26. septembris, 2016
Ilze Austruma
Kā anafilakse izpaužas un ko darīt, ja ar to nācies saskarties, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe, Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētāja Ieva Cīrule.
– Vai var teikt, ka alerģiju laiks jau ir sācies?
– Lielākajai daļai alerģiju nav sezonāls raksturs – ir vesela virkne alergēnu, kas rada vai var radīt problēmas visu gadu. Sezonas raksturs ir ziedputekšņu alerģijai, bišu, lapseņu kodumiem. Šobrīd, kamēr kukaiņi guļ, viss ir mierīgi. Savukārt mājas putekļi, ēdieni, medikamenti var veicināt sarežģījumu rašanos jebkurā laikā.
– Kā pacientiem parasti izpaužas alerģijas?
– Tās var izpausties visdažādākos veidos, piemēram, kā iesnas, acu asarošana. Jāteic, ka arī iesnas var būt dažādas – vienam parasti ir tikai šķaudīšana, otram deguns tek kā jūra, citam tas ir aizlikts. Var būt klepus, elpas trūkums, sēcoša skaņa krūtīs. Var būt pietūkums, sarkani, niezoši plankumi. Tāpat kādam var parādīties caureja, vemšana, sāpes vēderā.
– Vai mēdz gadīties, ka alerģijas rezultātā rodas īpaši saasināta reakcija? Kā tā izpaužas?
– Alerģija var izpausties ļoti atšķirīgi: no pavisam vieglas, kad ir tikai mazliet piesārtusi āda, viegla nieze vai nelielas iesnas, līdz dzīvībai bīstamām reakcijām. Parasti dzīvībai bīstamo reakciju laikā tajā iesaistās vairākas orgānu sistēmas. Pirmajā brīdī var būt apgrūtināta elpošana, spiedošas sāpes krūtīs, uz ādas parādās sarkani, niezoši izsitumi, kā arī var būt lūpu, mēles tūska. Tālāk var iesaistīties sirds asinsvadu sistēma – krītas asinsspiediens, cilvēks kļūst šļaugans, viņam var būt krampjainas sāpes vēderā, vemšana, caureja. Šādai reakcijai ir savs apzīmējums – anafilaktiskais šoks. Tā rezultātā var pat iestāties nāve. Šāda vētraina reakcija var parādīties no medikamentu ievadīšanas, ēdiena utt. Ir arī tādi cilvēki, kuriem anafilaktiska reakcija vērojama no aukstuma, piemēram, no auksta ūdens vai uzturēšanās ārā lielos mīnusos.
– Ja anafilakses rašanos veicina aukstums, vasarā jābūt uzmanīgiem ar peldēšanos?
– Jā, protams, bet īpaši jāuzmanās tiem, kurus, ilgstoši uzturoties ārā aukstā laikā, sāk pārņemt dīvainas sajūtas – sāk reibt galva, kājas kļūst ļenganas. Man viena paciente ir teikusi, ka šādos brīžos viņu pārņem patīkams nogurums: uznāk vēlme apsēsties, aizmigt sniega kupenā. Šādās situācijās, protams, cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Vislabāk ir nevis turpināt uzturēties ārā, bet ieiet sasildīties kādās telpās. Savukārt vasarā nekad nevajadzētu vieniem doties peldēties, jo ūdens Latvijā parasti ir diezgan vēss.
– Kas veicina šādas reakcijas rašanos?
– Te vainojams histamīns, kas izdalās lielā daudzumā. Ne velti alerģisku izpausmju gadījumos tiek ieteikts lietot anthistamīna preparātus.
– Drīz sāksies pavasaris, modīsies bites, lapsenes. Un sāksies anafilaktisko reakciju sezona no kukaiņu kodumiem. Piemēram, pagājušajā gadā neatliekamā medicīniska palīdzība stacionāros nogādāja vairāk nekā 200 pacientus ar izteiktām alerģiskām reakcijām un anafilaksi pēc kukaiņu kodumiem.
– Alerģiska un pat anafilaktiska reakcija var būt ne tikai no bitēm, lapsenēm, bet arī no iršiem jeb sirseņiem un pārējiem insektiem. Arī šajā gadījumā anafilakse parasti rodas no tā, ka pēkšņi organismā lielā daudzumā izdalās histamīns, krītas spiediens. Paralēli var būt arī sēcoša elpa, spiedoša sajūta krūtīs, sarkani plankumi uz ādas, nātrene, tūska. Vislielākās problēmas parasti rada bites. Nesen konsultēju vienu ģimeni, kurā vairākās paaudzēs ir anafilaktiska reakcija tieši no bišu kodieniem.
Jāuzmanās ir ne tikai no insektiem. Nereti anafilaktiskas reakcijas mēdz būt no medikamentiem. Tāpēc bez ārstu ieteikuma zāles nevajadzētu lietot. Turklāt ir tādi medikamenti, no kuriem, pirmo reizi tos lietojot, nekādas reakcijas nav, bet ar laiku tās var parādīties. Tieši tāpat ir ar kukaiņu kodumiem – sākumā reakcija var nebūt smaga, bet ar katru nākamo reizi arvien lielāka un vēlāk jau kļūt pavisam bīstama.
– Cik izplatītas Latvijas iedzīvotāju vidū ir anafilaktiskās reakcijas?
– Precīzu statistikas datu par to nav. Būtībā ar anafilaktiskām reakcijām reģistrēto pacientu skaits nav īpaši liels. Tomēr pieļauju, ka daudzi cilvēki nav meklējuši ārstu palīdzību, kaut gan nojautuši, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Iespējams, arī daudzos neskaidras nāves gadījumos vainojama tieši anafilakse. Uzskaite nav precīza, jo bieži reakcijas netiek sauktas par anafilaktiskām, bet nodēvētas citādi.
– Ja anafilakse atkārtojas un cilvēks jau zina par iespējamo reakciju, iekožot kukainim, viņš var ķerties pie savā somiņā esošiem medikamentiem, ko dakteris izrakstījis vai ieteicis. Pavisam citāda ir situācija, ja anafilakse parādās pirmo reizi. Kas tajā brīdī jādara?
– Pats pirmais – pēc iespējas ātrāk jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Turklāt neko nevajag noklusēt. Ir jāpastāsta, ka situācija ir nopietna, lai ātrā palīdzība atbrauktu pēc iespējas ātrāk. Ja ir iespēja, līdz brīdim, kad ierodas ātrie, pie koduma vietas var pielikt kaut ko aukstu. Šāda komprese sašaurinās asinsvadus, inde tik ļoti neizplatīsies, un reakcija būs mazāka. Otra lieta – vēlams uzturēties svaigā gaisā. Vislabāk, ja var apgulties un pacelt kājas gaisā. Ja šādi gadījumi atkārtojas, noteikti vajadzētu aiziet pie ģimenes ārsta vai alergologa, lai sastādītu plānu, kā šādās situācijās rīkoties. Ar vislielāko varbūtību pacientam tiks izrakstīts autoinjektors ar adrenalīnu, ko cilvēks pats vai viņam blakus esošie var ievadīt.
– Ja ātrā palīdzība piedāvā braukt uz stacionāru, vai jāklausa mediķiem un tas jādara?
– Noteikti, jo kādreiz pēc dažām stundām mēdz būt atkārtota reakcija. Tas nekas, ka mediķi būs ievadījuši adrenalīnu un pacientam būs uzlabojusies pašsajūta. It sevišķi pēc pirmreizējas reakcijas būtu jāklausa ātrās palīdzības mediķiem un jādodas uz kādu no tuvākajām medicīnas iestādēm, kur jāpaliek vismaz sešas stundas.
– Ja cilvēkam jau reiz ir bijusi anafilakse, kādus medikamentus viņam vajadzētu turēt pa rokai? Kas zāles izrakstīs – ģimenes ārsts vai alergologs?
– Vispirms vienmēr vislabāk aiziet pie ģimenes ārsta, jo anafilakse ir pietiekami nopietna un smaga alerģiska reakcija. Tad vismaz reizi noteikti der apmeklēt alergologu, kas ieteiks tālāko rīcības plānu. Pacientam, kuram mēdz būt anafilakse, vienmēr jānēsā līdzi autoinjektors – speciāli sagatavota ierīce ar adrenalīnu, ko pēc vētrainās reakcijas sākuma nekavējoties injicē augšstilbā. Autoinjektoram jānoņem drošības uzgalis un ar asu kustību caur drēbēm tas jāiecērt augšstilba muskulī, 10 sekundes jāpatur un nedaudz šī vieta jāpamasē. Ja nepieciešams, pēc piecām minūtēm var veikt otru injekciju. Šīm zālēm ir gan bērnu, gan pieaugušo formas. Paralēli pacientam mēs iesakām iedzert kādu antihistamīna preparātu, jo, kā jau minēju, histamīns ir galvenā ķīmiskā viela, kas izdalās organismā, saskaroties ar alerģisku vielu. Līdz ar to šiem diviem medikamentiem vienmēr jābūt līdzi.
– Vai vienmēr obligāti jālieto autoinjektors?
– Ja cilvēks zina, ka viņam ir alerģija pret zivīm, bet ciemos iznāk nobaudīt ēdienu, kurā, kā izrādās, ir zivs, visticamāk, pietiks ar pretalerģijas tableti un autoinjektors nebūs jāizmanto.
– No kādiem pārtikas produktiem lielākoties mēdz būt anafilakse?
– Maniem pacientiem visbiežāk no riekstiem, zivīm, vēžveidīgajiem. Maziem bērniem mēdz būt arī no olām, piena, bet šajā vecumā tas parasti ātri pāriet.
– Vai jūsu pacientiem jau ir pieredze ar medikamentu lietošanu anafilakses novēršanai?
– Jā, protams, man ir vairāki pacienti, lielākoties ar pārtikas alerģiju, kuriem ir nācies lietot autoinjektoru.
– Vai anafilakse var iestāties zobārsta kabinetā, pie kosmetologa vai kādā citā vietā?
– Tieši tā – tas var notikt jebkurā vietā. Pie zobārsta šādi gadījumi nav retums. Ir pacienti, kuriem anafilaktiska reakcija parādās no lokālās anestēzijas. Kosmētikas kabinetā tā var izpausties, piemēram, ievadot vielas grumbu izlīdzināšanai. Reizēm vainīga var būt pat matu krāsa. Man bija viens pacients, kurš Ēģiptē taisīja hennas tetovējumu – viņam bija ļoti smaga anafilaktiska reakcija.
– Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar tieksmi uz anafilaktiskām reakcijām būtu jāizvairās no kosmetologa apmeklējuma?
– Ne gluži tā. Drīzāk būtu jābaidās no vielām, kas tiek injicētas, piemēram, no botulīna.
– Kā pacienti varētu izvairīties no anafilakses?
– Ja ir kaut mazākās aizdomas, ir jāuztaisa visi iespējamie izmeklējumi un jābūt skaidram rīcības plānam, ko attiecīgā situācijā darīt. Šī informācija ir nepieciešama ne tikai pašam pacientam, bet arī līdzās esošajiem ģimenes locekļiem, draugiem. Viņiem jābūt lietas kursā par to, ka šim cilvēkam mēdz būt anafilaktiska reakcija, un jāzina, kur stāv autoinjektors, zāles, un kas būtu darāms, ja sākusies anafilakse. Dažkārt reakcija var būt tik strauja, ka cilvēks pats neko nevar izdarīt, tāpēc blakus esošajiem ir jāpalīdz.
Vēl es gribētu atgādināt: ja alerģiska reakcija, kaut vai tikai nātrene vai piepampums, parādījusies pēc kāda medikamenta lietošanas, ir svarīgi pierakstīt tā nosaukumu un informēt par to ārstu, kurš izraksta zāles.
– Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuriem mēdz būt anafilaktiskas reakcijas?
– Viņiem jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkoties noteiktā situācijā, un pie tā ir jāturas. Labāk lieku reizi aiziet pie ārsta un visu smalki izrunāt nekā palikt neziņā.
Attēlā
Alerģiska un pat anafilaktiska reakcija var būt ne tikai no bitēm, lapsenēm, bet arī no iršiem jeb sirseņiem un pārējiem insektiem. Nereti anafilaktiskas reakcijas mēdz būt no medikamentiem. Tāpēc bez ārstu ieteikuma zāles nevajadzētu lietot.