30. septembris, 2016
Lauma Abramoviča
Slimnīcas alergoloģe Elīna Aleksejeva testu raksturo kā «zelta standartu» alerģiju diagnostikā.
– Kas ir alerģija?
– Tā ir paaugstināta organisma atbildes reakcija uz kādu konkrētu vielu (alergēnu), kas var izpausties dažādi un var skart dažādas organisma sistēmas. Alergēni var būt pārtika, sadzīves alergēni, piemēram, putekļu ērces, dzīvnieki, arī medikamenti. Pacientiem orgānu iesaiste alerģiju gadījumā var būt individuāla: vienam var būt izsitumi uz ādas, citam – iesaistīts gremošanas trakts. Var būt arī smagas reakcijas, to skaitā anafilakse – dzīvībai bīstama reakcija, kas var beigties letāli.
– Kas visbiežāk izraisa alerģiju?
– Ja runā par biežākajiem pārtikas alergēniem, tad tās noteikti ir olas, retāk piens, kvieši. No sadzīves alergēniem biežākās ir putekļu ērcītes, arī ziedputekšņi.
– Vai ir kādi specifiski pārtikas produkti, pret kuriem visbiežāk ir alerģija?
– Var būt alerģija pret zivīm un jūras veltēm, zemesriekstiem, augļiem, graudaugiem. Patiesībā alerģija var būt pret jebkuru pārtikas produktu, tikai ir produkti, kuri to izraisa biežāk, citi – retāk.
– Šodien pieejamā pārtikas dažādība droši vien ir palielinājusi arī alergēnu dažādību?
– Situācija pilnīgi noteikti ir mainījusies. Pārtikas piedevu, konservantu, krāsvielu izraisītas reakcijas ir daudz biežāk sastopamas nekā agrāk.
– Kas visbiežāk izraisa alerģiskas reakcijas agrīnā vecumā?
– Agrīnā vecumā sākas tā saucamais «alerģiskais maršs»: sākotnēji dominējošās ir pārtikas alerģijas, kas tālāk var pāraugt nākamajā fāzē, kad parādās alerģija pret ieelpojamajiem alergēniem, putekļu ērcīti. Var parādīties alerģiskas izpausmes elpceļos, tādas kā iesnas, klepus un citi astmas simptomi.
– Tātad diezin vai alerģisku reakciju gadījumā varētu vainot vecākus, ka viņi nav pietiekami uzmanīgi un dod bērnam nepareizu pārtiku?
– Kaut kas noteikti ir ielikts cilvēka gēnos. Daudzas slimības nosaka iedzimtība. Lai gan agrāk valdīja uzskats, ka ir vajadzīga strikta diēta, kas samazina alerģijas risku.
– No kā ir atkarīgs, vai cilvēkam izpaudīsies alerģija?
– Svarīga, protams, ir ģimenes anamnēze. Bērniņa risks alerģijas attīstībai palielinās, ja vienam vai abiem vecākiem, vai kādam no brāļiem un māsām tā ir.
– Vai arī vide var veicināt alerģijas attīstību?
– Videi noteikti ir ļoti liela nozīme. Arī uzturs, gaisa piesārņojums, pārāk rūpīga higiēnas ievērošana un sterilas vides veidošana («Higiēnas teorija») ir vieni no galvenajiem alerģijas attīstības faktoriem.
– Vai mēdz būt tā, ka ar sūdzībām par izsitumiem cilvēki vēršas pie dermatologa?
– Jā, tā ir. Var būt arī tā, ka pacienti vēršas pie dermatologa, lai ārstētu ādas problēmu, bet dermatologs iesaka vērsties pie alergologa, lai precizētu slimības iemeslu un varbūtēju alerģiju.
– Vērojot reakciju uz kādu noteiktu pārtikas produktu, mēs vienmēr domājam, ka tā ir alerģija. Taču speciālisti runā arī par produkta nepanesību. Ar ko tās atšķiras?
– Tas ir termins, par ko eksperti vēl strīdas. Tradicionāli par pārtikas alerģiju runā tad, ja tiešām tiek atrasts vainīgais pārtikas alergēns un organismā veidojas noteikta imunoloģiska reakcija, ko var apstiprināt ar mums pieejamām alerģijas diagnostikas metodēm. Precīzi to var pierādīt, veicot pārtikas provokācijas testu, kad objektīvi un pavisam droši var novērot pacienta reakciju uz produktu. Nepanesību bieži jauc ar alerģiju, bet tā var būt vienreizēja, pārejoša, saistīta ar pašu produktu, kas satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, zemenes, citrusi, kakao saturoši produkti. Ja kaut ko apēd par daudz, parādās izsitumi, nieze; reakcijas gan alerģijai, gan nepanesībai ir līdzīgas.
– Kā to atšķir praksē? Ar neapbruņotu aci to, visticamāk, noteikt nevar.
– Ar neapbruņotu aci to tiešām bieži vien nevar atšķirt, tāpēc ļoti svarīga ir anamnēze, sūdzības, pēc kurām pieredzējis alergologs, izmantojot alergodiagnostikas metodes, var noteikt diagnozi. Ne visas izpausmes, ko uzskatām par alerģiskām, tādas arī ir. Mūsu mazo pacientu vecākiem cenšamies izstāstīt, ar ko atšķiras alerģija no nepanesības un ka nevajadzīga diēta arī nav laba.
– Kā vislabāk noteikt, pret kuru pārtikas produktu ir alerģija?
– Mēs rūpīgi skatāmies ģimenes anamnēzē, vērojam sakritības. Pie mums nāk pacienti ar savām pārtikas dienasgrāmatām, kur dažādos laikos pieraksta simptomus. Tālāk veicam alergotestus. Tie var būt ādas dūrienu testi, kad konkrēto alergēnu uzpilina uz ādas, viegli iedur un skatās, vai notiek reakcija. Neskaidros gadījumos, kad ir vēlīnas reakcijas, tiek veikti aplikācijas testi, plāksterus ar konkrētiem alergēniem uzlīmējot uz ādas un izvērtējot reakciju pēc 48 un 72 stundām. Es gribētu uzsvērt pārtikas provokācijas testa nozīmi, ko nepilnu gadu veicam arī Bērnu slimnīcā. Tests var noritēt dažādi. Var tikt pārbaudīts produkts, kas ir ieslēpts, un izmeklējuma laikā par to nezina ne ārsts, ne māsa, ne vecāki, tikai uztura speciālists, kurš šo testu ir gatavojis. Tos sauc par dubultakliem placebo kontrolētiem pārtikas provokācijas testiem. Tas nozīmē, ka pacients atnāk uz testu, saņem uzturu, bet nezina, vai tajā, piemēram, ir ola vai nav. Tiek vērots, vai pēc uztura saņemšanas notiek kāda reakcija. Arī nākamajā reizē darbība tiek atkārtota, un tikai pēc otrās reizes top zināms, kurā reizē tika dots konkrētais produkts. Pēc sūdzībām un izpausmēm var redzēt, vai ir bijusi reakcija. Tādā veidā mēs varam precīzi noteikt, vai reakcija pret pārtikas produktu tiešām ir īsta, vai nav kāds citas iemesls, piemēram, vecāku subjektīvas aizdomas par pārtikas alerģiju, kuras patiesībā nemaz nav. Tiek veikti arī atklāti testi. Tas nozīmē, ka pacients un vecāki zina, tieši kas tiks dots. Šo testa veidu pielietojam gadījumā, kad noteikti zinām, ka pret konkrēto produktu varētu būt reakcija, bet mums ir jāprecizē, cik smagu vai nopietnu reakciju tā varētu izraisīt. Provokācijas tests ir «zelta standarts», kā vajadzētu apstiprināt pārtikas alerģiju, un šī ir vienīgā klīnika Latvijā, kur tests tiek veikts. Taču tas noder ne tikai alerģijas apstiprināšanai, bet arī tolerances noteikšanai. Izmantojot pārtikas provokācijas testu, mēs varam pacientiem un vecākiem parādīt, ka bērns var ēst to, ko pirms tam it kā nav drīkstējis.
– Kādas ir atsauksmes par šo testu?
– Pacientiem tas noteikti ir atvieglojums, ja izrādās, ka var kādu produktu ēst bez bažām un nav stingri jāskatās uz aizliegto produktu sarakstu. Domāju, ka vecāki jūtas nomierināti, nav vairs jāmeklē receptes, kā pagatavot ēdienu bez konkrētā produkta. Tests iedrošina tos vecākus, kuriem pirms tam teikts, ka alerģija ir spēcīga. Viņu acu priekšā bērns apēd konkrēto produktu, un nekādas reakcijas nav.
– Vai cilvēkam, kuram ir pārtikas alerģija, var būt arī citi alerģiju veidi?
– Tā noteikti var būt. Ir cilvēki, kuriem ir polivalenta alerģija, piemēram, gan pret putekļu ērcēm, gan kādu dzīvnieku, gan ziedputekšņiem. Simptomi var izpausties visu gadu.
– Kā tādos gadījumos notiek ārstēšana? Ir universālas zāles vai katrs alerģijas veids jāārstē citādi?
– Sākotnēji ārstēšana tiek vērsta uz alergēna iedarbības samazināšanu. Ja ir iespējams, pacientus ārstējam ar imūnterapiju, tas ir, organismu mēģinām pakāpeniski pieradināt pie alergēna, tādējādi ārstējot ne tikai alerģijas sekas, bet arī cēloni. To nevar uzsākt slimības uzliesmojuma laikā, kad ir nepieciešams ārstēt radušos iekaisumu, slimībai jābūt apārstētai, šī metode arī nederēs pilnīgi visiem pacientiem. Vienotu zāļu visām alerģijas formām gan nav. Iekaisumi uz ādas un elpceļos jāārstē dažādi.
– Kādas ir klasiskās pārtikas alerģijas izpausmes?
– Alerģija var skart jebkuru organisma sistēmu – ādu, gremošanas un elpošanas sistēmu, tā var izpausties arī kā anafilakse ar strauju asinsspiediena krišanos, elpošanas traucējumiem, krampjiem, samaņas zudumu, kas var novest pat pie nāves.
– Vai var teikt, ka pārtikas alerģijai savā ziņā ir arī sezonāls raksturs? Piemēram, kādam pacientam vasarā alerģiju izraisījušas zemenes, bet citam – mandarīni ziemā.
– Jā, bet nevar nekļūdīgi apgalvot, ka tā ir īsta pārtikas alerģija. Šie produkti paši par sevi satur bioloģiski aktīvas vielas. Kā ir ar nātrēm? Kad tās sadzeļ, tad parādās pumpas. Tieši tāpat ir ar šiem produktiem: kad tos vairāk apēdam, tad organismā notiek ķīmiska reakcija un var parādīties izsitumi. Ja tā ir pārtikas alerģija, tad, piemēram, ikreiz pēc zemeņu ēšanas būs alerģiska reakcija, to neietekmē apēsto ogu daudzums vai šķirne.
Pacienti mēdz nākt pie alergologa uz konsultāciju, jo ir parādījušies izsitumi. Mums bieži nākas teikt, ka tā nav alerģija.
– Tādi gadījumi ir pārsvarā?
– No visiem pacientiem, kuri nāk ar sūdzībām par alerģiju, to patiešām konstatē nelielai daļai. Ja skatāmies pasaules datos, pārtikas alerģija ir apmēram 5–10% pacientu, kuri griezušies pie ārsta ar sūdzībām par pārtikas alerģiju.
– Ko vajadzētu darīt, lai sabiedrība būtu labāk informēta par šīm atšķirībām?
– Pie alergologa parasti nosūta ģimenes ārsts. Viņš ir tas, kurš sijā pacientus un izlemj, kuram vajadzīga alergologa konsultācija. Tā nav pacienta vai viņa vecāku kompetence. Lai vairāk zinātu par alerģijām, ir jāturpina izglītoties visiem – gan ģimenes ārstiem un pediatriem, gan pacientiem.