Tuberkuloze – sabiedrības labklājības mēraukla

10. oktobris, 2016

Toms Zvirbulis

Lai uzzinātu, kā cīņa ar šo slimību notiek Latvijā un kādi ir panākumi, Plaušu veselības avīze uz sarunu aicināja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galveno ārsti Andru Cīruli.

 

– Kas ir tuberkuloze un kādi ir tās pirmie simptomi?

– Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kura visbiežāk skar plaušas, bet var ietekmēt arī citus orgānus. Tuberkulozes simptomi nav specifiski tieši šai slimībai, tie ir līdzīgi citām plaušu slimībām. Raksturīgākie simptomi ir temperatūra, nespēks, svīšana naktīs, klepus.

– Tuberkulozei ir savas īpatnības atkarībā no pacienta vecuma. Kā tās izpaužas, piemēram, bērniem?

– Bērniem visbiežāk sastopama ārpusplaušu tuberkuloze – intratorakālo limfmezglu tuberkuloze. Šī tuberkulozes forma parasti nenorit tik smagi, bērni nav bacilāri, viņu krēpās neatrod tuberkulozes mikobaktērijas.

– Ārsti parasti saka: jo ātrāk nosakām diagnozi, jo vieglāk slimību ārstēt. Kā tas izpaužas tuberkulozes gadījumā?

– Pirmreizējai tuberkulozei ārstēšanās process turpinās sešus mēnešus, atkārtotais kurss ilgst astoņus mēnešus, bet katrs gadījums ir individuāls un nevar tikai rēķināt, cik ilgam tam teorētiski vajadzētu būt. Ja slimība ir ielaista, ja ir novērojamas destrukcijas, tad ārstēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Atsevišķos gadījumos, ja plaušu bojājumi saglabājas, ir nepieciešama arī ķirurģiska ārstēšana. Īsāk sakot, jo slimība smagāka, jo ilgāk tā ir jāārstē.

– Kādas izmaiņas novērojamas cilvēka organismā, saslimstot ar tuberkulozi?

– Ja sākotnēji temperatūra ir neliela, tad, slimībai izplatoties, temperatūra var paaugstināties. Ja tuberkuloze ir ielaista, tad pacients zaudē svaru. Jau pēc ārējā izskata var pateikt, ka viņš ir smagi slims. Galvenais – ir jāpievērš uzmanība sūdzībām. Ja ir sūdzības par plaušām, tad jāveic plaušu rentgenogramma un krēpu izmeklēšana. Tas ir pats pamats, ar ko jāsāk.

– Deviņdesmitajos gados tuberkuloze Latvijā bija ievērojami izplatītāka nekā šobrīd.

– Deviņdesmito gadu sākumā un astoņdesmito gadu  beigās bija viszemākā saslimstība ar tuberkulozi, bet tad līdz pat 1998. gadam tā auga. Pēc tam atkal pakāpeniski samazinājās. 1991. gadā ar tuberkulozi saslima 768 iedzīvotāji, 1998. – 1820, savukārt 2013. gadā – 776. Saslimušo skaits pašlaik ir vairāk nekā divas reizes mazāks,  bet ir mainījusies arī pati slimība. Vairāk ir HIV inficētu tuberkulozes pacientu. Ja, piemēram, 2011. gadā tādu bija 74, tad 2012. gadā jau 110*. Tāpat tuberkuloze kļūst rezistentāka pret ārstēšanu. Tās ir galvenās izmaiņas, kas notikušas šo gadu laikā. Skatoties pēc slimnieku skaita, mēs vēl neesam sasnieguši kādreiz iespēto viszemāko līmeni, bet ar katru gadu saslimstība mazinās.

– Kāds varētu būt iemesls viļņveidīgajai slimības izplatībai?

– Parasti ir jāmeklē sociāli iemesli, jo šī ir gan infekcijas, gan zināmā mērā sociāla slimība. Ja mēs paskatāmies apkārt, tad visvairāk slimo valstīs, kur ir zemāks dzīves līmenis, ekonomiska krīze. Atcerēsimies Latviju deviņdesmitajos gados! Līdz ar to arī tuberkuloze uzplauka. Pašlaik dzīves līmenis ir nesalīdzināmi uzlabojies, tieši tādēļ arī saslimstība ar šo slimību ir mazinājusies.

– Tuberkuloze ir slimība, kas vairāk raksturīga mazāk attīstītām valstīm?

– Faktiski tā ir. Salīdzinot Eiropas reģiona valstis ar Eiropas Savienības valstīm, mazāka saslimstība ir vērojama Eiropas Savienībā, jo šajās valstīs ir augstāks dzīves līmenis. Ja mēs skatāmies uz bijušajām Padomju republikām, tad šeit saslimstība ir augstāka nekā citās ES valstīs, jo tajās ekonomika turpina attīstīties un vēl nav sasniegts tik augsts dzīves līmenis. Šobrīd ir ļoti grūti noteikt saslimstības apmērus konkrētā valstī, jo robežas ir vaļā un pacienti var brīvi pārvietoties. Pacients no Latvijas var doties uz citām ES valstīm un šo slimību izplatīt. Piemēram, Londonā ir augstāka saslimstība ar tuberkulozi nekā Latvijā, jo tur ir ļoti daudz imigrantu no valstīm ar augstu saslimstību.

– Jūs minējāt, ka tuberkuloze ir slimība, kas pārsvarā ietekmē plaušas. Vai un kādas citas orgānu sistēmas tā skar?

– Ārpusplaušu tuberkuloze  ir sastopama aptuveni 15% saslimšanas gadījumu. Visbiežāk sastopamais ārpusplaušu tuberkulozes veids ir tuberkulozais pleirīts. Vēl jānosauc jau iepriekš minētā intratorakālā limfmezglu tuberkuloze. Sastopama arī kaulu un locītavu, centrālās nervu sistēmas, nieru un uroģenitālā tuberkuloze, bet tie ir atsevišķi, ļoti reti gadījumi, kas turklāt ir ļoti grūti diagnosticējami, jo šie pacienti nenonāk pie mums, bet gan vispārējā veselības aprūpes tīklā. Piemēram, ja gadā ir divi uroģenitālās tuberkulozes gadījumi, tad urologi nevar iedomāties, ka tā ir tuberkuloze un tādā virzienā pacientu neizmeklē.

– Tajos gadījumos, kad šī slimība uzbrūk, piemēram, kauliem, vai pacientam vienalga jādodas uz Tuberkulozes centru?

– Jā, ir jābrauc pie mums. Ir atsevišķas tuberkulozes formas, kam ir nepieciešama ķirurģiska ārstēšana citur. Tā ārpusplaušu tuberkulozes ķirurģijas nodaļa no 1. februāra ir pārcelta uz stacionāru Biķernieki. Tomēr pamatārstēšanas metode ir medikamentu lietošana, un šeit ārstē gan plaušu, gan ārpusplaušu tuberkulozi.

– Vai tuberkuloze var izraisīt kādas blakusslimības?

– Vai tuberkuloze pati to var izdarīt, es nevarēšu pateikt, bet ar to biežāk inficējas cukura diabēta pacienti. Visi cilvēki ar pazeminātu imunitāti pieder tuberkulozes riska grupai. Visaugstākais risks saslimt ir HIV slimniekiem.

– Arī tad, ja cilvēks ir vienkārši saaukstējies, viņam ir pazemināta imunitāte.

– Redziet, lai saslimtu, ir nepieciešams kontakts ar slimnieku. Tuberkulozei ir divi attīstības ceļi. Viens no tiem, kad, nonākot kontaktā ar slimības nēsātāju, cilvēks saslimst. Otrs, kad, nonākot kontaktā ar slimnieku, cilvēks inficējas, tomēr uzreiz nesaslimst. To sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā saslimšana ir iespējama dzīves laikā, brīdī, kad organisma imunitāte ir pazemināta. Tiek uzskatīts, ka inficēta ir viena trešdaļa sabiedrības, daži domā – pat vairāk.

– Kādi vēl ir tuberkulozes riska faktori, ja neskaita HIV un cukura diabētu?

– Tās ir onkoloģiskas, hematoloģiskas saslimšanas, ilgstoša medikamentu lietošana, kas samazina imunitāti. Bioloģisko medikamentu lietošana arī ir pieskaitāma riska faktoriem.

– Kādus preventīvus pasākumus mēs varētu veikt, lai ierobežotu slimības izplatību?

– Laikus tuberkulozi atklāt un efektīvi ārstēt. Tiklīdz pacients saņem adekvātu ārstēšanu, risks, ka viņš varētu inficēt apkārt esošos, ievērojami samazinās.

– Vai var uzskatīt, ka tuberkulozes atklāšana un ārstēšana Latvijā norit veiksmīgi?

– Ņemot vērā to, ka saslimstība mazinās, gribētos ticēt, ka situācija nav tik slikta. No otras puses, mēs redzam, ka pacienti, kas pie mums ārstējas, iestājas ar smagām un ielaistām formām.  Šajā gadījumā man gribētos teikt, ka situācija nav tik laba. Turklāt tādi pacienti ir infekcijas avots. Ja viņi ilgstoši ir bijuši bacilāri, viņiem ir bijusi iespēja inficēt daudzus cilvēkus. Ar ielaistu tuberkulozi pie mums parasti nonāk sociālās riska grupas pacienti. Tāpēc ir labi, ka tuberkulozes speciālists ir pieejams bez maksas. Šajā sakarā ir grūti izskaidrot, kādēļ ir pacienti, kuri pie mums nenāk un tiek atvesti tādā stāvoklī, ka nomirst diennakts laikā.

– Tad noteikti ļoti svarīga ir pacientu izglītošana.

– 24. martā ir Pasaules Tuberkulozes diena, un mēs šīs dienas ietvaros plānojam Rīgas sabiedriskajā transportā izvietot izglītojošus materiālus par tuberkulozi un klepus higiēnu.

– Latvija ES prezidentūras laikā cīņu ar tuberkulozi izvirzījusi par vienu no prioritātēm veselības jomā. Vai šo slimību varam uzskatīt par draudu visā ES?

– Lai arī saslimstība samazinās, tuberkuloze vēl arvien ir liela problēma. It sevišķi multirezistentā tuberkuloze. Šīs tēmas arī tiks analizētas pasākumos, kuri risināsies Eiropas prezidentūras laikā 30. un 31. martā Nacionālajā Bibliotēkā. Arī Slimību profilakses un kontroles centrs 1. un 2. aprīlī rīko seminārus tuberkulozes ārstēšanas ekspertiem.

– Ko saprot ar terminu «multitrezistenta tuberkuloze»?

– Tuberkulozes ārstēšanā tiek izmantoti divi ļoti spēcīgi medikamenti. Ja tuberkulozes izsaucējam ir rezistence jeb nejutība vienlaikus pret abiem, tad to sauc par multirezistentu tuberkulozi. Ja no ierindas ir izsisti visspēcīgākie medikamenti, tad mums ir  jāķeras pie citām zālēm. Ir tā sauktās otrās rindas zāles. Šie medikamenti ir mazāk efektīvi un tiem ir vairāk blakusparādību. Līdz ar to pacienta ārstēšana ilgst ne vairs iepriekš minētos 6–8 mēnešus, bet 2–3 reizes ilgāk – vidēji 20 mēnešus.

– Ārstēšanas kursa laikā pacientam ir jāatrodas stacionārā?

– Nē, pavisam noteikti, nē. Šis process ir ļoti mainījies kopš brīža, kad es sāku strādāt un pacienti tiešām 6–8 mēnešus atradās stacionārā. Šobrīd, ja pacientam krēpu uztriepē atrod tuberkulozes mikobaktērijas, tad viņš skaitās bacilārs, un šādos gadījumos gan pacients atrodas stacionāra izolatorā aiz slēgtām durvīm. Ir gadījumi, kad var izolēt arī mājās, bet tādā gadījumā pacientam ir jāpieved klāt medikamenti. Pirmā kontroles analīze ir pēc divām nedēļām. Ja krēpās netiek atklātas tuberkulozes baktērijas, ārstēšanos var turpināt ambulatori.

– Vai ar multirezistentu tuberkulozi biežāk slimo konkrēta sociālā slāņa vai vecuma pacienti?

– Tā nav. Saslimt var, nonākot kontaktā ar pacientu, kuram ir multirezistentā tuberkuloze un kurš ir bacilārs. Taču iespējams, ka tuberkulozes pacientam sākotnēji ir pret zālēm jutīga tuberkuloze. Tā tiek izārstēta, bet pēc laika notiek recidīvs, un šoreiz mēs konstatējam multirezistentu tuberkuloze. Šādai slimības izpausmei ir divi iespējamie varianti. Pirmais, pacients nav kārtīgi lietojis zāles, un tāpēc ir izveidojusies multirezistence. Otrs ceļš, kurš gan ir ievērojami mazāk ticams, ir inficēšanās stacionāros, kuros nav stingras infekcijas kontroles un pacients, kurš ārstējas ar jutīgo tuberkulozi, nonāk kontaktā ar multirezistentās tuberkulozes pacientu. Tas var būt jebkurš – gan pieaugušais, gan bērns.

– Vai Latvijā tuberkulozei, tai skaitā multirezistentajai, ir pievērsta gana liela valsts iestāžu un sabiedrības uzmanība?

– Patiesībā mēs runājam daudz, bet parasti tas notiek kampaņveidīgi, kad tuvojas Tuberkulozes diena vai kādi citi lieli pasākumi. Sabiedrība, pēc manām domām, ir gana labi informēta par tuberkulozi, bet arī ļoti no tās baidās. Un ne tikai sabiedrība, arī medicīnas darbinieki. Vai pie vainas ir nezināšana, vai kas cits? Vienīgā izeja ir par to runāt vēl vairāk. Protams, ir jābūt uzmanīgam, arī nedaudz jābaidās, bet, ievērojot visus infekcijas kontroles pasākumus, mums pēdējo gadu laikā tuberkulozes saslimšanas gadījumu personāla vidū nav bijis.

 

* Slimību profilakses un kontroles centra dati