14. jūlijs, 2016
Toms Zvirbulis
Lai noskaidrotu vairāk par to, kā bērnu ietekmē nikotīns un cigarešu dūmi, uz sarunu aicinājām Tuberkulozes un plaušu slimību centra Bērnu tuberkulozes nodaļas ārsti Ivetu Ozeri.
– Cik izplatīta smēķēšana ir to sieviešu vidū, kurām ir bērni?
– Trūkst precīzu datu par to, cik izplatīta ir smēķēšana reproduktīvā vecuma sieviešu vidū. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 2014. gadā veica pētījumu, kurā noskaidroja, ka vidēji smēķē 36% Latvijas iedzīvotāju: 52% Latvijas vīriešu un 21% sieviešu. Daļai šo sieviešu noteikti ir bērni. Kāpēc smēķējošo mammu jautājumam pievēršam pastiprinātu uzmanību? Uzņemot bērnu nodaļā, jautājam, vai mamma smēķē. Vairāk nekā puse atbild: jā, smēķēju. Atbilde ir tāda pati, kad jautājam, vai viņa smēķējusi arī grūtniecības laikā. No tā var izdarīt secinājumu, ka šo sieviešu bērni biežāk slimo gan ar tuberkulozi, gan citām plaušu slimībām. Mums tas šķiet nepieņemami. Arī šobrīd aptuveni pusei mūsu nodaļas pacientu mātes smēķē, un māsiņa kā šveicars dežurē pie durvīm, lai izlaistu ārā uzpīpēt. Slikti ir arī tas, ka kopš 2012. gada smēķējošo sieviešu skaits ir pieaudzis.
– Kāda ir tabakas un dažādu tās degšanas blakusproduktu ietekme uz bērnu, ja māte nepārtrauc smēķēt grūtniecības laikā?
– Ja smēķē māte, smēķē arī bērns. Tabakas ietekme ir tāda pati kā uz pieaugušo, un tam papildus kaitīgās vielas ietekmē augļa attīstību mātes organismā. Ir vismaz desmit zināmu stāvokļu un slimību, kuru rašanās iemesls ir mātes smēķēšana grūtniecības laikā un kas turpmāk ietekmē visu bērna dzīvi. Sākot jau ar spontānu grūtniecības pārtraukšanos. Nākamais solis ir augļa augšanas traucējumi, jo nikotīns izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Oglekļa monoksīds, kas ir cigarešu dūmos, saistās ar augļa eritrocītiem, tātad pasliktinās skābekļa un barības vielu piegāde nedzimušajam bērnam. Augļa augšana tiek aizkavēta, un viņš vairs neatbilst tā saucamajam gestācijas vecumam, jo katrā grūtniecības nedēļā auglim ir jāsasniedz konkrēts augums un svars. Šādi bērni bieži vien piedzimst ar mazāku svaru, nekā tam vajadzētu būt. Nākamais ir zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms (pēkšņa negaidīta un neizskaidrota nāve zīdaiņa vecumā). Šim sindromam vēl arvien meklē iemeslu, bet ir pierādīts, ka viens no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma iemesliem ir mātes smēķēšana un pasīvā smēķēšana grūtniecības laikā. Arī šajā gadījumā tabakas dūmos esošās indīgās vielas un nikotīns ir tieši saistīti ar pasliktinātu skābekļa piegādi auglim. Vēlāk šāds zīdainis nespēj adekvāti reaģēt uz skābekļa trūkumu ar dziļu ieelpu, viņam var apstāties elpošana, izraisot nāvi. Ir arī vairākas iedzimtas malformācijas (iedzimti defekti), piemēram, vilka rīkle vai zaķa lūpa. Ja māte smēķē pirmajā grūtniecības trimestrī, ir lielāks risks, ka, bērnam piedzimstot, viņam būs šāds defekts. Tāpat tiek aizkavēta smadzeņu augšanas attīstība. Bērnam var būt grūtāk mācīties, var būt zemāks inteliģences koeficients un dažādi uzmanības traucējumi, piemēram, hiperaktivitāte. Šie bērni daudz biežāk slimo ar elpceļu slimībām un astmu. Arī vēža risks viņiem ir daudz lielāks.
– Jūs minējāt par pirmo grūtniecības trimestri, tātad kaitējums auglim tiek nodarīts ļoti ātri?
– Par daudzumu, kāds jāieelpo pasīvi, vai cigarešu skaitu, kāds jāizsmēķē, lai rastos kaitējums bērnam, es jums precīzu atbildi sniegt nevarēšu. 2003. gada 21. maija PVO Vispārējā konvencijā par tabakas uzraudzību ir skaidri pateikts, ka nav zināms drošs tabakas dūmu ekspozīcijas līmenis. Tāpēc, lai pilnībā pasargātu sevi no pasīvās smēķēšanas, ir nepieciešama no tabakas dūmiem pilnīgi brīva vide. Daudzums ir individuāls, bet tas nav zināms.
– Cik lielā mērā pasīvā smēķēšana ietekmē augli?
– Pasīvās smēķēšanas gadījumā ietekme varētu būt mazāka, jo ir jāņem vērā arī apkārtējās vides faktori. Piemēram, cik ilgā laikā tabakas dūmi izkliedējas. Lai gan mēs jau nezinām, cik tuvu māte bijusi šai gruzdošajai cigaretei un cik ilgi elpojusi dūmus.
– Ja māte grūtniecības laikā izmanto nikotīna plāksterus, lai atvieglotu vajadzību pēc cigaretēm, vai negatīvā ietekme uz bērnu samazinās?
– Nevaru minēt nevienu pozitīvu nikotīna īpašību. Tā ir atkarību izraisoša viela, tā ir stipra inde, un tā ir kancerogēna viela. Ja māte lieto nikotīna plāksterus, tad nikotīns, ko caur mātes organismu saņem bērns, ir kaitīgs jebkurā gadījumā, bet, ja mēs to salīdzinām ar indīgajām vielām un nikotīna daudzumu, ko māte uzņem smēķējot, tad posts ir ievērojami mazāks. Ietekme ir pilnīgi noteikti, bet ne tik liela. Galvenā plākstera priekšrocība ir tā, ka tas nepakļauj māti un bērnu kaitīgajai tvana gāzes iedarbībai. Problēmas ar augļa asinsriti un asinsrites sistēmu arī ir mazāk izteiktas gadījumos, kad tiek izmantots cigaretes aizvietojošais plāksteris, nevis izsmēķētas kādas desmit cigaretes dienā.
– Kā bērna attīstību ietekmē tas, ka māte atmet smēķēšanu pašā grūtniecības sākumā?
– Atmešana ir ļoti apsveicama. Dūmi ir gaistošas vielas. Ja bērns vairs nav pakļauts kaitīgo vielu ietekmei, vai arī tā būs neliela, rezultāts var būt tikai un vienīgi pozitīvs.
– Ja māte atsāk smēķēt pēc bērna piedzimšanas, vai viņai būtu jāizvairās no mazuļa barošanas ar krūti?
– Nikotīns un citas indīgās vielas nonāk mātes asinsritē un līdz ar to arī mātes pienā. Augstākā nikotīna koncentrācija pienā tiek sasniegta 30–60 minūtes pēc smēķēšanas. Ar nikotīna plāksteri un mātes pienu ir līdzīga situācija, tikai kaitīgo vielu koncentrācija būs daudz mazāka. Tomēr barošana ar krūti jebkurā gadījumā būs vērtīgāka par bērna barošanu ar kādu no plaši pieejamajiem maisījumiem, pat ņemot vērā kaitējumu, kuru nodara tabakas dūmi. Protams, māte varētu izvēlēties nesmēķēt stundu pirms barošanas, un tad ietekme būtu vēl mazāka.
– Kā ir tad, ja abi bērna vecāki smēķē?
– Tad ietekme ir dubulta. Tā kā abi vecāki vienlaikus, visticamāk, nesmēķē, tad pasīvā smēķēšana ietekmē divreiz vairāk, un arī tabakas dūmu ekspozīcija ir divreiz lielāka.
– Ja bērnam ir kādas hroniskas elpceļu slimības, vai ir iespējams to saasinājums, ja viņu ilgstoši ietekmē šīs kaitīgās vielas?
– Pirmkārt, pasīvajai smēķēšanai pakļautiem bērniem ir divreiz lielāks pēkšņās zīdaiņa nāves risks. Ja smēķētāja ir māte, tad šis risks ir piecreiz lielāks. Otrkārt, piektajai daļai bērnu, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, ir bronhiālā astma. Ja smēķētāja ir māte, tad astmas lēkmes ir smagākas, biežākas un ilgstošākas. Treškārt, šiem bērniem biežāk ir dažādi augšējo elpceļu iekaisumi, jo nikotīns un citas kaitīgās vielas samazina skropstiņepitēlija funkciju, kas atbild par kaitīgo vielu izvadīšanu no elpceļiem. Ja šī funkcija ir nomākta, bērni kļūst uzņēmīgāki pret jebkuru infekciju. Arī makrofāgu (šūnu, kuras satver un iznīcina kaitīgās vielas) funkcija ir novājināta, bērna imūnsistēma vairs nenogalina baciļus. Bērns slimos biežāk, iespējams, arī ar tuberkulozi. Smēķēšana ir viens no tuberkulozes attīstības riska faktoriem.
– Kā bērnu vislabāk pasargāt no pasīvās smēķēšanas?
– Man šķiet, ka palīdzēt varētu likumdošana. Ja vecāki ir gatavi ieklausīties tajā, ko mēs sakām, tad varbūt viņi sapratīs, ka nedrīkst smēķēt vietās, kur uzturas bērni. Diemžēl kaitīgās vielas tāpat uzkrājas matos, apģērbā, uz dažādām virsmām. Tā ir tā saucamā trešās pakāpes smēķēšana (third hand smoking). Dzīvē visi parasti noliedz smēķēšanu bērna klātbūtnē, bet gadījumā, ja ģimene dzīvo trīsistabu dzīvoklī un vecāki smēķē virtuvē, tas ir tāpat kā smēķēt bērna klātbūtnē. Tāpat es neņemos spriest, cik efektīvi bērns būs pasargāts, ja vecāki ies uzsmēķēt ārpus dzīvokļa. Varbūt pienāks laiks, kad arī mūsu rīcībā nonāks bioloģiskie marķieri, ar kuru palīdzību varēsim noteikt, ka bērns ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai, un pierādīt, ka konkrētā elpceļu slimība ir saistīta ar to. Tādā gadījumā arī likumdošana varētu palīdzēt vairāk.
– Ņemot vērā jūsu teikto, vai būtu jāpiemēro sodi vecākiem, kuri smēķē bērna klātbūtnē, vai tik tālu iet vēl nevajadzētu?
– Ja bērnam ir bronhiālā astma un ir pierādīts, ka tā ir pasīvās smēķēšanas dēļ, es nezinu, kādu sodu varētu piemērot valsts, jo bērna slimība jau ir kā sods pati par sevi. Vecāku kaitīgo ieradumu rezultātā cieš viņu atvase. Lai gan varbūt ir vecāki, kuriem tas nešķiet tik svarīgi. Tomēr SPKC veiktā pētījumā 47% smēķētāju bija izteikuši vēlmi atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma, un daļa to noteikti arī izdara. Varbūt pienāks laiks, kad valsts varēs vairāk palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib atmest smēķēšanu, jo, piemēram, nikotīna aizstājēju lietošana ir samērā dārga terapija.
– Kā jūs vērtējat valdības izstrādāto likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt automašīnu salonos?
– Pozitīvi, jo, pēc manām domām, cigarete tāpat kā mobilais telefons apdraud satiksmes drošību. Otra lieta ir smēķējošās personas veselība, jo šajā mazajā telpā ir daudz lielāka kaitīgo vielu koncentrācija. Turklāt, ja pēc tam mašīnā brauc bērni, viņi ir pakļauti iepriekš minētajai trešās pakāpes smēķēšanai.
– Vai līdz šim noteiktie tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumi, pēc jūsu domām, ir atstājuši pozitīvu iespaidu uz tabakas patērētāju skaitu jauniešu vidū?
– Jā, vismaz uz to norāda SPKC veiktais pētījums. Vismaz daļēji tas varētu būt tabakas izstrādājumu pieejamības samazināšanas un cenas palielināšanas rezultāts.
Manā praksē jaunākajam smēķētājam bija seši gadi. Ir arī tādi jaunieši, kuri vēl tikai «ākstās» un nopietni nav sākuši smēķēt. Tad mēs mēģinām viņus pārliecināt, ka varbūt tas nemaz nav vajadzīgs, jo izmaksā samērā dārgi, un nauda jauniešiem ir ļoti svarīga. Bieži vien gan cigaretes bērniem nopērk vecāki…