Ar magnija palīdzību cīņā pret stresu

2. decembris, 2016

Par stresu mēs esam pieraduši runāt daudz, dažkārt to izmantojam kā vairogu, lai attaisnotos par nepadarītiem darbiem, pārliekām emocijām utt. Bet kas īsti ir stress un kā tas kaitē mūsu organismam?

Kas ir stress un kā cīnīties ar tā izraisītajām sekām?

Stress ir organisma vispārēja nespecifiska reakcija uz fizisku vai psiholoģisku iedarbību, kas izjauc tā homeostāzi (iekšējās vides stabilitāti) un rada pārmainītu (galvenokārt uzbudinātu) nervu sistēmas un visa organisma stāvokli. Organisma un iekšējās vides līdzsvars tiek izjaukts neatkarīgi no tā, vai stress ir «labs» (pozitīvs stress), «slikts» (ciešanu radīts stress), emocionāls vai fizisks (vai vairākas tā formas vienlaikus). Organismam ir šādai situācijai jāpielāgojas. Ja stress ir pastāvīgs, to ir ļoti grūti izdarīt, un tas ir tieši saistīts ar daudzu patofizioloģisku stāvokļu sākumu un progresu (1). Ilgstošos stresu izraisošu faktoru ietekmes apstākļos tiek izjaukts endokrīnās, hormonu un veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars (2). Attīstās garīga spriedze un paaugstinās modrības līmenis, kā arī rodas pārāk izteikta apstākļu kontrole: pārmērīgas bažas un satraukums par niekiem vai nemiers, trauksmainas gaidas, bailes un emocionāla labilitāte, bezmiegs, uzmanības koncentrēšanas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās. Rodas galvas smadzeņu, endokrīnās un veģetatīvās nervu sistēmas darbības pārmaiņas. Spriedzes režīmā sāk darboties virsnieru dziedzeri, izsviežot kortizolu un adrenalīnu, parādās ar vairākām sistēmām saistīti veģetatīvās disfunkcijas simptomi kopā ar vairāk izteiktu nogurdināmību, palielinās muskuļu spriedze, turklāt kopā ar sāpēm. Stresa apstākļos četras reizes palielinās sirds-asinsvadu sistēmas slimību risks (3), un divas reizes palielinās muguras sāpju risks (4).

Magnija deficīts un stress

Pēdējās desmitgadēs, meklējot cēloņus stresa negatīvajai ietekmei uz organismu, daudz tiek apspriesta magnija deficīta ietekme uz disadaptācijas un patoloģiskas trauksmes attīstību, kas klīniski izpaužas kā psihosomatiskas slimības.

Mūsdienu cilvēkam ir daudzi magnija deficīta attīstības cēloņi. Pirmais no tiem – nepareizs uzturs. Magnija deficīts uzturā izraisa magnija trūkumu organismā. Magnija līmeņa pazemināšanās mazina noturību pret stresu un ir viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.

Vairākus gadus ilgi saņemts nepareizs uzturs kopā ar lielu vārāmā sāls daudzumu, arī slēptu (piemēram, desās, cīsiņos un citos pusfabrikātos), rafinētiem produktiem, kuros ir krasi samazināts magnija daudzums, un ortofosforskābi (stipri gāzēto saldo bezalkoholisko dzērienu sastāvā), kā arī psihostimulatoriem un citām psihoaktīvajām vielām (enerģijas dzērienu sastāvā), ko aktīvi izmanto padsmitnieki, pusaudži un cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, gan pieaugušo, gan bērnu organismā izraisa magnija deficītu (5).

Glutamāts un aspartāms – galvenās pārtikas piedevas, ko satur lielākā daļa pusfabrikātu un ātrās ēdināšanas produktu, kavē magnija saņemšanu no uztura un palielina tā zudumus, tā vēl vairāk pastiprinot ar emocijām saistītos traucējumus (6).

Otrs iemesls ir sezonālās pārmaiņas. Laikā no novembra līdz martam organismā pazeminās magnija līmenis (7).

Trešais iemesls ir stress, jo stresa laikā pastiprinās magnija deficīts (5, 8).

Kā tikt galā ar stresu?

Pats galvenais ir atklāt un censties novērst stresa cēloņus. Pēc tam var izmantot dažādus ārstēšanas un profilakses līdzekļus, kas ļaus aktivizēt dabiskos adaptācijas mehānismus un palielināt noturību pret stresu (9). Ārstēšana nebūt nenozīmē, ka ir jālieto medikamenti. Stresu iespējams ārstēt bez zālēm. Viena no iespējām – apgūt stresa pārvarēšanas iemaņas: mācīties, kā pārvaldīt savu laiku, ievērot darba, atpūtas un miega režīmu, mācīties piedot, veltīt laiku hobijiem, radošām nodarbībām, attīstīt humora izjūtu. Svarīgi ir apgūt dažādas relaksācijas metodes.

Lielāka vieta ikdienā jāierāda fiziskajām aktivitātēm, jo regulāra fiziskā aktivitāte ļauj atbrīvoties no spriedzes, kā arī uzlabot adaptācijas spējas un noturību pret stresu. Atkarībā no vecuma tās var būt pastaigas, skriešana, braukšana ar velosipēdu vai slēpošana, sporta spēles, teniss, peldēšana utt. (9, 10, 11).

Noteikti vairāk uzmanības jāpievērš tam, ko mēs ēdam. Uzturam ir jābūt kvalitatīvam un veselīgam. Uztura kvalitātes un sastāva pasliktināšanās negatīvi ietekmē organismu. Kopā ar uzturu jāsaņem uzturvielas, vitamīni un mikroelementi. To attiecībai ir jābūt sabalansētai. Tomēr mūsdienu dzīvesveida dēļ par to bieži tiek aizmirsts, tādēļ pakāpeniski sāk ciest normāla smadzeņu darbība, noskaņojuma regulācija un adaptācija stresa situācijām. Mūsdienu uztura vājākā vieta ir apgāde ar nepieciešamo minerālvielu un mikroelementu daudzumu, un par līderi ir kļuvis magnija deficīts (12, 8, 13, 14).

Visagrīnākās pazīmes, kas liecina par nepietiekamu ar uzturu saņemtā magnija daudzumu, ir: nemiers, pastiprināta uzbudināmība un aizkaitināmība, slikta pašsajūta, noguruma sajūta un pat depresija, fizisks diskomforts, arī sāpes vēderā un galvassāpes, muskuļu spriedze, sāpes un durstīšana muskuļos, miega traucējumi, slikta pašsajūta, lielāka nogurdināmība, paātrināta sirdsdarbība, koncentrēšanās traucējumi, hronisku slimību saasināšanās (5, 15).

Kā mūsu organismam palīdz magnijs

Pieaugušam cilvēkam nepieciešamā magnija diennakts deva ir 5 mg/kg ķermeņa masas. Kā to var panākt? Ir svarīgi uzturā vairāk lietot zaļos dārzeņus un augļus, putraimus, graudzāles un produktus ar augstu B6 vitamīna saturu, kas veicina magnija uzņemšanu no uztura. No uztura vēlams izslēgt vārāmo sāli vai tā jāaizstāj ar nelielu daudzumu jūras sāls (14).

Nepieciešamā magnija daudzuma uzņemšana ar uzturu obligāti jānodrošina stresa faktoru iedarbības laikā, kā arī laikā no vēla rudens līdz pavasarim (5). Fiziskā slodze un ar magniju bagātināts mazkaloriju uzturs (≤ 2000 kcal dienā vai ≤ 1200 kcal dienā, ja ir glikozes panesības traucējumi) vienlīdz iedarbīgi palīdz veidoties nikotīnamīdadenīndinukleotīdam jeb NAD – vienam no galvenajiem enerģijas pārnesējiem šūnā, kas pagarina šūnu mūžu un ir pretnovecošanās terapijas pamatā (16).

Magne B6 – magnija deficīta un stresa negatīvās ietekmes novēršanai

Lai novērstu stresa negatīvo ietekmi un palielinātu noturību pret stresu, ieteicams novērst magnija deficītu, lietojot magnija preparātus. Magnija pidolāta un B6 vitamīna kombinācija (Magne B6 perorālā šķīduma sastāvā) visātrāk paaugstina magnija līmeni asinīs, bet magnija citrāts ir visvēlamākais bioorganiskais sāls – B6 vitamīna klātbūtnē (Magne B6 Premium sastāvā) par 40–50% pastiprinās tā bioloģiskā uzsūkšanās, kas ir optimāla ilgstošas lietošanas gadījumos. Magnija citrāta lielā biopieejamība veicina urīna ūdens un minerālvielu frakcijas līdzsvara normalizāciju.

Atšķirībā no neorganiskajiem sāļiem magnija citrāts neizraisa kuņģa zarnu trakta gļotādas bojājumus, turklāt tas ir daudz labāk panesams. Salīdzinājumā ar magnija laktāta vai citu tā organisko sāļu lietošanu tieši magnija citrāts uzlabo arī Mg2+ jonu uzsūkšanos pazemināta kuņģa vides skābuma apstākļos (17, 14, 18).

Magnija preparātus būtu īpaši vēlams lietot laikā no novembra beigām līdz aprīļa sākumam, kad tiek novērots vislielākais magnija deficīts. To lietošana veicina noskaņojuma, uzmanības spējas, atmiņas, mācību sekmju un pašsajūtas uzlabošanos, turklāt vājinās veģetatīvās disfunkcijas un disadaptācijas izpausmes, kā arī palielinās noturība pret stresu. Ieteicamā deva un kursa ilgums ir 3–4 reizes dienā vismaz viena mēneša garumā (19).

Izmantotā literatūra

  1. Munhoz CD, Garcia-Bueno B, Madrigal JLM, et al.: Stress-induced neuroinfl amma-tion: mechanisms and new pharmacological targets. Braz J Med Biol Res 2008, 41:1038–1046.
  2. Hellhammer D.H., Hellhammer J. Stress: the brain-body connection / volume editors, Dirk H. Hellhammer, Juliane Hellhammer. Key issues in mental health, 2008; ISSN 1662–4874; p. 174.
  3. Bacon SL, Campbell TS, Arsenault A, Lavoie KL The impact of mood and anxiety disorders on incident hypertension at one year.// Int J Hypertens. 2014; 2014:953094. doi: 10.1155/2014/953094. Epub 2014 Feb 2.
  4. Matsudaira K, Konishi H, Miyoshi K, Isomura T, Inuzuka K. Potential risk factors of persistent low back pain developing from mild low back pain in urban Japanese workers.//PLoS One. 2014 Apr 8;9(4):e93924. doi: 10.1371/journal.
  5. Громова О.А. Магний и пиридоксин: основы знаний. М. 2006 . 179 с.
  6. Eby G.A., 3rd, Eby K.L. Magnesium for treatment-resistant depression: a review and hypothesis. Med. Hypotheses. 2010; 74 (4): 649–660.
  7. Федотова Л.Э. Дефицит магния у детей с минимальной мозговой дисфункцией и его коррекция препаратом Магне В6/Автореф. дисс… канд. мед. наук. Иваново, 2003. 21 с.
  8. Rowe W.J. Correcting magnesium deficiencies may prolong life. Clin. Interv. Aging. 2012; 7: 51–54.
  9. Акарачкова Е.С. Роль вегетативной нервной системы в патогенезе головной боли напряжения: автореф. дисс. д-ра мед. наук.: 14.01.11. – М., 2012.- 48 с.
  10. Mishra N, Mishra VN Exercise beyond menopause: Dos and Don’ts.// J Midlife Health. 2011 Jul;2(2):51-6.
  11. Cramer H, Lauche R, Langhorst J, Dobos G. Effectiveness of yoga for menopausal symptoms: a systematic review and metaanalysis of randomized controlled trials. //Evid Based Complement Alternat Med. 2012; 2012:863905.
  12. Rosanoff A., Weaver C.M., Rude R.K. Suboptimal magnesium status in the United States: are the health consequences underestimated? Nutr Rev. 2012; 70(3): 153–64.
  13. Vanaelst B., Huybrechts I., Michels N., Flуrez M.R., Aramendнa M., Balcaen L., Re-sano M., Vanhaecke F., Bammann K., Bel-Serrat S., De Henauw S. Hair minerals and metabolic health in Belgian elementary school girls. Biol. Trace Elem. Res. 2013; 151 (3): 335–343. doi: 10.1007/ s12011-012-9573-8.
  14. Torshin I.Yu., Gromova O.A. Magnesium and pyridoxine: the basics. Nova Science. 2009; 221.
  15. Шварков С.Б., Акарачкова Е.С. «Коррекция энергетического и электролитного баланса препаратами магния и пиридоксина при неврологических заболеваниях» Медицинская технология.-2007. ФС-2007/004-У, 17 с.
  16. Tsvetkov P1, Myers N, Eliav R, Adamovich Y, Hagai T, Adler J, Navon A, Shaul Y. NADH Binds and Stabilizes the 26S Proteasomes Independent of ATP.// J Biol Chem. 2014 Mar 4. Epub ahead of print.
  17. Громова О.А., Торшин И.Ю., Гришина Т.Р. Мировой опыт применения цитрата магния в медицине. Трудный пациент. 2010; 8: 35–8.
  18. Акарачкова Е.С., Вершинина С.В. Синдром вегетативной дистонии у детей и подростков. Педиатрия. Журнал им. Г.М. Сперанского. 2011; 6: с. 30–34.
  19. Акарачкова Е.С. с соавт. Роль дефицита магния в формировании клинических проявлений стресса у женщин//Проблемы женского здоровья 2013 №3 том 8, с.25–32.