21. decembris, 2016
Lauma Abramoviča
Ar Dr. Vasaraudzes privātklīnikas ginekoloģi Inetu Vasaraudzi runājam par stresa ietekmi uz sievietes veselību dažādos vecumos, par stresa izpausmēm un līdzekļiem, kā to labāk pārvarēt. Ārste arī skaidro, kāpēc stresa gadījumos ļoti labs nomierinātājs ir magnijs kopā ar B grupas vitamīniem.
– Cik bieži jums darbā nākas saskarties ar vārdu «stress»?
– Par stresu ikdienā vairāk dzirdam no medijiem – interneta, žurnāliem, avīzēm, televīzijas, mazāk no pacientiem. Darbā ar vārdu «stress» mēs saskaramies reti, bet ar stresa izpausmēm gan nākas sastapties ļoti bieži. Ne vienmēr pacients apzinās, ka tas, kas ar viņu notiek, ir stresa rezultāts.
– Kādas ir biežākās stresa izpausmes?
– Tas varētu būt nemiers, bezmiegs, nogurums, paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība.
– Kādas izmaiņas sievietes organismā var radīt stress?
– Sieviešu reproduktīvā sistēma jutīgi reaģē uz nelabvēlīgiem ārējās un iekšējās vides faktoriem. Simptomu kopums un to izpausmes pakāpe ir atkarīgi no sievietes vecuma. Jaunākām sievietēm tie ir menstruālā cikla traucējumi, menstruācijas var būt gan biežākas, gan stiprākas, garākas, arī retākas vai pazust pavisam, var pastiprināti veidoties ķermeņa apmatojums. Savukārt nobriedušākām sievietēm stresa rezultātā var būt problēmas ar grūtniecības iestāšanos un norisi. Iespējams krass svara pieaugums, matu izkrišana, tūskas un libido traucējumi. Hroniska stresa stāvoklis, kas var izpausties kā depresija vai kā satraukums, var paasināt migrēnas premenstruālā sindroma laikā. Labā ziņa ir tā, ka sievietes menopauzē stress ietekmē mazāk.
– Kas būtu jāievēro, lai mazinātu stresu?
– Jāiemācās ar to tikt galā. To mēs īsti nemākam darīt. Šobrīd sabiedrībā valda rietumniecisks dzīvesveids, ir daudz darba, kas noved pie
Foto: No Inetas Vasaraudzes personīgā arhīva
biežām stresa situācijām. Visu laiku ir vēlme izdarīt vairāk un labāk. Ietekmē arī tas, ka darbā blakus ir konkurenti, un līdz ar to visu laiku ir sevi jāpierāda, jābūt labākajam. Cilvēki neievēro fizioloģisko vajadzību – astoņas stundas darba, astoņas stundas miega un astoņas stundas atpūtas, ar ko es nedomāju sērfošanu internetā. Atpūta var būt gan garīga, gan fiziska. Es rekomendēju sievietēm atrast fiziskās aktivitātes, kas nestu lielāku gandarījumu, lai maksimāli palielinātu pozitīvo emociju daudzumu. Arī pētījumos ir pieradīts, ka, piemērām, jogas nodarbības palīdz samazināt uztraukumu un stresa sajūtu strādājošām sievietēm.
Stress ir dažādu bioloģisku procesu saasinājums organismā, un viens no tiem, kas ar stresu cīnās, ir magnijs, kas piedalās visos organisma metabolisma procesos un ko var uzskatīt par dabīgu nomierinātāju. Magniju mēs parasti uzņemam ar pārtiku. Tiesa, pēdējo gadu laikā rūpnieciski attīstītajās valstīs iedzīvotāji neievēro sabalansēta uztura principus. Tādēļ daudziem cilvēkiem ar uzturu uzņemtais barības vielu daudzums nav pietiekams, lai nodrošinātu optimālu magnija daudzumu, kas palīdzētu uzturēt līdzsvaru organismā un pasargātu no saslimšanām un stresa. Tāpēc to ir nepieciešams uzņemt papildus.
– Vai stress ir raksturīgāks sievietēm? Kā tas izpaužas vīriešiem un vai arī viņiem magnijs var palīdzēt?
– Protams, stress ir arī vīriešu problēma, un arī vīriešiem stress ir mazināms ar magniju. Stresa pamatizpausmes vīriešiem ir tādas pašas kā sievietēm: pastiprināta nogurdināmība, uzbudinājums, bezmiegs vai slikts miegs, arī krampji kājās.
– Kādus magniju saturošus produktus būtu jāiekļauj savā ēdienkartē?
– Pilngraudu maizi, sēklas, žāvētus augļus, banānus, pupiņas, arī zaļos salātus, garšaugus. Varbūt tāpēc latviešiem tik ļoti garšo dilles, ka ar tām uzņemam tik vajadzīgo magniju?
– Vai magnijam ir arī cita pozitīva ietekme uz organismu?
– Jā, magnijam ir dažāda ietekme, taču tā galvenais efekts ir nomierinoša darbība. Magnijs iedarbojas arī uz gludo muskulatūru – uz sirds, dzemdes, kāju muskuļiem. Tipiska magnija trūkuma izpausme ir krampji kājās. Magnijs ir būtisks muskuļu darbībai. Ir veikti pētījumi par to, ka gadījumā, ja magnijs organismā ir nepietiekamā daudzumā un stress ir augsts, sievietei biežāk ir sastopams premenstruālais sindroms – galvassāpes, ķermeņa pietūkums, nomākuma pazīmes. Tādos gadījumos magnijs varētu ļoti labi palīdzēt. Ir arī pētījumi, ka sievietēm, kurām ir migrēna bez auras, kas visbiežāk sastopama sievietēm reproduktīvā vecumā, biežāk novērots pazemināts magnija līmenis. Starp magnija līmeni un sievietes veselības problēmām pastāv tieša sakarība.
– Magniju parasti lieto kopā ar B6 vitamīnu – ko tas dod organismam?
– Bez B6 vitamīna palīdzības magnijs nevar labi uzsūkties, tāpēc tiem ir jābūt kopā. Jebkurā magniju saturošā preparātā būs arī B6 vitamīns, lai šo minerālvielu labāk adaptētu organismā.
– Arī šis vitamīns ir sastopams pārtikas produktos?
– Jā. Patiesībā visu, ko mēs varam uzņemt ar uztura bagātinātājiem, var uzņemt arī ar pārtiku. Diemžēl mūsu rietumnieciskais dzīvesveids nosaka to, ka daudzi organismam svarīgi mikroelementi un vitamīni netiek uzņemti vajadzīgajā apjomā. Magniju uzņemt ar graudu maizi? Daudzi no maizes ēšanas atsakās vispār! Bieži vien cilvēks ar savām ēšanas īpatnībām panāk to, ka viņam jādod uztura bagātinātāji minerālvielu un vitamīnu veidā.
– Kam un kādos gadījumos būtu vēlams lietot magniju saturošus produktus?
– Kā jau minēju, tad galvenokārt magniju lieto cīņai ar stresu. Maziem bērniem tā būtu hiperaktivitāte, nervozitāte. Lai gan primāri bērnu vajadzētu nomierināt ar vienkāršākiem paņēmieniem. Pieaugušā vecumā dažādās stresa situācijās magnijs būs labs nomierinātājs. Grūtniecības laikā magnijs noder, lai atslābinātu dzemdes muskuli. Ir pat bijuši gadījumi, kad pacientes lūdz, lai ārsts izraksta vēl magniju, jo tā lietošanas laikā viņas bijušas ievērojami mierīgākas, ne tik emocionāli reaģējušas uz apkārt notiekošo. Ginekoloģijā magnijs palīdz pret cikla traucējumiem, kas sievietēm radušies fizisku aktivitāšu vai mācību pārslodzes dēļ. Sportisti magniju lieto pret kāju krampjiem.
– Pastāv uzskats, ka arī kafija un smēķēšana nomierina, taču tas noteikti neatstāj labu iespaidu uz veselību.
– Domāju, ka kafija drīzāk satrauc, jo tās sastāvā ir kofeīns, kas sašaurina asinsvadus. Dažkārt, ja ir kāda problēma, cilvēks apsēžas, iedzer kafiju un domā, ka tā palīdzējusi nomierināties. Jebkurām uzbudinošām vielām ir psihoemocionāla iedarbība, un cilvēks bieži vien, bēgot no vienām problēmām, rada citas. Labāk būtu mēģināt savu stresu vadīt nedaudz citādi. Te vēlos minēt kādu nopietnu pētījumu. Sievietēm, kurām pēc stresa aptaujas skalām tas bija paaugstināts, 12 nedēļas tika nozīmētas jogas nodarbības. Rezultātā ievērojami uzlabojās visi rādītāji. Jebkura fiziskā aktivitāte noteikti būs daudz noderīgāka nekā cigarete un alkohols.
Stress ir mums apkārt, par to daudz zinām, bet dažkārt tam nepievēršam vajadzīgo uzmanību. Ir tapis pētījums par interleikīnu 6, kas ir sarežģīts iekaisuma marķieris organismā. Sievietēm, kurām pēc stresa aptaujas tabulām bija par ikdienas stresu augstāki rādītāji, bija paaugstināti iekaisuma marķieri. Uz problēmu var skatīties šauri, apzinoties stresu un mēģinot nomierināties, un var skatīties arī plaši. Stress var radīt nopietnas ilgtermiņa veselības problēmas. Nevajadzētu nenopietni attiekties pret to, kas ar cilvēku konkrētā brīdī notiek. Ja kāds mazais zvaniņš zvana un brīdina, ka kaut kas nav kārtībā, uz to būtu jāreaģē. Jāiemācās ieklausīties savā organismā.
– Kurā brīdī par stresu jāsāk domāt nopietni? Vai stresam ir kritiskā robeža?
– Kritiskajai situācijai nav konkrēta definējuma, tāpēc arī ir dažādas stresa noteikšanas skalas. Katram pašam būtu uzmanīgi jāizvērtē savs veselības stāvoklis, bet tas nav viegli un joprojām ir nopietns izaicinājums gan pacientiem, gan ārstiem, jo pacienti pie ārsta ierodas novēloti, kad jau ir sākušās veselības problēmas.
Skaidrojošā vārdnīca
Migrēna ar auru – neiroloģiski simptomi (redzes traucējumi, tumši vai krāsaini laukumi, ņirboņa, notirpums vai vājums rokā vai kājā u.c.), ko parasti novēro pirms galvassāpēm.
Avots: Migrena-help.lv