Slimība, kas «nozog» daudzus dzīves gadus

4. oktobris, 2016

Toms Zvirbulis

Lai vairāk uzzinātu par šo slimību, kā to atklāt, ārstēt un kā ar to cīnīties, uz sarunu aicināju P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītāju Janīnu Romanovu.

 

– Ko nozīmē diagnoze «sirds mazspēja»?

– Šī diagnoze ir ļoti nopietna. Sirds mazspēja nozīmē, ka kaut kāda iemesla dēļ sirds vairs nespēj apgādāt organismu ar tam nepieciešamajām vielām, galvenokārt skābekli, jo ir traucēta sirds kā motora pumpēšanas funkcija. Ja tiek atrasts sirds mazspējas cēlonis un to ir iespējams novērst, sākotnējās slimības stadijās tas ir atgriezenisks process. Ja tā jau ir hroniska saslimšana, tad tā ir neatgriezeniska un pacientam ar to būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Sirds mazspēja noteikti samazina dzīvildzi. Tas, cik lielā mērā dzīves ilgums samazinās, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Ir jāņem vērā, vai ir iespējams ārstēt sirds mazspējas cēloni. Turklāt katram cilvēkam šī slimība var attīstīties atšķirīgā tempā, kas savukārt ir cieši saistīts ar pacienta līdzestību, to, cik precīzi viņš lieto medikamentus. Uz planētas pieaugot vecāku cilvēku skaitam, pieaug arī sirds mazspējas pacientu skaits. Tā kā ārstēšana ir ļoti dārga, ir svarīgi atklāt sirds mazspēju jau agrīnās stadijās, atrast un, ja iespējams, novērst iemeslu, lai slimība neprogresētu.

– Paskaidrojiet sīkāk, kādas ir sirds mazspējas stadijas?

– Pēc NYHA (New York Heart Association) klasifikācijas ir četras sirds mazspējas funkcionālās klases. 1. funkcionālā klase ir visvieglākā, tās laikā pacientam miera stāvoklī nav nekādu sūdzību, arī ikdienas fiziskās aktivitātes neizraisa nogurumu, sirdsklauves vai elpas trūkumu. Problēmas parādās pie lielākas fiziskas piepūles. 2. funkcionālajai klasei raksturīgs, ka sūdzības parādās jau pie mazākas  slodzes. Ir elpas trūkums, nespēks, nogurums, tūska uz kājām. 3. funkcionālajai klasei elpas trūkumu un izteiktāku nogurumu izraisa par ikdienas aktivitātēm mazākas darbības. Miera stāvoklī pacients jūtas labi. Ir lielāka tūska uz apakšstilbiem. 4. funkcionālā klase izpaužas ar izteiktu elpas trūkumu, nespēku un nogurumu. Elpas trūkst arī miera stāvoklī, naktīs vērojama kardiālā astma, ir tūska uz apakšstilbiem. Bieži mēdz būt arī tā saucamā anasarka, kad tūska ir ne tikai uz kājām, bet izplatās pa visu ķermeni. Piemēram, ja pacients guļ uz viena sāna, tad šis sāns arī būs piepampis. Rodas sastrēgums aknās, pleiras dobumos – hidrotorakss, mēdz būt ascīts, kad vēdera dobumā uzkrājas šķidrums.

– Kādi ir sirds mazspējas riska faktori, kuru dēļ ar šo slimību varētu saskarties arī cilvēki spēka gados?

– Sirds mazspēja skar ne tikai vecus cilvēkus. Mēs praksē visai bieži redzam samērā jaunus cilvēkus, kuriem jau ir sirds mazspējas pazīmes. Šeit galvenie iemesli varētu būt nekoriģētas sirds vārstuļu kaites, arī tiriotoksikoze jeb pastiprināta vairogdziedzera funkcija, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds muskuļu darbību, izraisa paātrinātu sirdsdarbību. Sirds, ilgstoši strādājot paātrinātā ritmā, pagurst un nespēj pareizi veikt savu darbu. Man ir pacienti, divi jauni vīrieši, kuri lietoja metabolos hormonus, un viņiem sākās kardiomiopātija. Vienam šā iemesla dēļ ir izteikta sirds mazspēja. Līdz ar to viņa prognoze turpmākajai dzīvei nav pārāk laba. Jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem sirds mazspējas iemesls var būt alkohols. Tas vairāk skar vīriešus, bet reizēm sastopams arī sievietēm. Alkohols slikti ietekmē sirds muskuļa metabolismu. Līdz ar to sirds muskulis zaudē spēju veikt savas funkcijas, un tiek traucēta asins cirkulācija. Neskaitot alkoholu, sirdi negatīvi ietekmē narkotikas, ķīmijterapija. Tāpat sirds mazspēju var izraisīt tāda reta slimība kā amiloidoze. Tā ir smaga ģenētiski noteikta slimība, kad vielmaiņas produkts amiloids, kuru no ķermeņa vajadzētu izvadīt nierēm, nogulsnējas dažādos orgānos – sirdī, aknās, nierēs. Šajā gadījumā nav iespējama arī sirds transplantācija, kas dažkārt ir vienīgā iespēja izdzīvot.

– Kā diagnosticē sirds mazspēju?

– Pacienti visbiežāk pie mums vēršas gadījumos, ja viņi cieš no elpas trūkuma, nespēka, noguruma. Iespējams, viņi jau ir palaiduši garām sirds mazspējas pirmo stadiju, jo cilvēkiem ir atšķirīgs gan sāpju, gan dažādu citu sajūtu slieksnis. Viens pacients jūt to, kas vēl nemaz nenotiek vai notiek tikai nedaudz, kamēr cits to uzskata par normu, kā tas dažkārt notiek ar elpas trūkumu, ko ir ļoti viegli saistīt ar organisma novecošanu. Tāpēc bieži vien pacienti pie ārsta atnāk jau ar sirds mazspēju otrajā stadijā. Tad mēs ievācam slimības anamnēzi jeb sūdzību apkopojumu, izjautājam arī par blakusslimībām. Redzot pacientu, var rasties aizdomas par sirds mazspēju, ja viņam trūkst elpas, ir aizdusa, ja, izklausot sirdi, var dzirdēt specifisku troksni, kas raksturīgs sirds mazspējai. Varbūt plaušās dzirdami mitri trokšņi, ja tajās jau ir izveidojies sastrēgums. Tāpat svarīgs ir sirds ritms. Arī aritmija var būt sirds mazspējas iemesls. Svarīga pārbaude diagnozes noteikšanai ir elektrokardiogramma, bet vissvarīgākā diagnostikas metode ir ehokardiogramma. To šādos gadījumos uzskata par zelta standartu. Ar ehokardiogrammas palīdzību var noteikt strukturālus bojājumus, vārstuļu bojājumu. Tā precīzi parāda sirds sistolisko vai diastolisko funkciju, sirds izsviedes frakciju. Pie diagnostikas metodēm noteikti varam pieskaitīt rentgenu, kurā iespējams redzēt to, vai sirds izmērs ir palielinājies, kas ir viena no sirds mazspējas pazīmēm. Vēl var izmantot tā saucamo sirds bojājumus nosakošo BNP (B-tipa nātrijurētisko peptīdu) marķieri. Ja cilvēkam ir sūdzības, bet ehokardiogramma nekādas izmaiņas neuzrāda, un arī marķiera analīzes neko neuzrāda, tad visdrīzāk cilvēkam ir citas problēmas.

– Kāpēc sirds mazspējas gadījumā blakusslimību esamība ir tik svarīga?

– Biežākais sirds mazspējas rašanās iemesls ir koronārā sirds slimība jeb sirds asinsvadu aterosklerotisks bojājums, kas beigu stadijā var izraisīt infarktu. Pēc infarkta sirds muskulī saaug saistaudi jeb rētaudi, un šie rētaudi traucē sirds muskulim pildīt savu funkciju. Veselā sirds muskulī ir ļoti precīzi noregulēts tā darbības mehānisms. Ja muskulī ir rētas, tas traucē sirds saraušanās procesu, un rodas sirds mazspēja. Koronārā sirds slimība ir sirds mazspējas iemesls numur viens. Otrs biežākais iemesls varētu būt arteriālā hipertensija.

– Kā paaugstināts asinsspiediens ietekmē sirds mazspējas attīstību?

– Vistiešākajā veidā. Pie paaugstināta asinsspiediena sirds sūknēšanas spēja ir apgrūtināta, jo asinsvadi ar laiku kļūst neelastīgāki, un sirdij ir jāpumpē asinis ar diezgan lielu pretestību. Sirds visu laiku strādā ar pārslodzi, taču tikai līdz zināmai robežai. Ja šāda situācija ir ilgstoša, gadus 2–3, tad sirds muskulī pārslodzes rezultātā notiek izmaiņas. Muskulis pārāk ātri atslābst, jo vairs nespēj pumpēt asinis, kas savukārt izraisa sirds mazspēju. Neskatoties uz šādām smagām sekām, ir grūti pārliecināt cilvēkus regulāri lietot asinsspiedienu samazinošus medikamentus. Viens no biežāk minētajiem iemesliem ir medikamentu izraisītās blaknes.

– Kas notiek pēc tam, kad pacientam ir noteikta diagnoze – sirds mazspēja?

– Atkarībā no tā, kāds ir mazspējas iemesls. Ja mazspēja ir koronārās sirds slimības dēļ, ir nepieciešams atjaunot asinsriti bojātajā asinsvadā ar angioplastijas vai šuntēšanas metodi. Ja sašaurinājums ir atsevišķos asinsvados, tad var veikt angioplastiju un ievietot stentu. Ja bojājumu ir daudz un tie ir visos trijos lielākajos sirds asinsvados, ir jāveic aortokoronārā šuntēšana. Šīs operācijas laikā izveido apvedceļus bojātam asinsvadam. Līdz ar to tiek atjaunota asins cirkulācija sirds muskulī. Ja sirds mazspējas iemesls ir hipertensija, tiek ārstēta hipertensija. Ja iemesls ir iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas sirds vārstuļu kaites, tad ārstē tās, varbūt tiek nomainīts vārstulis. Idiopātiskās kardiomiopātijas gadījumā, kad attīstās sirds mazspēja, bet muskuļa bojājuma iemeslu noteikt nav iespējams, pacients vispirms ir ļoti sīki jāinformē par diētu, dienas režīmu, šķidruma, sāls patēriņa ierobežošanu, jo sāls aiztur šķidrumu organismā un palielina cirkulējošo asiņu daudzumu. Ir jāstāsta par pieļaujamo fizisko slodzi.

– Tad uzreiz rodas jautājums, kā var ierobežot uzņemtā šķidruma daudzumu, ja pie mērenas fiziskas slodzes mēs svīstam un ir nepieciešams uzņemt šķidrumu, lai organisms varētu normāli funkcionēt?

– Uzņemtā šķidruma daudzums noteikti jāierobežo ar prātu. Nedrīkst arī pārcensties. Sirds mazspējas pacientiem, arī smagos gadījumos, ir jāuzņem līdz litram ūdens dienā. Bieži praksē gadās, ka mēs pacientam dodam urīndzenošus līdzekļus, jo viņa organismā notiek šķidruma aizture, un tāpēc šie medikamenti ir nepieciešami, bet pacients tādu pat šķidruma daudzumu atkal uzņem. Tajā brīdi mūsu darbam vairs īsti nav jēgas. Sirds mazspējas pacientiem noteikti ir jāmēra urīna daudzums. Tāpat pacientam ir jābūt svariem, kas ļauj kontrolēt, vai uz šķidruma aiztures rēķina nepieaug svars.

– Kādas vēl ir ārstu rekomendācijas sirds mazspējas pacientiem?

– Vajadzētu ēst biežāk un mazākām porcijām. Uzturā jālieto viegli pārstrādājami produkti. Pirms gulētiešanas noteikti nevajag dzert daudz šķidruma, jo guļus stāvoklī tas pastiprināti krāsies plaušās.

– Kādus medikamentus lieto sirds mazspējas gadījumā?

– Galvenās medikamentu grupas ir sirds muskuli ārstējošie AKE inhibitori un beta blokatori, kā arī diurētiķi. Par tām pacientam noteikti vajadzētu zināt. Zāļu lietošana ir jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu. Ja rodas problēmas, ģimenes ārsts var nosūtīt pie kardiologa.

– Vai ar medikamentu palīdzību sirds mazspējas progresēšanu ir iespējams apturēt un noturēt esošajā līmenī?

– Pareizi nozīmējot zāles un pareizi izvēloties devas, to var panākt. Vēl ļoti svarīga ir pacienta līdzestība. Ja pacients ārstam tic, izpilda visas ārsta rekomendācijas par diētu, režīmu un medikamentiem, tad arī rezultāts neizpaliks, un mēs noteikti varam apturēt sirds mazspējas progresēšanu.