Multiplās sklerozes pacientiem savu diagnozi jāiemācās pieņemt

4. septembris, 2016

Ilze Austruma

Vairāk par šo slimību un tās ārstēšanas iespējām stāsta Multiplās sklerozes centra vadītāja, Latvijas Jūras medicīnas centra neiroloģe Jolanta Kalniņa.

 

– Pastāstiet, kas ir multiplā skleroze?

– Multiplā skleroze (MS) ir viena no biežākajām centrālās nervu sistēmas saslimšanām, ar kuru pārsvarā sasirgst jauni cilvēki vecumā no 20–40 gadiem. Šobrīd pasaulē ar MS slimo aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, Latvijā to skaits tuvojas diviem tūkstošiem. Jāteic, ka sievietes slimo vismaz divas reizes biežāk nekā vīrieši.

– Kādi simptomi var liecināt par saslimšanu ar MS?

– Šīs slimības izpausmes ir ļoti dažādas. Simptomi ir atkarīgi no tā, kurā centrālās nervu sistēmas rajonā atrodas slimības perēklis vai visbiežāk – perēkļi. Nav vienotu simptomu, kas būtu konstatējami visiem MS pacientiem. Ir vērojama liela simptomu daudzveidība, un tie dažādiem MS pacientiem ir atšķirīgi. Arī katram konkrētam pacientam atsevišķos dzīves periodos simptomi var būt dažādi, un ar laiku var mainīties to smagums.

Biežākie MS simptomi saistīti ar redzes asuma samazināšanos, tirpšanas sajūtu, nestabilitāti, vājumu rokās, kājās, pacients var sūdzēties par urīnpūšļa funkciju traucējumiem. Ļoti biežs simptoms MS gadījumā ir nogurums. Tāpat var būt arī seksuālo spēju samazinājums. Daži no simptomiem ir acīmredzami, bet, piemēram, tādi kā nespēks, izmainītas sajūtas, atmiņas, koncentrēšanās traucējumi – tos pacientam ir grūtāk izvērtēt. Bieži MS pirmie simptomi var būt tieši atmiņas un arī koncentrēšanās traucējumi, kad ir grūtāk veikt ikdienas darbus. Pacienti šos simptomus var ievērot, bet vismaz sākotnēji uz tiem nereaģēt un uzreiz negriezties pie ārsta. Savādāk ir tad, ja pacientam ir redzes traucējumi. Tad pilnīgi noteikti viņš griezīsies pie acu ārsta un vēlāk pie neirologa. Ārsts izvērtēs viņa veselības stāvokli, kā arī nosūtīs pie attiecīgā speciālista.

– Jūs minējāt, ka šī ir gados jaunu cilvēku slimība. Bet nereti gadās, ka MS diagnoze tiek noteikta krietni vecākiem pacientiem. Tad tiek konstatēts, ka tik tiešām kāds no MS simptomiem viņiem ir bijis jau agrāk, bet tam netika pievērsta uzmanība.

– MS izpausmes un smaguma pakāpes var būt dažādas. Vismaz 80% gadījumu slimība sākas ar recidivējoši remitējošu norisi: ir paasinājumi ar konkrētu simptomātiku, un tad šīs slimības izpausmes mazinās un pat pāriet. Vēl ir jāatzīmē, ka slimība kādos 10% gadījumu norit pavisam viegli, kad starp paasinājumiem ir vairāk nekā desmit gadi. Protams, ja pacientam bijusi tirpšanas sajūta rokā, kas ilgusi tikai divas dienas, un nākošā slimības epizode viņam ir pēc desmit gadiem, tad viņš uzreiz nesaistīs šīs divas epizodes ar vienu slimību. Bet, zinot to, ka slimība tieši tā var sākties, būtu jāgriežas pie ārsta arī ar niecīgiem simptomiem. Manis pieminētajā situācijā daļa pacientu nokļūst pie ārsta daudz vēlāk, nekā tam vajadzētu būt. Parasti šādos gadījumos pacientiem slimība nav agresīva, un viņi ietilpst pacientu kategorijā ar labvēlīgi noritošu MS. Tomēr uz to nekādā gadījumā nevajag paļauties, jo sākotnēji labvēlīgi noritoša slimības forma ne vienmēr norāda uz turpmāku labvēlīgu slimības norisi.

– Kādas vēl var būt MS formas?

– Kā jau es minēju, MS parasti noris ar paasinājumiem, recidīviem. Visbiežāk – 85% gadījumu – MS slimniekiem ir recidivējoši remitējoša slimības forma, kad novēro paasinājumus, kuriem pēc tam seko remisijas (miera) periods, kad nav simptomātikas. Taču vairumā gadījumu ar laiku šiem pacientiem attīstās sekundāri progresējošā slimības forma, kad vairs nav remisija, bet lēnām novēro slimības progresējušu norisi.

Jāatzīst, ka 10% gadījumu pacientiem ir primāri progresējošā forma, kad jau no sākuma vēro slimības progresēšanu bez remisijām.

– Kas veicina MS rašanos?

– Slimības cēlonis nav zināms – tas vēl nav atklāts. Mēs zinām to, ka sava nozīme ir ārējās vides faktoriem. Ir vairāki pētījumi, kas pierāda, ka pie tādiem pieder pārslimotās infekcijas, piemēram, Epšteina-Barra vīruss. Tāpat arī  D vitamīna trūkums organismā. Tad vēl kā negatīvs faktors tiek minēta smēķēšana. Viens no jaunākajiem pētījumiem liecina, ka nozīme ir arī aptaukošanai, kas arī ir autoimūns process. Savu lomu spēlē arī ārējās vides faktoru un ģenētikas kombinācija.

– Pastāstiet par MS diagnostiku!

– Jāteic, ka vēl joprojām nav analīžu, kas ļautu ātri un precīzi noteikt, vai tā ir MS. Neviens no šobrīd pieejamajiem testiem nav izmantojams, lai pārliecinoši noteiktu šo slimību. MS ir klīniska diagnoze, tāpēc nepieciešami klīniskie simptomi, kurus izvērtē ārsts. Tad, ņemot vērā arī visu veikto izmeklējumu rezultātus, neirologs pateiks, vai pacientam ir MS. Šīs slimības diagnostikas princips balstās uz to, ka vispirms tiek izslēgtas citas iespējamās slimības, un pēc tam ārsts skatās klīniski, kā arī radioloģiskos izmeklējumus. Daudziem šķiet, ka, veicot magnētisko rezonansi, uzreiz būs skaidra diagnoze, bet tas tā nav.

– Kādas šobrīd ir multiplās sklerozes ārstēšanas iespējas?

– Nosakot diagnozi, tiek noteikta slimības norises forma un, ņemot to par pamatu, tiek nozīmēta terapija, kas konkrētajam pacientam ir visatbilstošākā. Ārsts noteikti balstās uz vadlīnijām, kuras nosaka attiecīgai slimības formai un gaitai  piemērotāko terapiju.

MS ārstēšanā ir pirmās un otrās līnijas medikamenti. Pirmās līnijas medikamentus valsts kompensē simtprocentīgi. Tie ir beta interferonu un glatiramēra acetātu saturoši preparāti. Šos medikamentus ir vērts uzsākt lietot, un to pierāda visi klīniskie pētījumi, arī prakse un reālā dzīve. Turklāt, jo ātrāk uzsāk terapiju tieši recidivējoši remitējošai formai, jo mēs redzam ļoti labus rezultātus. Lietojot šos medikamentus, pacientiem dzīves kvalitāte nemainās, tikai jāinjicē zāles. Šajā ziņā ir viens jaunums – pacientiem tagad varam piedāvāt arī perorālo terapiju jeb tabletes.

Otrās līnijas medikamenti ir paredzēti tiem pacientiem, kuriem, lietojot pirmās līnijas medikamentus, slimība tomēr progresē un kuriem ir agresīvi noritoša MS forma. Valsts šobrīd kompensē vienu medikamentu.

Arī sekundāri progresējošas MS gadījumā ir pieejami medikamenti, kaut gan jāteic, ka īpašas izvēles nav.

– Kā ir ar primāri progresējošu MS formu?

– Līdz šim brīdim šiem pacientiem nav pieejama ārstēšana. Te es runāju par slimību modificējošiem medikamentiem. Protams, primāri progresējošā formas gadījumā slimnieki tiek ārstēti. Viņiem pielieto simptomātisko terapiju – medikamentus un pilnīgi noteikti arī rehabilitējošo terapiju, kas viņiem palīdz. Pētnieku vidū neapšaubāma prioritāte ir primāri progresējošas MS ārstēšana. Pēdējā starptautiskajā MS kongresā bija ziņojums par pozitīvu terapijas rezultātu primāri progresējošas MS gadījumā. Latvijā šis medikaments, visticamāk, būs uzreiz, kolīdz tas tiks piereģistrēts mūsu valstī. Vienīgi atklāts paliek jautājums, vai valsts to uzreiz apmaksās, jo šie medikamenti ir dārgi.

– Vai MS var izārstēt?

– Pasaulē vēl nav brīnumlīdzekļa, kas varētu izārstēt multiplo sklerozi!

MS nevar izārstēt, bet ļoti veiksmīgi var apturēt slimības progresēšanu. Galvenie ārstēšanas principi MS gadījumā ir ātrāka atveseļošanās no slimības paasinājuma (šādos gadījumos mēs pielietojam kortikosteroīdu terapiju). Tāpat pielieto jau pieminēto slimību modificējošo terapiju.

– Kur Latvijā pašlaik tiek ārstēti MS pacienti?

– Ir trīs MS centri, kuros strādā ārsti, kas iespējami ātri un precīzi spēj diagnosticēt MS, izvērtēt slimību gan klīniski, gan pēc izmeklēšanas rezultātiem. Visvecākais, jau gandrīz 20 gadus, darbojas Latvijas Jūras medicīnas centrā. Tāpat ir centri Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

– Kādas šobrīd ir MS pacientu rehabilitācijas iespējas?  

– MS slimniekiem rehabilitācijas iespējas ir tādas pašas kā citiem pacientiem Latvijā – tās ne ar ko neatšķiras. Par valsts līdzekļiem, vienīgi sedzot pacienta iemaksu, rehabilitācija pieejama gan kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri, gan Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari un arī citās rehabilitācijas iestādēs. Bet, lai šo pakalpojumu saņemtu, jāgriežas pie rehabilitologa, kas pacientu nosūtīs uz rehabilitācijas centru.

– Ko nākotne piedāvā MS pacientiem, kādi ir daudzsološākie pētījumi?

– Protams, var minēt to, ka notiek vairāki starptautiski pētījumi ar jauniem medikamentiem. Jaunākie medikamenti, kas ienāk MS ārstēšanā, ir efektīvāki, bet tajā pašā laikā tiem ir vairāk blakņu. Līdz ar to ārstam ir jāizšķiras, kas ir nozīmīgāks, – efektivitāte vai iespējamās blaknes.

– Kādi būtu daži svarīgākie padomi MS pacientiem no ārsta – MS speciālista – puses?

– Pacientiem vajadzētu ieklausīties sevī, pārvērtēt savu dzīvi, iepazīt savu slimību, to pieņemt. Pieņemot slimību, tas nodrošinās veiksmīgu terapijas rezultātu. Tāpat katram vajag atrast savu īsto medikamentu. Tāpēc jāvēršas pie MS speciālistiem, kas palīdzēs un katram individuāli piemeklēs vispiemērotākās zāles.