1. janvāris, 2018
Toms Zvirbulis
Lai vairāk uzzinātu par šo bīstamo infekcijas slimību, uz sarunu aicinājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galveno ārsti dr. Andru Cīruli.
– Kas ir tuberkuloze un kādi ir pirmie šīs slimības simptomi?
– Tuberkuloze ir infekcijas slimība ar nespecifiskiem simptomiem, kas ir raksturīgi arī citām plaušu slimībām. Piemēram, ilgstošs klepus, nogurums, nespēks, svara zudums un elpas trūkums.
– Kā notiek inficēšanās ar tuberkulozi?
-Inficēšanās notiek gaisa pilienu ceļā. Ir jānonāk kontaktā ar tuberkulozes pacientu, visaugstākais risks ir šaurās, nevēdinātās telpās.
– Ir arī citi ceļi, kā notiek inficēšanās ar šo slimību?
– Aprakstīti ir arī citi ceļi, bet apkārtējos apdraud un visbiežākais ir šis slimības pārnēsāšanas veids. Ir gadījumi, kad smagi slima māte var dzemdēt ar tuberkulozi slimu bērnu. Tāpat infekcija var iekļūt caur bojātu ādu vai gļotādu bronhoskopijas laikā, ja nav kvalitatīvi sterilizēti instrumenti. Bet tie ir atsevišķi, reti gadījumi.
– Kurā grūtniecības periodā tuberkuloze bērnam ir visbīstamākā?
Andra Cīrule: «Tuberkuloze ir infekcijas slimība, ko var izārstēt. Cilvēks, kurš ir izārstējies, vairs nevienam nav bīstams, viņam parasti vairs nav sūdzību.»
Foto: Guntis Gvozdevs
– Ja grūtniecības laikā māte ir slima ar tuberkulozi, tas ir bīstami jebkurā gadījumā, un māte ir jāārstē. Ja ir sūdzības par klepu, tad grūtniecei var veikt krēpu izmeklējumus, kas nerada nekādu risku bērnam. Ja nepieciešams, var veikt arī rentgenu. No tā ir jāizvairās grūtniecības sākumā.
– Ārsti parasti uzsver: jo savlaicīgāk mēs atrodam slimību, jo labāk to var ārstēt. Vai tuberkulozes gadījumā situācija ir līdzīga?
– Noteikti! Ātrāk atklājot tuberkulozi, pacienti ir mazāk bīstami apkārtējiem. Reizēm pat krēpu iztriepē tuberkulozes baciļu nav, tie ir tikai uzsējumā, un mums ātrāk izdodas pacientus izārstēt, viņi arī labāk pakļaujas ārstēšanai. Vēlāk, kad slimība jau ir izplatījusies plaušās, veidojas dobumi un kavernas, notiek plaušu ciroze, pacienti ilgstoši ir bacilāri, un arī ārstēšanās rezultāts ir sliktāks. Reizēm paši no sevis dobumi plaušās ciet netaisās, ir nepieciešama ķirirģiska iejaukšanās. Tad mums palīgā dodas torakālie ķirurgi. Šī procedūra ievērojami sarežģī slimības tālāku ārstēšanu.
– Slimības attīstība katram pacientam ir atšķirīga, vai tā attīstas pēc noteiktas shēmas?
– Ne visi inficējas ar tuberkulozi, un ne visi, kas inficējas, saslimst. Slimības attīstībā daudz kas ir atkarīgs no tā, cik ātri cilvēks reaģē uz sliktu pašsajūtu un vēršas pie mediķiem. Vienam diskomforta slieksnis ir augstāks, citam tas ir zemāks. Smēķētāji klepošanu jau uzskata par pašsaprotamu un nemaz nepamana, ka tai pievienojusies temperatūra.
– Kādas izmaiņas notiek cilvēka organismā, saslimstot ar tuberkulozi. Minējāt par izmaiņām plaušās, bet vai tiek skartas arī citas orgānu sistēmas?
– Izmaiņas ir atkarīgas no tā, kuru orgānu slimība skar. Ar plaušām situācija ir vieglāka, jo to ir vieglāk diagnosticēt. Ja plaušas ir tīras un bojājumi ir citur, pacienti nonāk cituviet, nevis pie mums. Tajā brīdī iedomāties par tuberkulozi ir ļoti grūti, un bieži vien diagnoze tiek noteikta novēloti.
– Vai labākā tuberkulozes diagnostikas metode ir krēpu iztriepe?
– Jā, krēpu iztriepe ir vienkāršs, ātrs un lēts izmeklējums, ar kura palīdzību var atklāt lielāko daļu bacilāro tuberkulozes pacientu. Lai pilnībā apstiprinātu tuberkulozes diagnozi, nepieciešams pozitīvs uzsējums. Bieži vien mums zvana kolēģi: rentgenā esot redzama tuberkuloze. Pēc rentgena pateikt, ka tā ir tuberkuloze, 100% gadījumu nav iespējams. Šādos gadījumos vajadzētu veikt arī krēpu iztriepi. Skatoties tikai pēc krēpu iztriepes, var arī kļūdīties, tajās var gadīties arī kādas netuberkulozas baktērijas, kuras mums izskatās pēc tuberkulozām. Ja pēc tam mēs veicam uzsējumu un tā laikā sāk augt tuberkulozes mikobaktērijas, tad mēs 100% varam pierādīt slimības klātbūtni. Kas attiecas uz ārpusplaušu tuberkulozes formām, tad uzsējumi reti kad ir pozitīvi, jo vienkārši nav tik daudz materiāla. Šajā gadījumā parasti veic histoloģiskos audu izmeklējumus un tad nosaka galīgo diagnozi. Jāpiebilst, ka šī diagnostikas metode nav tik precīza kā baktēriju uzsējums.
– Ja tuberkuloze tiek atklāta citā orgānu sistēmā, piemēram, sirdī, vai arī tādā gadījumā ārstēšanās notiek Tuberkulozes un plaušu slimību centrā?
– Ar perikardītu esam sastapušies, bet tas vienmēr vērojams kopā ar plaušu tuberkulozi, izolētus gadījumus es neatceros. Citas lokalizācijas ir biežākas, piemēram, limfmezglos, nierēs, kaulos. Pie mums līdz 2015. gada 1. februārim bija ārpusplaušu tuberkulozes nodaļa, kura tagad ir pārcelta uz stacionāru Biķernieki. Pamatā tur ārstē tuberkulozi kaulos un locītavās, pie viņiem strādā ķirurgi. Ja ir nepieciešama operācija, to veic turpat.
– Vai tuberkulozes izplatības samazināšanās Latvijā ir saistīta ar dzīves līmeņa paaugstināšanos?
– Samazinājums pagaidām ir ļoti neliels. Iepriekšējā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, tuberkulozes gadījumu skaits ir samazinājies par 16 pacientiem. Tas nav daudz. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, procentuāli skaitlis nav mainījies, jo samazinās arī iedzīvotāju skaits. Es neteiktu, ka tuberkulozes apkarošana ir ievērojami mainījusies un cilvēku dzīves līmenis ļoti audzis.
– Situācija nav krasi mainījusies, arī salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem?
– Deviņdesmito gadu sākumā slimības izplatība jau bija samērā zema, tā pieauga deviņdesmito gadu beigās. Protams, to nevar salīdzināt ar tagadējo līmeni. Ja tolaik bija aptuveni 2000 pacientu gadā, tad tagad ir nedaudz vairāk par 600. Ļoti labi panākumi mums ir multirezistentu pacientu ārstēšanā, jo ir parādījušies divi jauni medikamenti. Ārstēšanā ienākot jaunajiem medikamentiem, ir samazinājies simptomātisko pacientu skaits. Ja pacienti paši pārtrauc ārstēšanos un no mums aizbēg, tad tā jau ir arī viņu pašu, ne tikai mediķu atbildība par rezultātu.
– Ir izplatīts mīts, ka tuberkulozes pacientiem ilgs laiks ir jāpavada stacionārā, vai tā vēl arvien ir taisnība?
– Agrāk tā patiešām bija, taču attiecībā uz šīs slimības ārstēšanu daudz kas ir mainījies, un vairs nav nepieciešams stacionārā pavadīt ilgu laiku. Pacienti tiek izolēti tikai tik ilgi, kamēr viņu krēpu iztriepes ir pozitīvas uz tuberkulozes baktērijām. Tuberkulozes iztriepes visātrākais atkārto pēc divām nedēļām. Ja analīzes ir negatīvas, tad mēs sūtām pacientu ārstēties ambulatori, ja tā nav, tad atkārtotas pārbaudes tiek veiktas pēc mēneša. Ja ir iespējams izolēt un ārstēt pacientu mājās, tad stacionārā viņu ievietot nemaz nav nepieciešams. Stacionārā mēs ārstējam pacientus ar smagas formas tuberkulozi vai tādus, kuri nepanes izrakstītos medikamentus. Protams, ir arī sociālās indikācijas, kas ir ļoti liela problēma ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās Latvijas slimnīcās. Pacientam nav kur dzīvot, un tad viņš pie mums uzturas ilgstoši.
– Kādi ir tuberkulozes saslimšanas riska faktori?
– Tā ir HIV infekcija un jebkurš cits stāvoklis, kas pazemina imunitāti. Tie var būt medikamenti vai kādi citi faktori. Inficēti, es domāju, esam mēs visi, ņemot vērā augsto slimības izplatību nesenā pagātnē. Protams, ne visi saslimst, taču, ja imunitāte ir zemāka, cilvēkam ir lielāka iespēja saslimt.
– Kādus preventīvus pasākumus mēs varam veikt, lai ierobežotu slimības izplatību?
– Vislabākais preventīvais pasākums ir savlaicīga slimības diagnoze un pacientu ārstēšana. Tuberkulozes pacientu kļūst mazāk, un mums ir jādomā par to, ka varētu ārstēt latentu tuberkulozes infekciju. Agrāk profilaktiskā terapija bija paredzēta tikai bērniem. Pieaugušajiem tikai tajos gadījumos, ja viņi saņēma bioloģisko terapiju. Nākotnē mums ir nedaudz plašāk jāskatās uz šo problēmu un medikamenti jādod arī HIV pacientiem vai kādai no pārējām tuberkulozes saslimšanas riska grupām. Tāpat pieaugušiem cilvēkiem, kam ir bijis kontakts ar tuberkulozes baktērijām un kuri ir inficējušies.
– Jūs runājāt par panākumiem multirezistentas tuberkulozes ārstēšanā. Kas tā vispār ir?
– Tā ir tuberkuloze, kura ir rezistenta (nejutīga) pret diviem galvenajiem tuberkulozes medikamentiem – izoniazīdu un rifampicīnu. Šie medikamenti parasti ļoti efektīvi un ātri pacientu abacilē (neizdala baciļus) un izārstē. Ja tie nav pielietojami, tad ārstēšana ir ilgāka un smagāka.
– Vai ar multirezistentu tuberkulozi biežāk slimo kādas konkrētas sociālās vai demogrāfiskās grupas pārstāvji?
– Es negribētu izcelt kādu īpašu cilvēku grupu. 2012. gadā trešā daļa multirezistentās tuberkulozes pacientu bija HIV pozitīvi, tagad tie ir 14% no visiem tuberkulozes pacientiem. HIV pacientiem multirezistentas tuberkulozes ārstēšanas rezultāts var būt sliktāks.
– Pie kādiem nosacījumiem attīstās multirezistentā tuberkuloze?
– Multirezistentu tuberkulozi iedala primārajā un iegūtajā. Ar primāro multorezistento tuberkulozi saslimst, ja pacientam ir bijis kontakts ar kādu citu multirezistentas tuberkulozes pacientu. Iegūtā multirezistence rodas, ja pacients sākotnēji ir slimojis ar zāļu jutīgu tuberkulozi, kurai pēc tam ir recidīvs un rodas multirezistenta slimības forma. Lielākoties iegūtā multirezistence ir cilvēka radīts fenomens, jo citi slimnieki nav bijuši pietiekami labi izolēti, cilvēks pats nav adekvāti ārstējies, terapiju pārtraucis. Kad Latvijā tuberkulozes pacientu skaits bija liels, tie pārsvarā bija iegūtās multirezistentās tuberkulozes pacienti. Tagad situācija ir mainījusies, un cilvēki biežāk nonāk kontaktā ar šīs slimības pārnēsātāju.
– Vai tuberkulozi ir iespējams izārstēt pilnībā?
– Jā, mēs to vienmēr uzsveram! Tā ir infekcijas slimība, ko var izārstēt. Cilvēks, kurš ir izārstējies, vairs nevienam nav bīstams, viņam vairs nav sūdzību. Protams, ir izņēmumi: ja ir bijis ļoti plašs process, ir notikušas izmaiņas plaušās, turpmākajā dzīvē var būt problēmas ar elpošanu. Tiem, kuru ārstēšanas kurss ir pabeigts, vairs nevajag uztraukties.
Saslimstība ar tuberkulozi Latvijā (2011.–2015.)
- gads 788, t. sk. bērni 61
- gads 880 t. sk. bērni 56
- gads 776 t. sk. bērni 45
- gads 637 t. sk. bērni 41
- gads 621 t. sk. bērni 21
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, Tuberkulozes un plaušu slimību centrs