5. janvāris, 2018
Lauma Abramoviča
Par bezmiegu, tā iemesliem un ārstēšanu sarunājamies ar ārsta prakses Miega kabinets psihiatri Iju Cimdiņu.
– Kas ir bezmiegs un kādi ir tā iemesli?
– Bezmiegs ir viens no biežāk sastopamajiem miega traucējumu veidiem. Tam ir četras pazīmes: grūti aizmigt ātrāk nekā 30 minūtēs, mošanās naktī, pārāk agra mošanās no rīta un subjektīvā pazīme – sajūta, ka cilvēks nākamajā rītā nav izgulējies.
Bezmiega iemesli var būt dažādi, taču biežākie ir saistīti ar stresu, sociālo spriedzi, individuāliem pārdzīvojumiem, pārmērīgu darba un mājas slodzi. Cilvēkiem nav laika gulēt, kas bieži ir arguments pusaudžu un jauniešu vecumā. Bezmiega iemesls var būt arī sāpes un saslimšanas, piemēram, iesnas, kas traucē brīvi elpot un gulēt. Arī miega higiēnas neievērošana ir bezmiega rašanās cēlonis.
Ja miega traucējumi ir vismaz trīs reizes nedēļā un ilgāk par trim nedēļām, var runāt par hroniskiem miega traucējumiem. Akūti miega traucējumi ir pēkšņa nespēšana aizmigt un izgulēties. Pārejoši miega traucējumi ir saistīti, piemēram, ar laika zonu maiņu, ar konkrētu notikumu, pēc vai pirms kura miegs tiek traucēts.
Plašos pētījumos ir noskaidrots, ka no miega traucējumiem pasaulē cieš trešdaļa cilvēku. Pētījumos Latvijā secināts, ka vairāk nekā puse cilvēku cieš no miega traucējumiem.
– No cik gadu vecuma var runāt par miega traucējumiem?
– Par miega traucējumiem var runāt jau ļoti agrīni, jo katram vecumam ir rekomendējamais un nepieciešamais miega ilgums. Arī ja jaundzimušais neguļ pietiekami ilgi, viņam var būt miega traucējumi.
Sievietes no miega traucējumiem cieš divreiz biežāk nekā vīrieši. Tas ir saistīts ar sieviešu emocionalitāti, jūtīgumu, pārdzīvojumiem. Sievietes strādā vairāk, jo viņām ir gan darba, gan mājas slodze, turklāt viņas ir pakļautas hormonu svārstībām, kas tiešā veidā ietekmē miegu gan pusaudžu vecumā, gan grūtniecības un bērnu barošanas laikā, gan menopauzes laikā.
Riska grupa ir arī pusaudži un jaunieši, kuriem nav laika gulēt, un veci cilvēki. Līdz ar vecumu bioloģiski aktīvās vielas jebkuram cilvēkam izdalās arvien mazākā daudzumā, un tas ietekmē arī miegu un tā ilgumu.
– Vai ilgstošs bezmiegs ietekmē cilvēkus?
– Miega traucējumi ietekmē visas cilvēka dzīves jomas – komunikāciju, attiecības, darbu un darba rezultātus, veselību. Nepietiekama miega sekas var būt dažādas, bet uzskatāmākās ir nogurums, grūtības koncentrēties, iegaumēt un atcerēties, noturēt uzmanību, pieņemt lēmumus, cilvēks ir vieglāk aizkaitināms. Arī fiziskajā līmenī organisms nav atpūties, miegā nenotiek sakārtošanas un atjaunošanas process. Tāpēc cieš viss organisms.
– Kā šo problēmu varētu risināt?
– Svarīga ir miega higiēna, kas ir jāievēro gan cilvēkam ar miega grūtībām, gan arī pilnīgi veselam cilvēkam. Tas ir viens no veselīga dzīvesveida aspektiem. Būtiski ir tas, ka vairums cilvēku neievēro visus miega higiēnas principus. Pats galvenais ir miega–nomoda režīms, proti, vienā laikā iet gulēt un vienā celties, tai skaitā arī brīvdienās. Rekomendējamais miega ilgums ir astoņas stundas, rekomendējamais laiks – tumsa. Gulēšana notiek horizontālā stāvoklī, līdz ar to būtiska ir vide – matracis, spilvens, sega, palags. Svarīga ir arī vides temperatūra, pietiekams skābekļa daudzums. Fiziskās aktivitātes veselīgam dzīvesveidam ir nepieciešamas, bet tās tiek rekomendētas pēcpusdienā, ne vakarā, jo fiziskās aktivitātes var traucēt gulēšanai. Nav ieteicams lietot kofeīnu, nikotīnu, īpaši pirms gulētiešanas un pamostoties nakts vidū. Alkohola lietošana pirms gulētiešanas arī nav ieteicama, jo tas miega traucējumus nerisina un jauc miega struktūru. Arī ēšana pirms gulētiešanas nav vēlama. Ģimenes rituāli, piemēram, krūze tējas vai glāze silta piena pirms miega darbojas labāk. Rituālos ietilpst arī laiks pirms miega un tas, ko šajā laikā darām. Būtisks ir arī klusums.
– Dažiem cilvēkiem var traucēt arī pulksteņa tikšķēšana, trokšņi no ielas.
– Jā, tas ir kairinājums, tāpēc mūsdienās labāka miega panākšanai tiek piedāvāti gan ausu aizbāžņi, gan auduma brilles, kas nodrošina tumsu. Trokšņi var traucēt, gulēšanai ir nepieciešams klusums.
– Cik nepieciešamas bezmiega gadījumā ir miega vai citas zāles?
– Palīdzēt var arī tautas līdzekļi – tējas, miega spilventiņi, uzlējumi. Medikamentus, protams, labāk lietot tikai ar ārsta ziņu. Ja ir gaidāms svarīgs notikums, pirms kura nepieciešams izgulēties, un tiešām nav citu variantu, medikaments lielu ļaunumu nenodarīs, bet tas ir jālieto tikai un vienīgi pēc ārsta rekomendācijas.
– Jūs minējāt, ka kvalitatīvam miegam būtiska ir arī vide. Kā cilvēkam neapjukt lielajā piedāvājumu klāstā un izvēlēties pareizo matraci, spilvenu? Vai esat novērojusi, ka cilvēki «uzķeras» uz dažādu reklāmu piedāvājumiem, un tā vietā, lai būtu labāk, tiek traucēts viņu miegs?
– Jā, tā notiek, jo cilvēkiem ir vēlme nopirkt labu lietu par nelielu naudas summu. Lētas lietas bieži vien nav kvalitatīvas. Tā ir reklāmas negatīvā ietekme. Ja cilvēks saprot, ka, piemēram, labam matracim ir pietiekami lielas izmaksas, viņš uz tādiem piedāvājumiem «neiekrīt».
– Vai kvalitatīvu miegu var ietekmēt, piemēram, nespēja sagādāt labu matraci? Vai ekonomiskie apstākļi mūsdienās ir izplatīts arguments miega trūkumam un bezmiegam, apgalvojot, ka jāpelna nauda, lai nodrošinātu ģimeni?
– Jā, nespēja sagādāt labu matraci ir problēma. Gulēšana uz dīvāniem, nevis gultā, kur ir matracis, nav labākā vieta ilgstošai gulēšanai. Runājot par ekonomiskajiem apstākļiem, bieži ir tā, ka daudzo darbu dēļ pietiekami ilgam miegam neatliek laika. Miegs ir pirmais, no kā cilvēki bieži vien atsakās. Tā ilgtermiņā ir slikta izvēle.
– Kurš ir tas brīdis, kad cilvēkam ar miega traucējumiem ir jādodas pie ārsta?
– Tas ir brīdis, kad miega traucējumi kļūst hroniski, ir ilgāki par trim nedēļām. Pētījumi liecina, ka par miega problēmām cilvēki sūdzas daudz vēlāk – pat pēc sešiem septiņiem gadiem. Saistībā ar miega traucējumiem cilvēki pie ārstiem parasti vēršas pēc tam, kad jau ir jautājuši padomu ģimenes locekļiem, radiniekiem, kaimiņiem, citiem konsultantiem, to vidū farmaceitiem. Ja miega traucējumi ir ilgāki par trim nedēļām, es ieteiktu vērsties pie ārsta un meklēt palīdzību, lai risinātu šo problēmu.
– Vai pašārstēšanās, izmantojot zāļu tējas, kādā brīdī var kļūt bīstama?
– Bīstama var būt alerģiska reakcija, piemēram, pret ziedputekšņiem. Ja cilvēkiem ir alerģija pret noteiktiem ziediem, protams, nevajadzētu lietot tējas, kuru sastāvā tie ir.
– Vai, ilgstoši lietojot zāļu tējas, var veidoties pieradums un vai tās var vairs nepalīdzēt?
– Jā, pieradums var veidoties. Ir veikti pētījumi, ka cilvēks visātrāk pierod pie baldriānu saknes: nākamajā dienā pēc lietošanas var būt smaga galva un noguruma sajūtu. Ja, lietojot tējas, miega traucējumi nepāriet, jāvēršas pie ārsta.
– Cik ātri cilvēks ar miega traucējumiem, bezmiegu var atgriezties pie kvalitatīva miega?
– Ja cilvēks ir nonācis līdz situācijai, kad viņam ir jālieto medikamenti, viņš var sākt labi gulēt jau pirmajā otrajā naktī pēc zāļu lietošanas. Lai atgrieztos pie kvalitatīva miega, ir jāņem vērā vairāki iemesli. Piemēram, ja stress turpinās vai ir smagas fiziskas saslimšanas, atgriešanās nav ātra. Tomēr medikamenti un ārstēšana var censties panākt to, ka cilvēks guļ kvalitatīvi. Atgriešanos pie kvalitatīva miega var nodrošināt arī ar dzīvesveida izmaiņām, terapiju, kā arī mainīt skatījumu uz dzīvi. Iedarbības laiks katrai metodei ir dažāds.
– Kāda attieksme pret bezmiegu ir cilvēkiem Latvijā?
– Visā pasaulē pret miegu kā pret vērtību un pret miega traucējumiem kā pret problēmu neizturas pietiekami nopietni. Pie mums ir tāpat. Aktīvi par to sūdzas ļoti reti. Ja ģimenes ārsts vai cits speciālists starp citiem jautājumiem pajautā, kā pacientam ir ar miegu, atklājas, ka ar to ir grūtības. Miegs ir kaut kas pats par sevi saprotams. Pat tad, ja tas nav labs, cilvēks domā, ka tas pāries pats no sevis. Latvijā izplatītākais bezmiega iemesls ir stress un sociālais stress, notikumi dzīvē, drošības sajūtas par rītdienu trūkums. Latvijā un citur pasaulē bīstams faktors ir alkohols, kad cilvēki pašārstējas un lieto nevis zāļu tējas, bet alkoholu. Tas sākas ar glāzi vīna katru vakaru, bet ar laiku šī glāze diemžēl aug. Alkohola lietošana miega traucējumu dēļ ir viens no biežākajiem pašārstēšanās veidiem, kas nereti ir aizsākums alkoholismam.
– Ko jūs ieteiktu cilvēkiem ar miega traucējumiem?
– Es ieteiktu noteikti vērsties pie ārsta, mēģināt nenovērtēt miegu par zemu. Arī pieaugušam cilvēkam ir jāguļ ieteicamās astoņas stundas. Kādu laiku var gulēt arī sešas stundas, taču jāseko līdzi savai veselībai. Miega deprivācija jeb nepietiekams miegs var būt par iemeslu vispārējām veselības problēmām. Man ļoti patīk afrikāņu sakāmvārds: «Lai uzaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciems.» Es redzu, ka jaunajām māmiņām bieži nepietiek miega, pietrūkst arī atbalsta. Viņām ir jātiek galā ar visu – gan bērnu, gan mājas darbiem. Ideāls modelis ir tāds, ka māmiņa guļ tikpat, cik bērns, bet māmiņas tieši tajā laikā sāk darboties pa māju.