24. februāris, 2017
Toms Zvirbulis
Lai vairāk uzzinātu par šo slimību un to, kā rīkoties, ar to saskaroties, uz sarunu aicinājām dermatologu Dr. Raimondu Karlu.
– Kādi ādas vēža tipi ir sastopami un kā tie savā starpā atšķiras?
– Ādās vēzi iedala divās grupās. Pirmā lielā grupa, kura ir arī bīstamākā, ir melanomas. Melanomas veidošanās procesā ir iesaistīti melanocīti, pigmentu veidojošās šūnas, kas atrodas ādā. Otrā grupa ir nemelanomas ādas audzēji. Izšķir divu veidu nemelanomas – bazālo šūnu vēzi un plakano šūnu vēzi. Šāda tipa audzēji ir veidoti no keratinocītiem. Tā ir šūnu grupa, kas veido ādas pamatvirsmu. Kā jau minēju, tad melanoma ir visbīstamākā. Bazaliomas ir mazāk bīstamas, tās mēdz būt ļoti lēni augošas, veidojas vairākus gadus un cilvēku līdz bojāejai nenoved. Plakanšūnu karcinoma ir mazāk bīstama nekā melanoma, bet bīstamāka par bazaliomu. Slimības rašanās iemesls pārsvarā ir ultravioletais starojums, bet ir arī gadījumi, kad vēža attīstību var veicināt cilvēka papilomas vīruss vai ģenētiski faktori.
– Arī melanomai ir vairāki tipi, kādi tie ir?
– Ar ultravioleto starojumu tieši saistītā melanoma jeb lentigo maligna parasti veidojas uz sejas, tātad saules stariem tieši pakļautā vietā, gados vecākiem cilvēkiem. Viņiem, gadiem ritot, ultravioletais starojums ir uzkrājies līdz «kritiskajai» robežai. Šī melanoma var augt vairākus gadus, un cilvēks no tās nemirst. Nākamais melanomas paveids ir melanoma in situ. Tā ir ļoti agrīna melanomas forma, kas tikko ir sākusi veidoties, laikus pamanīta un nav izplatījusies. Nākamā ir virspusējās izplatības melanoma. Sākotnēji tā aug horizontāli, okupē lielāku laukumu. Tā ir arī visbiežāk izplatītā melanomas forma, kas vienīgā atbilst ABCDE melanomas diagnostikas kritērijiem. Virspusējā melanoma sākotnēji aug ādas virspusē, bet pēcāk attīstās arī bīstamais process, kad tā aug dziļumā un kļūst par nodulāro melanomu. Tas ir visbīstamākais melanomas paveids, jo aug uz iekšu, sasniedz kapilārus un limfvadus. Ja audzēja šūnas nonāk asinsritē, tad tās var izplatīties tālāk. Izplatība notiek ar limfātisko sistēmu, tāpēc sākotnēji tiek izmeklēti limfmezgli, kuros tiek meklētas metastāzes. Visbeidzot ir metastātiskā melanoma, kad melanoma ir vai nu limfmezglos, kas atrodas vistuvāk audzējam, vai jau ir izplatījusies uz citiem orgāniem.
– Kādas ir ādas vēža diagnostikas metodes?
Raimonds Karls: «Ādas apdegumi ir ļaunākais, ko cilvēks var nodarīt savai ādai. Ja jūs katru vasaras sezonu apdegat līdz tādai pakāpei, ka āda lobās nost, jūs pats sev darāt pāri un palielināt ādas vēža attīstības risku.»
Foto: No Raimonda Karla personīgā arhīva
– Jau pieminēju ABCDE metodi. Interneta meklētājā ierakstot vārdu «melanoma», vienmēr tiek pieminēta arī ABCDE metode, kur A ir asimetrija (no angļu valodas asymmetry), B – robežas (border), C – krāsa (colour), D – diametrs (diameter) un E ir evolūcija (evolution).
Tā kā ļaundabīgu audzēju gadījumā šūnas vairojas haotiski, tad atšķirībā no labdabīgiem audzējiem, kas parasti ir apaļas vai ovālas formas, tie ātri vien iegūst neregulāru formu. Šūnas var atrasties dažādos ādas slāņos, dažādi spēj sintezēt pigmentu, kas savukārt maina traipa krāsu. Pasaulē kopš 1984. gada un Latvijā jau 20 gadus tiek izmantota dermatoskopija, kur lielā palielinājumā un speciālā apgaismojumā tiek apskatīta āda. Dermatoskops tiek novietots uz ādas virsmas, lai palīdzētu atrast abnormālus veidojumus. Šī metode ir relatīvi vienkārša, un aptuveni pāris stundu laikā pacientam ir pietiekami daudz zināšanu, lai dermatoskopiju varētu izdarīt pat pats. Mūsdienās šī metode ir ļoti populāra. Īpaši aktuāla tā ir pacientiem ar ģimenes melanomu, kad izmeklējumu var veikt pats, problemātisko vietu nofotografēt un bildi nosūtīt ārstam. Diagnostika var būt arī ķirurģiska, bet dermatoskopija var izšķirt, kuru vietu operēt. Lai atklātu vienu ļaundabīgu audzēju, mums ir jāizoperē aptuveni 28–32 labdabīgi veidojumi. Ar dermatoskopijas palīdzību šī attiecība mainās uz viens pret 4–5. Tātad 6–7 reizes samazinās nevajadzīgo operāciju skaits, un mēs varam ietaupīt valsts naudu, novirzot to melanomas ārstēšanai.
– Cik bīstama var būt melanoma, ja to nediagnosticē laikus?
– Ja tā nav lentigo maligna melanoma, tad pusgada laikā melanoma var attīstīties tik tālu, ka cilvēks aiziet bojā. Ļoti daudz ko nosaka cilvēka vecums. Jo gados jaunāks cilvēks, jo sliktāka ir prognoze. Svarīgs ir arī dzimums, jo vīrieši šo slimību panes sliktāk. Tāpat ir jāņem vērā, ar kādām pavadošajām slimībām cilvēks slimo.
– Vai pazemināta imunitāte, kā tas ir HIV/AIDS gadījumā, ir riska faktors?
– Patiesībā HIV inficētie ar šiem audzējiem tik daudz neslimo, cik daudz slimo tie, kuri lieto medikamentus, lai nomāktu savu imunitāti un tā necīnītos pati ar sava organisma struktūrām. Piemēram, locītavu slimības artrīta gadījumā risks ir lielāks. Lai gan arī HIV pacientiem iespēja saslimt ir lielāka, tāpat kā pacientiem, kuri jau ir pārslimojuši kādu onkoloģisku saslimšanu.
– Cik daudz Latvijā ir ielaistu melanomas un bazaliomas gadījumu?
– 2015. gadā Latvijā tika diagnosticēti 224 jauni melanomas gadījumi. Jaunu bazaliomas pacientu skaits bija aptuveni 1100. 2013. gadā jaunu bazaliomas pacientu skaits bija ap 1600, kamēr melanoma pirmo reizi tika diagnosticēta 204 cilvēkiem. Vēl viens nepatīkams «melnās» statistikas fakts ir tāds, ka 2015. gadā no melanomas ir miruši 80 cilvēki, kurus mēs, laikus diagnosticējot, varējām glābt. Pasaulē ir pieejami medikamenti, ar kuru palīdzību šos 80 cilvēkus varēja ārstēt, bet tad uzreiz ir jārunā par zāļu pieejamību un apmaksu. Šie medikamenti ir Latvijā reģistrēti un pieejami, bet izmaksas melanomas ārstēšanai ir aptuveni 120 tūkstoši eiro gadā, no kuriem 14 tūkstošus kompensē valsts, bet 106 tūkstoši ir pacientu līdzmaksājums. Tātad 80 pacientu ārstēšanai līdzmaksājums kopumā ir aptuveni 8 miljoni eiro. Vai to varētu kompensēt valsts? Pašlaik kompensējamo zāļu sarakstā inovatīvie medikamenti 100% kompensācijai melanomas ārstēšanai nav iekļauti, bet tas jau ir valsts veselības aprūpes prioritāšu jautājums.
– Cik bieži jums ir nācies sastapties ar ielaistas bazālo šūnu karcinomas gadījumiem?
– Šādi gadījumi nav pārāk bieži, bet tomēr ir. Dažkārt audzējs ir tik ļoti attīstījies, ka pārņēmis pat pusi sejas. Šādus pacientus nav iespējams starot vai operēt. Viņus varētu ārstēt ar jaunajiem medikamentiem, kas darbojas tieši uz vēža šūnas kodolu. Kodols satur ģenētisko informāciju, kas nosaka, vai šūna vairosies, vai nē, un šīs zāles iedarbojas tieši uz gēnu aktivitāti. Tās neskar organisma veselās šūnas.
– Vai Latvijā ir pieejamas jaunā, inovatīvā mērķterapija melanomas ārstēšanai?
– Gan melanomām, gan bazaliomām ir pieejami mērķterapijas medikamenti. Zāles tiek lietotas tablešu veidā, un ar tām var panākt labus rezultātus. Pat pie ielaistām bazaliomām stāvoklis var ievērojami uzlaboties.
– Cik gara ir šī terapija, ja vēzis tiek diagnosticēts laikus?
– Ja mēs vēzi «noķeram» laikus, tad melanomām pirmā ārstēšana vienmēr ir ķirurģiska. Tiek izņemti vēža skartie audi, protams, atkāpjoties arī veselajos audos. Ja operācija ir veiksmīga, tad par papildu ārstēšanu mēs varam aizmirst. Savukārt metastātiskai melanomai tā ir ļoti individuāla. Viens cilvēks uz terapiju reaģē labāk, cits – sliktāk. Audzēja gēni, lietojot šo terapiju, pamatā tiek nomākti, un lielākā daļa pacientu uz ārstēšanu reaģē labi. Taču nav tādu zāļu, kas garantētu 100% izārstēšanos. Starp citu, ar šo pašu terapiju ārstējas bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters. Pagājušā gada rudenī tika paziņots, ka viņam gan aknās, gan smadzenēs ir audzēja metastātiskās šūnas. Šobrīd viņa ārstējošie ārsti apgalvo, ka no ādas vēža viņš noteikti nenomirs.
– Kā saslimšanas risku ietekmē tas, ka ģimenē kāds jau ir slimojis ar ādas vēzi.
– Melanomai ir īpašais ģimenes melanomas gēns. Šis gēns tiek nodots no paaudzes paaudzē. Tas skar gan vīriešus, gan sievietes. Īsāk sakot, tiek skarti visi ģimenes locekļi.
– Tad šī nav slimība, kura kādu paaudzi izlaiž?
– Labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā tas var notikt, bet katrā paaudzē vismaz vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem var būt melanomas gēns. Ar bazaliomas pārmantojamību ir citādi. Tā ir specifiska, ģenētiska saslimšana, kuru sauc par Gorlin-Goltz sindromu. Latvijā ar pārmantotu melanomu slimo aptuveni 12 ģimenes.
– Tā kā tuvojas vasara un 90% gadījumu tieši saule veicina ādas vēža veidošanos, ko jūs ieteiktu cilvēkiem darīt? Vai tiešām sauļoties vispār nebūtu vēlams?
– Nē, mums vienkārši trūkst mēra sajūtas. Mēs paši sev sakām, ka vasara pie mums ir tik īsa, un tāpēc ķeram un grābjam saules starus. Ir vairākas vienkāršas rekomendācijas. Pirmkārt, laikā no 11–15 neatrasties saulē, jo šajā laikā ādas virsmu sasniedz spēcīgākais ultravioletais starojums. Otrkārt, lieciet cepuri, brilles un lietojiet saules aizsargkrēmus. Treškārt, izvairieties no saules apdegumiem. Ādas apdegumi ir ļaunākais, ko cilvēks var nodarīt savai ādai. Ja jūs katru sezonu apdegat līdz tādai pakāpei, ka āda lobās nost, jūs pats sev darāt pāri un palielināt ādas vēža attīstības risku. Vēl noteikti jāpiebilst, ka nav vēlams lietot alkoholu stiprā saulē, jo alkohols paaugstina sāpju slieksni.
Mēs te vairāk runājam par sauļošanās ietekmi, bet lielākā daļa cilvēku nemaz mērķtiecīgi nesauļojas. Mēs savu saules devu savācam, atrodoties ārā, darot dārza darbus, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Arī šādos gadījumos, ilgstoši atrodoties saulē, mēs krājam kaitīgo ultravioleto staru normu.
Un visbeidzot, svarīgi ir dažādi ilgtermiņa pasākumi. Viens no tiek noteikti ir bērnu izglītošana. Pasargājot bērnus, mēs nākotnē ādas vēža izplatību varam ierobežot.