13. februāris, 2017
Kristīne Pastore
Liepājas reģionālās slimnīcas ginekoloģe Margarita Vasjutenko stāsta par iespējām, kā laikus diagnosticēt dzemdes kakla vēzi, to izdarot pat priekšvēža stadijā, kā no tā izvairīties un kādas ir ārstēšanas iespējas.
– Pirms runāt par to, kā diagnosticēt un ārstēt dzemdes kakla vēzi, izskaidrojiet, lūdzu, kā tas rodas?
– Dzemdes kakla vēzis ir nopietna problēma tieši tāpēc, ka tas skar sievietes sociāli aktīvajā periodā, kad viņām vajadzētu pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un laist pasaulē bērnus. Eiropā saslimstība ir reģistrēta jau no 15 gadu vecuma, bet Latvijā reģistru veido, sākot no 20 gadu vecuma. Pēdējos trīs gados lielākais saslimušo skaits ir vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Tas ir laiks, kad sievietes veido ģimenes, audzina bērnus, strādā un ir sociāli aktīvas. Ja tāda nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis pārvelk tam visam svītru, tas ir ļoti bēdīgi, un vēl bēdīgāk tāpēc, ka šo vēža formu diagnosticē arī jaunām sievietēm, kurām vēl nav bērnu. Ir pierādīts, ka dzemdes kakla vēža cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV, angliski – HPV – human papilloma virus). Pētījumos ir pierādīts, ka līdz 99% saslimšanas gadījumu vainojams tieši šis vīruss, kam ir vismaz simts tipu, taču vairāk nekā 70% gadījumu slimības izraisītājs ir 16. un 18. tips.
– Diagnoze dzemdes kakla vēzis ikvienai sievietei ir šoks! Kā tas varēja notikt – tas droši vien ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdod ārstam?
– Jā, un mēs uz to varam pavisam viegli bez minējumiem atbildēt: inficēšanās notiek seksuālo kontaktu ceļā, jo cilvēka papilomas vīruss dzīvo vīrieša intīmākajā ķermeņa vietā un arī uz ādas. Inficēties ar šo vīrusu ir iespējams pat pirmā dzimumkontakta reizē, tāpēc pasargātākas ir sievietes, kurām ir drošs un pastāvīgs dzimumpartneris. Ja pastāvīgu attiecību nav un notiek dzimumpartneru maiņa, vienīgais drošais līdzeklis, kā sevi no vīrusa pasargāt, ir dzimumkontakta laikā izmantot prezervatīvu. Pretapaugļošanās tabletes šo funkciju neveic. Tāpat šo vīrusu nav iespējams iznīdēt, pēc nedrošām vai gadījuma dzimumattiecībām izdzerot kādas avārijas kontracepcijas tabletes, kā to dara, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības. Inficēties ar cilvēka papilomas vīrusu var jebkura sieviete, taču labā ziņa ir tā, ka ne visas saslims ar dzemdes kakla vēzi. Šeit ļoti liela nozīme ir sievietes vispārējai organisma aizsargspējai – imunitātei. Pētījumi liecina, ka 85–95% gadījumu, pat ja sievietei šo vīrusu konstatē, gada, divu gadu laikā organisms ar to pats tiek galā, un vīruss aiziet bojā. Problēmas sākas tad, ja tas kaut kādu iemeslu dēļ paliek organismā un sāk savus ļaunos darbus. Taču vēža attīstība notiek ļoti lēni – var paiet 10 un pat 15 gadi no inficēšanās brīža, līdz vīrusa iespaidā attīstās slimība. Šī procesa attīstību un vispār iespēju saslimt ar dzemdes kakla vēzi veicina un paātrina arī smēķēšana. Cigaretes satur vielas, kas grauj cilvēka imūno sistēmu, tostarp arī tās imūnās vielas dzemdes kakla gļotādā, kas darbojas pret cilvēka papilomas vīrusu.
– Lai ārstēšana būtu iespējama, slimība ir jādiagnosticē. Pirms doties pie ārsta, vai sieviete pati var sajust kādus simptomus, kas varētu liecināt par dzemdes kakla vēzi?
«Pirms gada Liepājas reģionālajā slimnīcā izveidoja Kolposkopijas centru, un tagad sievietēm ir iespējas veikt mūsdienīgas pārbaudes, lai dzemdes kakla vēzi diagnosticētu pat priekšvēža stadijā,» saka ginekoloģe Margarita Vasjutenko.
Foto: Egons Zīverts
– Tur jau tā lieta, ka pirmsvēža stadijā dzemdes kakla vēzim nav absolūti nekādu simptomu, nekādu izpausmju, kas varētu liecināt par to, ka kaut kas nav kārtībā. Līdzīgi var būt arī tad, kad slimība ir jau 1. stadijā. Pazīmes – sāpes vēdera lejasdaļā, asiņaini izdalījumi un citas – var parādīties, kad slimība jau attīstījusies tālākās stadijās. Vēlīnajās stadijās sūdzības jau ir komplicētas. Mūsdienu medicīnas iespējas ļauj šo slimību diagnosticēt jau pirmsvēža stadijā un līdz ar to arī ārstēt, nedodot iespēju tai attīstīties tālāk.
– Kā notiek dzemdes kakla vēža diagnosticēšana?
– To nevar izdarīt nekā citādi, kā vien laboratoriski. Protams, ja slimība jau būs attīstījusies tālākās stadijās, dzemdes kakla vizuālās izmaiņas būs redzamas arī ginekoloģiskās apskates laikā, taču priekšvēža stadijā vizuāli vēl nekas nav ieraugāms. Tieši tāpēc tik liela nozīme ir onkocitoloģiskajām analīzēm. Ja tajās uzrādās aizdomas par iespējamu dzemdes kakla vēža šūnu klātbūtni, mēs veicam padziļinātu izmeklēšanu ar kolposkopisko metodi. Pirms gada Rīgā, pie mums Liepājas reģionālajā slimnīcā un arī Daugavpilī izveidoja Kolposkopijas centrus. Kolposkopija ir izmeklēšanas metode, kuras laikā, izmantojot ginekoloģisko spoguli un kolposkopu, kas ir speciāls ar gaismu un filtriem aprīkots mikroskops, tiek apskatīts dzemdes kakls un apkārtējie audi vairākkārtējā palielinājumā. Vajadzības gadījumā šīs procedūras laikā pacientēm veic arī biopsiju, paņemot nelielu audu paraugu histoloģiskajai izmeklēšanai. Ja tiek konstatētas pirmsvēža šūnas, sievietei, veicot neliela apjoma operāciju, izņem bojātos audus, saglabājot gan dzemdi, gan dzemdes kaklu. Īpaši svarīgi tas ir sievietēm, kurām vēl nav bērnu, jo šādā veidā ir iespējams laikus konstatēt slimību, pirms tā vēl attīstījusies, un to izārstēt, saglabājot iespēju sievietei kļūt par māmiņu. Tikpat svarīgi atklāt dzemdes kakla vēzi pēc iespējas agrīnākā stadijā ir arī jebkurai citai sievietei. Diagnosticējot dzemdes kakla vēzi agrākā stadijā, mēs izņemam dzemdes kaklu un, iespējams, arī limfmezglus, atstājot dzemdi, kas arī vēl dod iespēju sievietei pēc šīs operācija kļūt par māmiņu. Daudz bēdīgāk ir tad, ja vēzis atklāts vēlākās stadijās. Statistika liecina, ka tikai vienai trešdaļai sieviešu, kam diagnosticēts dzemdes kakla vēzis, šo slimību atklāj pirmajā stadijā. Pārējām nepieciešama gan sarežģītāka ārstēšanās, gan lielāka apjoma operācijas un, būsim atklāti, arī dzīvildze ir mazāka. Tas ir ļoti, ļoti bēdīgi! Tāpēc es tāpat kā visi citi ginekologi mūsu valstī mudinu sievietes izmantot valsts apmaksāto skrīningu un doties uz dzemdes kakla pārbaudēm, kad esat saņēmušas uzaicinājumu. Šāds skrīnings Latvijā notiek kopš 2009. gada, taču statistika liecina, ka to izmanto tikai viena trešā daļa uzaicināto sieviešu. Es vēlreiz gribu uzsvērt: sievietēm pašām par to nav jāmaksā, valsts viņām šo izmeklējumu apmaksā. Ir tikai jāaiziet pie ārsta, lai pēc tam varētu dzīvot mierīgi vai gadījumā, ja ir kādas aizdomas par iespējamu saslimšanu, nekavējoties veiktu izmeklēšanu un problēmu likvidētu sākotnējā stadijā.
Strauji attīstās arī molekulārā laboratoriskā diagnostika, un Latvijā ir iespēja noteikt vīrusa klātbūtni dzimumceļos, nosakot HPV DNS vai RNS. HPV noteikšana šobrīd pasaulē ir atzīta par efektīvu metodi dzemdes kakla vēža agrīnā diagnostiskā, un atsevišķās Eiropas valstīs to izmanto kā primāro skrīninga metodi. Ja vīrusa nav, slimība attīstīties nevar, turklāt piedāvātie testi ļauj noteikt dažādus onkogēno HPV vīrusa tipus, ne tikai 16. un 18., no kuriem pasargā vakcīna. Tā kā ir zināms, ka pēc inficēšanās dzemdes kakla vēža attīstībai nepieciešami vairāk nekā desmit gadi, attiecīgi HPV noteikšana būtu jāatkārto retāk nekā citoloģiskie izmeklējumi, piemēram, reizi piecos gados. HPV noteikšana ir arī būtiska pēc ķirurģiskas pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas – tā var noteikt, vai sievietei joprojām pastāv dzemdes kakla vēža attīstības risks, vai viņa šobrīd ir pilnībā izārstēta. Latvijā sievietei par šiem testiem pagaidām ir jāmaksā pašai.
– Kāpēc, jūsuprāt, tikai viena trešā daļa sieviešu izmanto valsts apmaksātā skrīninga iespēju?
– Es nezinu. Man nav atbildes uz šo jautājumu, bet esmu runājusi par to ar sievietēm. Citas saka – aizmirstot par atsūtīto uzaicinājumu, citas nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā un uzaicinājumu nemaz nesaņem, vēl kāda veic šo pārbaudi ikgadējā vizītē pie ginekologa, taču šīs sievietes neiet kopējā uzskaitē un tamlīdzīgi. Ņemot vērā skrīninga nepārliecinošos rezultātus, es vēlreiz vēlos atgādināt – izmantojiet šo apmaksāto pārbaudi, jo tas, sievietes, ir jūsu veselības un dzīvības pasargāšanai!
– Kas varētu samazināt saslimstību ar dzemdes kakla vēzi un uzlabot sieviešu ginekoloģisko veselību?
– Es domāju, ka ģimenē meitenes jau no mazām dienām vajadzētu pieradināt pie domas, ka ar laiku regulāri būs jāiet pie ginekologa un jāveic veselības pārbaudes. Mammām vajadzētu izskaidrot savām meitām, ka ginekologs nav nekāds bubulis, un vizītes pie šī ārsta ir ļoti svarīgas sievietes veselībai. Manuprāt, tas ir viens no svarīgiem ceļiem, kā iemācīt sievietēm rūpēties par savu ginekoloģisko veselību.
– Kopš 2012. gada vakcinācijas programmā ir iekļautas vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusu meitenēm 12 gadu vecumā.
– Šīs vakcīnas darbojas pret 16. un 18. cilvēka papilomas vīrusa tipu, un es noteikti iesaku vakcinēties. Protams, rezultātus mēs redzēsim tikai pēc ilgāka laika – tad, kad šīs meitenes būs pieaugušas, sāks dzimumdzīvi un kad būs pagājuši tie gadi, kuru laikā vīruss attīstās. Tomēr pasaules pētījumi pierāda, ka vakcīna ir efektīva. Protams, tā nepasargā pret visiem šī vīrusa tipiem, tāpēc dzimumsakaru laikā izsargāšanās no inficēšanās ar prezervatīvu vienalga ir svarīga, jo tas pasargā arī no citām seksuāli transmisīvajam slimībām un galu galā no nevēlamas grūtniecības. Starp citu, attīstītajās pasaules valstīs jau sāk spriest par to, ka pret cilvēka papilomas vīrusu vajadzētu vakcinēt arī zēnus, jo viņi ir šī vīrusa pārnēsātāji, turklāt vīruss vīriešiem var izsaukt dzimumlocekļa vēzi. Vīruss var izsaukt arī ādas, taisnās zarnas, rīkles un citas lokalizācijas vēzi.