1. decembris, 2016
Zinaida Ressele
Šīs iekārtas iegādes nozīmi īpaši labi izprot ārsti kardiologi un sirds asinsvadu slimību pacienti. Brīnumaparāts (tobrīd – otrais Latvijā) palīdzēja noteikt patoloģiskā procesa mērogu un noteikt precīzu diagnozi, izstrādāt ārstēšanas taktiku un veikt sarežģītas manipulācijas, kas atrisina miokarda infarkta, stenokardijas un citu akūtu stāvokļu problēmu, palīdz precizēt indikācijas operācijai un ievērojami samazināt pacientu mirstības gadījumu skaitu.
Digitālā angiogrāfa iegāde ļāva DRS uz kardioloģijas nodaļas bāzes izveidot invazīvās kardioloģijas laboratoriju. 2006. gada 15. augustā, piedaloties veselības ministram, Daugavpils pilsētas un novada vadībai, notika oficiāla laboratorijas atklāšana, un profesors Andrejs Ērglis, ārste Inga Narbute un ārsts Vladimirs Osipovs veica pirmo sirds asinsvadu diagnostikas procedūru koronarogrāfiju. Tā Latgales reģionā aizsākas invazīvās kardioloģijas attīstība.
Ko desmit gadu laikā ir sasniegusi Daugavpils invazīvās kardioloģijas laboratorija, stāsta tās vadītājs kardiologs Vladimirs Osipovs.
– Mēs neatklājām laboratoriju tukšā vietā – DRS bija un ir kardioloģijas nodaļa, kuru vada Gaļina Dormidontova, un visus šos gadus mūsu laboratorija ar to cieši sadarbojas: mēs dodamies kopīgās apgaitās, apskatām slimniekus gan intensīvās terapijas palātā, gan pēc tam, kad pacients ir saņēmis neatliekamo palīdzību; mēs novērtējam ārstēšanas taktiku. Ja slimniekam būs nepieciešama operatīvā ārstēšana (piemēram, vārstuļa nomaiņa) un jau ir nozīmēts operācijas datums, mēs cenšamies viņam ātrāk veikt koronarogrāfiju – bez šī izmeklējuma kardioķirurgi pacientu neoperē.
Pašā sākumā, 2006. gadā, mūsu laboratorija veica tikai diagnostikas procedūras koronarogrāfijas – pirmajā gadā tika izdarītas aptuveni 250. (Salīdzinājumam: 2015. gadā izdarītas 1200 koronarogrāfijas un 750 angioplastijas operācijas). Kopš 2007. gada mēs sākām veikt angioplastijas – sašaurinājumu paplašināšanu sirds asinsvados. Tagad mēs nodarbojamies arī ar galvas un kakla asinsvadu diagnostiku un šo asinsvadu paplašināšanu (izdarām miega artēriju angioplastiju), izmeklējam apakšējo ekstremitāšu asinsvadus un šogad uzsākām apakšējo ekstremitāšu asinsvadu angioplastiju.
– Cik lielā mērā jūsu diagnostikas un ārstēšanas metodes, instrumenti un iekārtas atbilst Eiropas un pasaules normām?
Vladimirs Osipovs: «Pēdējos desmit gados invazīvajā kardioloģijā parādījušies jauni instrumenti, jauni materiāli un angioplastijas metodes. Ja agrāk mēs pacientus biežāk nosūtījām uz aortokoronāro šuntēšanu, tad šodien, pateicoties materiālās bāzes attīstībai un augsti tehnoloģisku metožu ieviešanai, mēs veicam tādas operācijas, kādas agrāk vai nu vispār neizdarījām, vai arī to bija ļoti maz.»
Foto: Zinaida Ressele
– Viss, kas ir pasaules tirgū, ir arī mums. Mēs izmantojam ar zālēm pildītus stentus: tie pusgadu izdala zāles, lai samazinātu asinsvadu restenozes risku, un pēc tam epitelizējas, pārklājas ar epitēlija audiem. Tie ir jaunākās paaudzes stenti un ir ražoti ilgai kalpošanai – visam cilvēka mūžam. Šobrīd aktuāli ir bioabsorbējošie stenti, kas, paejot zināmam laikam, sāk uzsūkties asinsvadā, sadalīties. Mēs tos ievietojam pēc noteiktām indikācijām, tiem, kam tas ir nepieciešams.
Pēdējos desmit gados invazīvajā kardioloģijā parādījušies jauni instrumenti, jauni materiāli un angioplastijas metodes. Ja agrāk mēs pacientus biežāk nosūtījām uz aortokoronāro šuntēšanu, tad šodien, pateicoties materiālās bāzes attīstībai un augsti tehnoloģisku metožu ieviešanai, mēs veicam tādas operācijas, kādas agrāk vai nu vispār neizdarījām, vai arī to bija ļoti maz.
Tagad mūsu laboratorija veic intravaskulāros ultraskaņas izmeklējumus (IVUS), kas ļauj no iekšpuses apskatīt asinsvadus un izvērtēt to izmērus, asinsvada diametru un sašaurinājuma apkaļķošanās pakāpi. Šī izmeklēšanas metode ir tehniski sarežģītāka un dārgāka un to pielieto noteiktām indikācijām.
Vēl viens mūsu jaunums – Fractional flow reserve (FFR). Šo izmeklēšanas sistēmu izmanto gadījumā, ja pacienta asinsvads ir sašaurināts par 60–70%, bet ārsti nav pārliecināti par tā paplašināšanas nepieciešamību. Izmeklēšanas laikā tiek ievadītas speciālas zāles artērijas sieniņu hiperēmijai un tiek izmērīts spiediens pirms un pēc sašaurināšanās. Iegūtie parametri parāda, vai ir nepieciešams veikt angioplastiju, vai nē. Un trešais jaunums: šogad slimnīcas ārsti Vasiļjevs un Teļežņikovs sāka izdarīt apakšējo ekstremitāšu asinsvadu angioplastiju. Mūsu reģionā ir diezgan daudz pacientu, un šādas operācijas ir pieprasītas.
– Cik ārstu un citu darbinieku būtu nepieciešams, lai jūsu laboratorija strādātu efektīvi? Vai ir grūtības ar personālu?
– 2006. gadā laboratorijā sāka strādāt divi ārsti – es un Jurijs Proskurins. Turpmāk, līdz ar veicamo procedūru skaita palielināšanos, auga arī darbinieku štats, ieradās jauni ārsti: Artūrs Teļežņikovs, Deniss Vasiļjevs, Arnolds Lavrinovičs. Šogad divi mūsu kolēģi iegūs sertifikātus un saņems atļauju veikt operācijas; mums būs trīs ārsti, kuri varēs veikt angioplastijas, un viens ārsts – koronarogrāfiju izdarīšanai.
Taču problēma ar kadriem ir. Tuvākajā laikā mums būs nepieciešama medmāsa: viena – noteikti, bet vēl labāk – divas. Grūtības rodas tādēļ, ka speciālistu (ne tikai ārstu) sagatavošana mūsu nozarē aizņem diezgan ilgu laiku: mums ir daudz materiālu, un tehniskās manipulācijas ir sarežģītākas nekā parastā darbā.
– Vai jūsu laboratorijas pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem? Kāds ir pieprasījums pēc tiem?
– Mēs strādājam ne tikai Daugavpilij un Daugavpils novadam, mēs apkalpojam visu Latgali: Krāslavas, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas pilsētu un novadu iedzīvotājus.
Reģions ir liels, aptuveni 300 tūkstošu iedzīvotāju, un pieprasījums pēc mūsu diagnostikas un ārstnieciskajām procedūrām, protams, ir liels. Nepieciešamības gadījumā mēs veicam neatliekamās procedūras, taču uz plānveida procedūrām ir rindas. Piemēram, rindā uz angioplastiju jāgaida mēnesis. Lai izdarītu koronarogrāfiju, mēs šobrīd pacientus pierakstām uz augustu! Tātad ir jāgaida četri mēneši – uzskatu, ka tas ir vērā ņemams laiks.
– Ko, jūsuprāt, varētu darīt, lai labotu situāciju?
– Bez kadru un finansējuma palielināšanas jautājumu atrisināšanas (tas ir jādara jebkurā gadījumā) slimnīcai ir nepieciešams vēl viens angiogrāfs. Pirmkārt, lai palielinātu procedūru skaitu, ko var paveikt dienas laikā. Strādājot ar vienu iekārtu, mēs to fiziski nevaram izdarīt. Otrkārt, mūsu angiogrāfs tomēr jau ir desmit gadus vecs, tātad ilgi un daudz lietots, un pastāv reāli riski. Morāli iekārta nav novecojusi: nekas kardināli jauns pēdējā laikā nav parādījies, digitālajiem angiogrāfiem joprojām ir tas pats darba princips. Diemžēl mūsu aparāts, kā jebkura tehnika, lūst un dažkārt – pašā nepiemērotākajā brīdī. Piemēram, pavisam nesen angiogrāfa bojājuma dēļ mēs nestrādājām piecas dienas. Dienā mēs izdarām 12–15 procedūras, tātad 60–75 pacientus nācās pierakstīt uz citu laiku. Šādā situācijā mēs esam spiesti pārkārtot savu darba grafiku, strādāt ilgāk. Tas nav ērti nedz mums, nedz pacientiem.
Jauns angiogrāfs maksā lielu naudu, bet slimnīcai tādu līdzekļu nav. Taču Veselības ministrija un profesors Andrejs Ērglis, kurš atbild par kardioloģijas attīstību Latvijā, ir lietas kursā par mūsu vajadzībām, un situācija, iespējams, jau tiek risināta augstākajā līmenī.
– Kādu jūs redzat Daugavpils invazīvās kardioloģijas laboratorijas nākotni?
– Pirmkārt, perspektīvā mēs plānojam sniegt neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Lai to paveiktu, mums ir nepieciešami divi angiogrāfi, divas operāciju zāles. Otrkārt, mēs turpināsim attīstīt apakšējo ekstremitāšu asinsvadu saslimšanu diagnostiku un veikt operācijas, kas ir saistītas ar šo slimību ārstēšanu. Treškārt, mēs turpināsim attīstīt miega artēriju saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī galvas smadzeņu asinsvadu diagnostiku.
To visu mēs darām arī šobrīd, taču nelielos apjomos. Varētu izdarīt ievērojami vairāk. Daļēji tas ir saistīts ar ģimenes ārstu un citu speciālistu nepietiekamu informētību. Mēs par to runājam jau sen, taču, iespējams, Daugavpilī ir jānoorganizē multidisciplināra konference kopā ar asinsvadu ķirurģiem, neiroradiologiem, ģimenes ārstiem, lai informētu reģiona ārstus par mūsu iespējām.
19. augustā mums ir plānota konference, kura būs veltīta invazīvās kardioloģijas desmitgadei Daugavpilī. Uz to ir uzaicināts profesors Andrejs Ērglis, veselības ministrs Guntis Belēvičs, mūsu pilsētas vadība, kolēģi no Rīgas un Liepājas, reģiona kardiologi. Mēs pastāstīsim, ko un kā esam paveikuši šo desmit gadu laikā, un ieskicēsim nākotnes plānus. Profesora Ērgļa lekcijā uzzināsim, kādu viņš redz mūsu kardioloģijas nākotni. Mēs sagaidām, ka arī Veselības ministrs Guntis Belēvičs pateiks ko jaunu un iepriecinošu.
Statistika
Katru mēnesi Daugavpils invazīvās kardioloģijas laboratorijā tiek veiktas aptuveni 200 dažādas procedūras.
- gadā Daugavpilī izdarītas:
– koronarogrāfijas – 1200
– angioplastijas – 752; no tām 275 jeb vairāk nekā 1/3 neatliekamās angioplastijas pacientiem, kuri tika uzņemti slimnīcā ar infarktiem, akūtiem stāvokļiem