4. janvāris, 2018
Anna Kalniņa
Par kardiovaskulāro problēmu un plaušu slimību, īpaši hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ciešajiem saskares punktiem stāsta asociētais profesors Gustavs Latkovskis, Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas nodaļas kardiologs.
Kopīgas iezīmes
Gustavs Latkovskis: «Visticamāk, HOPS pacientam būs jālieto holesterīna līmeni mazinoši medikamenti. Jāņem vērā, ka viņi ir sirds un asinsvadu slimību augsta riska grupā, līdz ar to arī maksimālā norma, kuru holesterīna līmenis pārsniegt nedrīkst, būs zemāka nekā vairāk vai mazāk veseliem cilvēkiem. Visticamāk, holesterīna līmenim vajadzēs būt zem 2,5 mmol/l.»
Foto: Zigismunds Zālmanis
«Sirds asinsvadu un plaušu slimību vienlaicīga esamība nav retums, un tās savā starpā ir cieši saistītas,» stāsta kardiologs Gustavs Latkovskis, kā pirmo to saskares punktu nosaucot galveno riska faktoru, proti, smēķēšanu. «Smēķēšana vismaz divas reizes palielina infarkta risku, aterosklerozes attīstību u.c. sirds un asinsvadu slimības, tāpat tā ir arī viens no galvenajiem HOPS riska faktoriem. Vairāk nekā 90% HOPS slimnieku ir smēķētāji vai arī agrāk ir smēķējuši. Otra kopīga iezīme: abu slimību mehānisma pamatā ir iekaisums – pārsvarā atkal no smēķēšanas, bet to var veicināt arī infekcijas un sirds asinsvadu slimību gadījumā arī mazkustīgs dzīvesveids. Ja cilvēka organismā ilgu laiku notiek iekaisums, kā tas ir HOPS gadījumā, viņam ātrāk progresē ateroskleroze, kā arī ievērojami paaugstinās infarkta risks.»
Ārsts skaidro, ka gan kardiovaskulāro slimību, gan HOPS gadījumā notiek kāda sašaurināšanās. «Vienā gadījumā tā ir asinsvadu sašaurināšanās, kas izraisa tā saukto stenokardiju, bet sašaurinājumu plīšana izraisa trombu attīstību, kas savukārt noved pie miokarda infarkta. HOPS gadījumā sašaurinās mazākie bronhi, kā rezultātā gaiss, kas nonāk plaušu alveolās, izelpas brīdī daļēji tiek iesprostots, un ir apgrūtināta tā izplūšana.» Cilvēks jūt apgrūtinātu elpošanu, un reizēm viņam nemaz nav skaidrs, vai šī problēma saistīta ar plaušām vai arī sirds un asinsrites sistēmu, respektīvi, abām slimībām ir līdzīgi simptomi, jo elpas trūkums var būt gan HOPS, gan sirds mazspējas pazīme.
Slimību savstarpējā ietekme
Hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai progresējot, plaušās rodas dažādas izmaiņas, kas savukārt rada izmaiņas arī sirds un plaušu asinsritē, kuru ietekmē rodas asinsrites mazspēja. «Pacientiem ar smagu HOPS plaušu artērijā ir traucēta skābekļa pieplūde, kas var radīt asinsspiediena paaugstināšanos sirds labajā pusē un līdz ar to arī sirds mazspēju,» skaidro G. Latkovskis. «Tai savukārt kā komplikācija var pievienoties dažādas aritmijas, piemēram, mirdzaritmija.»
Pie citām sirdi un asinsvadus negatīvi ietekmējošām plaušu slimībām G. Latkovskis min pulmonālo arteriālo hipertensiju: «Tā var būt gan primāra slimība, gan arī sekas citām problēmām. Plaušu artērijās, kas nogādā venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām, pieaug asinsspiediens, kas var attīstīt sirds mazspēju, parādās tūska, elpas trūkums.»
Elpas trūkums kā viens no pirmajiem simptomiem attīstās arī pacientiem ar sirds kreiso daļu mazspēju: «Plaušu asinsvadu sistēmā rodas sastrēgums, kas palielina šķidruma daudzumu plaušās. Smagākajos gadījumos šķidrums var sākt krāties starp krūšu kurvi un plaušām, no kurienes to šādos gadījumos speciāli atvelk.»
HOPS – sirds slimību marķieris
Jautāts, vai HOPS var uzskatīt par vēl būtiskāku sirds un asinsvadu slimību riska faktoru nekā holesterīna skaitlis, G. Latkovskis atbild, ka šāds apgalvojums ir visai provokatorisks. Viņš uzsver, ka drīzāk HOPS ir nemodificējams sirds slimību riska marķieris, nevis riska faktors: «Sirds slimību svarīgākie riska faktori tomēr ir smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis, glikozes vielmaiņas traucējumi u.c. Kā jau minēts, HOPS pacienti lielākoties ir daudz smēķējoši vai smēķējuši cilvēki. Tiklīdz mēs saskaramies ar HOPS, ir skaidrs, ka, visticamāk, pacientam būs augsts sirds slimību risks, līdz ar to holesterīna līmenis noteikti būs jāsamazina.»
Jāpārbauda abi orgāni
«Ja redzam, ka pacientam ir viena vai otra problēma – HOPS vai kardiovaskulāras slimības –, noteikti jāpārbauda arī otrs orgāns. Smēķējošiem sirds un asinsvadu slimību pacientiem iesakām pārbaudīt plaušu funkciju ar spirogrāfijas metodi, nosakot, vai nav vērojami plaušu ventilācijas funkcijas traucējumi,» uzsver G. Latkovskis. «Savukārt pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību obligāti jāpārbauda holesterīna līmenis, asinsspiediens, glikozes vielmaiņas traucējumi. HOPS pacientam ir rūpīgi jānosaka kardiovaskulāro slimību risks, jānoskaidro, vai artērijās jau nav izgulsnējies holesterīns.»
- Latkovskis skaidro, ka, visticamāk, HOPS pacientam būs jālieto holesterīnu mazinoši medikamenti: «Jāņem vērā, ka HOPS pacienti ir sirds un asinsvadu slimību augsta riska grupā, līdz ar to arī maksimālā norma, kuru holesterīna līmenis pārsniegt nedrīkst, viņiem būs zemāka nekā vairāk vai mazāk veseliem cilvēkiem. Visticamāk, zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmenim vajadzēs būt zem 2,5 mmol/l, bet, ja tiks konstatēta holesterīna izgulsnēšanās asinsvados, tad tam jābūt mazākam par 1,8 mmol/l jeb kā jaundzimušajam.»
Ārsts uzsver, ka holesterīna līmeņa samazināšanai ir ļoti būtiska nozīme, jo tas ir galvenais paņēmiens, kā samazināt infarkta risku. Līdzīgi tas ir arī diabēta gadījumos – glikozes līmeņa normalizēšana vēl nenozīmē riska faktora pilnīgu novēršanu; arī šajos gadījumos, lai maksimāli samazinātu iespējamo saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, ir jālieto holesterīna līmeni mazinoši medikamenti.
Profilaktiski pasākumi
Protams, ka ikviens cilvēks mūsdienās apzinās, ka daudzu slimību novēršana ir viņa paša rokās, un dziļi sevī nojauš, ka lielā mērā pie problēmām vainojams arī viņš pats, tomēr klusībā aizvien vēl cer, ka atradīsies kāda brīnumtabletīte, kas visas kaites kā ar roku atņems, pat ja pats turpinās grēkot. Tā, protams, nav.
Arī HOPS un sirds asinsvadu slimību gadījumos galvenie profilaktiskie pasākumi saistīti ar cilvēka dzīvesveida un ieradumu korekciju. Pirmkārt un galvenokārt, vajadzētu atteikties no kaitīgā ieraduma – smēķēšanas, kas nereti ir visu nelaimju cēlonis. Otrkārt, ir jāpievērš uzmanība uzturam: «Ja vēlamies mainīt holesterīna līmeni, no uztura jāizslēdz transtaukskābes. Piesātinātajiem taukiem vajadzētu aizņemt mazāk par 10% no ikdienas ēdienkartes, respektīvi, nevajag pārlieku aizrauties ar dzīvnieku un piena produktiem. Vairāk jāēd dārzeņi un augļi, nepiesātinātie tauki. Īpaši ieteicami ir lapu salāti ar svaigiem dārzeņiem un olīveļļu. Divas trīs reizes nedēļā vēlams ēst treknas zivis, neēst sarkano gaļu katru dienu. Lai samazinātu triglicerīdu līmeni organismā, ļoti svarīgi samazināt un izslēgt no ēdienkartes t.s. ātros ogļhidrātus, tas ir, saldinātus dzērienus, konditorejas izstrādājumus un citus saldus produktus, rafinēto miltu ēdienus. To vietā labāk lietot t.s. lēnos ogļhidrātus – pilngraudu produktus, brūnos rīsus, pākšaugus.»
Trešais veselīga dzīvesveida valis ir fiziskās aktivitātes, aerobā slodze un visu muskuļu grupu nodarbināšana. Ja kāda iemesla dēļ nav iespējams apmeklēt sporta zāli vai specifiskus treniņus, tad vismaz stundu gara un samērā ātra pastaiga (tā, lai justu pulsa un elpošanas paātrināšanos, bet vēl nesāktos aizdusa) ir pieejama jebkuram.
Ceturtais princips – zināt un regulāri novērot savu holesterīna līmeni un asinsspiedienu, kā arī atbilstoši ārsta rekomendācijām tos koriģēt.
Holesterīna mērķa skaitļi
Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām
Kopējais holesterīns < 5 mmol/l
ZBLH (sliktais holesterīns) < 3 mmol/l
ABLH (labais holesterīns) > 1,0 mmol/l vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm
Triglicerīdi < 1,7 mmol/l
Holesterīna mērķi pacientiem ar vairākiem KVS attīstības riska faktoriem vai pierādītu KVS
Kopējais holesterīns < 4,5 mmol/l (ja iespējams, tad 4 mmol/l)
ZBLH (sliktais holesterīns) < 1,8 mmol/l
ABLH (labais holesterīns) > 1,0 mmol/l vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm
Triglicerīdi < 1,7 mmol/l