Insulta gadījumā jārīkojas ātri

14. oktobris, 2016

Evita Hofmane

Par insultu un tā ārstēšanu runājam ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociēto profesori neiroloģijā, medicīnas doktori Eviju Miglāni.

 

– Kas ir insults un kas norisinās cilvēka ķermenī insulta brīdī?

– Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma dēļ, un to sauc par išēmisku insultu jeb cerebrālu infarktu. Šie insulti notiek tāpēc, ka smadzeņu daļā, kuru apasiņo nosprostotais asinsvads, attīstās skābekļa un barības vielu trūkums, ko sauc par išēmiju, un smadzeņu audi iet bojā, jo smadzenēs enerģijas rezervju nav. Smadzeņu enerģētiskais metabolisms ir tāds, ka, pārtrūkstot skābekļa pievadei, smadzeņu šūnas ļoti strauji iet bojā. Insulta gadījumā, ja trombs nosprosto asinsvadu, smadzeņu daļa uzreiz pilnībā neatmirst, bet katru minūti iet bojā miljoniem neironu.

Ja insults notiek asinsvada plīsuma dēļ, to sauc par hemorāģisku insultu. Hemorāģija ir asins izplūdums. Šie insulti notiek retāk.

Insulta pazīmes parasti skar vienu ķermeņa pusi, jo katru cilvēka ķermeņa pusi kontrolē viena smadzeņu puslode. Līdzsvaru un koordināciju kontrolē smadzeņu stumbrs un smadzenītes. Ļoti reti cieš abas ķermeņa puses, un tie ir bīstamākie insulti, jo norāda vai nu uz abpusēju smadzeņu pusložu bojājumu, vai arī smadzeņu stumbra bojājumu.

– Vai insults ir ģenētiski pārmantojama saslimšana?

– Insults nav izolēta slimība, tam ir ļoti daudz potenciālo cēloņu un riska faktoru, to vidū ģenētiskā predispozīcija. Insulta rašanās ir saistīta ar gēniem, kas paaugstina aterosklerozes un sirds asinsvadu slimību, kā arī mirdzaritmijas risku. Notiek pētījumi, kas meklē ģenētiskās sakarības.

Ļoti reti sastopami ir tā saucamie pārmantotie insulti, kad viens noteikts gēns nosaka insulta rašanos un kad viens pēc otra notiek insulti, novedot cilvēku līdz invaliditātei un nāvei. Ja ārstam rodas aizdomas par ģenētisku saslimšanu, tad pacientu iespējams nosūtīt pie ģenētiķa un pārbaudīt «aizdomīgo» gēnu. Tomēr viens ir jāatceras – ja kādam pirmās pakāpes radiniekam ir bijis insults, tad risks ir augstāks, bet tas ir cieši saistīts ar dažādiem vaskulāriem riska faktoriem.

– Vai pirms insulta ir kādi brīdinājuma signāli, kam cilvēkiem jāpievērš uzmanība? Kādi ir insulta riska faktori?

– Var nebūt itin nekādu brīdinājuma signālu. Parastais stāsts ir tāds, ka cilvēkam it kā nav bijis nekādu veselības problēmu, bet pēkšņi noticis insults. Taču tas var būt maldīgs priekšstats. Kāpēc? Tāpēc, ka pirms insulta var būt paaugstināts asinsspiediens, sirds aritmija, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts cukura līmenis asinīs utt. Cilvēks var arī nezināt, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens un to neārstēt. Tāpēc brīdinošās pazīmes var nemanītas pastāvēt daudzu gadu garumā. Katru gadu insults piemeklē vidēji 5% mirdzaritmijas pacientu. Sirds aritmija, cukura diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, palielināts svars, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana – tie visi ir insulta riska faktori. Ko cilvēks var darīt? Zinot savus riska faktorus, mēģināt tos novērst, lai ar insultu nesaslimtu. Ir izpētīts: koriģējot dzīvesveidu, insulta risku var samazināt pat par 80%.

Išēmiska insulta gadījumā papildu risks ir ateroskleroze – progresējošas asinsvadu sieniņas izmaiņas, kā rezultātā ar laiku attīstās sašaurinājums. Sevišķi svarīgi ir laikus atklāt miega artēriju jeb karotīdo artēriju sašaurinājumus, jo tos vajadzētu operēt, kamēr vēl nav simptomu. Miega artērija ir asinsvads, kam ir nozīmīga loma smadzeņu apasiņošanā. Tā atrodas kakla rajonā, tās pulsācijas var sataustīt, izklausīt, un speciālists var viegli pārbaudīt tās stāvokli ar ultraskaņas aparatūru. Miega artērijā bieži attīstās ateroskleroze, un tas var notikt bez jebkādiem simptomiem. Tad, kad artērijas sašaurinājums pārsniedz 50%, galvas smadzeņu daļa, kas atrodas tālāk no artērijas, galvas smadzeņu garozā, var palikt bez pilnvērtīgas apasiņošanas. Tur var attīstīties insults, kura cēlonis būs sašaurinājums miega artērijā. Tomēr sašaurinājums var nemanīts sasniegt arī 90%, bet cilvēks par to nezina, jo cilvēka organisma kompensācijas spējas reizēm var būt apbrīnojamas. Pirmais signāls, kas var liecināt par asinsvadu sašaurinājumu, ir t.s. tranzitorā išēmiskā lēkme, kas izpaužas kā pārejošs vājums vienā ķermeņa pusē, pārejoši valodas traucējumi, notirpums vienā ķermeņa pusē. Tādos gadījumos nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta. Ja cilvēkam ir arī citi vaskulārie jeb asinsvadu riska faktori – vecums virs 65 gadiem, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, mirdzaritmija –, tad noteikti ir jāsauc ātrā palīdzība, neskatoties uz to, ka simptomi pārgājuši, jo ir liels risks, ka tuvākajā laikā notiks insults. Tā var būt pazīme, ka asinsvads ir sašaurināts un to vajag operēt, jo ar zālēm vien vairs nebūs līdzēts. Ja tas tā ir, tad operāciju vajadzētu veikt divu nedēļu laikā kopš simptomu parādīšanās. Jo ilgāk tā tiek atlikta, jo pastāv lielāks epizodes atkārtošanās risks, un operācija vairs nedos vēlamo efektu.

– Kā jārīkojas insulta gadījumā?

– Ja parādās tādi simptomi kā vienpusējs ķermeņa vājums, notirpums, valodas zudums vai apjukums, vai arī ļoti stiprs reibonis, kas kombinējas ar redzes dubultošanos un vemšanu, līdzsvara traucējumi vai nespēja koordinēt savas kustības, tad ir jāsauc ātrā palīdzība. Neirologi ir izveidojuši skalu ĀTRI, kas ir starptautiskās skalas FAST adaptācija, un ir ļoti vienkārša. Nav nepieciešama medicīniskā izglītība, lai saprastu, vai redzamās pazīmes tai atbilst. Ja kaut vai viens no šīs skalas simptomiem ir pozitīvs – cilvēkam ir šķība seja, paralizēta roka vai viņš nespēj parunāt un ir aizdomas par insultu –, ir jāsauc ātrā palīdzība. Nevar paļauties uz savām spējām izvērtēt stāvokli. Es īpaši vēlos uzsvērt, ka pārejošie asinsrites traucējumi, kas parādās un pazūd un ko sauc par tranzitorām išēmiskām lēkmēm, ir brīži, kad cilvēku vēl var glābt pilnībā. Tiem ir jāpievērš uzmanība.

– Kādas ir jaunākās metodes insulta ārstēšanā? 

– Asinsvadu nosprostojuma gadījumā trombus šķīdina. Pašlaik tiek izmantota arī jauna metode, par ko daudzi pacienti vēl nezina – tā ir insulta endovaskulārā ārstēšana. Trombus, kas ir ļoti lieli, atrodas lielajos asinsvados, piemēram, miega artērijā, un ko nevar izšķīdināt ar parastajām trombu šķīdināšanas zālēm, no asinsvada var izvilkt. Medicīnā šī ārstēšanas metode ienāca tikai 2015. gada janvārī. Diagnostiskās radioloģijas institūtā, kuru mūsu slimnīcā vada profesors Kārlis Kupčs, strādā vairāki endovaskulārās metodes speciālisti jeb invazīvie radiologi. Nepieciešamības gadījumā neirologi sadarbojas ar invazīvajiem radiologiem, un neatliekamā kārtā pirmajās insulta stundās trombs no asinsvada tiek izvilkts. Šī metode ikdienā tiek izmantota ar ļoti labiem panākumiem. Stradiņa slimnīca pagaidām ir vienīgā Latvijā, kur tiek izdarītas šīs operācijas.

Insulta vienībās visā Latvijā, būtu jāveic asinsvadu izmeklējumi jau pirmajās insulta stundās, lai saprastu, cik liels asinsvads slēgts. Tas ir pamatlikums – saprast, cik liels asinsvads ir slēgts un vai trombu var šķīdināt. Ja tromba šķīdināšana nav iespējama, tad maksimāli ātri (sešu stundu laikā, bet  jo ātrāk, jo labāk) pacientam jāveic tromba izvilkšanas jeb trombektomijas procedūra.  Ja pacients slimnīcā nonāk vairāk nekā sešas stundas pēc insulta, mēs varam izmantot tikai uzturošo terapiju, lai stabilizētu dzīvībai svarīgās funkcijas. Nākamajā dienā, kad stāvoklis ir stabilizēts, uzsāk insulta rehabilitāciju. Vēl mēs varam nozīmēt zāles, lai nenotiktu atkārtots insults.

– Ar ko pacientam jārēķinās nākotnē, ja viņam bijis insults?

– Tas lielā mērā ir atkarīgs no laika, cik ātri pacients tiek nogādāts slimnīcā. Ja pacientu veselību vērtējam pusgada griezumā, tad vienai trešdaļai pacientu pēc insulta nav neiroloģiska defekta, vienai trešdaļai ir defekti, bet vienai trešdaļai nevar palīdzēt.

– Vai pēc viena insulta var sekot nākamie? Kā tos iespējams novērst?

– Ja viens insults ir bijis, vēl jo vairāk ir jācenšas izvairīties no slimības riska faktoru ietekmes.

Protams, katrs cilvēks un viņa ārstēšana ir atšķirīga. Ir jāvērtē, kādi medikamenti uz katru pacientu labāk iedarbojas, kā viņš izturas pret to lietošanu, cik motivēts ir iet pie ģimenes ārsta, veikt analīzes un darīt daudz ko citu. Izrakstoties no stacionāra, katram pacientam tiek dotas rekomendācijas, ko var uzskatīt par insulta profilakses plānu. Galvenais ir pildīt ārsta rekomendācijas un neskaidrību gadījumā jautāt ģimenes ārstam. Stradiņa slimnīcā ir arī Insulta profilakses kabinets, kur konsultē mūsu speciālisti, tomēr līdz šim Nacionālais veselības dienests pacientiem šos pakalpojumus neapmaksā. Nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt medikamentu lietošanu, pieļaut situāciju, ka beidzas recepte un medikamentu nevar dabūt. Ir zāles, kuru iedarbība turpinās 2–3 dienas, bet ir medikamenti, kuru iedarbība beidzas 12 stundu laikā. Neiedzerot vienu tableti, insults var atkārtoties. Ir arī pacienti, kuri zāles taupa. Tad atkal rodas insults, un viss iepriekšējais darbs ir vējā. Mums ir pacienti, kas slimnīcā nonāk pat trīs reizes ar atkārtotiem insultiem, un katra šī epizode izmaksā daudzus tūkstošus eiro.

Ja cilvēks pēc insulta lietos nozīmētos medikamentus, būs fiziski, sociāli un garīgi aktīvs, tad insulta atkārtošanās risks nav tik augsts. Citādi ir pacientiem, kuri pēc insulta ir piekalti gultai.Tad prognoze ir slikta, jo, arī lietojot medikamentus, var attīstīties komplikācijas, kas veidojas guļošiem pacientiem – sastrēguma pneimonija, uroloģiskās infekcijas, dziļo vēnu tromboze, izgulējumi. Ja vēl pievienojas depresija un sociālā izolācija, tad prognoze ir nelabvēlīga un slimniekiem bieži vien klājas ļoti grūti.

 

 

Tests ĀTRI 

Ā – atsmaidi – lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju.

T – turi –pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas.

R – runā – pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu.

I – izsauc –ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.