanu.
Runājot par nākotni, mēs arvien ieviesīsim jaunākās tehnoloģijas gastroenteroloģijas jomā. Lai gan, piemēram, vērtējot endoskopijas aprīkojumu, mums šobrīd nav īsti ko uzlabot. Mums ir pieejama pasaulē labākā aparatūra, par ko nereti brīnās un pat apskauž ārvalstu ārsti. Nākotnē mēs vēlamies pilnveidot funkcionālos izmeklējumus, kas neattiecas uz endoskopiju, piemēram, papildināt elptestu un manometriju tehnoloģisko bāzi. Protams, tam būs nepieciešams laiks un lielas investīcijas. Pagaidām mēs gatavojam speciālistu, kurš varētu pie mums strādāt un padziļināti apgūt šīs metodes. Ir jāsāk ar cilvēkiem, jo galvenais ir intelekts, pārējais nāks ar laiku. Vēl aktīvi tiek domāts par bērnu aprūpi. Pagaidām, ņemot vērā pašreizējo situāciju ar finansējumu medicīnai, pie mums ir pieejamas tikai maksas konsultācijas. Iespējams, jau tuvākajā laikā piedāvāsim endoskopijas arī bērniem. Tas būs pavisam jauns virziens, kurā GASTRO nekad nav strādājis.
– Arvien populārāks kļūst medicīnas tūrisms. Kā GASTRO centrs ir tajā iesaistījies?
– Mēs esam medicīnas centru alianses Baltic Care sastāvdaļa. Gastroenteroloģija nav tik ļoti uz medicīnas tūrismu vērsta nozare kā zobārstniecība vai plastiskā ķirurģija, kas ir tradicionālas nozares medicīnas tūrismā. Mēs pacientus saņemam pastarpināti no saviem sadarbības partneriem. Piemēram, pacientiem, kuri ir ieradušies uz kādu plastisko operāciju, ir vajadzīgi papildu izmeklējumi, lai varētu šo operāciju veikt. Tādā situācijā mēs varam palīdzēt. Pacientu plūsma no ārzemēm pēdējā laikā noteikti ir palielinājusies. Uz GASTRO brauc pacienti no Norvēģijas, Amerikas un citām valstīm. Kopš masveidīgās cilvēku izbraukšanas uz Angliju un Īriju ir izveidoti īpaši kontakti, un cilvēki, kuri dzīvo Anglijā, var atbraukt, veikt izmeklējumus un Anglijā atgūt iztērēto naudu. Pateicoties mūsu profesionalitātei un pieredzei, GASTRO centru apmeklē arī ārzemnieki, kuri Latvijā uzturas pastāvīgi, piemēram, vēstniecību darbinieki.
– Jūs minējāt, ka centrā ir pieejams viss jaunākais aprīkojums. Vai varat teikt, ka nav nopirkts nekā par daudz, aparatūras ir tik, cik vajag, un tā tiek izmantota efektīvi?
– Mēs esam piesardzīgi savās investīcijās. Ņemot vērā valsts finansiālo stāvokli un to, ka esam privāta iestāde, mēs nevaram iedzīvoties parādos un gaidīt, ka tie tiks segti no nodokļu maksātāju kabatas. Vienlaikus daudz tiek izmantota Amerikas pieredze. Es apmeklēju konferences ASV par šādu ambulatoro centru pārvaldīšanu un attīstīšanu. Tajās tiek runāts par darba plānošanu un organizēšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, izmaksu efektivitāti, tēriņiem konkrētām medicīniskajām vajadzībām, personālu. Ja parādās kāda jauna tehnoloģija vai jauna tendence medicīnā, mēs, izmantojot Amerikas pieredzi un apmeklējot šīs konferences, varam noteikt, vai ir vērts kādā metodē investēt, vai tā būs tikai modes lieta. Tas mūs pasargā no nevajadzīgām investīcijām, vienlaikus mēs uzzinām, ko varam darīt, lai attīstītos. Mēs uzņemam visas pieejamās zināšanas. Piemēram, jaunu endoskopijas iekārtu modeļu piedāvājums ir ļoti liels, katras firmas ražojumam ir priekšrocības un trūkumi. Šādos gadījumos mūsu partneru pieredze ir ļoti vērtīga, jo mēs paši vēl nevaram atļauties mācīties no savām kļūdām. Tā mēs varam ietaupīt gan resursus, gan nepieļaut kļūdas. Tieši tāpēc es uzskatu, ka mēs rīkojamies ļoti racionāli, neesam pārsteidzīgi, apsveram visus «par» un «pret» un tikai tad iepērkam aparatūru, attīstām kādu jaunu izmeklēšanas vai ārstēšanas metodi. Ja būtu pieejams vairāk resursu, mēs, iespējams, rīkotos savādāk, bet es uzskatu, ka racionāla pieeja ir situācijai visatbilstošākā. Mums ir pilnīgi viss nepieciešamais, bet nav tā, kas pēc diviem gadiem varbūt vairs nebūs vajadzīgs, jo nebūs modē.
– Endoskopiju veikšanai GASTRO centrā izmanto narkozi. Daudziem pacientiem tā no agrākiem laikiem ir psiholoģiski nepatīkama lieta, kas saistās ar sliktu dūšu un citām blakusparādībām. Kā jūs pacientus pārliecināt, ka šodien narkoze ir citāda, viegli panesama? Vai pacientu skaits ir pieaudzis pēc tam, kad saņēmāt ISO kvalitātes sertifikātu?
– Pieredze narkozes izmantošanā mums ir ļoti liela. GASTRO centrs bija pirmā gastroenteroloģijas iestāde Latvijā, kura sāka lietot narkozi endoskopijām. Līdz šī gada sākumam GASTRO bija veiktas vairāk nekā 50 tūkstoši procedūru ar narkozi, tagad tie varētu būt jau 60 tūkstoši. Mums ir milzīga pieredze, tajā pat laikā mēs turpinām mācīties, mainām medikamentus, ko pielietojam narkozes laikā. Varbūt daļa pacientu domā, ka narkoze ir metode, kura var būt kaitīga un nevajadzīga, bet mēs to izmantojam arī lai uzlabotu diagnostiskās vai ārstnieciskās procedūras kvalitāti. Tā kā pacients izmeklējuma laikā ir mierīgs, tad ārsts var visu mierīgi apskatīt, agrīni ieraudzīt izmaiņas, paņemt biopsiju. Nav jānervozē ne ārstam, ne pacientam. Katru gadu konferencēs mēs pilnveidojam savas zināšanas par narkozi. Pasaulē notiek milzīgi pētījumi par to, cik lietderīga vai nelietderīga ir narkoze, ar kādiem medikamentiem tās laikā var droši darboties. Mēs esam nomainījuši pieejas, konsultējušies arī ar vietējiem anesteziologiem par vielām, kuras tiek izmantotas narkozes laikā, un nonākuši pie secinājuma, ka šobrīd pielietotā metode ir gana efektīva. Pie augšējām endoskopijām pacientu diskomforts ir mazāks, bet tie, kuriem šī procedūra ir veikta gan ar, gan bez narkozes, atzīst, ka viņi to negribētu atkārtot bez tās. Kas attiecas uz kolonoskopijām, tā pati par sevi ir ļoti sāpīga procedūra, ko izturēt bez narkozes ir ļoti grūti. Tā kā pacientiem pašiem ir grūti, cieš arī procedūras kvalitāte, kas ir ļoti svarīga, lai agrīni diagnosticētu kādas problēmas. Vēl ļoti nozīmīgs šis aspekts ir, runājot par pacientu līdzestību. Ja viņi ir bijuši pie mums uz procedūru narkozē, tad būs atsaucīgāki nekā tie, kuriem tas pats izmeklējums ir veikts bez narkozes. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēža diagnostikas vai kontroles gadījumos pārbaudes ir jāatkārto. Līdzestīgs pacients to patiešām izdara, nevis izmeklējumu vienkārši atliek. Mēs uzskatām, ka narkozes izmantošana izmeklējumos palīdz pacientiem neielaist slimību, un viņi nebaidās no procedūras.
– Ar kādām diagnozēm pacienti GASTRO centrā nonāk visbiežāk?
– Par diagnožu spektru man ir grūti atbildēt, jo pie mums nāk ļoti dažādi pacienti. Reizēm GASTRO centrā nonāk tādi pacienti, kuru slimību nav iespējams diagnosticēt citās ārstniecības iestādēs. Mēs atklājam ļoti reti sastopamas slimības. Nesen pie mums bija pacients ar Valdmana (Waldmann’s) slimību, kas sastopama ārkārtīgi reti. Pateicoties komandas darbam, mēs šo slimību spējām diagnosticēt. Diagnožu spektrs centrā ir ļoti plašs. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar ārzemju kolēģiem. Neskaidros gadījumos, pateicoties mūsu savstarpējiem sakariem, par šādiem pacientiem varam konsultēties attālināti un noteikt diagnozes, kas bez šādas sadarbības būtu neiespējami.
– Pārsvarā ārstēšana GASTRO centrā notiek ambulatori, vai ir pieejama arī stacionārā ārstēšana?
– Gastroenteroloģija tehnoloģiski ir attīstījusies tādā virzienā, lai ļoti daudz ko varētu izdarīt ambulatori. Visā pasaulē gastroenteroloģija pārsvarā ir ambulatora nozare. Tas ir pozitīvi gan no pacienta, gan finansiālā viedokļa. Taču, ja pacientam ir nepieciešama novērošana dienas stacionārā, tad mēs to varam piedāvāt. Protams, ja pacients ir jāoperē un ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tas notiek slimnīcā, ķirurģijas nodaļā. Taču lielākā daļa pakalpojumu un procedūru ir pieejamas ambulatori.
– Gastroenteroloģiskas problēmas bieži vien rodas nepareiza uztura, sliktu ieradumu dēļ. Vai pēc diagnozes noteikšanas jūs pacientam izrakstāt ne tikai medikamentus, bet sniedzat arī rekomendācijas par diētu, dzīvesveidu, kas ir viens no veiksmīgas ārstēšanas pamatnosacījumiem?
– Pilnīgi noteikti. Gastroenterologa konsultācijas laikā mēs izrunājam ar pacientu pilnīgi visu, kas attiecas uz viņa dzīvesveidu. Mēs iedodam arī rakstisku slēdzienu par to, kādas diētas ir ieteicamas, kādas fiziskās aktivitātes būtu vēlams veikt. Uz pacientu mēs skatāmies kā uz indivīdu, kuram ir savs skats uz dzīvi, savs ikdienas ritms. Tāpēc mūsu ieteikumi ir vērsti ne tikai uz slimību, bet arī citām dzīves jomām. GASTRO ļoti daudz laika tiek veltīts ārsta konsultācijai, kuras laikā cenšamies uz pacientu skatīties vispusīgi, ne tikai kā uz slimnieku.
Mūsu ikdiena ir pilna ar dažādiem izaicinājumiem, kas rada stresu. Pacientiem bieži vien attīstās problēmas, kas arī pēc izmeklējumiem neļauj konstatēt objektīvu atradni, vai arī atradne neatbilst pacienta subjektīvajai pašsajūtai, un pacienta dzīves kvalitāte neuzlabojas. Šādos gadījumos problēmu risinām no psihoemocionālās puses. Arī es pati, būdama psihoterapeite pēc specialitātes, reizēm iesaistos gastroenteroloģijas pacientu ārstēšanā. Pacienta ārstēšana ir ļoti vispusīgs process. Lai sasniegtu rezultātu, problēmai nevar pieiet tikai formāli.