Biežāk uzdotie jautājumi par HOPS

8. janvāris, 2018

Alvils Krams,

Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs

 

• Ko nozīmē četri «maģiskie» burti HOPS?

HOPS – tā ir Hroniska Obstruktīva Plaušu Slimība. Agrāk mēs šo slimību saucām citādi – plaušu emfizēma un/vai hronisks obstruktīvs bronhīts. HOPS raksturo:

• neatgriezeniski gaisa plūsmas traucējumi elpceļos (obstrukcija),
• slimības pamatā ir iekaisums kā atbildes reakcija uz kaitīgu aerosolu daļiņu vai gāzu inhalāciju, galvenokārt tā ir cigarešu smēķēšanas sekas,
• galvenā sūdzība ir elpas trūkums – sākotnēji pie slodzes, vēlāk arī miera stāvoklī, pārsvarā gadījumu novēro arī klepu ar krēpām,
• slimība lēni, bet nepārtraukti progresē,
• kaut gan HOPS ir plaušu slimība, tā izraisa arī būtiskas pārmaiņas citos orgānos (asinsvados, sirdī, muskuļos).

Svarīgi zināt, ka HOPS ir bieži sastopama, taču novēršama, ārstējama un viegli diagnosticējama slimība!

 

• Kuras cilvēku grupas var saslimt ar HOPS?

Attīstītās valstīs (arī Latvijā) 80–90% gadījumu HOPS cēlonis ir smēķēšana, pārējos gadījumos – galvenokārt arodfaktori. No plaušu slimību speciālista (pneimonologa) viedokļa nav vesela smēķētāja – iekaisums elpceļos attītās VISIEM regulārajiem smēķētājiem, savukārt HOPS – katram otrajam!

 

• Kā var diagnosticēt šo slimību?

HOPS diagnosticēt ir ļoti viegli – jāveic spirometrija! Samērā lēts un mūsdienās plaši pieejams izmeklējums. Ar spirometriju (spirogrāfiju) var izmērīt «cik daudz?» un «cik ātri?» mēs varam ieelpot un izelpot. Svarīgākais rādītājs ir FEV₁ – maksimālais gaisa daudzums, ko varam izelpot pirmajā sekundē. Jo šaurāki elpceļi, jo lēnāka izelpas plūsma, jo mazāk var izelpot.

Spirometrija būtu jāveic:

• ilgstošiem smēķētājiem,
• aroda riska gadījumā,
• ja simptomi liecina par iespējamu plaušu slimību (elpas trūkums!!!),
• ģimenē biežas plaušu slimības.

Spirometrs ir pieejams katrā pneimonologa kabinetā, faktiski visās lielākajās Latvijas poliklīnikās, arī atsevišķās ģimenes ārstu praksēs.

 

 

• Es smēķēju jau 25 gadus. Vai man var būt HOPS?

Protams. Jebkurā gadījumā vēlams veikt spirometriju (un, protams, pārtraukt smēķēt).

Mēģiniet godīgi atbildēt uz diviem jautājumiem:

• Vai jums no rīta nav regulāri jāatkrēpojas? Pretēji daudzu smēķētāju uzskatam tā nav norma un liecina par hronisku bronhītu.
• Kurā stāvā, kāpjot pa trepēm, jums jāapstājas elpas trūkuma dēļ? Elpas trūkums ir nepatīkama sajūta, un HOPS slimnieki apzināti un neapzināti izvairās no slodzes, tādējādi it kā elpas trūkuma tās laikā nav, bet patiesībā jāapstājas jau otrajā–trešajā stāvā. Veselam indivīdam arī 50–60 gadu vecumā bez problēmām būtu jāuzkāpj vismaz 5–6 stāvā.

Smēķētājiem ar iepriekš minētajām sūdzībām obligāti nepieciešams doties pie ārsta un cita starpā veikt arī spirometriju.

 

• Kāda ir efektīvākā HOPS ārstēšana (t.s. «zelta standarts»)?

Atmest smēķēšanu, kā arī regulāri un pareizi lietot inhalējamos bronhus paplašinošos (dilatējošos) līdzekļus.

Smēķēšanas atmešana ir visefektīvākā iespēja būtiski samazināt iekaisumu elpceļos un palēnināt slimības progresēšanu. Bronhus paplašinošie līdzekļi ne tikai efektīvi mazina elpas trūkumu, bet arī uzlabo fiziskās slodzes toleranci un dzīves kvalitāti kopumā, būtiski mazina uzliesmojumu biežumu, kā arī mirstību (!).

Diemžēl daudziem slimniekiem šo patiešām efektīvo zāļu pieejamību ierobežo valsts institūciju nespēja vai nevēlēšanās pildīt solīto – atjaunot uz laiku (!) pazemināto (no 75% uz 50%) medikamentu kompensācijas apjomu ne tikai HOPS, bet arī daudzām citām plaušu slimībām.

 

• Kuram speciālistam būtu jāapstiprina HOPS diagnoze un jārekomendē sākotnējā ārstēšana?

Tas noteikti ir pneimonologs (plaušu slimību speciālists). It kā jau ārstēšanu varētu uzsākt arī ģimenes ārsts, bet … .

Pirmkārt, speciālistam nepieciešams precizēt diagnozi. Iespējams, ka pacientam ir arī kāda cita slimība, savukārt daļai (katram piektajam, sestajam) HOPS slimnieku vienlaikus ir arī bronhiālā astma, un viņiem bez bronhus paplašinošajiem līdzekļiem obligāti jālieto arī inhalējamie glikokortikoīdi.

Otrkārt, visi HOPS slimnieki nav vienādi – eksistē t.s. fenotipi. Piemēram, daļai pacientu klīniskajā ainā prevalē hronisks bronhīts (daudz krēpu), savukārt citiem – plaušu emfizēma (zema slodzes tolerance, apspīlēta krūškurvja sajūta). Daļai pacientu ir bieži slimības uzliesmojumi, citiem tādus vispār nenovēro. Bez iepriekš minētajiem eksistē arī citi medikamenti un ārstēšanas iespējas, par kurām lemt tomēr ir pneimonologa kompetencē.

Treškārt, plaušu slimību speciālisti un viņu māsas ir labāk sagatavoti motivēt pacientu un palīdzēt viņam atmest smēķēšanu.

Ceturtkārt, varbūt pats svarīgākais – tā ir optimālā inhalatora piemeklēšana un pacientu apmācība.

 

• Kāpēc inhalācijas ierīcei ir tik liela loma?

Medikamentu inhalācijai ir ļoti liela priekšrocība – zāles nokļūst tieši elpceļos, tādējādi iespējams lietot desmitām reižu mazākas devas nekā iekšķīgi. Šāds zāļu ievadīšanas veids mazāka blakusparādību riska dēļ ir arī daudzkārt drošāks. Galvenā problēma – inhalatorus nepieciešams lietot pareizi, jo tikai tādā gadījumā iespējams panākt vēlamo efektu. Pareizāk būtu teikt, ka, lietojot inhalatorus nepareizi, efekta vispār nav!

Nespēja apgūt konkrēta inhalatora pareizas lietošanas instrukciju nav tikai bērnu problēma. Tā pārsteidzoši bieži ir problēma pieaugušiem pacientiem pat ar augstāko izglītību, nemaz nerunājot par vecāka gadagājuma HOPS slimniekiem. Ne velti dažas pēdējo gadu ārstēšanas vadlīnijas rekomendē pārbaudīt vecāka gadagājuma HOPS pacientu inhalatoru lietošanas tehniku katra (!!) ārsta apmeklējuma laikā.

Šobrīd astmas un HOPS slimnieku ārstēšanā ir pieejami desmit dažādi inhalatori. Tas ir ļoti labi, jo paver papildus iespējas piemeklēt optimālo inhalatoru.

Jāpiebilst, ka daudzviet valstī ir Bronhiālās astmas un HOPS slimnieku apmācības kabineti, kuros strādā apmācītas māsas un speciālisti. Šiem kabinetiem ir tāmes finansējums un, piemēram, ar ārsta nosūtījuma par apmācību pie māsas pacientam nekas nav jāmaksā.

 

• Kāpēc HOPS slimniekam ir tik svarīgi saglabāt ikdienas fizisko aktivitāti, ja slodzes gadījumā viņš riskē izjust elpas trūkumu?

HOPS slimnieka elpceļi izelpā ir šaurāki nekā ieelpā, līdz ar to arī izelpa ir salīdzinoši ilgāka. Elpojot mierīgi, HOPS slimnieka pārmērīgi uzpūstās plaušas pagūst iztukšoties, taču, elpojot biežāk, tās arvien vairāk nepagūst izelpā pilnvērtīgi iztukšoties un var novērot papildu uzpūšanos. Slodzes gadījumā tas arī ir galvenais cēlonis, kāpēc slimniekam jāapstājas (viņš vienkārši vairs nespēj ieelpot!).

Jo netrenētāki un, atvainojiet, tizlāki mēs esam, jo vairāk slodzes gadījumā mēs hiperventilējam (elpojam biežāk un/vai dziļāk). Ja jūs regulāri nesportojat, mēģiniet paanalizēt savas sajūtas, skrienot pakaļ tramvajam vai ātrākā solī uzkāpjot 3–4 stāvā. HOPS slimniekam veidojas apburtais loks. Slodzes gadījumā viņam ir elpas trūkums, tādēļ viņš no tās izvairās. Jo vairāk viņš izvairās, jo netrenētāks kļūst un attiecīgi vairāk hiperventilē. Jo vairāk hiperventilē, jo pie mazākas slodzes parādās elpas trūkums, utt.

Tādēļ HOPS slimniekam obligāti jācenšas saglabāt ikdienas fiziskā aktivitāte. Diemžēl Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm neeksistē profesionālas un valsts apmaksātas HOPS slimnieku rehabilitācijas programmas (parasti ilgst divus mēnešus) un attiecīgas klīnikas.

 

• Vai ar HOPS slimo arī sievietes?

Sievietei smēķēšanas sekas ir vismaz tikpat nopietnas kā vīriešiem – katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaikus no smēķēšanas izraisītas slimības.

Vai HOPS (un plaušu vēzis) ir vīriešu slimība? Latvijā pārliecinoši JĀ, jo vēl 80-jos gados smēķētāju vīriešu bija kādas 5–6 reizes vairāk nekā sieviešu (šobrīd regulāri smēķē 45–50% vīriešu un 15–20% sieviešu, savukārt pusaudžu vidū starpību faktiski vairs nevēro – ap 40%!). Tomēr pasaulē, piemēram, ASV tās arvien vairāk kļūst tieši par sieviešu slimībām. Kāpēc?

Pirmkārt, sievietes ir jutīgākas pret atkarības veidošanos no nikotīna.

Otrkārt, tās negatīvā nozīmē ir «apzinīgākas» smēķētājas, jo «ievelk» tabakas dūmus dziļāk plaušās un ilgāk aiztur elpu ieelpā.

Treškārt, pusaudzēm vairāk nekā zēniem smēķēšana aizkavē normālu plaušu attīstību.

Ceturtkārt, šķiet, ka tieši sievietēm smēķētājām HOPS un plaušu vēzis attīstās biežāk.

Tomēr, runājot par sievietes smēķēšanu, jādomā, pats sliktākais ir grūtnieces smēķēšana. Tā ir klaja vardarbība pret pašas bērnu.

 

• Vai HOPS ir nāvējoša slimība?

JĀ. Šobrīd pasaulē HOPS ir trešais biežākais nāves cēlonis. Tieši ar pašu HOPS, progresējot elpošanas nepietiekamībai (nosmokot!), nomirst ceturtā daļa slimnieku, savukārt 2/3 gadījumu viņi mirst ar sirds un asinsvadu slimībām vai plaušu vēzi. HOPS slimniekiem ir 2–4 reizes augstāks miokarda infarkta, insulta vai pēkšņas nāves risks. Kāpēc tā? Šobrīd gan aterosklerozes, gan miokarda infarkta (sirds vainagartēriju vai tās zaru tromboze) attīstību pamatā skaidro ar iekaisumu. HOPS slimniekiem no plaušām asinsritē «ieskalojas» ne tikai smēķēšanas toksiskie produkti, bet arī iekaisuma mediatori. Vīriešiem asinsvadu bojājums vecina arī erektīlās funkcijas traucējumus. Daļa HOPS slimnieku novājē (mazinoties muskuļu masai), viņiem ir paaugstināts cukura diabēta un osteoporozes risks.

Pāragras nāves riska prognozei kopumā, kā arī mirstībai tieši ar sirds un asinsvadu slimībām pazemināta plaušu funkcija (FEV₁) ir vairākas reizes būtiskāks faktors nekā holesterīna līmenis asinīs!

 

• Ko HOPS pacients pats var darīt savas plaušu veselības labā?

Pirmkārt, atmest smēķēšanu. Gan šajā jautājumā, gan vispār HOPS ārstēšanā nepārvērtējami svarīga ir sadarbība ar savu ģimenes ārstu un plaušu slimību speciālistu.

Otrkārt, pareizi un regulāri visu gadu lietot ārsta ordinēto ārstēšanu, arī tajos gadījumos, ja šķiet, ka jūties labāk.

Treškārt, ievērot elementāru higiēnu – biežāk mazgāt rokas, jo vīrusu infekcija («saaukstēšanās»), kas ir biežākais HOPS uzliesmojuma izraisītājs, tiek pārnēsāta galvenokārt ar rokām.

Ceturtkārt, katru gadu vakcinēties pret gripu!

Piektkārt, būt fiziski aktīvam ik dienu!

Jo mazāk HOPS pacients smēķē (nesmēķē!), jo aktīvāks ir ikdienā, jo ilgāk viņš dzīvo!