Viena no biežāk sastopamajām sirds slimībām ir stabila slodzes stenokardija – samērā īslaicīgas sāpes vai diskomforts krūškurvī slodzes apstākļos, kas reizēm šķiet tik maznozīmīgs un viegli pārvarams, ka cilvēks nemaz neaizdomājas, ka vainīga ir sirds. Citreiz sāpju un diskomforta cēlonis tiek paša noteikts gaužām kļūdaini, uzskatot, ka vainīgi mazliet apsaldēti nervi vai bronhi…
Priekškambaru mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija no pirmā acu uzmetiena, salīdzinot ar miokarda infarktu, plaušu artērijas emboliju vai akūtu sirds mazspēju un endokardītu šķiet tāds «nieks» vien. Daļa pacientu tam nepievērš pietiekamu uzmanību, bet apmēram ceturtā daļa slimnieku par šo kaiti pat nenojauš. Taču šī slimība var novest un jo bieži arī noved pie išēmiskā insulta.
Aspirīns, ko sākotnēji ieguva no baltā vītola mizām un izmantoja kā temperatūru mazinošu un arī pretiekaisuma līdzekli, pasaulē pazīstams kopš senās Ēģiptes laikiem. Zāļu formā tas dzīvo jau vairāk nekā simts gadus, bet kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem to sāka izmantot sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību profilaksē un ārstēšanā.
Lai gan sirds un asinsvadu slimības ir ļoti izplatītas, ne visiem pastāv vienlīdz liels risks ar tām saslimt.
Viens no daudzu slimību pavadošajiem simptomiem ir elpas trūkums – gan viegls, gan ļoti smags.
Iedzimto sirdskaišu ķirurģija un bērnu kardioloģija ir visdārgākā pediatrijas nozare. Ik gadu apmēram viens miljons bērnu piedzimst ar iedzimtām sirdskaitēm, un visā pasaulē šī statistika ir apmēram vienāda: tās novēro vidēji 10 uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem. Apmēram pusei no viņiem vajadzīgas sirds operācijas.