22. oktobris, 2016
Evita Hofmane
Ar dakteri Renāti Snipi runājam par to, kas darāms, lai ar abām šīm diagnozēm han liels, gan mazs pacients varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
– Pavasarī mostas daba, plaukst pumpuri, dīgst zāle. Kā tas ietekmē alerģiskus cilvēkus?
– Katru gadu pavasaris atnāk nedaudz citā laikā, un tāpēc mēs esam ļoti priecīgi, ka ir meteoroloģiskais dienests, kas regulāri publicē aerobioloģisko prognozi mājas lapā zied.lv. Pateicoties šiem datiem, cilvēki, kuri zina, kādi ziedputekšņi viņiem izraisa alerģiju, ir informēti par iespējamo problēmu sākšanos. Ziedputekšņi dabā var parādīties, sākot no februāra beigām, marta sākuma. Izplatītākais alergēns ir bērzs, kas parasti sāk ziedēt aprīļa vidū vai aprīļa beigās, un pēdējie ziedputekšņi gaisā varētu būt pat jūnija vidū. Tā kā ziedputekšņi ir ļoti viegli, vējš tos spēj pārnēsāt 100 un vairāk kilometru rādiusā. Tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka problēmas nevar rasties, ja cilvēkam ir alerģija pret bērza ziedputekšņiem, bet dzīvesvietas tiešā tuvumā neaug bērzi.
– Cik bieži sastopama alerģija pret ziedputekšņiem?
– Polinoze jeb siena drudzis (ziedputekšņu alerģija) ir būtiska dzīves kvalitāti pasliktinoša saslimšana. Eiropā ir veikti pētījumi, kas liecina, ka alerģiski pusaudži pavasarī uzrāda zemākus rezultātus eksāmenos, jo cieš no slimības simptomiem. Šos pašu uzdevumus izpildot rudenī, sekmes būtu daudz labākas. Galvenie ziedputekšņu alerģijas simptomi ir aizlikts deguns, daudz ūdeņainu izdalījumu no deguna, niezošas, asarojošas acis, šķaudīšana, klepus, nieze degunā, var būt arī kasīšana rīklē, spiedoša sajūta deguna blakusdobumu rajonā, alerģiskā dermatīta uzliesmojums ar ādas niezi, ekzēmu, pazemināta smaržas, garšas sajūta. Astmas pacientiem var būt astmas uzliesmojums. Pasaulē ar alerģisko rinītu slimo 10–30% iedzīvotāju (skaitlis lielā mērā ir atkarīgs no valsts – jo tā attīstītāka, jo vairāk alerģisku slimību).
– Vai biežāk sastopama alerģija pret vienu konkrētu alergēnu, piemēram, bērza ziedputekšņiem, vai tā ir kompleksa problēma pret dažādiem izraisītājiem (bērzi, kārkli, papeles utt.)?
– Pārsvarā, ja cilvēkam ir alerģija pret bērza ziedputekšņiem, tad diezgan bieži viņam ir arī alerģija pret citu koku vai vasaras ziedputekšņiem. Biežākie alerģijas izraisītāji ir bērzi, alkšņi, lazdas. Vasarā tās ir graudzāles un nezāles.
– Kā alerģisks cilvēks var sagatavoties ziedēšanas sākumam?
– Ja cilvēkam ir alerģija, jāseko informācijai mājas lapā www.zied.lv par alerģiju izraisošā auga ziedēšanas sākumu un jau laikus jāsāk lietot pretalerģijas līdzekļi – antihistamīna preparāti. Nevajag gaidīt, kad, paaugstinoties ziedputekšņu koncentrācijai, parādīsies sūdzības.
– Ja tomēr piesardzības pasākumi nav devuši rezultātu, kā rīkoties, lai atvieglotu alerģijas simptomus?
– Noteikti ir jālieto jaunākās paaudzes pretalerģijas medikamenti. Pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļi, ko visi labi zina, pirmkārt, rada miegainību, un cilvēki, kuriem ir jāsēžas pie stūres, šos medikamentus lietot nedrīkst. Otrkārt, receptori pie šiem medikamentiem ļoti ātri pierod, un to lietošanas efekts reāli ilgst tikai nedēļu vai divas, pēc tam organisms vairs īsti labi nereaģē. Tāpēc ir jāizvēlas jaunākās paaudzes antihistamīni. Lielākajai daļai cilvēku ļoti labi palīdzēs jebkurš no šiem antihistamīna līdzekļiem, bet daļai cilvēku zāles būs rūpīgi jāpiemeklē. Tāpēc, ja esat pamēģinājuši vairākus pretalerģijas medikamentus, bet pārliecinoši labu efektu nejūtat, noteikti ir jāvēršas pie ārsta, lai piemeklētu konkrētajam pacientam vispiemērotāko. Ja sākat lietot jaunu medikamentu, nevajag uzreiz pirkt lielu iepakojumu, labāk nopirkt desmit tabletes un pamēģināt – 10 dienu laikā var izvērtēt to efektivitāti. Ar medikamentiem vajag nodrošināties jau pirms ziedēšanas sākuma. Ja ar iekšķīgi lietojamajiem medikamentiem vien nepietiek un saglabājas traucējošie simptomi, jāpievieno arī lokāli lietojamie līdzekļi (acu pilieni, deguna aerosoli), kas lielākoties ir recepšu medikamenti un jālieto, konsultējoties ar ārstu.
Ir daudz dažādu fizikālu pasākumu, kas pacientiem tiek ieteikti, lai cīnītos ar ziedputekšņu alerģiju. Viens no tiem – šajā periodā neuzturēties un neplānot lielu fizisku aktivitāti ārā. Tiek ieteikts lietot saulesbrilles, mašīnā nomainīt salona filtrus, mājās nevērt vaļā logus. Ja cilvēkam ir alerģija, mājās būtu vēlama ventilācijas sistēma ar filtriem. Biežāk jāveic mitrā uzkopšana, jo, vēdinot telpas, pa atvērtu logu tiek iepūsti ziedputekšņi, kas noklāj visas virsmas, ne tikai grīdas. Šiem pacientiem pēc uzturēšanās ārā vajag ieiet dušā, izmazgāt matus, atnākot mājās, pārģērbties, nežāvēt gultas veļu ārā.
– Ja cilvēkam ir alerģija, vai bieži varētu pievienoties arī astma? Kas par to liecina?
– Bērniem, kam ir bijusi pārtikas alerģija, paaugoties var pievienoties dziļo elpceļu problēmas, piemēram, astma. Daļai bērnu, kam pirmās alerģiskās izpausmes ir alerģiskās iesnas, konjunktivīts, ziedputekšņu alerģija, tās var progresēt un attīstīties astma. Ja cilvēkam bieži un ilgstoši ir sūdzības par klepu, elpas trūkumu, ir biežas, ieilgušas dziļo elpceļu vīrusu infekcijas, tad noteikti jāvēršas pie speciālista, jāveic spirogrāfija un citi izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai slimība nav progresējusi astmā. Galvenās pazīmes, kam jāpievērš uzmanība, ir klepus, ieilgušas vīrusu infekcijas, sēkšana krūtīs, elpas trūkums, īpaši, ja tas parādās pie slodzes.
– Kādi izmeklējumi ļauj noteikt astmas diagnozi?
– Maziem bērniem tā galvenokārt ir slimības anamnēzes ievākšana, tās norises analizēšana. Balstoties uz to, tiek noteikta diagnoze. Lielākiem bērniem, sākot no 4–5 gadu vecuma, kā arī pieaugušajiem, viens no galvenajiem izmeklējumu veidiem ir spirometrija jeb plaušu funkcijas mērījums. Tas notiek diezgan vienkārši: vairākas reizes pacients spirogrāfā veic dziļu ieelpu un dziļu, strauju izelpu. Spirogrāfs izanalizē, ar kādu ātrumu, tilpumu un plūsmu cilvēks spēj ieelpot un izelpot. Ja pacientam pēc salbutamola inhalācijas, kas paplašina bronhus, spirogrāfijā plaušu funkcijas rādītāji būtiski uzlabojas, tad faktiski varam apstiprināt astmas diagnozi.
Daļai pacientu, īpaši bērniem, vismaz sākotnēji spirometrijas rādītāji ir ļoti labi, taču arī tas astmas diagnozi neizslēdz. Diagnozes noteikšana ir komplekss pasākums: tā tiek balstīta uz anamnēzi un papildus veikto izmeklējumu rezultātiem.
Vēl mēs diezgan bieži redzam, ka alerģija ir dinamisks process, kas dzīves laikā mainās. Alerģijas dzīves laikā var parādīties, mainīties un arī izzust. Tāpēc, ja ir sūdzības, ir vērts alerģijas testus ik pēc pāris gadiem atkārtot.
– Ja ir noteikta astmas diagnoze, vai regulāri būs jālieto medikamenti?
– Ja pacientam ir noteikta astmas diagnoze, tad ārstējošais ārsts noteikti uzrakstīs astmas ārstēšana plānu – informāciju, kuri medikamenti jālieto uzliesmojuma gadījumā, kuri medikamenti jālieto uzturošajai terapijai. Parasti uzturošo terapiju nozīmē vairāku mēnešu kursu veidā, un ir svarīgi pietiekami ilgi (vismaz 3–6 mēnešus), kā norādījis ārsts, lietot medikamentus, nevis pārtraukt to lietošanu, tikko kā izzuduši slimības simptomi. Jāatceras, ka astma ir ļoti mainīga un neprognozējama slimība, tāpēc ir regulāri jānāk uz pārbaudēm pie ārsta. Ja astma ir labi kontrolēta, ilgu laiku nav bijis uzliesmojumu, nav sūdzību un ir ļoti laba plaušu funkcija, tad iespējams, ka, saskaņojot ar ārstu, uz laiku medikamentu lietošanu var pārtraukt. Taču tikai tādā gadījumā, ja pacients ir regulāri uzraudzīts un tiek kontrolēta plaušu funkcija.
– Vai ir iespējams astmu kontrolēt tā, lai nebūtu slimības paasinājumu?
– Es uzskatu, ka astmu ir iespējams kontrolēt, lai nebūtu smagu uzliesmojumu. Būtībā ikviens no mums var pāris reižu gadā saslimt ar vīrusu infekcijām, un, protams, astmas pacientiem vīrusu infekcijas izraisīs astmas uzliesmojumus. Taču, ja astma būs labi kontrolēta, pacients būs pareizi un regulāri lietojis ārstējošos medikamentus, tad uzliesmojums noritēs samērā vieglā formā, jo smagi uzliesmojumi parasti ir tiem, kuri neārstējas. Astmas kontroli var panākt, ievērojot vairākus priekšnoteikumus, kas lielā mērā ir saistīti ar veselīgu dzīvesveidu: cilvēks ir fiziski aktīvs, pavada pietiekami daudz laika svaigā gaisā, ēd veselīgu uzturu, vīrusu laikā ierobežo masu pasākumu apmeklējumus, izvairās no alergēnu ietekmes.
– Kādi iemesli visbiežāk izsauc astmas paasinājumus pieaugušajiem un bērniem?
– 80% gadījumu astmas uzliesmojumus izraisa vīrusu infekcijas. Ja astma nav labi ārstēta, tad ļoti iespējams, ka tas būs smags uzliesmojums, bet, ja astma ir labi ārstēta un elpceļos nav iekaisuma, tad slimības gaita būs samērā viegla, un cilvēks ātri atveseļosies. Uzliesmojumu var izraisīt arī tas, ka cilvēks nelieto ārstējošos, bet tikai glābjošos medikamentus. Tāpat, ja cilvēks visu laiku ir kontaktā ar alergēnu, tad labu astmas kontroli sasniegt neizdosies. Ikdienas praksē redzam un astmas ārstēšanas vadlīnijās ir aprakstīts: ja cilvēkam ir hronisks emocionāls diskomforts, stress, tad astmas kontroli ir ļoti grūti sasniegt. Tomēr, manuprāt, sakārtojot savu iekšējo pasauli un dzīvojot harmonijā ar sevi , ar astmu var diezgan labi sadzīvot.
– Kā rīkoties, lai astma un alerģija netraucētu baudīt dzīvi?
– Jāsakārto vide sev apkārt, jābūt apmierinātam ar dzīvi. Tas neļaus astmai progresēt, neradīsies uzliesmojumi. Ja ārsts ir nozīmējis zāles, medikamenti ir jālieto visu noteikto laiku, nevis, pazūdot simptomiem, no tiem jāatsakās. Bērniem, kuriem jau no mazotnes ir elpceļu problēmas, intensīvi jānodarbojas ar sportu, jo tas uzlabo plaušu funkciju un norūda. Ļoti svarīgs ir veselīgs dzīvesveids – veselīgs, pilnvērtīgs uzturs, vide, kas ir brīva no kaitīgiem faktoriem – cigarešu dūmiem, pelējuma u.c. alergēniem.
Mūsdienās pacientiem ir pieejama tāda ārstniecības metode, kas cīnās ar slimības cēloni, nevis ar sekām. Tā ir imūnterapija. Tas nozīmē, ka pacients ilgāku laiku saņem nelielu alergēna devu, un viņa organisms tiek pieradināts uz alergēnu nereaģēt. Šobrīd ir pieejama imūnterapija gan pret mājas putekļu ērcīti, gan pret ziedputekšņu alergēniem, gan dzīvnieku alergēniem. Īpaši svarīga šī ārstēšanas metode ir pacientiem, kuriem ir dzīvību apdraudošas reakcijas uz bišu vai lapseņu indi.