20. augusts, 2016
Zane Zvirbule
Par to, vai ar sāpēm ir jāsamierinās, vai arī tās jāārstē, runājam ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers, ārstu traumatologu Visamu Rafaelu.
– Ar kādām sāpēm jums visbiežāk jāsastopas savā ikdienas darbā – akūtām vai hroniskām?
– Man nākas ārstēt pacientus ar abu veidu sāpēm, un ir grūti pateikt, kuras ir sastopamas biežāk. Pacientu ir ļoti daudz un dažādi. Viņu pieplūdumu ietekmē arī sezona. Vasarā ir ļoti daudz pacientu, kuri piedzīvojuši kritienus – velosipēdisti, motociklisti, dažādu sporta veidu pārstāvji, tāpēc tagad biežāk ir sastopamas akūtas sāpes. Pacienti ar hroniskām sāpēm, piemēram, ar osteoartrītu, kuri sūdzas par sāpēm visās locītavās, slimnīcu apmeklē ļoti bieži, neatkarīgi no gadalaika. Tomēr nevar tā nodalīt, kuru pacientu ir vairāk, jo slimnieku kopumā ir ļoti daudz.
– Ar ko atšķiras akūtas sāpes no hroniskām?
– Akūtas sāpes ir saistītas ar pēkšņu audu bojājumu un strukturālām izmaiņām organismā, piemēram, gūstot traumu. Manā ārsta praksē akūtas sāpes vairāk ir saistītas tieši ar traumām – sasitumiem, lūzumiem –, kad pacientam sāpes ir neciešamas un no tām pēc iespējas ātri ir jātiek vaļā. Ja sāpes ir ilgākas par trim līdz sešiem mēnešiem, tad tās jau uzskata par hroniskām sāpēm. Hronisku sāpju gadījumā cilvēkam sāpes ir ilgstošas. Tām ir lēkmjveida raksturs: reizēm sāp vairāk, reizēm mazāk. Pacients mēģina sadzīvot ar šīm sāpēm.
– Kāpēc ir tik svarīgi laikus ārstēt sāpes?
– Ja laikus netiek ārstētas akūtas sāpes, tad tās var kļūt hroniskas. Hroniskas sāpes ir ilgstošas, ļoti mokošas un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, saskarsmi ar tuviniekiem, draugiem.
– Ja mums sāp galva, tad mēs iedzeram pretsāpju tableti. Vai medikamenti, ko ārsti lieto sāpju mazināšanai saviem pacientiem, ievērojami atšķiras no ikdienā lietotajiem?
– Daļai medikamentu atšķiras tikai devas, ievadīšanas veids. Savukārt daļa medikamentu ir atšķirīgi. Ir ļoti svarīgi to zināt un klasificēt. Ir akūtām sāpēm paredzēti medikamenti, kuriem ir ļoti ātra iedarbība (piemēram, paracetamols). Ir arī medikamenti, kas ārstē hroniskas sāpes. Tiem ir ilgstoša iedarbība. Noteikti jāatzīmē, ka ir selektīvie un neselektīvie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
– Kā atšķiras neselektīvie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi no selektīvajiem?
– Gandrīz visos cilvēka organisma audos ir atrodami fizioloģiski aktīvi lipīdu savienojumi prostaglandīni. Prostaglandīniem cilvēka
Visams Rafaels: «Lietojot selektīvos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tie ne tikai iedarbojas uz enzīmu, kurš ir atbildīgs par iekaisuma un sāpju veidošanos, bet šīs zāles bez liela riska var lietot ilgstoši, un blakņu ir mazāk nekā citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.»
Foto: No RAKUS arhīva
organismā ir dažādas lomas. Gan organismam nepieciešamas, gan nevēlamas. Viena no nevēlamajām – sāpju, drudža un iekaisuma veicināšana. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir liela medikamentu grupa, kas nomāc prostaglandīnu sintēzē svarīgu enzīmu – ciklooksigenāze-1 un ciklooksigenāze-2 (COX-1, COX-2) – darbību. Tātad kavē arī iekaisuma un sāpju attīstību. Neselektīvie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi iedarbojas gan uz COX-1, gan COX-2. Selektīvie – uz COX-2. Kāpēc tas ir svarīgi? COX-1 sintezē produktus, kuri ir atbildīgi par normālām organisma fizioloģiskajām funkcijām. Tātad, ja to darbība tiek kavēta, tas negatīvi ietekmē dažādus orgānus (piemēram, sirdi, kuņģa un zarnu traktu, nieres, aknas). Selektīvie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir izstrādāti, lai iedarbotos uz vienu konkrētu enzīmu COX-2, to bloķētu. Šiem līdzekļiem ir mazāk blakņu un tie ir ļoti piemēroti pacientiem, kuri medikamentus lieto daudz un nekontrolēti, vai pacientam ir kādas blakus slimības, piemēram, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas.
– Akūtu sāpju gadījumā, slimību izārstējot vai novēršot sāpju cēloni, tās pāriet. Kā ārstē hroniskas sāpes, kad slimību nevar izārstēt un sāpju cēloni novērst, kad organismā ir radīti neatgriezeniski bojājumi?
– Ja cilvēkam visu laiku sāp, tiek būtiski pasliktināta viņa dzīves kvalitāte, apgrūtināta komunikācija ar radiniekiem, draugiem, kolēģiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi šīs sāpes novērst. Pirmkārt, ir jāizskaidro pacientam, kāda ir viņa slimība, lai viņš saprot, ka ar to būs jāsadzīvo. Otrkārt, ir jāsāk lietot specifiski medikamenti, kas novērš sāpes un tajā pašā laikā neietekmē citus orgānus. Kā jau minēju, klasiskie COX inhibitori ierobežo abu enzīmu darbību, tie nav selektīvi. Biežāk sastopamā blakusparādība ir kuņģa gļotādas iekaisums. Lietojot selektīvos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tie ne tikai iedarbojas uz enzīmu, kurš ir atbildīgs par iekaisuma un sāpju veidošanos, bet šīs zāles bez liela riska var lietot ilgstoši, un blakņu ir mazāk nekā citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tāpēc hronisku un ilgstošu sāpju ārstēšanai vajadzētu izvēlēties šīs grupas medikamentus.
– Ir divu veidu pacienti. Vieni ļoti baidās no jebkādiem medikamentiem iespējamo blakņu dēļ. Kā viņus pārliecināt, ka medikaments viņiem palīdzēs? Savukārt otra pacientu grupa pretsāpju medikamentus lieto nekontrolēti. Kā viņus pārliecināt, ka tikai ārsts viņiem var izrakstīt visefektīvāko medikamentu, kurš ir piemērots pacienta kaitei un veselības stāvoklim?
– Manā praksē ir ļoti daudz pacientu, kuri negrib lietot medikamentus un sāpes izvēlas ārstēt ar tautas līdzekļiem. Protams, uzspiest medikamentu lietošanu es nedrīkstu, bet pacientam ir jāizskaidro, ka šāda rīcība var ietekmēt citus orgānus, tos bojājot. Pasaulē ir ļoti daudz pētījumu par pretsāpju līdzekļiem, par to dažādību un efektivitāti. Ir ļoti daudz specifisku medikamentu, kuriem nav izteiktu blakusparādību. Ir jārunā ar pacientu, jāizskaidro, ka šīm zālēm nav blakņu, no kurām viņi tik ļoti baidās.
Protams, ir arī pacienti, kuri jebkurā dzīves situācijā ķeras pie pretsāpju tabletēm. Ar šiem pacientiem ir jāstrādā īpaši uzmanīgi, jo viņus nevar pārliecināt, ka medikamentus nedrīkst lietot nekontrolēti. Viņi tāpat to darīs un neņems vērā argumentus, ka tādā veidā var ievērojami kaitēt savam organismam. Tāpēc šādiem pacientiem jāizraksta specifiski medikamenti, kuriem ir novērots patiešām maz blakusparādību un kuri nebojā citus orgānus, piemēram, kuņģi, zarnu traktu vai aknas.
– Vai no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem neveidojas pieradums?
– Pilnīgi noteikti nē. Ir daudz pētījumu, kuros ir pierādīts – pieradums neveidojas. Protams, kad cilvēks sajūt pirmās sāpes, rodas arī vēlme pēc šī medikamenta, jo iepriekš tas ir palīdzējis, bet to es neuzskatu par pieradumu. Ja sāp, tad pacientam ir jāpalīdz.
– Kad sāpju gadījumā pacientam ir jāgriežas pie ģimenes ārsta un kad pie algologa jeb sāpju ārsta?
– Kā jau minēju, sāpes ir dažādas. Ja sāpes ir saistītas ar traumu, tad ir jāvēršas pie traumatologa, ja sāpes ir saistītas ar kādu jau iepriekš zināmu problēmu, tad jāgriežas pie ģimenes ārsta. Gadījumā, ja sāpes ir ilgstošas un tās nevar izbeigt ar viena medikamenta palīdzību, tad medikamenti ir jākombinē un jāgriežas pie algologa.
– Kāds ir jūsu mērķis, ārstējot sāpes?
– Lai pacients varētu dzīvot laimīgi, pilnvērtīgi un bez sāpēm! Ar sāpēm nav jāsadzīvo! Un nevajag baidīties, ka, ārstējot sāpes, tiks bojāti citi orgāni vai saasināsies citas slimības. Mēs ņemam vērā pacienta veselības stāvokli un izvēlamies viņam vispiemērotākos medikamentus.
– Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, pastāv asiņošanas risks. Cik bieži to novēro un kāpēc tā rodas?
– Manā traumatologa praksē esmu ļoti reti saskāries ar asiņošanu pēc medikamentu lietošanas, bet ir gadījumi, kad esmu to pieredzējis. Galvenie cēloņi ir nepareiza medikamentu izvēle, ar pacientiem nav runāts par stāvokļa anamnēzi. Ir pacienti, kuriem jau ir zarnu trakta problēmas. Ārstam neizrunājot šīs detaļas ar pacientu un dodot neselektīvos medikamentus, tiek izraisīta asiņošana. Pacients ir kārtīgi jāizmeklē, jāizjautā, un tad attiecīgām pacientu grupām ārsts var izrakstīt medikamentus, kas neizraisa asiņošanu.
– Mēs esam pieraduši atbildību par savu ārstēšanu prasīt no ārsta. Kāda atbildība ir jāuzņemas pacientam, kurš ikdienā sāpes ārstē pats, izvēloties vienkāršāko variantu – bezrecepšu nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus –, un nevēršas pie speciālista?
– Tas ir ļoti bezatbildīgi, jo šāda rīcība bojā aknas, nieres utt., tiek traucēta orgānu apasiņošana. Pacients var nonāk stāvoklī, kad ārstēšana ir ārkārtīgi apgrūtināta, gandrīz neiespējama. To es neiesaku darīt nevienam, vienmēr ir jākonsultējas ar savu ārstu par medikamentu izvēli. Kā jau minēju, ir medikamentu grupas, kas ir piemērotas tikai akūtu sāpju ārstēšanai, un grupas, kas piemērotas hronisku sāpju ārstēšanai. Ir medikamenti, kas piemēroti tikai pieaugušajiem, un medikamenti, kas piemēroti pieaugušajiem un bērniem. Zāles nedrīkst izvēlēties, nekonsultējoties ar speciālistu.
Fakti par sāpēm
· Sāpes ir gan fiziskas, gan emocionālas. Sāpes ietekmē ne tikai ķermeni (it īpaši hroniskas sāpes). Tās rada psiholoģisku stresu un var novest pie tādām emocijām kā dusmas un neapmierinātība. Sāpes un stress ir kā apburtais loks – sāpes paaugstina stresa līmeni, un paaugstināts stresa līmenis palielina sāpes. Tas var novest pie depresijas un grūtībām koncentrēties.
· Hronisku muguras sāpju slimniekiem smadzenes ir par 11% mazākas nekā cilvēkiem, kuriem nav šādu sāpju. Tam gan nav konkrēta izskaidrojuma, bet zinātnieki lēš, ka stresa dēļ, ko izraisa sāpes, neironi kļūst hiperaktīvi vai noguruši no aktivitātes.
· Sievietes dzīves laikā jūt vairāk sāpju nekā vīrieši. Menstruācijas, bērnu dzemdēšana un migrēnas ir daži no iemesliem. Pētījumi ir pierādījuši, ka sievietes sāpes var sajust daudz spēcīgāk nekā vīrieši. Pētījumi ar dzīvniekiem pierādījuši, ka sievietēm nepieciešams divreiz vairāk sāpju medikamentu nekā vīriešiem, lai sāpes pazustu.
· Smadzenes nejūt sāpes. Kad cilvēks sasit kādu ķermeņa daļu, ķermenis izdala vielas, kas nosūta sāpju signālus augšup caur muguras smadzenēm uz galvas smadzeņu receptoriem. Smadzenes nosūta šo signālu atpakaļ uz sāpošo ķermeņa daļu. Kaut gan smadzenes ir sāpju interpretētājas, tām nav pret sāpēm jutīgu nervu.
· Pētījumi pierāda, ka smēķēšana palielina risku saskarties ar muguras sāpēm un palielina hroniskas sāpes cilvēkiem ar fibromialģiju un kakla sāpēm. Nikotīns, kas atrodas cigaretē, var samazināt asins plūsmu locītavās, palēnināt dzīšanu un palielināt risku saslimšanai ar citām slimībām. Turklāt smēķētājiem ir nepieciešams lielāks daudzums pretsāpju zāļu, lai sāpes pazustu.
· Hroniskas sāpes laika gaitā var izraisīt smadzeņu bojājumus, jo smadzeņu daļas, kuras parasti atrodas miera stāvoklī, tiek nepārtraukti nodarbinātas.