7. septembris, 2016
Ilona Varkale
Par muguras sāpju konsekventām ārstēšanas metodēm stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas traumatologs Agris Mertens.
– Kādas ir izplatītākās muguras sāpju lokalizācijas vietas un to veidi?
– Visbiežākās sūdzības ir par sāpēm muguras lejas daļā, tā saucamajos krustos, un sāpēm muguras sprandas daļā. Iemesli un izcelsme šīm sāpēm ir dažādi. Viens no tiem – smags fizisks darbs, kad muguras muskulatūra ir pārpūlēta un nepareizi noslogota, kā rezultātā cilvēks sajūt sāpes muguras lejas daļā. Smaga darba rezultātā var būt arī nopietni mugurkaula bojājumi: skriemeļu nobīde vienam pret otru, starpskriemeļu diska trūce un citi. Otrs iemesls var būt darbs nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, caurvējā, kā rezultātā muskulatūra tiek sapūsta, iekaist nervu saknītes, un cilvēks sajūt sāpes. Ja runājam par sāpēm kakla jeb sprandas daļā, tad visbiežāk no tām cieš cilvēki, kas strādā, ilgstoši atrodoties vienā un bieži vien neērtā pozā, piemēram, pie datora. Iemesls tam ir nepareizi ergonomiski iekārtota darba vide, kad gan rokas, gan galva atrodas neērtā stāvoklī. Muskulatūra ir nepareizi, nesimetriski noslogota, kas ilgstošākā laikā manisfestējas kā sāpes sprandā. Savukārt gada siltajos mēnešos ļoti bieži uz konsultācijām nāk pacienti, kam spranda ir sapūsta – tas notiek gan automašīnā no kondicioniera, gan darbā, kur darbojas kondicionieris vai ventilators. Nervi tiek sapūsti, tie iekaist, un iekaisušu nervu sāpes ir ļoti mokošas.
– Ilgstoši mokoties ar muguras sāpēm, droši vien cilvēkam rodas bažas: vai tikai nebūs jāoperē?
Agris Mertens: «Mugurkaula speciālisti, cilvēkam jau ienākot pa durvīm, pēc viņa gaitas, sejas izteiksmes, tā, kā cilvēks apsēžas, un citām ārējām pazīmēm virspusēji saprot, kas tur varētu būt par problēmu.»
Foto: Egons Zīverts
– Cilvēkus noteikti nedrīkst baidīt! Es minēšu vienu pavisam vienkāršu salīdzinājumu. Tāpat kā automehāniķis, automašīnai iebraucot pa vārtiem, jau nojauš, kas tur varētu būt par vainu, tā mēs, mugurkaula speciālisti, cilvēkam jau ienākot pa durvīm, pēc viņa gaitas, sejas izteiksmes, tā, kā cilvēks apsēžas, un citām ārējām pazīmēm virspusēji saprotam, kas tur varētu būt par problēmu. Pēc pacienta pirmreizējas apskates un sūdzību uzklausīšanas konsultācijas laikā ir ļoti svarīgi veikt diagnostiku. Medicīna mūsdienās ir attīstījusies, un diagnostikas iespējas ir tik plašas, lai varētu izmeklēt mugurkaulu visās niansēs un visos līmeņos. Tikai tad, kad ir veikta visa nepieciešamā izmeklēšana, pacientam izstāsta diagnozi un rekomendē ārstēšanās iespējas. Protams, ja sāpes ir ļoti stipras, paralēli diagnostikai ārsts nozīmē arī nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus sāpju mazināšanai – tā ir normāla prakse.
– Kā jūs vērtējat tā saucamo pašārstēšanos, kad cilvēks, kuram sāp mugura, pirms meklējis ārsta palīdzību, vispirms dažkārt pat ilgstoši ir mēģinājis pats ārstēties, dzerot dažādas bezrecepšu pretsāpju zāles?
– Ja tas ir darīts īsu laika periodu, es neko sliktu nevaru teikt – cilvēkam sāp. Taču, ja tā rīkojas ilgstoši, bet sāpes nemazinās un nemazinās, tad ir risks zaudēt laiku un iedzīvoties lielās nepatikšanās, kurām nākotnē var būt arī neatgriezeniskas sekas. Šajā laikā diska trūce var nospiest nervu saknītes, kā rezultātā var zust roku vai kāju spēks un rasties kustību problēmas. Reizēm tās ir iespējams atjaunot, bet ir gadījumi, kad paliek arī neatgriezeniskas sekas. Laiks reizēm ir ļoti svarīgs.
– Kādas ir konservatīvās ārstēšanas iespējas gadījumos, kad vismaz pagaidām bez operācijas var iztikt?
– Es teiktu, ka tā situāciju vērtēt nevar. Pat tad, ja ārsts skaidri redz, ka būtu nepieciešama operācija, taču pacients to nevēlas, arī tad es izmēģinu visas iespējas ārstēt konservatīvi. Pirmā ir medikamentozā ārstēšana, ar ko daudzos gadījumos arī pietiek. Ja nepietiek, es rekomendēju epidurālās blokādes, ko veic ārsts anesteziologs. Tā ir ļoti efektīva ārstēšanas metode. Speciālists mugurkaula epidurālajā telpā ievada medikamentus, kas noņem nervu saknīšu tūsku un iekaisumu. Starpskriemeļu diska trūces gadījumā, kad šķiet, ka bez operācijas nevarēs iztikt, pēc šīs procedūras bieži vien sūdzības mazinās un ir iespējams iztikt bez operācijas. Tomēr, ja sūdzības joprojām saglabājas, tad gan ir jādomā par operāciju. Vēl pie muguras sāpēm ļoti labus rezultātus var panākt ar ārstniecisko vingrošanu.
– Te bez fizioterapeita palīdzības neiztikt.
– Protams, ka nē! Sākt vingrošanu pašam uz savu galvu noteikti nevajadzētu, jo tā situāciju var nevis uzlabot, bet pasliktināt. Nezinot, kā pareizi izvēlēties vingrinājumus un slodzi, cilvēks slimo vietu var pārslogot. Pirmām kārtam es noteikti neiesaku sākt vingrošanu sāpju akūtajā periodā. Tad slimajai vietai ir vajadzīgs miers. Tad ir jādzer zāles, kas nomierina sāpes un mazina iekaisumu. Šajā periodā krustu daļai ir ieteicama korsete, savukārt, ja sāpes ir kakla daļā – tā saucamā mīkstā apkaklīte, kas atslogo muskulatūru. Akūtu sāpju gadījumā es neiesaku iet uz masāžu, jo arī pēc masāžas sāpes var pastiprināties. Akūto sāpju periodā slimajai vietai ir vajadzīgs miers!
– Kad var doties vizītē pie fizioterapeita?
– Tad, kad sāpes ir mazinājušās un cilvēks jūtas komfortabli. Pacientiem, kas cieš no muguras sāpēm, ir ļoti svarīgi stiprināt muguras muskulatūru. Taču ir svarīgi zināt, ka vingrojumi, fiziskās aktivitātes un to intensitāte, kas der cilvēkiem 20 gadu vecumā, nederēs 60 gadus veciem cilvēkiem. Tieši tāpēc ir svarīgi par vingrošanu konsultēties pie fizioterapeita. Viņš, vadoties no pacienta veselības problēmām, piemeklēs visatbilstošākos vingrojumus katra vecuma cilvēkam.
– No muguras sāpēm bieži cieš arī fiziski aktīvi cilvēki, un viņi ir nesapratnē: kā tad tā? Ārsti saka: vajag sportot un problēmu nebūs, bet ir gan! Te es vairāk runāju par tautas sportu, nevis profesionālo.
– Par sportošanu es varu teikt tikai to labāko! Problēmas bieži vien rodas cilvēkiem, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kur dominē asimetrija, kur slodze vairāk ir ķermeņa vienai pusei. Tā tas ir tenisā, basketbolā, volejbolā u.c. Tāpēc šiem cilvēkiem paralēli viņu iemīļotajam sporta veidam vajadzētu doties peldēt. Turklāt to vajadzētu darīt arī tad, ja mugura nesāp, jo muguras muskulatūra ir jānostiprina simetriski, un peldēšana tam ir vispiemērotākā.
– Rudenī cilvēki pēc atvaļinājuma ir atgriezušies darbā, kur liela daļa laika paiet sēžot, tāpēc, lai to kompensētu, ar skubu metas sportošanā.
– Ļoti labi, taču gan pēc pārtraukuma sportošanā, gan tiem cilvēkiem, kas tikai izlēmuši sākt nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, sirsnīgi iesaku nepārforsēt slodzi. Tāpēc ir svarīgi nonākt pie saprātīgi domājoša trenera vai sporta instruktora, kas katru cilvēku ievadīs sportošanā atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un ķermeņa svaram, lai pēc nedēļas cilvēkam stīvam un līkam ar milzīgām muguras sāpēm nav jāsēž rindā pie ārsta kabineta. Tā var notikt, ja uzreiz metas sportošanā ar pilnu slodzi un pat pārslodzi. Cilvēkiem ar palielinātu svaru un bez fizisko aktivitāšu pieredzes es sirsnīgi ieteiktu sākt savas fiziskās aktivitātes ar pastaigām: sākumā lēnākām, laika gaitā kāpinot tempu. Ideāla ir nūjošana, kur nav nekādu asu kustību, taču ir pilnvērtīga fiziskā slodze, kas aktivizē arī elpošanu. Bet, kā jau es teicu, vislabākais sporta veids ir peldēšana. Un arī distanču slēpošana.
– Jūs minējāt palīglīdzekļus, kas palīdz sāpju akūtajā periodā – jostas daļas korsetes un sprandas daļas mīkstās apkaklītes. Kāpēc tās ir ieteicamas?
– Kā jau teicu, šie palīglīdzekļi atslābina muskulatūru, turklāt jostas daļas korsetes ir ieteicamas arī smaga darba darītājiem, lai pasargātu muguru no traumām un pārslodzes. Dažādām mugurkaula saslimšanām ir vajadzīgas dažādas korsetes, un tās var nozīmēt tikai mugurkaula ķirurgs. Korsetes var iegādāties specializētajos veikalos, kur speciālists vajadzīgo palīglīdzekli pēc izmēriem un citiem parametriem piemēros katram cilvēkam individuāli. Tas ir tikpat svarīgi kā izvēlēties pareizā izmēra kurpes.
– Mēs runājām par ārstniecisko vingrošanu, taču muguras sāpju ārstēšanā veiksmīgi pielieto arī dažādas fizioprocedūras.
– Fizioprocedūras ir ļoti labs palīgs pie muguras sāpēm, turklāt šo procedūru klāsts mūsdienās ir ļoti plašs: gan elektriskās procedūras, gan dažādas ūdens procedūras, gan aplikācijas un citas. Kuras no tām katrā situācijā būs vispiemērotākās, to pēc veiktajiem izmeklējumiem, pacienta sūdzībām, konsultanta rekomendācijām un cilvēka vispārējā veselības stāvokļa noteiks fizikālās terapijas speciālists.
– Pēdējos gados populāra ir teipošana, ko sākotnēji izmantoja tikai sportistiem, bet tagad daudzi to izvēlas dažādu muskuļu sāpju gadījumos. Arī pie muguras sāpēm.
– Es to pat nosauktu par modes kliedzienu. Tā ir populāra un efektīva fizioterapijas metode traumētu muskuļu sāpju atvieglošanai un locītavu sāpju likvidēšanai ar speciālām līmējošām lentām. Protams, smagu patoloģiju gadījumos ar to nebūs līdzēts, taču teipošana noteikti ir viens no muguras sāpju ārstēšanas veidiem. Vēl viens ir dažādas ziedes, kas sākotnēji var mazināt sāpes.
– Kurš, jūsuprāt, ir tas speciālists, ar kuru vajadzētu konsultēties ilgstošu un mokošu muguras sāpju gadījumā?
– Pirmajam vienmēr vajadzētu būt ģimenes ārstam, taču, ja sāpes patiešām ir ilgstošas un nepalīdz sākotnējā medikamentozā terapija, ir ļoti svarīgi, lai cilvēks nonāktu pie mugurkaula ķirurga. Un ne jau tāpēc, ka šis speciālists kā vienīgo ārstēšanas līdzekli atzīst operāciju. Tās ir absolūtas muļķības! Šis speciālists ik dienas strādā ar cilvēkiem, kas cieš no muguras sāpēm, un līdz ar to ātri spēj saskatīt tās nianses, ko cits speciālists varbūt neievēros. Lai arī cilvēkiem šķiet, ka muguras sāpes visiem ir līdzīgas, ir tik daudz nianšu! Katrs gadījums ir ļoti individuāls, un tāpēc katrs no tiem individuāli arī jāvērtē. Nereti ir tā, ka pacientam, kura problēma sākotnēji šķiet pavisam niecīga, ir nepieciešama operācija, bet to, par kuru sākumā domājām, ka te bez operācijas nekādi neiztiksim, pavisam labi varam ārstēt ar konservatīvām metodēm. Ir svarīgi nonākt pie speciālista, kam ir liela pieredze konkrētajā jomā.