19. decembris, 2016
Anda Mironova, sertificēta zobu higiēniste
Mūsu organisms ir vienota sistēma, kas reaģē, ja ir kādi traucējumi vienā no tās daļām. Tāpēc, jo nopietnāka ir sirds asinsvadu sistēmas saslimšana, jo izteiktākas izmaņas būs vērojamas mutes dobumā. Ļoti svarīgi ir zināt un izprast, ka slikta mutes veselība provocē vai arī padara smagākas sirds asinsvadu saslimšanas. Tas ir pierādīts!
Kāpēc?
Noteikti esat dzirdējuši par antibiotikām vai paši esat tās lietojuši. Tās nepieciešamas, ja noteiktas baktērijas ķermenī ir savairojušās un izraisījušas slimību. Citādi mēs nevaram tikt tām klāt. Toties mutē esošajām baktērijām varam, jo īpaši uz zobiem un smaganām esošajām, tās notīrot. Ļaujot tām vairoties, mūsu zobi sāks bojāties un smaganas iekaisīs. Ir divas smaganu iekaisīgās slimības. Vieglākā un pilnībā izārstējamā forma ir gingivīts. Smagākā un neizārstējamā forma – periodontīts. Periodontīts ir iekaisums, kas sākumā sācies kā gingivīts, bet tad tas pamazām sācis izplesties ne vien smaganās, bet arī pārējās struktūrās, kas balsta zobus: saistaudos un kaulā. Iekaisuma procesā tie noārdās. Zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Periodontīts ir slimība, kurai ir pierādīta tieša ietekme uz sirds asinsvadu sistēmas veselību un komplikācijām šīs sistēmas saslimšanu gadījumā.
Centīšos saprotami izskaidrot šos sarežģītos procesus. Kad sūrojamies, ka globalizācija pārņem pasauli, jāņem vērā, ka baktērijas jau sen mūsu ķermeņos ir «globalizējušās» – reizēm aizklīst tur, kur tām nevajadzētu būt, tādējādi izraisot nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai. Tā ir baktēriju tiešā iedarbība. Tātad slikti koptā mutē baktēriju daudzums ir liels. Tās ir gan bojātos zobos, gan uz iekaisušām smaganām. Sirds asinsvadu saslimšanu gadījumā lielākais apdraudējums ir baktērijas, kas izraisa smaganu iekaisumu – tās var bojāt jebkurus mīkstos audus, nonākot labvēlīgā vidē. Diemžēl šī baktērijas nonāk asinsritē un aizceļo uz sirdi. Tur ir visi apstākļi, lai vairotos! Šīs baktērijas var radīt gan akūtu situāciju, gan vēl vairāk pasliktināt jau bojātas sistēmas stāvokli. Tiešās piekļuves asinsritei dēļ jāuzmana arī nedzīvie zobi, labi jāsaārstē zobu sakņu kanāli. Ja teiksiet dārgi, kas tā arī ir, tad vaicāšu, vai infarkts, trombs un nāve ir lētāk?
Baktēriju netiešā iedarbība arī ir liels risks cilvēka dzīvībai. Pat ja baktērijas no mutes dobuma nekur neaizceļo, to radītais iekaisums veicina aterosklerozes veidošanos asinsvados, jo mēs esam veselums, vienota sistēma.
- gadā ASV tika publicēts pētījums, kurā tika konstatēts, ka «periodontīts ir saistīts ar paaugstinātiem iekaisuma biomarķieriem serumā, subklīniskiem aterosklerozes marķieriem un paaugstinātu kardiovaskulāro mirstību.» (Fedele S et al, Am Heart J, 2011; 161: 344-50)
Tātad zobu tīrīšana ir ārstēšana, baktēriju kontrole mūsu smaida saglabāšanai un vispārējās veselības saglabāšanai.
Tāpēc sirds asinsvadu slimniekiem ikdienas mutes higiēna divas reizes dienā, lietojot regulāri mainītu zobu birstīti un atbilstošu zobu pastu, ir tikpat svarīga kā regulāra medikamentu lietošana, diētas ievērošana un atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem.
Liels palīgs mutes veselības uzturēšanā ir gan zobārsts, gan zobu higiēnists. Arī šajā jautājumā ir svarīgi zināt, ka augsta riska pacientiem zobu un mutes veselība obligāti jāpārbauda divas reizes gadā.
Ja pacientam ir laba mutes higiēna (kontrolēts baktēriju daudzums), procedūru var veikt bez premedikācijas (antibiotiku lietošanas pirms procedūras), bet ja mutes higiēna ir slikta, tad pirmajā vizītē zobu higiēnists konsultē par tās uzlabošanu mājās, un tikai tad, otrajā vizītē, noņem zobakmeni un aplikumu. Tas ir saistīts ar faktu, ka profesionālās mutes higiēnas procedūras laikā asinsritē nokļūst daudz mutē esošo baktēriju. Veselam cilvēkam tas nerada apdraudējumu, bet cilvēkam ar sirds asinsvadu slimībām tas ir liels risks. Uzlabojot mutes higiēnu, samazinās patogēno baktēriju skaits, un profesionālās higiēnas laikā asinsritē nonāk mazāks to skaits.
Tie cilvēki, kuri lieto medikamentus asins šķidrināšanai (antikoagulantus un antiagregantus), nedrīkst pārtraukt to lietošanu arī tad, ja paredzēta profesionālā mutes higiēna. Protams, procedūras laikā asiņošana būs lielāka, bet zāļu lietošanas pārtraukšana var radīt lielākus riskus. Brīdiniet zobārstniecības profesionāļus par jūsu saslimšanām un lietotajiem medikamentiem!
Novērst kserastomiju
Nereti gadās, ka, ārstējot vienu, mēs negatīvi ietekmējam citu. Tā arī notiek, ja cilvēkam regulāri jālieto antihistamīna, antiholīnerģiskie, antihipertensīvie līdzekļi un diurētiķi. Visi šie medikamenti sirds slimniekiem ir jālieto pastāvīgi, bet tie samazina siekalu plūsmu mutē. Mute paliek tiešā nozīmē sausa. Sausuma sajūta veidojas pakāpeniski, un tas ir par iemeslu, kāpēc daži to pat nepamana. Tomēr ir simptomi, kas norāda uz kserastomiju – mutes sausumu. Tipiskākie simptomi: slikta elpa, izteikts aplikums, čūlas mutē, saplaisājuši lūpu kaktiņi, sasprēgājušas lūpas, sausa, sarkana, ļoti rievaina mēle, dedzinoša sajūta mutē, īpaši uz mēles, runas grūtības, izmainīta garšas sajūta, košļāšanas un rīšanas grūtības, izteikta zobu bojāšanās, sausas deguna ejas un iekaisis kakls, mutes sausums naktīs, kas traucē gulēt. Ja jums ir kaut viens no šiem simptomiem, jālieto gļotādu mitrinoši līdzekļi.
Lai ārstētu kserastomiju, vispirms ir jāatklāj tās iemesls un jānovērš. Daudzos gadījumos tas nav iespējams. Tad ārstēšana tiek vērsta uz simptomu samazināšanu un kariesa profilaksi. Simptomu samazināšanai mute ir skalojama ar fizioloģisko šķīdumu un mākslīgajām siekalām, jālieto košļājamā gumija bez cukura, siekalu stimulatori – pilokarpīns.
Ar ko tīrīt zobus?
Gadsimtus vecā, bet vēl joprojām visizplatītākā un iedarbīgākā metode – zobu birstīte un zobu pasta. Klāt šim arsenālam nācis zobu diegs vai starpzobu birstītes un mutes skalojamais līdzeklis. Tehnoloģiju mīlētāji var izmantot arī elektriskās un skaņas (soniskās) zobu birstes un irigatorus.
Zobu birstītes ir dažādas, un ir grūti šajā jomā izdomāt kaut ko pilnīgi jaunu. Plašajā klāstā var atrast sev vispiemērotāko un tīkamāko. Regulāri zobi jātīra ar zobu birstīti, kuras sariņi ir mīksti (soft). Sariņu cietību atzīmē uz iepakojuma. Sekojiet līdzi, lai inficētā zobu pasta pēc zobu tīrīšanas kārtīgi tiek izmazgāta no zobu birstītes. Mainiet zobu birstīti regulāri, jo sariņos pēc laika sāk savairoties patogēnās baktērijas.
Zobu pastas pielietojuma mērķis ir padarīt tīrīšanu patīkamu un atvieglot aplikuma noņemšanu. Zobu pastai pievienotās aktīvās vielas vēl papildus uzlabo mutes veselību. Pirms iegādāties zobu pastu, noskaidrojiet, kāda tajā ir fluorīdu koncentrācija. Standarta koncentrācija pieaugušajiem ir F 1450–1500ppm. Akūtā periodā, kad smaganas ir ļoti iekaisušas, lietojiet zobu pastu, kurā ir antiseptiķi vai ārstniecības augi. Zobu pastas ar sintētiskajiem antiseptiķiem drīkst lietot ierobežotu laika posmu. Svarīgākais jaunums ir zobu pastu pēc zobu tīrīšanas tikai izspļaut, jo pretējā gadījumā visas labās vielas, kuras bija zobu pastā, jūs vienkārši aizskalojat prom!
Zobu diegs vai starpzobu birstītes ir vienīgais veids, kā uzturēt zobu starpas tīras un pasargāt zobus no bojāšanās, jo īpaši, ja jums ir problēmas ar smaganām. Ja jūs protat piešūt pogu, tad mācēsiet izdiegot zobus, tas prasa tikai mazliet treniņa. Ja jums ir smaganu kabatas, tad vislabāk noderēs starpzobu birstītes.
Mutes skalojamais ir ikdienā lietojams līdzeklis. Pirms mutes skalošanas palasiet, kāds ir skalojamā sastāvs un kad muti skalot. Kā jau minēju iepriekš, pēc zobu tīrīšanas tūlīt muti skalot nevajag, vienīgais izņēmums ir tad, ja lietojat fluorīdus saturošu mutes skalojamo. Zobu emalju nostiprinošs efekts panākams tikai ar 0,2% NaF koncentrācijas mutes skalojamo.
Antiseptiskos mutes skalojamos līdzekļus, kuri visbiežāk satur hlorheksidīnu, drīkst lietot tikai divas nedēļas.
Spirtu saturošos mutes skalojamos līdzekļus drīkst lietot tikai pusstundu pēc zobu tīrīšanas. Tos nedrīkst lietot bērni līdz 18 gadu vecumam, veci cilvēki, kā arī tie, kuriem ir kādas hroniskas saslimšanas. Visdrošāk tos lietot īstermiņā, lai pasargātu no gļotādas sausināšanas un zobu plombu deformācijām.
Ja pie rokas nav rūpnieciski ražota skalojamā līdzekļa, tad labi noderēs sāls ūdens šķīdums – 1 tējkarote vārāmā sāls uz 1 glāzi ūdens. Izmantojiet arī kumelīšu, salvijas skalojamos.
Irigatori ir ierīces, kas ar spiedienu un šķidruma palīdzību labi iztīra zobu starpas. Tie der cilvēkiem, kam nepatīk zobus diegot, vai arī ir daudz kroņu, implantu, kā arī smaganu kabatas. Tie mēdz būt pārnēsājamie un stacionārie, ko turēt vannasistabā. Tajos var uzpildīt tikai ūdeni vai speciālu šķīdumu un izskalot gan zobu starpas, gan zem tiltiem un citās grūti aizsniedzamās vietās.
Elektriskās zobu birstes var atpazīt pēc mazās apaļās galviņas, kas it kā griežas uz riņķi.
Skaņas (soniskās) zobu birstītes ir līdzīgas parastajām zobu birstītēm, tikai tās veic ļoti ātras slaukošas kustības. Lai veiksmīgi lietotu abas šīs birstītes, ir jāmāk tās pielikt pie smaganām un zobiem 45° leņķī. Tas ir svarīgi! Elektriskā zobu birstīte jāvirza pa smaganu līniju (kā pa viļņiem), pie viena zoba paturot piecas sekundes. Skaņas birstīte vienkārši ir jātur pie zoba piecas sekundes.
Cik ilgi?
Dažādos literatūras avotos ir minēti dažādi laiki – no vienas līdz trim minūtēm. Pieredze rāda, ka retais velta trīs minūtes zobu tīrīšanai. Mēs esam tik dažādi – vieni straujas dabas, ātri un nepacietīgi, citi lēnprātīgi gan darbībā, gan domās. Tāpēc universāls ieteikums: skaitīt! Izdariet desmit kustības (jūsu lietotās) vienā vietā.
Kad?
Atbilde ir – divas reizes dienā, vadoties pēc jūsu dzīves stila. Pirmā reize var būt pirms brokastīm, pēc brokastīm, pēc otrajām brokastīm vai pēc pusdienām. Toties otrā un svarīgākā zobu tīrīšanas reize ir pirms naktsmiera. Pa dienu uz jūsu zobiem ir uzkrājušās ēdienu, dzērienu atliekas, savairojušās jaunas baktērijas un uzkrājušies mirušo baktēriju līķīši. Tas viss ir jānotīra!
Kā?
Kā «pareizi» izvārīt zupu un kā «pareizi» mīlēt? Nav tādas receptes. Arī zobu tīrīšanā NAV «pareizās» tehnikas. Ir tikai vecumam, iemaņām, dzimumam u.c. atbilstoša zobu tīrīšanas tehnika. Pirmais ir ievērot secību – kožamās virsmas, ārējās un pēdējās iekšējās virsmas. Otrais – ilgums. Tas ir 2–3 minūtes vai 10 kustības vienā vietā. Trešais – 45° leņķis. Un visbeidzot kustības, kas padara jūsu zobus tīrus. Kādam tās ir turpu šurpu (horizontālas), kādam apļveida. Slaukošas kustības vairs netiek atzītas par pietiekami efektīvām un noderīgām. Nemokiet sevi ar tām!