Cukura diabēts būtiski ietekmē sirds veselību

15. decembris, 2016

Lauma Abramoviča

Par vienu no biežāk sastopamajiem sirds slimību riska faktoriem tiek minēts dzimums un vecums (sievietēm virs 55, vīriešiem – 45 gadiem), ģimenes anamnēze, smēķēšana, nepareizs uzturs, liekais svars un aptaukošanās, nepietiekama fiziskā aktivitāte, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis un cukura diabēts. Mūsdienu dzīvesveida ietekmē diabēts tiek atklāts arvien jaunākiem cilvēkiem, kas saistāms ar fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanos un nepareizu uzturu. Cukura diabēts nav izārstējams, taču ar medikamentu un insulīna palīdzību cukura daudzumu asinīs var kontrolēt.

Par cukura diabētu un tā ietekmētajiem kardiovaskulārajiem riskiem runājam ar kardioloģi Vēsmu Ārgali.

 

– Cik bieži kardiologs sastopas ar cukura diabēta pacientiem?

– Cukura diabēts palielina kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Diabēta pacientiem viens no biežākajiem nāves iemesliem ir kardiovaskulāras saslimšanas. Tāpēc ir svarīgi jau laikus novērtēt cukura diabēta brīdinājuma signālus. Parādoties sūdzībām, piemēram, slāpēm, apetītes izmaiņām, ādas niezei, nespēkam, nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai precizētu diagnozi. Arī es esmu diagnosticējusi cukura diabētu, sevišķi pacientiem ar metabolo sindromu (palielināts ķermeņa svars, paaugstināts asinsspiediens, dislipidēmija – samazināts augsta blīvuma lipoproteīna holesterīna un paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs). Taču parasti pie manis pacienti vēršas cukura diabēta radīto kardiovaskulāro komplikāciju dēļ (stenokardija, miokarda infarkts, paaugstināts asinsspiediens).

– Cik nopietni un kādā veidā cukura diabēts ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu?

– Cukura diabēts bieži norit slēpti, kad nav izteiktu sūdzību, bet tas rada izmaiņas asinsvadu sieniņā, bojā tās. Lipīdi uzkrājas traumētajās asinsvadu sieniņās un izveido plātnītes, kas sašaurina asinsvadus vai pat nosprosto tos. Glikoze paātrina artēriju bojājuma procesu vai pat nosprostošanos, veicina lipīdu salipšanu. Šo bojājumu rezultātā rodas kardiovaskulārie notikumi – stenokardija, miokarda infarkts, insults.

– Kas nosaka katra konkrēta cilvēka kardiovaskulāro notikumu attīstības risku?

– Katra pacienta kardiovaskulāro risku novērtēšanā tiek izmantota tā saucamā SCORE sistēma (Systemic Coronary Risk Evaluation; vērā tiek ņemts vecums, dzimums, smēķēšana, sistoliskais arteriālais spiediens un kopējais holesterīna līmenis – red.), nosakot fatālu kardiovaskulāro notikumu risku desmit gadu laikā. Šajā sistēmā gan neparādās pacienti ar cukura diabētu, kuriem risks ir ievērojami lielāks (sievietēm tas ir piecas reizes lielāks un trīs reizes lielāks vīriešiem), abdominālo aptaukošanos, traucētu nieru funkciju, nelabvēlīgu ģimenes anamnēzi (1,7 reizes palielina risku sievietēm un divas reizes vīriešiem). Cukura diabēta pacienti ar kardiovaskulāru slimību tiek iekļauti ļoti augsta riska grupā.

Pacientiem ar cukura diabētu kopējais kardiovaskulāro slimību attīstības risks ir divas līdz četras reizes lielāks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Tiem pacientiem, kam ir glikozes tolerances traucējumi, šis risks ir pusotru reizi lielāks. Savukārt miokarda infarkta risks pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu ir tikpat liels kā pacientiem bez diabēta, kas jau ir pārcietuši miokarda infarktu. Pirmā tipa cukura diabēta pacientiem, koronārās sirds slimības, kardiovaskulārie notikumi ir saistīti ar diabētiskās nefropātijas veidošanos, bet otrā tipa cukura diabēta pacientiem ir paaugstināts risks arī tad, ja nav izveidojusies diabētiskā nefropātija.

Latvijā ir daudz cilvēku ar lieko svaru, kuriem ir metabolais sindroms – paaugstināts asinsspiediens, palielināts ķermeņa svars, glikozes tolerances traucējumi. Viņiem ir divas reizes augstāks aterosklerotiskas kardiovaskulārās slimības risks nekā cilvēkiem bez šī sindroma. Tāpēc cilvēkiem ar lieko svaru un paaugstinātu asinsspiedienu ir svarīgi sekot līdzi savam cukura līmenim.

– Kādi ir galvenie cukura diabēta pacientu kardiovaskulāro slimību riska faktori?

– Riska faktori ir dažādi. Vienus riska faktorus nevar koriģēt. Tie ir vecums, dzimums, tautība, arī rase un ģimenes anamnēze. Tie faktori, ko cilvēks var izmainīt, ir viņa svars, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, insulīna rezistence. Arteriālās hipertensijas korekcija metabolā sindroma un cukura diabēta pacientiem ir ļoti nozīmīga, taču grūti padodas terapijai. Paaugstināts asinsspiediens veicina aterosklerozes procesu. Ir noteikti orgāni, kas visvairāk no tā cieš. Sievietēm vairāk tiek veicināta smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, līdz ar to ir lielāks insulta risks. Tāpat paaugstināts asinsspiediens ietekmē nieres, sirdi, var novest pat līdz nieru un sirds mazspējai. Vēl viens orgāns, ko ļoti ietekmē hipertensija, ir acis. Acu asinsvadu sklerotiskas dabas traucējumi noved pie redzes traucējumiem.

Ko pacients pats var darīt savā labā? Noteikti ir jāsamazina vārāmā sāls patēriņš ikdienas uzturā, jāsamazina ķermeņa masa, nepieciešama regulāra fiziskā aktivitāte, kaitīgo ieradumu ierobežošana. Arteriālā hipertensija ir ļoti kaitīga pati par sevi, bet vēl svarīgāks ir kopējais cilvēka kardiovaskulārais risks. Tas ir augsts, ja ir viens riska faktors un cukura diabēts, taču ļoti augsts arteriālās hipertensijas ar mērķu orgānu bojājumiem un cukura diabēta gadījumā.

– Kā aizkavēt kardiovaskulāro notikumu attīstību cukura diabēta pacientiem?

– Svarīga ir savlaicīga cukura diabēta diagnostika un ārstēšana. Regulāri jāseko asinsspiedienam un holesterīna līmenim, kā arī jālieto ārsta nozīmētā terapija.

– Vai ar dzīvesveida maiņu, lai regulētu holesterīna līmeni, cukura diabēta pacientiem pietiek?

– Svarīga ir pacienta līdzestība, tad arī būs rezultāti. Jāievēro diēta, sportiskās aktivitātes, jāatmet smēķēšana. Daļa pacientu to saprot un tiešām grib mainīt dzīvesveidu. Ar viņiem ir patīkami strādāt, jo ir redzams rezultāts.

Pacientiem, kuriem ir zems kardiovaskulāro slimību risks un tikai nedaudz paaugstināts holesterīna līmenis, uzreiz nebūs jāsāk lietot medikamenti. Taču cukura diabēta pacientiem risks ir paaugstināts, tāpēc uzreiz tiek rekomendēta statīnu terapija. Statīni ne tikai pazemina holesterīna līmeni, bet arī samazina miokarda infarkta risku un mirstību.

– Vai holesterīna līmeņa norma cukura diabēta pacientiem ir tāda pati kā pacientiem bez cukura diabēta?

– Visiem pacientiem ar pirmā tipa cukura diabētu un mikroalbuminēriju vai nieru slimībām jālieto statīni, lai ZBLH (zema blīvuma lipoproteīna holesterīns) samazinātos par vismaz 30% neatkarīgi no sākuma līmeņa. Otrā tipa cukura diabēta pacientiem ar kardiovaskulāro risku ZBLH mērķis < 1,8 mmol/l, bet visiem pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu primārais mērķis ZBLH < 2,5 mmol/l.

– Cik ilgi cukura diabēta pacientiem būs jālieto statīni? Vai tas negatīvi neietekmēs veselību?

– To, kādi medikamenti jālieto holesterīna līmeņa pazemināšanai, izvērtē ģimenes ārsts, kardiologs, endokrinologs. Statīni ir medikamenti, ko izraksta gan sirds slimību riska, gan aterosklerozes vai sirds slimību gadījumā (pēc miokarda infarkta, sirds operācijām, gan arī pēc invazīvām asinsvadu procedūrām). Taču jāņem vērā, ka statīni jālieto visu mūžu, jo, ja izmaiņas asinsvados ir konstatētas, tās var apturēt, aizkavēt, bet ne izārstēt. Ja, sasniedzot labu rezultātu, tiek pārtraukta statīnu terapija, tad izmaiņas asinsvadu sienā sāk atkal progresēt. Šo zāļu lietošana lielā mērā ir saistīta ar pacientu iespējamo dzīves ilgumu. Dzerot zāles regulāri, samazinās kardiovaskulārais risks un palielinās pacienta mūža ilgums. Blaknes, lietojot statīnus, tiek novērotas ļoti reti.

 

 

Kā saglabāt sirds veselību

• Miokarda infarkts un insults ir galvenie nāves cēloņi pasaulē, taču to izplatību var aizkavēt
• Kardiovaskulārās slimības vienādi bieži skar gan vīriešus, gan sievietes. Sievietēm kardiovaskulārais risks būtiski pieaug pēc menopauzes
• Smēķēšana, neveselīgs uzturs un fiziskā pasivitāte palielina miokarda infarkta un insulta risku
• Smēķēšanas pārtraukšana samazina sirds un smadzeņu triekas iespējamību
• Vismaz 30 minūtes ilgas fiziskās aktivitātes katru dienu palīdz novērst miokarda infarktu un insultu
• Sāls ierobežošana uzturā (mazāk kā viena tējkarote dienā) palīdz novērst miokarda infarktu un insultu
• Asinsspiediens ir jāpārbauda regulāri
• Diabēts palielina miokarda infarkta un insulta risku. Ja jums ir diabēts, kontrolējiet savu asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, lai risku mazinātu!
• Liekais svars paaugstina miokarda infarkta un insulta risku. Lai saglabātu normālu ķermeņa svaru, regulāri sportojiet un ēdiet veselīgu pārtiku!
• Miokarda infarkts un insults var būt pēkšņs un liktenīgs, ja palīdzība netiek meklēta nekavējoties

 

 

Holesterīna mērķa skaitļi

Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām

• Kopējais holesterīns < 5 mmol/l
• ZBLH (sliktais holesterīns) < 3 mmol/l
• ABLH (labais holesterīns) > 1,0 mmol/l vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm
• Triglicerīdi < 1,7 mmol/l

 

Holesterīna mērķi pacientiem  ar vairākiem KVS attīstības riska faktoriem vai pierādītu KVS

• Kopējais holesterīns < 4,5 mmol/l (ja iespējams, tad 4 mmol/l)
• ZBLH (sliktais holesterīns) < 1,8 mmol/l
• ABLH (labais holesterīns) > 1,0 mmol/l vīriešiem un 1,2 mmol/l sievietēm
• Triglicerīdi < 1,7 mmol/l