Sirds kliedziens pēc skābekļa

7. novembris, 2017

Anna Kalniņa

Par to, kas īsti ir stenokardija, kā ar to sadzīvot un kā tā ārstējama, Sirds veselības avīzei stāsta asoc. prof. Gustavs Latkovskis, Latvijas Kardioloģijas centra ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs un LU Internās medicīnas katedras docētājs.

 

– Runājot par sirds slimībām, vārds „stenokardija” dzirdams ļoti bieži. Ko īsti nozīmē šī diagnoze?

– Stenokardija – tas ir sirds kliedziens pēc skābekļa, kuru mēs ne vienmēr sadzirdam. Zinātniskā valodā runājot, tā ir išēmija – sirds muskulim pietrūkst skābekļa, bet tas vēl nemirst, kā tas būtu infarkta gadījumā. Visbiežāk skābekļa trūkumu rada sirds asinsvada sašaurinājums.

– Kā šādas problēmas rodas?

– Sirds artērijās izgulsnējoties holesterīnam, tas sašaurina asinsvadus. Ja artērijas sašaurinājušās par trim ceturtdaļām, tad miera stāvoklī tas šķietami netraucē, bet brīžos, kad sirdij nepieciešams vairāk skābekļa un līdz ar to vairāk asiņu – fiziskās slodzes, emocionāla uztraukuma laikā –, sašaurinājums neļauj tās piegādāt. Tā rodas skābekļa bads un slodzes stenokardijas simptomi.

– Kas liecina par to, ka pacientam ir stenokardija? Vai mēs varam runāt par dažādiem stenokardijas veidiem?

– Par stenokardiju parasti liecina sāpes vai spiediena sajūta krūtīs. Parasti lielākas fiziskas slodzes gadījumā vai arī emocionāla

satricinājuma, uztraukuma brīdī krūšu kurvī pa vidu vai vairāk kreisajā pusē nekonkrētā vietā – apmēram plaukstas platumā – jūtams smagums, spiedoša, reizēm dedzinoša sajūta. Sajūta nerodas pēkšņi, bet gan lēnām un pakāpeniski – apmēram minūtes laikā – un pakāpeniski arī pāriet. Reizēm sāpes var izstarot uz apakšžokli, kreiso plecu, elkoni, apakšdelmu, retāk uz abiem pleciem vai uz vēdera pusi, bet nekad zemāk par nabu. Atsevišķos netipiskos gadījumos sāpes sajūtamas arī lāpstiņu rajonā. Parasti stenokardijas lēkme ilgst 3–5–10, reizēm – 15 minūtes, katrā gadījumā ne ilgāk par pusstundu, un pāriet, ja tiek pārtraukta slodze.

Iepriekš aprakstītās situācijas ir raksturīgas t. s. stabilai stenokardijai. Proti, tās biežums un izraisošie faktori mēnešu laikā būtiski nemainās. Lai gan tas ir nopietns simptoms, kura gadījumā ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana, ko nevajadzētu atlikt, pārsvarā tas nedraud ar tūlītējiem riskiem dzīvībai. Tomēr, ja stenokardija sāk kļūt biežāka (progresēt), un īpaši, ja tā ir jūtama pat pie parastām ikdienas aktivitātēm (staigājot pa māju vai kāpjot otrajā stāvā), tas ir pietiekami nopietns simptoms, lai pie ārstiem grieztos pēc palīdzības nekavējoties! Sevišķi bīstams simptoms ir stenokardijas parādīšanās miera stāvoklī, kas atkārtojas vai ilgst vairāk par 15 minūtēm. Šīs situācijas tiek dēvētas par nestabilu stenokardiju. Kādēļ tāds nosaukums?  Šādi simptomi parasti attīstās tad, ja sirds artērijas sašaurinājums ir ieplīsis un tajā sāk veidoties trombs. Ja tas netiek tūlīt ārstēts, iespējama artērijas pilnīga nosprostošanās, kas var novest pie sirds muskuļa bojāejas – miokarda infarkta (sāpes tad parasti ilgst vairāk nekā pusstundu!). Tādēļ nereti nestabila stenokardija tiek dēvēta par pirmsinfarkta stāvokli.

Nereti išēmija var izpausties bez sāpēm: skābekļa bads sirds muskulim ir, bet pacients to nejūt. Šādos gadījumos par stenokardijas lēkmi var liecināt elpas trūkums. Īpaši tas raksturīgs diabēta pacientiem, jo paaugstināta glikozes līmeņa dēļ ir samazināta sāpju izjūta – līdz smadzenēm nenonāk signāls par sāpju kairinājumu. Tāpēc diabēta pacientiem, sastopoties ar elpas trūkumu, noteikti jāpārliecinās, vai tā iemesls nav sirds artēriju sašaurināšanās.

Diemžēl stenokardija ir bieži sastopama slimība. Līdz ar to arī biežāk nākas saskarties ar tās nestandarta formām, piemēram, rīta stenokardiju, kad simptomi jūtami tikai pirmajās rīta aktivitātēs, vai nakts stenokardiju (sāpju lēkmes nakts laikā, biežāk uz rīta pusi). Retos gadījumos stenokardijas lēkmes var būt saistītas ar ēšanu, kad pēc krietnas maltītes tās novērojamas biežāk (nevis ēšana izraisa, bet pēc ēšanas var būt vieglāk provocējamas!). Smēķētājiem un emocionāliem cilvēkiem, kas bieži pakļaujas stresam, – un visbiežāk tās ir sievietes – novērojama arī spastiskā stenokardija, kad spazmas (asinsvadu «krampji») uztraukuma laikā aizspiež sirds artērijas. Tāpat ir sastopama mikrovaskulārā stenokardija, kad tiek aizsprostotas nevis sirds lielās artērijas, bet gan mikroasinsvadi. Lai par šo stenokardijas formu pārliecinātos, vispirms jāizmeklē lielie sirds asinsvadi. Mikrovaskulārā stenokardija atšķirībā no pārējām stenokardijas formām nav saistīta ar infarkta risku.

– Kā rīkoties stenokardijas lēkmes laikā? Vai jāmeklē mediķu palīdzība?

Ir noteikti jāatceras – stabilas slodzes stenokardijas lēkme nekad nav ilgāka par 30 minūtēm. Ja lēkme pusstundas laikā nepāriet, tad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo, visticamāk, pacientam ir infarkts, kura pazīmes ir līdzīgas, bet izteiktākas. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja stenokardijas simptomi parādās pirmo reizi mūžā vai arī tie pirmo reizi novērojami pie nelielas fiziskas slodzes, vai arī lēkmei sākoties miera stāvoklī. Visas šīs pazīmes norāda uz iespējami paaugstinātu infarkta risku. Ja asinsvadu sašaurinājums iekšpusē plīst, tad, holesterīnam saskaroties ar asinīm, var veidoties trombs, un līdz ar to risks asinsvadam aizvērties pavisam, izsaucot infarktu.

Kā jau minēju, parasti stenokardijas lēkme pāriet, ja tiek pārtraukta to izraisījusī fiziskā slodze. Jāņem vērā, ka šādu lēkmju gadījumā nepalīdz tradicionālie sirds medikamenti, tādi kā validols, korvalols, valokordīns, sirds pilieni. Taču palīdz nitroglicerīns – parasti lēkme pāriet pusminūtes vai minūtes laikā. Tiesa, atsevišķos gadījumos nitroglicerīns (tabletēs zem mēles vai aerosola veidā zem mēles vai aiz vaiga) var radīt blakusparādības – galvassāpes, nedaudz pazeminātu asinsspiedienu. Tāpēc vispirms vēlams pārliecināties par šī medikamenta ietekmi tad, kad lēkmes nav, kā arī, to lietojot, apsēsties vai atgulties, ja tas iespējams, lai nenoreibtu galva. Kā alternatīva var tikt lietots medikaments ISDN (izosorbīda dinitrāts), kas iedarbojas nedaudz lēnāk, toties ilgāk un ar mazāk izteiktām galvassāpēm.

– Kā stenokardija tiek ārstēta?

– Ārstēšana ir atkarīga no stenokardijas smaguma. Visos gadījumos vispirms ir jāsaprot, kāds ir pacienta stāvoklis. Ja ir nopietni sašaurinājumi sirds asinsvados, jāatjauno asins pieplūde sirds muskulim, tas ir, jāveic revaskularizācija. Visbiežāk tas tiek darīts, ievietojot sašaurinājuma vietās stentus, vispirms ar precīzām metodēm izvērtējot katru bojājumu. Otra alternatīva ir šuntēšana – sirds operācija, kuras laikā, atverot krūškurvi un, iespējams, uz laiku apturot sirdsdarbību, no kāju vēnām vai arī, izmainot krūškurvī artēriju gaitu, tiek izveidots aplinkus asinsrites ceļš, apejot bojātās vietas. Ir arī gadījumi, kad ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama un pietiek tikai ar medikamentozu ārstēšanu.

Taču pilnīgi visiem pacientiem neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes ir gan jākoriģē dzīvesveids, tas ir, jāatmet smēķēšana, jāsamazina liekais svars, jālieto pareizs uzturs, kā arī jānodarbojas ar piemērotām fiziskajām aktivitātēm (saskaņojot ar ārstu), gan arī jālieto noteikti medikamenti profilaksei, lai slimība neprogresētu un tiktu samazināts holesterīna līmenis. Tiek uzskatīts: ja reiz asinsvados sašaurinājums ir konstatēts, tad ir jālieto maksimālā statīnu – holesterīna līmeni samazinošo preparātu – deva pat tad, ja holesterīns šķietami ir normas robežās. Ja nav iespējams sasniegt mērķi – zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) rādītāju mazāku par 1,8 mmol/l –, tad statīni tiek kombinēti ar citiem medikamentiem.

– Vai medikamentu lietošana jāsāk uzreiz pēc diagnozes noteikšanas?

– Pat tad, ja tikai ir aizdomas par stenokardiju un diagnoze vēl nav noteikta, ārsts var ieteikt gan dzīvesveida sakārtošanu, gan profilaktisko medikamentu lietošanu – statīnu terapiju, medikamentus asinsspiediena regulēšanai, aspirīnu asins šķidrināšanai, kā arī speciālas zāles, ar kurām samazināt vai nepieļaut stenokardiju.

Stenokardiju var ārstēt ar vairākām medikamentu grupām, kuras, pirmkārt, neļauj sirdij strādāt pārāk ātri; otrkārt, neļauj sirds asinsvadiem spazmēt; treškārt, paplašina asinsvadus un samazina sirds slodzi; ceturtkārt, iedarbojas uz sirds muskuli, lai optimizētu skābekļa patēriņu un palīdzētu sirds muskulim pārciest išēmiju. Pie pēdējās medikamentu grupas pieder meldonijs, trimetazidīns, ranolazīns.

– Daudzi pacienti pēc revaskularizācijas sūdzas par nogurumu un spēku izsīkumu. Kādu risinājumu jūs šādā gadījumā ieteiktu?

– Vispirms jārunā ar ārstu un jāmēģina noskaidrot noguruma cēlonis. Ir iespējams, ka tas saistīts ar medikamentu lietošanu, bet šādi gadījumi ir reti. Visbiežāk diskomfortu izraisa psihoemocionālais diskomforts, jo cilvēks, kas līdz šim sevi uzskatījis gandrīz par veselu, ir sastapies ar nopietnu slimību, viņam vairs nav skaidrs, ko viņš drīkst un nedrīkst darīt, utt. Šāds diskomforts var radīt ne tikai nogurumu, bet arī nedrošību vai pat depresiju.  

Viens no risinājumiem ir konsultācija pie ārsta, kas atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, kā arī pie speciālista rehabilitologa, kas palīdzēs sastādīt individuālu programmu, kā pakāpeniski palielināt slodzi un atgriezties kvalitatīvā ikdienā. Fiziskās aktivitātes ir vajadzīgas, turklāt pēc revaskularizācijas cilvēks reāli var ar tām nodarboties, neizjūtot diskomfortu.

Ja šādi ar spēku izsīkumu nav iespējams tikt galā, ieteicama psihoterapija, lai saprastu, kas tieši traucē cilvēkam atgriezties ikdienā un kādas ir viņa vēlmes. Atsevišķos gadījumos var izmantot arī antidepresantus. Nav jābaidās no pieraduma; antidepresanti palīdzēs tikt pāri lūzuma punktam, un pēc tam to lietošana vairs nebūs nepieciešama.

– Vai stenokardija prasa tuvinieku iesaistīšanos?

Tuviniekiem, protams, jābūt informētiem par slimību, īpaši tiem, kas dzīvo kopā ar pacientu. Tuvinieki var palīdzēt kontrolēt fiziskās aktivitātes, lai neprovocētu lēkmes, kontrolēt to ilgumu, lai laikus izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja rodas aizdomas par sirds infarktu. Tāpat tuvinieku iesaistīšanās nepieciešama dzīvesveida koriģēšanai – atbalstīt, ja jāatmet smēķēšana, novērst pasīvo smēķēšanu, pievērsties veselīgam uzturam u.tml.