Olnīcu vēzis – viltīgs un kluss

25. oktobris, 2017

Ilze Austruma

Vairāk par olnīcu vēža izplatību, diagnostiku un ārstēšanu stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs onkoloģe ķīmijterapeite Žanete Zvirbule.

 

– Cik bieži sievietēm Latvijā tiek diagnosticēts olnīcu vēzis?

– Pērn Latvijā reģistrēti 285 jauni gadījumi, no kuriem gandrīz trešajai daļai pacientu olnīcu vēzis konstatēts trešajā, bez 55 sievietēm – ceturtajā stadijā.

– Cik izplatīts tas ir, salīdzinot ar citām onkoloģiskām saslimšanām?

– Kā zināms, pirmajās vietās Latvijā sieviešu vidū ir saslimstība ar krūts, ādas, zarnu un  plaušu vēzi, un tad seko olnīcu vēzis. Sieviešu vidū olnīcu vēzis nav tik izplatīts kā krūts vēzis, kas pagājušā gadā tika reģistrēts 1171 reizi.

– Olnīcu vēzis parasti skar tikai vienu olnīcu, vai arī mēdz būt gadījumi, kad tas ieperinājies abās?

– Viss ir atkarīgs no tā, cik stipri vēzis izplatījies.  Olnīcu vēzim ir slēpta gaita, tāpēc visbiežāk tas par sevi liek manīt vēlīnā stadijā, tāpēc sieviete pie ārsta nonāk tad, kad izmaiņas ir arī ārpus olnīcām. Pirmajās divās stadijās to parasti diagnosticē nejaušos gadījumos, ārstējot citu slimību. Tā ir tā dēvētā «nejaušā atrade».

– Kālab tā? Ja sieviete reizi gadā apmeklē savu ginekologu, kā tam vajadzētu būt, vai ārsts jau laikus nevar pateikt, ka kaut kas nav kārtībā ar vienu vai abām olnīcām?

– Protams, ja sieviete tiešām regulāri apmeklē savu ginekologu, tas palielina iespēju, ka olnīcu vēzis tiks atklāts sākotnējās stadijās. Tāpēc viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir regulāri doties pie ginekologa. Taču olnīcu vēzis ir viltīga onkoloģiska saslimšana: paciente var aiziet pie ginekologa, ārsts var neko neatrast, bet jau pēc pāris mēnešiem olnīcu vēzis var būt pēdējās stadijās. Kā jau uzsvēru iepriekš, tas laikus nedod par sevi nekādus signālus. Nereti to atklāj vien tad, kad tas ir izplatījies pa vēderplēvi, limfmezgliem, vēderā uzkrājas šķidrums. Agrīnā stadijā šo vēzi konstatēt ir ļoti grūti, jo tas lokalizējies olnīcā un ir mazs. To dažreiz var redzēt ar sonogrāfijas palīdzību. Tāpēc ir pozitīvi, ka arvien vairāk ginekologu apskatēs izmanto šo izmeklējuma metodi. Bet arī tad pastāv varbūtība, ka ārsts var vēzi neieraudzīt.

– Jūs minējāt sonogrāfiju. Kā vēl olnīcu vēzi var diagnosticēt?

– Visbiežāk vēlīnās stadijās to konstatē tad, kad pacientei sākas sūdzības, kas sākotnēji nemaz neasociējas ar olnīcu vēzi. Pacientei var parādīties neskaidras sāpes vēderā, ascīts (šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā), vēdera pūšanās, smaguma sajūta pēc ēšanas, agra sāta sajūta, vēdera izejas traucējumi. Šīs ir it kā ar ginekoloģiju nesaistītas sūdzības. Ja pacientei ir kāda no minētām sūdzībām, kas viņai ilgstoši traucē dzīvot, viņa dodas pie ārsta vai pat sauc ātro palīdzību, un tieši tādā veidā olnīcu vēzis bieži tiek atklāts.

– Ja paciente neizsauc ātro palīdzību vai neaiziet pie ginekologa, bet ar minētajām sūdzībām dodas pie ģimenes ārsta, vai viņš aizdomāsies pareizā virzienā?

– Zinošs ģimenes ārsts sievieti nosūtīs vai nu pie ginekologa, vai uzreiz uz Onkoloģijas centru. Tāpat primārās aprūpes vietās bieži asinīs nosaka specifisko audzēja marķieri CA125, kas  tieši var norādīt uz olnīcu vēža esamību.

– Ja laikus neuzstāda pareizu diagnozi, jo sieviete sūdzas par zarnu trakta darbības traucējumiem vai vēdera pūšanos, un ārsts viņai izraksta medikamentus šo simptomu mazināšanai, viss process var ievilkties.

– Tieši tā reizēm notiek. Tāpēc ir ļoti slikti, ja primārās aprūpes ārsts nenojauš, ka vainīgs varētu būt olnīcu vēzis un neaizsūta pacienti pie ginekologa vai uz sonogrāfiju.

– Kā jums šķiet, cik izglītoti attiecībā uz olnīcu vēzi ir ģimenes ārsti?

– Ģimenes ārsti tiek izglītoti, bet slimības specifika ir sarežģīta un sūdzībām bieži nav ginekoloģiska rakstura.

– Ja paciente nonāk pie onkologa ar aizdomām par olnīcu vēzi, kas tālāk viņu sagaida?

– Paciente nonāk pie onkoginekologa, kurš veic tālāku izmeklēšanu. Ja nav šaubu par to, ka tas tiešām ir olnīcu vēzis, sieviete tiek nosūtīta  uz operāciju, ko arī veic onkoginekologs. Ja ir tikai aizdomas, bet nav simtprocentīgas pārliecības par olnīcu vēzi, tiek veikti papildu izmeklējumi (audzēja marķieri asinīs, radioloģiskie izmeklējumi).

Olnīcu vēzim ir svarīgi izņemt pēc iespējas vairāk audzēja masas. Protams, nereti visu izņemt nevar, kaut kas tomēr paliek. Tālākā slimības prognoze, dzīvildze ir atkarīga no tā, kā operācija izdevusies. Pēc operācijas (arī gadījumos, kad ir pārliecība, ka viss audzējs ir izņemts) neatkarīgi no vēža stadijas paciente saņem ķīmijterapiju.

– Cik daudzām sievietēm izdodas izārstēties, bet cik daudzām nepalīdz arī ķīmijterapija?

– Tik precīzas statistikas mums nav. Protams, ir atšķirība starp pirmo, otro, trešo un ceturto olnīcu vēža stadiju.  Pirmajai un otrajai slimības stadijai dzīvildze atšķiras no trešās un ceturtās stadijas. Arī trešās, ceturtās stadijas pacientēm pēc ķīmijterapijas ir ļoti lielas iespējas izārstēties. Pabeidzot ķīmijterapijas kursu, nepieciešama regulāra kontrole pie onkologa, jo slimība var atgriezties pēc viena, diviem un vairāk gadiem.

Piemēram, nesen konsilijā runājām ar pacienti, kurai slimība ir atjaunojusies pēc trīsdesmit gadiem! Visu šo laiku viņa ir bijusi vesela.

Protams, ja sievietei olnīcu vēzis ir ceturtajā stadijā ar izmaiņām plaušās un citur, iespēja izārstēties samazinās. Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka olnīcu vēzis ir ļoti jutīgs pret ķīmijterapiju, tāpēc dažreiz pat slimībai ceturtajā stadijā ir samērā labi rezultāti. Pacientei ar olnīcu vēzi jārēķinās, ka visu mūžu būs jābūt onkologa vai onkoginekologa uzraudzībā. Kolīdz slimība sāk aktivizēties, pacientei nepieciešama ķīmijterapija. Ārstēšanas iespējas ir plašas – iespējams pielietot dažādas terapijas līnijas. Protams, nav viegli saņemt ķīmijterapiju, bet rezultāti ir tiešām labi.

– Kāda ir starpība starp olnīcu vēzi trešajā un ceturtajā stadijā?

Pie olnīcu vēža trešā stadija no ceturtās atšķiras tikai ar to, ka ceturtajā slimība jau ir izgājusi ārpus vēdera dobuma – ir izmaiņas plaušās, kaulos, var būt pleirīts u.c.

– Kādā vecumā sievietēm visbiežāk tiek atklāts olnīcu vēzis?

– Tad, kad ir iestājusies menopauze, tātad pēc 50–55 gadu vecuma. Tas saistīts ar hormonālā līmeņa un olnīcu funkciju izmaiņām, līdz ar to šī slimība izpaužas biežāk. Taču jāatzīst, ka no olnīcu vēža nav pasargātas arī gados jaunas sievietes.

– Kas varētu būt olnīcu vēža rašanās cēlonis?

– Nevienam vēzim nav īsti zināms cēlonis. Bet ir dažādi pētījumi. Pēdējo gadu atklājumi liecina, ka vainojams var būt ģenētiskais faktors. Sievietēm, kurām ir konkrēta gēna (BRAC1 un BRAC2 – gēni, kas ražo audzēja attīstību ierobežojošus proteīnus) mutācija, ir daudz lielāka iespēja saslimt gan ar krūts, gan olnīcu vēzi. Zināms, ka 10% olnīcu vēžu ir pārmantoti. Pacientei ar gēnu mutāciju var būt gan olnīcu vēzis, gan krūts vēzis.

– Sievietes, izlasot šo rakstu, var sākt aizdomāties, kāpēc viņām riskēt ar savu veselību! Ja menopauze ir sākusies, varbūt drošības labad izgriezt olnīcas? Kā jūs skatāties uz šādu situāciju?

– Pasaulē šobrīd ir tāda tendence. Kā mēs jau zinām, populārā aktrise Andželīna Džolija, izdarot ģenētiskās analīzes un ņemot vērā saslimšanas gadījumus ģimenē, amputēja krūtis, kā arī izoperēja olnīcas un olvadus. Pētījumi un klīniskie novērojumi gan liecina, ka šādas radikālas operācijas simtprocentīgi nepasargās no vēža. Ir iespējams, ka olnīcas būs izgrieztas, bet to vēža šūnas parādīsies vēderplēvē vai kur citur. Šādas operācijas nekur pasaulē nav ārstēšanas standarts.

– Vai Latvijā arī ir pieejamas tādas ģenētiskās analīzes, kādas tika veiktas Andželīnai Džolijai?

– Latvijā BRAC1 un BRAC2 gēna mutācijas noteikšana tiešām ir pieejama, un uz šo analīzi var nosūtīt jebkurš ģimenes ārsts.

– Kādi šobrīd ir jaunumi ir olnīcu vēža terapijā?

– Arvien plašāk olnīcu vēža terapijā tiek lietoti angioģenēzes inhibitori – medikamenti, kas ierobežo audzēju apasiņojošo asinsvadu veidošanos, samazina tam asinsapgādi un līdz ar to palēnina audzēja šūnu augšanu. Preparāts tiek pievienots ķīmijterapijai. Šiem preparātiem ir labi rezultāti, un tie ir iekļauti Eiropas un pasaules vadlīnijās. Vienīgi Latvijā tos valsts vēl neapmaksā. Otrs  revolucionārs jaunums, kas tagad ir reģistrēts Eiropā, ir polimerāzes inhibitori, kuri tieši darbojas uz audzēju šūnām, kurām ir BRAC1 un BRAC2 gēnu mutācija. Medikaments ir ar ļoti smalku darbības mehānismu. Ja šīs gēnu mutācijas nav, tad gan sievietēm jaunās zāles neiedarbosies.

– Kas ir jādara sievietēm, kuras rūpējas par savu veselību, lai būtu pārliecinātas, ka viņām nav olnīcu vēža?

– Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem – regulārs ginekologa apmeklējums. Protams, ir svarīgi laikus reaģēt, ieklausīties savā organismā, it īpaši, ja ir nelabvēlīga ģimenes anamnēze. Ja ir kādas sūdzības, nevajag cerēt, ka tās pāries, bet laikus jāiet pie ginekologa vai ģimenes ārsta. Lai gan, kā jau es teicu, olnīcu vēzis ir viltīgs, un tas mēdz parādīties arī sievietēm, kuras ļoti rūpējas par savu veselību.

– Ko jūs varētu novēlēt visām sievietēm?

– Regulāri apmeklēt ginekologu, ģimenes ārstu, veikt ārstu nozīmētos izmeklējumus. Ir grūti, bet tomēr nevajag baidīties no onkoloģiskas diagnozes, vairīties no tās. Jo ātrāk sieviete atnāks, jo audzēja stadija būs mazāka, un izārstēšanās iespējas būs daudz lielākas. Bailēs no onkoloģiskas diagnozes cilvēki dažkārt aizbrauc pie kāda dziednieka, bet nenāk uz Onkoloģijas centru. Tas situāciju un izredzes padara sliktākas, tāpēc aicinu sievietes atvēlēt laiku sev, ieklausīties sevī un saprast, ka onkoloģiska saslimšana nav nolemtība, tā ir tāda pati slimība kā citas – kardioloģiskas vai nervu slimības.