30. oktobris, 2017
Evita Hofmane
Kāda šobrīd ir mūsu valsts iedzīvotāju plaušu veselība, cik svarīgi ir ieklausīties cilvēkos, kuri ir mums blakus, un atbilstoši rīkoties, runājam ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārsti Žannu Konošenoku.
– Jūs ikdienā strādājat ar plaušu slimniekiem. Kāda patlaban ir Latvijas iedzīvotāju plaušu veselība?
– Domāju, ka situācija ir sarežģīta. Cilvēki daudz smēķē, ietekmi atstāj arī vides faktori, ģimenes ārsti ne vienmēr objektīvi novērtē pacientu veselības problēmas, un tāpēc pieaug saslimstība ar plaušu slimībām.
Laba plaušu veselība ir ļoti svarīga, jo plaušu galvenā funkcija ir nogādāt organismā skābekli. Ja skābekļa netrūkst, labāk strādā arī visas pārējās organisma sistēmas un orgāni, tostarp sirds. Plaušu veselības tēma ir ļoti aktuāla, tā ir joma, kurā daudz ko darīt gan pneimonologiem, gan ģimenes ārstiem, gan masu medijiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem saprast, cik tas ir svarīgi. Par sirds problēmām un diabētu runā ļoti daudz, pacienti ir izglītoti, zina, ka jāmēra asinsspiediens, jāseko cukura līmenim asinīs, bet, kas attiecas uz plaušu veselību, tad mūsu sabiedrība ir maz informēta.
– Kādas ir biežākās sūdzības, ar kurām pacienti vēršas pie jums?
– Biežākās sūdzības ir klepus, elpas trūkums, neskaidra, ilgstoša temperatūra, dažreiz arī sāpes krūtīs.
Mūsu pacientus nosacīti var dalīt divās daļās: vieni atnāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, otri – pēc savas iniciatīvas. Ģimenes ārsti ļoti veiksmīgi ārstē akūtas elpceļu infekcijas, bet ir gadījumi, kad pacienta sūdzības ilgst vairāk nekā 2–3 nedēļas, radot aizdomas par nopietnu saslimšanu. Tad pacients ir jāsūta pie speciālistiem, jo klepus var būt galvenā pazīme tādu nopietnu saslimšanu gadījumos kā tuberkuloze, plaušu vēzis, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) un bronhiālā astma.
Otra daļa pacientu atnāk bez ģimenes ārsta nosūtījuma, jo mums kā specializētai ārstniecības iestādei ir iespējas bez maksas pārbaudīt pacientus ar aizdomām par tuberkulozi. Latvijā tuberkulozes izmeklējumi, diagnostika un ārstēšana ir bez maksas, un jebkurš cilvēks ar ieilgušu klepu bez ģimenes ārsta nosūtījuma var atnākt un pārbaudīt, vai viņš nav saslimis ar tuberkulozi.
– Vai cilvēki ir pietiekami informēti par šādu iespēju?
– Noteikti par to ir jārunā vairāk, vajag aktualizēt tuberkulozes tēmu. Cilvēkam nezinot par tādu iespēju, viņš to arī neizmantos. Jebkuram cilvēkam ar ieilgušu klepu (ilgāk par trim nedēļām) vai kura ģimenē ir tuberkulozes slimnieks, ir iespēja atnākt pie mums uz klīniku un bez maksas pārbaudīt veselību. Ja tiek apstiprināta tuberkulozes diagnoze, ir iespēja saņemt bezmaksas ārstēšanu, bet ne visi cilvēki par to ir informēti.
– Kāda šobrīd ir saslimstība ar tuberkulozi Latvijā?
– Situācija ir stabila, krasu izmaiņu nav. Par to ir jāpateicas valsts slimību apkarošanas programmai, speciālistu ikdienas darbam un pacientiem sniegtajam atbalstam. Pacienti saņem bezmaksas terapiju, izmeklējumus, daļa arī transporta kompensāciju.
– Kādas ir Latvijā biežāk sastopamās plaušu slimības?
–Akūtās respiratorās saslimšanas biežāk tiek ārstētas ģimenes ārsta uzraudzībā, mēs vairāk saskaramies ar hroniskām slimībām. Biežāk sastopamās slimības ir HOPS, bronhiāla astma, plaušu vēzis un tuberkuloze.
Te atkal ir jārunā par sabiedrības informētību, to, cik aktīvi ģimenes ārsti strādā šajā jomā. Viņi veiksmīgi ārstē hipertensiju un cukura diabētu, bet, ja pacients klepo, tad diemžēl nereti domā, ka tas jau tikai smēķētāja klepus, un nepievērš tam lielu uzmanību. Tāpat notiek, ja pacientam ir elpas trūkums: ģimenes ārsts pieņem, ka tas ir saistīts ar sirds patoloģijām, un tālākus plaušu izmeklējumus neveic. Lai gan, piemēram, HOPS gadījumā slimības diagnostika ir ļoti vienkārša: jāuztaisa spirogramma, kas uzreiz sniedz priekšstatu par plaušu ventilācijas funkciju un ļauj ātri noteikt diagnozi. Mums ir ļoti daudz nediagnosticētu pacientu. Saslimstību ar HOPS veicina smēķēšana, kas ir ļoti izplatīta, smēķēt cilvēki sāk arvien agrāk un dara to intensīvi. Pasliktinoties ekoloģiskajiem apstākļiem, pieaug saslimstība ar astmu. Mēs ļoti daudz strādājam šajā jomā, un, ja ģimenes ārsti aktīvāk meklēs pacientus, mēs varēsim veiksmīgāk sadarboties. Slimnieku ir ļoti daudz, tikai liela daļa par savu problēmu pat nenojauš, nesaņem ārstēšanu, un rezultātā neārstētu plaušu slimību dēļ pacients var nomirt.
– Samērā jauna iespēja pacientiem ir plaušu vēža skrīnings. Kuriem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt?
– Riska grupa ir smēķētāji, jo viņiem plaušu vēzis attīstās daudz biežāk. Skrīningu ieteicams veikt arī tad, ja cilvēkam ir ģenētiska predispozīcija, ģimenē ir bijuši plaušu vēža gadījumi.
– Ar kurām plaušu slimībām pie mums slimo retāk?
– Reto slimību veidu ir daudz. Tās skar nelielu cilvēku skaitu, bet nereti apdraud pacienta dzīvību. Retās slimības ir sarežģīti diagnosticēt un ārstēt. Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ir vienīgā specializētā iestāde valstī, tāpēc arī šie slimnieki nonāk pie mums un var saņemt vislabāko izmeklēšanu un ārstēšanas risinājumus.
– Kā plaušu slimību izplatību ietekmē Latvijas klimats?
– Mūsu klimatu, ņemot vērā mitrumu un aukstumu, nevar uzskatīt par labvēlīgu plaušām. Agrāk viena no ārstēšanas metodēm bija klimata terapija. Dažreiz, ja pacienti mums jautā, kur viņiem labāk dzīvot, mēs jokojam, ka vislabāk būtu dzīvot Spānijā, kur klimats plaušu slimniekiem ir vislabvēlīgākais. Tomēr mēs dzīvojam Latvijā un klimatu mainīt nevaram. Tas, ko mēs varam iespaidot, ir smēķēšanas paradumi, slimību diagnostika un ārstēšanas līmenis, un mums ir jāstrādā šajā jomā.
– Kādi ir biežākie grēki, ko cilvēki atļaujas savai plaušu veselībai par sliktu?
– Vēlreiz gribu uzsvērt smēķēšanas kaitīgumu, jo tas ir pneimonologu ienaidnieks numur viens. Smēķēšana ir galvenais riska faktors HOPS un plaušu vēža attīstībai, kas ir ļoti nopietnas un smagas saslimšanas. Tāpēc domāju, ka ir svarīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Pastāv tendence, ka jaunieši sāk smēķēt ļoti agri, dara to daudz, un tas bieži pacientu uztverē nav nekāds grēks, drīzāk stilīga lieta.
– Kādi vēl ir riska faktori?
– Ir lietas, ko mēs nevaram iespaidot – iedzimtība, ģenētiskā predispozīcija –, bet, ja ir šī predispozīcija un cilvēks vēl smēķē, tas krasi palielina risku saslimt ar plaušu slimībām. Protams, ietekmē faktori, kas saistīti ar arodkaitīgumu. Atsevišķu profesiju pārstāvjiem ir saskarsme ar kaitīgām vielām, kas var provocēt HOPS un astmas attīstību, tāpēc būtu ieteicams ievērot darba higiēnas pasākumus un lietot respiratorus. Darba devējam ir jārūpējas, lai šādās darba vietās būtu kvalitatīvas gaisa ventilācijas sistēmas, kas pasargātu darbiniekus. Vēl viena problēma ir mūsu cilvēku augošais alerģiskums, kas ir saistīts gan ar apkārtējās vides piesārņojumu, gan ar ķīmiski apstrādātas, modificētas pārtikas negatīvo iedarbību. Rezultātā pieaug bronhiālās astmas gadījumu skaits, īpaši bērnu vidū.
– Varbūt ģimenes ārstiem būtu noderīgi dzirdēt īpašu pamudinājumu biežāk sūtīt pacientus pie jums?
– Jā, ģimenes ārsti pārāk maz sūta pacientus pie plaušu speciālistiem, un pie mums nonāk pacienti ar ielaistām slimībām. Viņiem jau kādu laiku ir sūdzības, izmaiņas plaušās ir diezgan nopietnas, bet viņi nav nonākuši mūsu redzeslokā. Tāpēc aicinām ģimenes ārstus būt uzmanīgiem: ja viņiem ir pacienti, kuri klepo ilgāk nekā trīs nedēļas, un ārstējoties situācija neuzlabojas, tad klepus varētu būt pirmā pazīme ļoti nopietnām plaušu saslimšanām. Šādus pacientus vajag sūtīt pie pneimonologa, lai izslēgtu tuberkulozes iespējamību, pārbaudītu smēķētājus sakarā ar aizdomām par plaušu vēzi un, protams, HOPS un bronhiālo astmu.
Mums ir iespēja uztaisīt spirogrammu uzreiz, pieņemšanas laikā. Tā ir viena no mūsu priekšrocībām. Spirogramma ir ātrs diagnostikas veids HOPS un astmas pacientiem. Ne katrā ģimenes ārsta praksē ir tāda iespēja. Mēs sniedzam arī kvalitatīvas konsultācijas un rekomendācijas, kā pareizi ārstēties.
– Kas ir spirometrija un kā tā notiek?
– Tas ir viens no svarīgākajiem izmeklējumu veidiem plaušu slimniekiem, lai noteiktu, kā plaušas pilda savas funkcijas. Spirometrija ir plaušu funkcionālās diagnostikas pamatmetode, ar kuras palīdzību nosaka elpceļu caurejamību, mērot ieelpotā un izelpotā gaisa tilpumu, kā arī maksimāli forsētas ieelpas un izelpas ātrumu. Plaušu saslimšanu gadījumā mainās tilpums un ātrums, ar kādu pacients var izelpot. Tā ir pirmā pazīme astmas un HOPS pacientiem, kas liecina par problēmām. Izmeklējums ilgst 5–15 minūtes, atkarībā no tā, vai tiek veikts bronhu dilatācijas tests. Tad mēs varam izrakstīt zāles, kas paplašina bronhus un uzlabo elpošanas funkciju.
Svarīgi ir arī uztaisīt rentgenu, kurā mēs redzam, kādā stāvoklī ir plaušas – vai tajās ir kāds iekaisums vai veidojums.
– Vai pacientiem ir iespējams operatīvi nokļūt pie pneimonologa?
– Mēs esam tiešās piekļuves speciālisti. Ja ir aizdomas par tuberkulozi, pacients var nākt pie pneimonologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma un neatliekamā, akūtā situācijā var nokļūt pie ārsta tajā pašā dienā. Mēs pieņemam Rīgā, Lielvārdes ielā 68, 4. korpusā, telefons pierakstam 67514433. Ja pacientam ir aizdomas par HOPS vai astmu, tad jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam un līdz vizītei var būt jāgaida dažas dienas.
– Ko jūs novēlētu šī raksta lasītājiem, pacientiem un viņu tuviniekiem?
– Vēlreiz gribu aicināt nesmēķēt. Smēķējot cilvēks nodara sliktu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem, jo pastāv tāda bīstama lieta kā pasīvā smēķēšana. Bronhiālā astma bērnam var attīstīties arī tāpēc, ka smēķē vecāki. Vēl aicinu ģimenes locekļus pievērst uzmanību tam, kā viņu tuvinieki tiek galā ar ikdienas aktivitātēm, jo ļoti bieži plaušu slimnieki pierod pie sava elpas trūkuma un klepus, nepievērš tam uzmanību. Varbūt cilvēks no malas to var labāk pamanīt. Kad es jautāju pacientiem, kas viņus pamudinājis atnākt pie ārsta, viņi dažkārt stāsta: «Runājot pa telefonu, visi jautā, kas man kaiš, jo es visu laiku klepoju, skaļi elpoju. Laikam kaut kas nav labi.» Bieži pacientus atnākt pie speciālista mudina sievietes, jo viņas ir radušas rūpēties un uztraukties. Dažkārt pieņemšanā vīrietis saka, ka viņam viss ir kārtībā, bet sieva iebilst, ka nav gan. Vīrietis atnāk no darba un visu laiku sēž, jo viņam nav spēka palīdzēt mājas darbos vai iziet ārā pastaigāties. Naktī sieva nevar gulēt, jo vīram plaušās «spēlē orķestris» un viņš klepo. Cilvēki mēdz piemēroties šādām situācijām, elpas trūkuma dēļ ierobežojot savas ikdienas aktivitātes, nevis cīnoties ar cēloni.
Gribu novēlēt visiem nesmēķēt, būt aktīviem un vairāk laika pavadīt svaigā gaisā!