Internets ārstu neaizstās

16. janvāris, 2018

Toms Zvirbulis

Lai noskaidrotu, kādi ir šo slimību cēloņi un kā ar tām cīnīties, uz sarunu aicinājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītāju asoc. prof. Vilni Lietuvieti un urologu dr. Linardu Rēdmani.

 

– Īsumā paskaidrojiet, kas ir erektīlā disfunkcija?

Linards Rēdmanis. – Erektīlā disfunkcija ir nespēja gūt un saglabāt dzimumlocekļa piebriedumu, kas nepieciešams apmierinoša dzimumakta veikšanai. Runājot par erektīlo disfunkciju, ir skaidrs, ka lielākajā daļā gadījumu tā ir dzīves kvalitātes problēma. No šīs slimības tiešā veidā neviens nemirst, bet tā ir saistīta ar vispārējo veselību, atstāj iespaidu uz psihoemocionālo stāvokli un būtiski ietekmē arī miegu. Par šo problēmu mums ir jārunā, pirmkārt, tāpēc, ka paši pacienti par to nerunā, un problēmas aktualitāte tāpēc šķiet mazāka. Otrkārt, ne vienmēr arī ārsti ir kompetenti, varoši un griboši par to runāt. Erektīlās disfunkcijas sastopamība pieaug, vīrietim kļūstot vecākam. Erektīlo disfunkciju var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ir tie vīrieši, kam problēma radusies emocionālu iemeslu dēļ. Tā būtu psihogēna erektīlā disfunkcija, kas var būt saistīta ar ilgāku dzimumdzīves pārtraukumu, pieredzes trūkumu dzimumattiecībās, negatīvu pieredzi. Šādu stāvokli mēs biežāk novērojam gados jauniem pacientiem. Otrā grupa ir organiska erektīlā disfunkcija, kas attīstījusies dažādu veselības problēmu iespaidā. Te biežākie iemesli ir asinsvadu pataloģija. Dzimumlocekļa piebriedumu nosaka asinsapgādes sistēma. Ja aterosklerozes, varbūt kādas ķirurģiskas manipulācijas vai traumas rezultātā ir skarti asinsvadi, var rasties erekcijas problēmas.

Vilnis Lietuvietis. – Šeit uzreiz var piebilst, ka vīrietis ir tik jauns, cik jauni ir viņa asinsvadi. Tāpēc, jaunie vīrieši, nesmēķējiet! Smēķēšana tieši ietekmē aterosklerozes veidošanos. Tāpat arī esiet saudzīgi pret savu organismu, lai asinsvadi pēc iespējas ilgāk būtu veseli!

– Kurā brīdī vīrietim, sastopoties ar šo problēmu, būtu jāgriežas pie ārsta? Tas jādara jau pēc pirmās reizes?

L.R. – Vīrieša erektīlais mehānisms nav Kalašņikova automāts, ko var iemest dubļos, bet viņš šaus vienmēr. Kāda epizode iespējama katram vīrietim. Pie atkārtotām neveiksmēm – viena, divas, trīs neveiksmes pēc kārtas –, būtu vēlams aiziet pie ārsta, lai kaut vai aprunātos par šo situāciju. Runājot par pēkšņiem traucējumiem, visbiežāk tie ir psihogēni. Ja tā ir ilgstoši progresējoša situācija, kurā pacients jūtas slikti, sliktāk un pavisam slikti, visbiežāk jādomā par veselības traucējumu radītām sekām. Pēdējo 5–10 gadu laikā ir bijuši interesanti pētījumi par to, ka vīrietim, progresējot erektīlajai disfunkcijai, relatīvais risks saslimt ar sirds išēmisko slimību un dabūt miokarda infarktu ir daudz augstāks, jo pirmie reaģē dzimumlocekļa asinsvadi, kuri ir jutīgāki pret išēmiju, tas ir, nepietiekamu asinsapgādi, un tikai tad reaģē sirds. Varētu teikt: ja parādās disfunkcija, gaidi infarktu.

V.L. – Ir jāsaprot, ka erektīlā disfunkcija ne vienmēr ir slimība, bet tas ir simptoms, līdzīgi kā klepus. Ja jums ir klepus, jums var būt bronhīts, iesnas, tuberkuloze, astma, plaušu vēzis, vienalga kas. Šeit ir tieši tāpat. Ja ir erekcijas traucējumi, nevajag domāt, ka problēmas ir tikai ar dzimumlocekli. Jāmeklē, kāds tam ir cēlonis, un to var izdarīt tikai speciālists. Nepietiek ar medikamentu lietošanu un domu, ka viss būs kārtībā. Vienmēr jāpieturas pie vecā labā principa: apmeklē ārstu un uzzini diagnozi. Kad tā ir zināma, būs zināms arī, ko darīt. Tas, iespējams, cilvēku pasargās no miokarda infarkta vai pat pēkšņas nāves.

L.R. – Iespējams, ka disfunkcijas iemesls ir testosterona deficīts nepietiekamas sēklinieku funkcijas dēļ. Tā var būt problēma gan ar pašiem sēkliniekiem, gan augstākos endokrīnajos centros. Tā var būt hipotireoze, vairogdziedzera patoloģijas, cukura diabēts. Ja pacients atnāk pie ārsta, izmeklēšanas laikā vajadzētu iziet cauri visām šīm sistēmām, lai saprastu problēmu. Šobrīd mēs diezgan regulāri nozīmējam holesterīna līmeņa pārbaudes. Tas arī pieder pie izmeklēšanas standarta, lai konstatētu agrīnu hiperholesterinēmiju un novērstu draudošu aterosklerozes attīstību.

– Stress ietekmē ne tikai erektīlo funkciju, bet arī ejakulāciju. Kādos gadījumos var runāt par priekšlaicīgu ejakulāciju?

L.R. – Priekšlaicīga ejakulācija ir pārāk ātra sēklas noplūde. Tā tiek novērota relatīvi bieži. Populācijā līdz pat 30% vīriešu sastopas ar priekšlaicīgu sēklas noplūšanu. Tas ir, dzimumaktu nav iespējams veikt ilgāk, tā, kā cilvēks to vēlas, un ejakulācija nav pakļauta gribai. Ir arī tādi gadījumi, kad ejakulācija notiek pat pirms dzimumlocekļa ievadīšanas, nesākot dzimumaktu. Problēmai ir dažādi iemesli un ir dažādas pacientu grupas. Dažkārt vīriešiem priekšlaicīga ejakulācija tiek novērota visas dzīves garumā, neatkarīgi no partneres, apstākļiem. Šī pacientu grupa parasti ejakulē laika posmā no minūtes līdz pusotrai pēc dzimumlocekļa ievadīšanas. Viņi ir uzskatāmi par tipiskiem šīs slimības pacientiem. Priekšlaicīga ejakulācija ir novērojama arī jauniem vīriešiem, uzsākot dzimumattiecības, kad ir uztraukums par pārmaiņām dzīvē. Gūstot pieredzi un pāra attiecībām nostabilizējoties, tā visbiežāk izzūd. Tātad ir vīrieši, kuri priekšlaicīgi ejakulē pastāvīgi, citiem tas ir saistīts ar psihoemocionāliem iemesliem, un ir situācijas, kad priekšlaicīga ejakulācija var attīstīties iekaisumu, piemēram, prostatīta, vai neiroloģiska rakstura problēmu dēļ.

Runājot par to, cik ilgs dzimumakts tiek uzskatīts par normālu, ir visnotaļ sarežģīti definēt precīzu ilgumu, bet medicīniski par normu tiek uzskatītas desmit minūtes. Skaidrs, ka pastāv atšķirības starp pāriem un dzimumdzīves ieradumiem, bet noteikti ir skaidrs, ka sievietes uzbudinās lēnāk, tāpēc vīrieši, kuri priekšlaicīgi ejakulē, paši gūst apmierinājumu, savukārt partneres – nē. Tā ir diezgan nopietna problēma, kura bieži vien ir iemesls attiecību izbeigšanai, jo sieviete nav apmierināta ar sava partnera seksuālo veikumu. Tas savukārt rada emocionālus pārdzīvojumus vīrietim. Ja priekšlaicīga ejakulācija nav radusies iekaisumu rezultātā, bet ir problēma visa mūža garumā, tad tas notiek serotonīna vielmaiņas īpatnību dēl centrālajā nervu sistēmā. Pie neliela uzbudinājuma tiek dots signāls, ka jānotiek ejakulācijai. Šis nervu sistēmas signāls nav pakļauts gribai un nav bremzējams ar pacienta vēlmi vien. Parasti par erektīlo disfunkciju vīrieši ir informētāki, kamēr priekšlaicīga ejakulācija ir tāds kā «pelēkais lauks». Arī mediji un ārsti nav par to runājuši pietiekami. Līdz ar to, nezinot, ka šajā situācijā ir iespējams palīdzēt, pacienti nepietiekami  bieži vēršas pie ārsta. Taču vajadzētu padomāt, ka tā ir problēma, kas ietekmē divus cilvēkus – gan vīrieti, gan viņa partneri.

Priekšlaicīgas ejakulācijas ārstēšanas metodes ir dažādas. Gan lokāli lietojamas zāles, kas samazina kairinājumu dzimumlocekļa rajonā, līdz ar to attālinot ejakulācijas brīdi, gan zāles tablešu veidā, kas vairākkārt paildzina dzimumakta ilgumu. Tas noteikti ievērojami uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Taču, lai mēs šo palīdzību varētu sniegt, pacientam ir jādodas pie ārsta un problēma jāizrunā. Daļā gadījumu,  līdzīgi kā erektīlajai disfunkcijai, medikamentozā terapija tiek kombinēta ar psihoterapiju, ja problēmai ir emocionāls fons, kas pastiprina simptomus. Daļā gadījumu ārstēšana mēdz būt multidisciplināra.

– Vai medikamenti potences palielināšanai kaut kādā veidā ietekmē priekšlaicīgu ejakulāciju?

L.R. – Tie var pagarināt dzimumakta laiku. Dažkārt vīrieši, kuriem ir nepietiekams dzimumlocekļa piebriedums, neapzināti vai apzināti steidzas pabeigt dzimumaktu, lai neiestātos dzimumlocekļa saplakums. Tātad, ārstējot erektīlo disfunkciju, nodrošinot stabilu piebriedumu, mēs kaut kādā mērā varam paildzināt pacienta dzimumakta laiku. Liela loma šeit ir pacienta izglītošanai dzimumakta fizioloģijā, jo dažkārt partneres pārstimulē vīrieti tik ļoti, ka viņš ļoti ātri sasniedz uzbudinājumu un notiek ejakulācija. Mēs pacientus mācām vispirms domāt par viņa partneres labsajūtu, zinot to, ka viņi paši diezgan ātri sasniegs uzbudinājumu un ejakulāciju. Izglītojam viņus teorijā, ka sievietes uzbudinās lēnāk, viņām tam ir nepieciešams ilgāks laiks. Ja priekšspēle sievietei nav pietiekami ilga un ir skaidrs, ka partneris ejakulēs pēc pusotras vai divām minūtēm, tad partnere nebūs apmierināta.

V.L. – Vēl var piebilst, ka šī slimība ir biežāk sastopama nekā erektīlā disfunkcija. Tā skar visas vecuma grupas un bieži vien postoši ietekmē attiecības. Mūsdienās šis jautājums ir risināms, un ziņojums, kuru mēs gribam nodot, ir šāds: medicīna veic sociālo pasūtījumu, tā nodrošina ilgāku un labāku dzīvi, tostarp seksuālo dzīvi. Tāpēc, nākot pie urologa vai runājot par seksuālo veselību, mēs nereti atklājam kādu citu pirms tam neatpazītu slimību un varam ieteikt risinājumus.

V.R. – Šo problēmu gadījumā ir pierādījies, ka nozīmīga ir abu partneru nākšana pie ārsta. Ja viņi abi vienlaikus spēj par to runāt ar ārstu, tad labāk var saprast šī pāra dzimumdzīves problēmas un atrast iespējamos risinājumus. Protams, ja viņi ir gatavi ko mainīt. Tas no ārsta prasa augstāku izglītības līmeni, spēju konsultēt pāri, bet bieži vien tam ir ievērojami labāks efekts. Ja tiek iesaistīta partnere un viņa izprot šo veselības traucējumu iemeslus, tad viņa var būt tolerantāka un atbalstoša laikā, kad vīrietis tiek ārstēts. Ir svarīgi, lai ārstēšana netiktu pārtraukta. Abu slimību gadījumā ir pierādīts, ka bieži vien zāļu nelietošana un vēlamā efekta nesasniegšana ir saistīta ar to, ka pacients nav bijis pietiekami informēts, kā zālēs strādās, nav saņēmis atbalstu no ārsta vai partneres, un tādēļ viņš ārstēšanu ir pārtraucis.

– Vai pacients sev nepieciešamo informāciju var atrast arī internetā?

V.R. – Es ieteiktu lietot tos resursus, kuri ir paredzēti pacientiem un kurus ir sagatavojuši ārsti. Tā varētu būt urologu asociācijas mājaslapa, tie varētu būt lielu slimnīcu vai klīniku internetresursi. Tās ir informācijas bāzes, no kurām smelties zināšanas. Ierakstot meklētājā «erektīlā disfunkcija», bieži vien saites aiziet kaut kur «mežā» vai vismaz kādos «krūmājos».