Nosargāt savu reproduktīvo veselību

20. jūnijs, 2017

Ludmila Glazunova

Šobrīd seksuāli transmisīvās slimības var diagnosticēt samērā vienkārši, nododot analīzes, kas tā arī saucas: «Seksuāli transmisīvo slimību panelis». Tās ļauj ar vienu analīzi noteikt septiņus infekciju izraisītājus. Laikus sākot ārstēšanu, arī reproduktīvajai veselībai nodarītā skāde nebūs tik graujoša. Par šo tēmu uz sarunu  aicinājām ginekoloģi Daci Matuli.

– Vai mūsdienu sabiedrībā, kad ir brīvi pieejama informācija par seksuāli transmisīvajām slimībām, to iegūšanu un ārstēšanu, vēl joprojām saslimstība ar šīm slimībām ir aktuāla?

– Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas, kuras nodod transmisijas jeb dzimumceļā. Monogāmās attiecībās, tādās kā pasakās – viņš viņai pirmais un viņa viņam pirmā –, mēs teorētiski varam pieņemt, ka partneriem šādu slimību nebūs. Bet, ja attiecības veidojas kā pludmales volejbolā, kur viens spēlētājs aiziet un viņa vietā nāk cits…. Tad tomēr spēle ar šīm infekcijām ir diezgan izplatīta. Mūsu sabiedrība vēl joprojām nav pieņēmusi pamatpostulātu attiecībā uz savu reproduktīvo veselību – nav prezervatīva, nav seksa. ASV deviņdesmito gadu vidū risinājās ārkārtīgi plaša reklāmas kapmaņa No Condom – No Sex, kas bija cieši saistīta ar HIV/AIDS epidēmiju. Šo saukli vajadzētu atcerēties arī Latvijā. Tas ir jāpieņem kā aksioma, kas nav jāpierāda: sevi ir jāpasargā no seksuāli transmisīvajām saslimšanām!

Tomēr ir infekcijas un gadījumi, no kuriem parastie prezervatīvi var nepasargāt, bet pētījumi tomēr pierāda, ka prezervatīvs ir viens no visdrošākajiem aizsardzības līdzekļiem, protams, ja neskaita pilnīgu atturēšanos no dzimumdzīves. Diemžēl ir vārdiņš «gadās», un tas ir sastopams samērā bieži.

– Kādi ir ļaunākie «spēlētāji» starp seksuāli transmisīvajām slimībām?

– Gonoreja, hlamīdijas, sifiliss ir vissmagākie, nopietnākie spēlētāji, un ja mums ir respekts pret gonoreju un sifilisu, tad ar hlamīdijām ir citādi. Mēs tās diagnosticējam pietiekami daudz, taču gan vīrieši, gan sievietes neārstē šo slimību. Tāpēc es domāju, ka par hlamīdijām būtu vairāk jārunā, jāuztraucas, jo gan vīriešiem, gan sievietēm šī infekcija rada sarežģījumus, neauglību (līdz 15% gadījumu), tā var tikt nodota bērniņam grūtniecības un dzemdību laikā.

Lielākoties seksuāli transmisīvās slimības ir ārstējamas, bet ir arī tādas kā HIV/AIDS, ko nevar izārstēt, un kur mēs tikai varam samazināt šo vīrusu slodzi. Arī C hepatīts, ko var nodot dzimumceļā, skaitās seksuāli transmisīva saslimšana…

Kā jebkurai slimībai, arī gonorejai, hlamīdijām un sifilisam ļoti svarīga ir savlaicīga diagnostika, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt antibakteriālo terapiju, kas nebūt nav tik ilgstoša un tik smaga. Turklāt, jo ātrāk infekcija tiks diagnosticēta un adekvāti ārstēta, jo būs labāki rezultāti.

Ja tā ir akūta infekcija, tad noteikti ir jāpievērš uzmanība simptomiem. Sievietēm tie ir dažāda veida izdalījumi no maksts, iegurņa iekaisuma slimība, vīrietim būs problēmas ar urināciju, uretrīti (urīnceļu iekaisumi), prostatīti. Ir arī «klusējošas»  infekcijas, piemēram,  sifiliss pamatstadijā vai C hepatīts, vai HIV vīruss. Tās var pierādīt tikai asins analīzēs. Akūtai infekcijas izpausmei ir savi plusi: mēs vieglāk atrodam precīzu izraisītāju un cilvēku ārstējam. Bēdīgi ir, ja pacienti ignorē simptomus un negriežas pie ārsta. Šajā ziņā vairāk grēko vīrieši. Sievietēm ginekologa apmeklējums tomēr ir tradicionāls, savukārt vīrieši pie urologa vai dermatovenerologa griezīsies tikai tad, ja būs pavisam slikti.

Runājot par seksuāli transmisīvajām slimībām, ir jāpiemin arī cilvēka papilomas vīruss (Human Papilloma Virus – HPV). Ir augsta un zema onkoriska vīrusa tipi. Zema onkoloģiskā riska vīrusi izraisa dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas, augsta onkoriska HPV tipi izraisa dzemdes kakla šūnu izmaiņas un veicina dzemdes kakla vēža veidošanos. Seksuāli transmisīvajām slimībām varam pieskaitīt arī herpes, B un C hepatītus, kā arī tādas infekcijas kā ureaplazmas un mikoplazmas, kuras tiek nodotas dzimumceļā.

– Sievietes biežāk vēršas pie ārsta, tomēr arī starp diviem ginekologa apmeklējumiem paiet samērā ilgs laiks. Kādi ir pirmie simptomi, kas liek saprast: steigšus jādodas pie ārsta, jānoskaidro, kas tā ir par slimību, un jāsāk ārstēšana?

– Būtu vienkārši, ja katram no jauniegūtajiem «paziņām» – infekciju izraisītājiem – vienmēr būtu savi simptomi: kārpas, izdalījumi, smērējoši izdalījumi, asiņošana nelaikā, sūrstēšana, dedzināšana, urinācijas traucējumi, sāpes seksa laikā, sāpīgi limfmezgli cirkšņos, vēdera lejasdaļas sāpes, izsitumi uz ķermeņa – vēdera, rokām, pēdām.  Nevajag aizmirst par mutes dobumu, jo eksistē arī orālais sekss. Var paiet nedēļas un pat vairāki mēneši, līdz infekcija izpaužas jeb manifestējas ar saviem klīniskajiem simptomiem. Tomēr ir mikrobi un vīrusi, kas bez simptomiem «vienkārši» dzīvo cilvēka šūnās, piemēram, cilvēka papilomas vīruss, arī hlamīdijas.  Ir svarīgi meklēt šādas infekcijas. Grūtniecības laikā šīs slimības var inficēt augli, augļa apvalkus, izraisot priekšlaicīgu grūtniecības pārtraukšanu jeb spontāno abortu.

Ārsts noteikti ir jāapmeklē, ja jūs esat seksuāli aktīvs un jums šķiet, ka jums ir bijusi ekspozīcija – kontakts ar iespējamu infekcijas nēsātāju –, kā arī, ja parādās kādi simptomi. Pie ārsta būtu jādodas arī jaunām meitenēm, plānojot savu seksuāli aktīvo dzīvi. Ārsta apskate noderēs, ja vienas attiecības ir beigušās un vēlaties uzsākt nākamās.

– Kādi ir galvenie seksuāli transmisīvo slimību izraisītāji?

– Seksuāli transmisīvās saslimšanas var izraisīt baktērijas – gonorejas, sifilisa un hlamīdijas, parazīti – trihomonas – un vīrusi – HPV jeb cilvēka papilomas vīruss, herpes, HIV un vīrushepatīti.

– Sarunās ar pacientēm itin bieži tiek pieminēta «piena sēnīte». No kā tā rodas? Vai šī infekcija ir kaitīga, vai to var nodot partnerim?

– Piena sēne jeb candida albicans sporu veidā ir daļa no normālas maksts mikrofloras. Sievietei piena sēni ārstē tikai tad, ja ir sūdzības – piena sēnes saasināšanās biežāk nekā trīs reizes gadā. Partneris nav jāārstē, jo šī infekcija nav seksuāli transmisīva. Ļoti retos gadījumos partnerim uz dzimumlocekļa var būs mazi izsitumi, kas 24–48 stundu laikā pāriet paši no sevis, var lietot arī pretsēņu krēmu.

– Seksuāli transmisīvajām slimībām var pieskaitīt arī vīrushepatītus.                       

– Vīrushepatīts jeb tautā sauktā «dzeltenā kaite» ir vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kura norit ar dažādas pakāpes aknu bojājumiem. Atkarībā no vīrusa, kas izraisa slimību, izšķir vairākus hepatīta veidus, no kuriem izplatītākie ir vīrushepatīts A, vīrushepatīts B un vīrushepatīts C. Vīrushepatīta A infekcijas izraisītājs organismā nonāk caur muti (tiek apēsts) ar inficētu ūdeni, pārtikas produktiem, ar netīrām rokā, kā arī orālā seksa laikā.

Vīrushepatīta C infekcijas izraisītājs izplatās ar asinīm. Visbiežāk ar vīrushepatītu C cilvēki inficējas, injicējot narkotiskās vielas, lietojot kopīgas šļirces, pārlejot asinis, kā arī seksuālo kontaktu laikā u.c.

Vīrushepatīts B ir izplatītākais vīrushepatītu paveids, kas izplatās ar asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem (asarām, siekalām). Galvenais slimības izplatības avots ir ar dažādām hepatīta B formām slimi cilvēki, tai skaitā šī vīrusa nēsātāji. Cilvēks var nezināt, ka ir inficējies un ir šī vīrusa nēsātājs! Aptuveni 50% B hepatīta vīrusa nēsātāju par to nezina un var inficēt citus cilvēkus (seksuālo partneri, ģimenes locekļus u.c.).

B hepatīts ir vairāk nekā 100 reižu infekciozāks  par HIV vīrusu, kurš izraisa AIDS!

– Tātad vēl arvien ļoti aktuāls ir jautājums – kā izsargāties no seksuāli transmisīvajām saslimšanām?

– Seksuālās uzvedības vislabākais moto ir: vēsa galva – karsta sirds! Vai arī  –  nē dzimumdzīvei bez prezervatīva!

Mums, sievietēm, no dabas ir dāvāta iespēja radīt jaunu dzīvību. Pret šo dāvanu jāizturas ar cieņu un sapratni. Katrai meitenītei, topošajai sievietei ir jāiegūst zināšanas par savu veselību. Ir jābūt augstai pašvērtības izjūtai, kas jāieaudzina no bērnības. Ir svarīgi prast pateikt «nē», ja sieviete nevēlas attiecības vai nav pārliecības par partnera veselību.

Katru reizi iet pie ārsta pēc nedroša dzimumakta ir tāpat kā atkārtoti uzkāpt tam pašam grābeklim un dabūt ar kātu pa pieri…

– Jūs minējāt, kādos gadījumos noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu, bet cilvēki baidās no ārstiem! Īpaši tik delikātā jautājumā. Baidās no diagnostikas, jo tas taču būs dārgi un, ja ne gluži sāpīgi, tad vismaz nepatīkami!

– Šī procedūra ir gaužām vienkārša! Jaunās paaudzes molekulārās bioloģijas diagnostikas tests dod iespēju tikai ar vienu analīzi – urīna testu vai uroģenitālo uztriepi – noteikt septiņus biežākos infekciju  izraisītājus. Jau 24–48 stundu laikā cilvēks var uzzināt, vai viņam ir hlamīdijas, gonoreja, trihomonas, mikoplazma vai  ureaplazmas. E. Gulbja laboratorijā infekciju analīzes cena ir 41 eiro. Tā noteikti atmaksājas, ja cilvēks vēlas būt pārliecināts, ka viņam nav šo seksuāli transmisīvo slimību. Labāk ir zināt un ārstēt, nekā baidīties, nezināt un neārstēt! Tests atvieglo darbu ārstam un palīdz pacientam ātrāk tikt galā ar problēmām.

– Uzzinot, ka ir saslimuši ar seksuāli transmisīvu slimību, pacienti noteikti kautrējas no ārsta…

– Neviens ārstam nav devis tiesības nosodīt pacientu  par to, ka viņam ir infekcija! Mūsu pienākums ir šo infekciju atklāt un ārstēt. Turklāt par ureaplazmu un mikoplazmu seksuāli transmisīvo dabu zinātnieki vēl arvien strīdas. Neviens nav pateicis, ka šīs infekcijas var iegūt dzimumceļā!

Ārstam nav jālasa pacientam morāle un jākrata ar pirkstu! Pacienti nāk pārbaudīties, viņi vēlas būt pārliecināti, ka ar viņiem viss kārtībā, plānojot grūtniecību vai jaunas attiecības!

Ja atklājas kāda no šīm slimībām, tad par to noteikti vajadzētu informēt arī savu iepriekšējo partneri, lai pārtrauktu infekcijas transmisijas ķēdi un mikrobs neceļotu tālāk. Jebkurā brīdī infekcijas izraisītāji vīrietim var radīt erekcijas traucējumus, jo šīs infekcijas skar ne tikai sievietes dzimumsfēru un auglību, bet arī vīrieti.

– Aizsardzība seksa laikā šķiet kā aksioma jau kopš bērnības, kad par to runāja skolās, rādīja televīzijā. Tagad šī problēma vairs netiek tā aktualizēta, jo laikam valda pārliecība, ka visi taču to zina!

– Bet atkārtot tomēr vajag! Mēs paši redzam, cik spēcīgi uz cilvēkiem iedarbojas reklāmas par krūts vai dzemdes kakla vēzi, kad bērns lūdz: «Māmiņ, nemirsti!»

Ja mēs runājam par mūsu tautu un demogrāfiju, ģimenes plānošanu, tad viena lieta ir valsts atbalsts jaunajām ģimenē, bet otra – katra paša atbildība par reproduktīvo veselību. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Ja vīrietis nav laikus ārstējies vai ir pašārstējies ar antibiotikām, un viņam nav palicis vairs neviens spermatozoīds, radušies erekecijas traucējumi, ko tad sievietei darīt? Galvu noglāstīt?